Rīga 8°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DA vējš 2m/s
Svētdiena, 2024. gada 28. aprīlis 00:31
Vārda dienas: Gundega, Terēze
Šāgada 1. jūnijā – Bērnu tiesību aizsardzības dienā – Balvos notika Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas organizētā 10. konference.
Ik gadu asociācija rīko plaša mēroga konferences, lai aktualizētu bāriņtiesām tābrīža svarīgākos jautājumus. Šīs konferences dienaskārtībā bija jautājumi un situāciju risinājumi par bērnu ārpusģimenes aprūpi. Konference notika Balvu muižā un bija plaši apmeklēta. To atklāja asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Meldere un Balvu novada domes priekšsēdētājs Andris Kazinovskis. Pasākumā piedalījās bāriņtiesu darbinieki no visas Latvijas, kā arī uzaicinātie viesi, kuru ikdienas darbs cieši saistīts ar bērnu tiesību nodrošināšanu. Konferencē viesi demonstrēja prezentācijas, galveno uzmanību pievēršot bērnu interesēm.
Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecākā referente Baiba Abersone informēja par ģimenes valsts politikas pamatnostādnēm 2011. – 2017. gadā ārpusģimenes aprūpes jomā. To mērķis ir veicināt ģimeņu nodibināšanu, stabilitāti, labklājību un sekmēt dzimstību, kā arī stiprināt laulības institūciju un tās vērtību sabiedrībā.
Galvenie rīcības virzieni:
ģimenes dibināšana un laulība;
ģimenes dzīves plānošana un bērna ienākšana ģimenē;
atbalsts vecāku pienākumu īstenošanai;
ģimenes stabilitāte;
ārpusģimenes aprūpe.
Rīcību plāns 2012. – 2014. gadam:
atbalsta pasākumi laulības institūta stiprināšanai;
iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojuma par apgādībā esošu personu likmes paaugstināšana, paredzot, ka tās apmērs veido 50% no minimālās mēneša darba algas, vai diferencētas IIN atvieglojuma par apgādībā esošu personu politikas ieviešana;
mājokļu atbalsta politika;
reproduktīvā veselība;
pirmsskolas izglītības iespēju nodrošināšana;
bērnu pieskatīšanas pakalpojumu attīstīšana;
atbalsts ģimenēm, kurās ir bērni ar funkcionāliem traucējumiem;
atbalsta pasākumi daudzbērnu ģimenēm;
ģimenei draudzīgs komersants;
vardarbību veikušu personu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu izveidošana;
ārpusģimenes aprūpes sistēmas uzlabošana.
Ārpusģimenes aprūpē nepieciešams panākt, lai pēc ārpusģimenes aprūpes pakalpojuma saņemšanas bērns būtu apguvis sociālās prasmes un spētu kļūt par pilnvērtīgu sabiedrības locekli ar neizkropļotu izpratni par ģimeni, tās dibināšanu, vecāku lomu tajā un bērnu audzināšanu.
Pēc datiem uz 2012. gada 1. janvāri, valstī kopumā ir 39 bērnu aprūpes iestādes. No tām septiņas ir valsts sociālās aprūpes centru filiāles, kurās aprūpē bērnus, 22 pašvaldību bērnu sociālās aprūpes centri, viens ģimenes bērnunams un astoņi nevalstisko organizāciju bērnu sociālās aprūpes centri.
Savas uzstāšanās noslēgumā B. Abersone akcentēja valsts programmu bērna un ģimenes stāvokļa uzlabošanai 2012. gadā ārpusģimenes aprūpes jomā un šādas plānotās aktivitātes:
ģimenei pietuvinātas vides attīstīšana pašvaldībās bērniem, kas atrodas ārpusģimenes aprūpē;
psiholoģiskās palīdzības sniegšana;
audžuģimeņu, viesģimeņu, adoptētāju un aizbildņu atbalsta grupas;
audžuģimeņu apmācība (pamata un atkārtotā);
palīdzības nodrošināšana bērnu iestādēm krīzes gadījumos (krīzes komanda);
padziļināta izpēte sešās bērnu aprūpes iestādēs, novērtējot tiesību un interešu ievērošanu bērniem ar smagiem garīga rakstura traucējumiem;
sabiedrības informēšanas kampaņa “Palīdzi bērnam izaugt!”.
Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere vērsa uzmanību uz katra bērna tiesībām un to, ka ģimene ir dabiska bērna attīstības un augšanas vide un katram bērnam ir neatņemamas tiesības uzaugt ģimenē. Mums, bāriņtiesām, jāņem vērā, ka, lemjot par bāreņa vai bez vecāku gādības palikuša bērna ievietošanu kādā no ārpusģimenes aprūpes veidiem, pirmām kārtām jānodrošina bērnam iespēja augt pie aizbildņa vai audžuģimenē. Tikai tad, ja šo ārpusģimenes aprūpi bērnam nav iespējams nodrošināt, viņu var ievietot ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.
Tiesībsarga birojs sniedza pārskatāmu informāciju par situāciju Latvijā. 2011. gada 31. decembrī ārpusģimenes aprūpē bija 8101 bērns (2010. gadā – 8237 bērni). No tiem:
1099 bērniem (2010. gadā – 884) aprūpe tika nodrošināta audžuģimenē (audžuģimeņu kopējais skaits ir 585);
5203 bērniem (2010. gadā – 5565) aprūpe tika nodrošināta aizbildņa ģimenē (aizbildņu kopējais skaits ir 4390);
1799 bērni (2010. gadā – 1788) atradās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.
Tiesībsarga birojs secinājis:
• bērnu ievietošanu institūcijās ietekmē nepietiekams aizbildņu un audžuģimeņu skaits;
• motivāciju kļūt par aizbildni vai audžuģimeni ietekmē vairāki apstākļi:
– faktiskie izdevumi par bērna uzturēšanu ir lielāki nekā pabalsts bērna uzturam,
– atlīdzība par aizbildņa un audžuģimenes pienākumu pildīšanu nav samērīga ar veicamajiem pienākumiem,
– sociālās garantijas audžuģimenes loceklim un aizbildnim nav tādas pašas kā bērna vecākiem un adoptētājiem,
– veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība,
– pirmsskolas izglītības iestāžu pieejamība,
– sadzīves apstākļi,
– atbalsta pakalpojumu trūkums alternatīvās aprūpes sniedzējiem,
– informācijas trūkums par audžuģimenes institūtu;
● bāriņtiesas lēmumu par bērna līdz divu gadu vecumam ievietošanu institucionālajā aprūpē var ietekmēt finansiāli apsvērumi. Iespējams, jāmaina institucionālās aprūpes pakalpojumu finansēšanas kārtība, neatkarīgi no vecuma bērniem, kuriem nav fiziskās un garīgās attīstības traucējumu, paredzot vienu finansēšanas avotu.
Pēc bāriņtiesu darbības pārskatu datiem, 2012. gada 1. janvārī Latvijā bija aptuveni 8000 bērnu, kuri atrodas ārpusģimenes aprūpē, t.i., aizbildnībā, audžuģimenēs, SOS ciematos vai kādā no aprūpes iestādēm. Katram bērnam ir tiesības uzaugt ģimenē, tomēr šo bērnu skaits Latvijā ir liels.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Bāriņtiesu un audžuģimeņu departamenta direktore Valentīna Gluščenko vairāk pieskārās jautājumam par bērnu ievietošanu audžuģimenē, audžuģimeņu skaitu Latvijā un ģimenēm, kuras ir gatavas uzņemt bērnus un par viņiem rūpēties:
Latgalē – 85 audžuģimenes,
Zemgalē – 175 audžuģimenes,
Kurzemē – 154 audžuģimenes,
Vidzemē – 142 audžuģimenes.
Jāpiebilst, ka par audžuģimeni var kļūt ģimene (abi laulātie) vai persona, kurai ar bāriņtiesas lēmumu ir piešķirts audžuģimenes statuss. Latvijā šobrīd ir 275 ģimenes un 281 persona, kas ieguvušas audžuģimenes statusu.
Dati liecina, ka Latvijā audžuģimenēs vecāku vecums ir šāds:
– 286 audžuvecāki ir vecumā no 50 līdz 59 gadiem,
– 302 audžuvecāki ir vecumā no 40 līdz 49 gadiem,
– 153 audžuvecāki ir vecumā no 30 līdz 39 gadiem,
– 77 audžuvecāki ir vecumā no 60 līdz 69 gadiem,
– 23 audžuvecāki ir vecumā no 20 līdz 29 gadiem,
– pieci audžuvecāki ir vecumā virs 70 gadiem.
Latvijas SOS bērnu ciematu asociācijas bērnu interešu aizsardzības speciāliste Kristīne Veispale pastāstīja, ka Latvijas SOS bērnu ciematu asociācijai ir 15 gadu darba pieredze Latvijā. Mūsu valstī ir divi SOS ciemati – Īslīcē un Valmierā, divas jauniešu mājas – Jelgavā un Iecavā, kā arī pieci ģimeņu stiprināšanas projekti – Rīgā, Olainē, Bauskā, Cēsīs un Valmierā.
K. Veispale atklāja savus priekšlikumus ārpusģimenes aprūpes sistēmas pilnveidošanai:
• detalizēta situācijas analīze;
• stratēģija un rīcības plāns;
• plāns un finansējuma avots nepieciešamo pakalpojumu attīstībai ārpusģimenes aprūpē;
• normatīvais regulējums jauniem pakalpojumiem, piemēram, definējot, kas ir ģimenes tipa aprūpes māja;
• finansēšanas modeļa pārskatīšana;
• pilotprojekts – vienas iestādes reorganizācija:
izvērtēt katra bērna izturēšanās iemeslus un iespējas piemērot citu aprūpes veidu,
izstrādāt individuālu plānu bērnu pārejai uz citu aprūpes veidu,
izstrādāt konceptu, kādus pakalpojumus reorganizējamā iestāde turpina sniegt,
darbinieku izvērtēšana un pārkvalifikācija atbilstoši jaunajiem pakalpojumiem.
Nodibinājuma “Centrs Valdardze” atbalsta joma – bērnu aprūpe ģimeniskā vidē
Pašreizējā situācija Nepieciešamā rīcība
Psiholoģiskās palīdzības sniegšana adoptētājiem, audžuģimenēm, aizbildņiem, viesģimenēm, ģimenēm ar bērniem krīzes situācijā (ja ir bāriņtiesas vai sociālā dienesta atzinums par nepieciešamību), bez vecāku gādības palikušiem bērniem (arī pēc pilngadības sasniegšanas) un atzinumu sniegšana bāriņtiesām, kā arī potenciālo jauno audžuģimeņu apmācība
Finansējums – 71 000 latu Jāizvērtē un jāpilnveido atbalsta un uzraudzības sistēma aizbildņiem un audžuģimenēm
Jānodrošina savlaicīga speciālistu pieejamība, attīstot atbalsta pakalpojumu tīklu
Jāpilnveido apmācību sistēma aizbildņiem, audžuģimenēm un adoptētājiem
Jāturpina attīstīt pašpalīdzības grupas un jāatbalsta mentoru ģimeņu attīstība – atbalsts no pieredzi uzkrājušām ģimenēm
Pasākumi, kas veicami Latvijas SOS bērnu ciematu asociācijai sadarbībā ar bāriņtiesām:
izglītot un informēt sabiedrību, apmainīties ar pieredzi profesionāļu vidū;
veidot diskusijas pašvaldībās, skaidrojot pārmaiņu nepieciešamību un sniedzot ierosinājumus, kā uzlabot pieejamos pakalpojumus; ja šādas iespējas nav, sadarboties ar citām pašvaldībām un NVO;
ja bērns ir valsts sociālās aprūpes centrā, aktīvi meklēt piemērotu aizbildni vai audžuģimeni.
Nobeigumā bērnu interešu aizsardzības speciāliste Kristīne Veispale secināja:
jāņem vērā pētījumi par institucionālās aprūpes ietekmi uz bērna attīstību agrīnajā periodā un jāveido sistēma, kas nodrošina bērnu efektīvu aizsardzību un atbilstošu aprūpi ģimeniskā vidē;
valsts un pašvaldību līmenī jāiegulda papildu darbs un līdzekļi, stiprinot preventīvo darbu ar ģimenēm un bērniem un pilnveidojot atbalsta sistēmu ģimenēm, kuras uzņēmušās rūpes par bērniem.
Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijai izveidota mājaslapa barintiesuasociacija.lv, kur ikviens iedzīvotājs, kā arī bāriņtiesu darbinieki var ielūkoties, lai iepazītos ar jaunumiem un normatīvajiem aktiem, dalītos pieredzē vai uzdotu kolēģiem savu jautājumu bāriņtiesu darbības jomā. Par šo mājaslapu informāciju sniedza Rīgas Bāriņtiesas priekšsēdētājs Aivars Krasnogolovs.
Kolēģi dalījās savā pieredzē un apsprieda konstatētās problēmas un risinājumus par audžuģimeņu kvalitāti un kvantitāti Latvijā. Diskusijā piedalījās arī Gulbenes novada audžuģimenes pārstāve Daiga Kusiņa, atklājot savas domas par šo misiju, mīlestību pret bērniem un viņu tālāko likteni. Viņa veltīja laba vēlējumus bāriņtiesām, kas ikdienā saskaras ar smagām situācijām un redz gan bērnus nelabvēlīgās ģimenēs, gan vecākus alkoholiķus un arī pamestus bērnus.
Šo asociācijas konferenci desmito gadu pēc kārtas organizēja asociācijas priekšsēdētāja Baiba Meldere. Konferences noslēgumā viņa sacīja pateicības vārdus asociācijas valdes locekļiem un citiem atbalstītājiem. Arī mēs, lielā Latvijas bāriņtiesu darbinieku saime, vēlamies viņai teikt lielu paldies par ieguldīto darbu un neatlaidību, veicot šo misiju.
Tikšanās laikā dalībnieki novērtēja kolēģu vienotību un savstarpējo atbalstu. Lielu paldies gribam teikt cilvēkiem, kas organizēja tik vērienīgu pasākumu, un tiem, kas atrada iespēju piedalīties.
Esmu pārliecināta, ka lasītāji piekritīs Latvijas SOS bērnu ciematu asociācijas bērnu interešu aizsardzības speciālistes Kristīnes Veispales prezentācijas noslēgumā teiktajam – uz visiem cilvēkiem un speciālistiem, kas rūpējas par bērnu turpmāko likteni, ir attiecināmi SOS bērnu ciematu izveidotāja austrieša Hermaņa Gmeinera vārdi: “Ir viegli darīt darbu, ja visi palīdz.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017