OTOP – “Viena pilsēta, viens produkts” – komplekss risinājums integrētai teritoriju attīstībai

OTOP programma ir Taivānas un citu Āzijas valstu veiksmīgi īstenota valsts atbalsta programma uzņēmējdarbības veicināšanai, bezdarba mazināšanai, teritorijas attīstībai, kultūrvēsturiskā mantojuma popularizēšanai un iedzīvotāju un tūristu piesaistei.

Pateicoties Taibei misijai Latvijā, man bija iespēja apgūt OTOP pieredzi Taivānā. OTOP apmācībās piedalījās 18 dalībnieki no 15 valstīm – Bulgārijas, Krievijas, Sentkitsas un Nevisas, Tuvalu, Malaizijas, Indonēzijas, Taizemes, Kiribati, Fidži, Belizas, Mongolijas, Dienvidāfrikas, Haiti un Santomes un Prinsipi.

Kas ir OTOP

Koncepcijas “Viena pilsēta, viens produkts” (pazīstama kā OVOP – “Viens ciems, viens produkts”) aizsākumi meklējami 1979. gadā Japānā, Oitas prefektūrā, kur tā tika ieviesta ar mērķi popularizēt vietējo fermeru produktu atpazīstamību un veicināt nodarbinātību, tādējādi novēršot jaunu cilvēku aizplūšanu uz pilsētām.

1989. gadā Taivānā Ekonomikas lietu ministrijas Mazo un vidējo uzņēmumu administrācija aizsāka Taivānas OTOP programmu, lai atbalstītu vietējo kultūras tradīciju, amatniecības un citu industriju un mazo un vidēju uzņēmumu attīstību. Iedvesmojoties no Japānas OVOP programmas panākumiem, arī daudzās citās zemēs, piemēram, Taizemē, Filipīnās, Malaizijā, Vjetnamā, Kambodžā, Indijā, Indonēzijā un citur, ar valsts atbalstu ievieš OTOP programmu.

Taivānas OTOP galvenais mērķis ir veicināt un attīstīt vietējās kultūras industrijas. Balstoties uz pašvaldības (pilsētas, ciema) produktu vai pakalpojumu, kas var būt vēsturisks, kultūras vai unikāls piedāvājums (teiksim, dažādi pārtikas produkti, amatniecības izstrādājumi, pasākumi utt.), Taivānā kopš 1989. gada valsts atbalstu jau saņēmuši 286 OTOP projekti. Viena projekta ieviešanai vidēji tiek piešķirti 180 000 ASV dolāru trīs gadu projektam jeb 60 000 USD gadā.

Līdz 2009. gadam valdība finansējumu novirzīja vietējo uzņēmēju atbalstam, kontraktējot konsultantu firmas, kas īstenoja projektus. Pašvaldībām nebija liela nozīme OTOP projektu ieviešanā, tāpēc 2009. gadā Taivānas valdība izveidoja Vietējo industriju attīstības fondu, un tagad pašvaldības ir atbildīgas par OTOP ieviešanu savā teritorijā.

Fonda finansējums tiek novirzīts (12 milj. ASV dolāru trīs gadiem):

pašvaldībām projektu īstenošanai konkursu kārtībā, lai ieviestu atsevišķu pašvaldību vai integrētus jeb vairāku pašvaldību OTOP projektus, kā arī mikroindustriju parku izveidei.

Izstrādājot projektu, pašvaldību lielākais izaicinājums ir pārliecināt vietējos uzņēmējus un amatniekus apvienoties (veidojot kooperatīvus, asociācijas) kopīgai OTOP projekta ieviešanai. Faktiski pašvaldība realizē projektu viņu vārdā. Atbilstoši mūsu likumdošanai Latvijā tas diemžēl nebūtu iespējams;

valdībai OTOP veicināšanai, vietējam un starptautiskajam mārketingam, valsts līmeņa pasākumu organizēšanai (konkursiem – piemēram, “Gada labākais OTOP dizains”, “Gada labākais OTOP tūrisma produkts”, “Gada labākais OTOP biznesa produkts”), OTOP mājaslapas uzturēšanai (t.sk. interneta veikala), projektu izvērtēšanai un salīdzināšanai.

Ar valsts atbalstu izveidotas vairākas valsts atbalsta iestādes OTOP realizēšanai un popularizēšanai – Tradicionālās mākslas centrs, Taivānas dizaina centrs, Sunšaņas kultūras parks, Sadarbības sinerģijas attīstības centrs u.c. Sākotnēji valdība OTOP produktu popularizēšanai un atbalstīšanai atvēra vairākus OTOP veikalus Taibei lidostā, dzelzceļa stacijā un nozīmīgās tūristu apmeklēšanas vietās. Pašreiz notiek veikalu apsaimniekošanas pakāpeniska nodošana privātajam sektoram.

Liela loma OTOP projektu ieviešanā ir privātajām konsultantu firmām, ko valdība kontraktē uz publiskā iepirkuma pamata. Tās sniedz konsultācijas un apmācības pašvaldībām, uzņēmējiem, amatniekiem stratēģiju, dizaina izstrādē, mārketingā un citos OTOP ieviešanas posmos.

OTOP projekta ieviešana parasti notiek trīs gados

1. gads. Plānošanas un sadarbības gads, kurā laikā veido vienotu pašvaldības sabiedrības izpratni par izvēlēto vietējo produktu/pakalpojumu; apzina un attīsta tā unikalitāti, vēsturisko nozīmi, izveido “stāstu”; veido kooperatīvus un asociācijas, apvienojot resursus; nosprauž kopīgus mērķus; veic tirgus izpēti, izstrādā stratēģiju un darbības plānu, veic apmācības.

2. gads. Ar konsultantu atbalstu tiek pilnveidots produkts un izveidots dizains; veido pilsētas/ciema kopīgo tēlu, pamatojoties uz izvēlēto produktu; veicina vietējā produkta atpazīstamību dažādos tirgos un pasākumos; turpina apmācības.

3. gads. Tiek veikti pasākumi, lai pēc valsts atbalsta beigām projekts varētu turpināties uz pašfinansējuma pamata, tajā skaitā turpina pilnveidot produktu, dizainu, veic produkta reklamēšanu starptautiskos un vietējos tirgos un pasākumos. Trešā gada beigās projekta īstenošana jāpārņem vietējai sabiedrībai (kooperatīvam, asociācijai).

Aplūkojot labos prakses piemērus, nācās secināt, ka ar valsts un pašvaldību atbalstu un profesionālu konsultantu piesaisti ir iespējams atpalikušās teritorijas pārvērst populārās, tūristu apmeklētās pašvaldībās, kur iedzīvotāji jūtas lepni par savu vēsturi un kultūru.

Vēlos dalīties ar diviem iepazītiem veiksmes stāstiem. Pirmais ir par Baihes lotosu. Baihe ir viens no vēsturiskajiem rajoniem Tainaņas pilsētā, kur jau gadsimtiem ilgi audzē lotosu. Pateicoties OTOP projektam, tika apzināta lotosa vēsturiskā nozīme, izveidots stāsts, stratēģija un darbības plāns Baihes lotosa popularizēšanai un tūristu piesaistei.

Baihē visi ēdieni tiek gatavoti, iekļaujot sastāvā lotosu – ziedus, saknes, sēklas, stiebrus. Neticami garšīgi! Ēdiens, protams, tiek pasniegts vietējo amatnieku izveidotos traukos.

Lotoss ir visur – mākslas darbos, amatnieku izstrādājumos, telpu dizainā. Tiek organizēti pasākumi lotosa izzināšanai. Tā, piemēram, visos četros gadalaikos piedāvā iespēju piedalīties lotosa stādīšanā un ražas (sēklu, sakņu) novākšanā, kā arī piecos no rīta kopā ar saules lēktu iespējams aplūkot, kā lotosa zieds mostas.

Tāpat ikviens interesents kopā ar mākslinieku var uzzīmēt savu lotosa ziedu. Pats svarīgākais ir tas, ka tūristam tiek kompleksi piedāvāts plašs pakalpojumu klāsts.

Otrs veiksmes stāsts ir par aborigēnu (paivanu un rukaju cilšu) kultūras industrijas attīstību Sandimenā.

Taivānā dzīvo 14 aborigēnu ciltis, un OTOP programmas ietvaros tiek atbalstīta viņu kultūras un tradīciju saglabāšana. Sandimenas pašvaldībā dzīvo paivanu un rukaju ciltis ar bagātu vēsturi (stāstiem), bet novārtā atstātu amatniecību. OTOP projekta ietvaros tika apzināts kultūrvēsturiskais mantojums, tradīcijas, izveidots vietējais produkts – ciemats ar savu stāstu, tradīcijām, amatniecības izstrādājumiem un virtuvi; veikta iedzīvotāju, amatnieku un uzņēmēju apmācība; izstrādāts ciemata rekonstrukcijas plāns.

Apciemojot šo ciematu, bija neviltots pārsteigums par tā attīstību. Mēs viesojāmies vietējo iedzīvotāju mājās, ēdām tradicionālos ēdienus, apmeklējām amatniekus un varējām iegādāties skaistus viņu darinājumus, kā arī katrs izgatavot sev krelles pēc savas izvēles: laimei, mīlestībai, pārticībai. Mēs piedalījāmies stāstā.

Vai Latvijā būtu nepieciešams ieviest OTOP? Kaut gan Latvijā veiksmīgi darbojas dažādas valsts un ES fondu atbalsta programmas uzņēmējiem, pašvaldībām un atsevišķām nozarēm, tas tomēr notiek sektorāli. OTOP koncepcija balstās uz integrētu teritoriju attīstību, nevis sektorālu. Līdz ar to valsts atbalsta līdzekļi tiek efektīvāk koncentrēti OTOP produkta ieviešanā, mārketingā un izvērtēšanā. Pašvaldība apvieno sabiedrību un uzņēmējus kopīga mērķa sasniegšanai, bet valsts sniedz atbalstu produkta veiksmīgai ieviešanai un realizēšanai. Kā jau minēju, liela loma ir profesionāliem konsultantiem, jo produkts jāpiedāvā gan vizuāli skaists, saistošs, radošs, inovatīvs, gan arī jāpiedāvā plašs pasākumu komplekss visu vecumu grupām (tajā skaitā festivāli, radošās darbnīcas, sporta aktivitātes, atpūtas iespējas (SPA) u.c.).

Uzskatu, ka Latvijā valsts un pašvaldības varētu izmantot OTOP programmas principus pašvaldības, reģiona un valsts veiksmīgai attīstībai un popularizēšanai.

Jāatzīst, ka Taivānas vēsture arī ir veiksmes stāsts, jo pēc neatkarības atgūšanas un republikas atjaunošanas 1949. gadā valsts veiksmīgi izmantoja ANO, ASV un citu valstu atbalstu un veica neticamu ekonomisko lēcienu jeb tā saukto Taivānas brīnumu. Veiksmes stāsts balstās uz prasmīgi realizētu zemes reformu un valsts industrializāciju. Taivānas valsts prioritātes bija un ir izglītība, zinātne, inovācijas un īpaši augsto tehnoloģiju attīstība.