Rīga 13°C, nedaudz mākoņains, bez nokrišņiem, DA vējš 2m/s
Sestdiena, 2024. gada 27. aprīlis 22:58
Vārda dienas: Klementīne, Raimonda, Raina, Tāle
27. jūnijā Valsts prezidents Andris Bērziņš Pilī pulcēja 11 pašvaldību pārstāvjus, lai trešajos pašvaldību Ģerboņu svētkos turpinātu pērn 25. oktobrī aizsākto tradīciju – svinīgi pasniegt jaunos simbolus. Šoreiz tiem, kas Heraldikas komisijas akceptu guvuši laikposmā pēc otrajiem svētkiem 23. martā. Turpmāk jauniegūtos atribūtus oficiāli izmantot varēs Aizkraukles, Aizputes, Alsungas, Engures, Krāslavas, Mērsraga, Olaines, Priekuļu, Rojas un Vaiņodes novads, kā arī Madonas novada Mētrienas pagasts. Svētkos bija ieradušās atšķirīga kupluma “komandas”, jo visi centās savu pašvaldību ne tikai raksturot īsā prezentācijā, bet iepriecināt klātesošos ar kādu “odziņu”, kā arī pasniegt mājastēvam novadam raksturīgu piemiņas velti.
Aizkraukles novada ģerboņa tumšzilais fons, protams, simbolizē likteņupes Daugavas dzelmes un plašās tāles. Latvijas dižākā koka – ozola lapās iekodēts vēstījums par upurozolu senajā pilskalnā un HES celtniecību, kas lika pamatus Aizkraukles pilsētai. Tāpēc ozollapu izkārtojums atgādina turbīnas rotējošās lāpstiņas. Oficiāli apstiprināto atpazīstamības zīmi saņēma Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums, bet svētku dalībniekus priecēja mūzikas skolas koklētājas.
Aizputes novada mākslinieka Imanta Ozola idejai par Aizputes pilsētas senajam ģerbonim radniecīgu novada simbolu, kuru Heraldikas komisija akceptēja 2010. gada beigās, nācās pārvarēt ne vienu vien šķērsli līdz pilnīgai uzvarai. Tomēr beidzot novada ļaudis guvuši oficiālu apstiprinājumu savai atpazīstamības zīmei – zelta apmale ieskauj mūra sienu ar torni un vārtiem, virs kuras mirdz ne vien aizputniekiem, bet katram Latvijas iedzīvotājam dārgais simbols – trīs zelta zvaigznes. Aizputes novada pārstāvju uzstāšanās svinīgajā ceremonijā bija acīm un ausīm tverama, jo stāstījumu un dziesmu īpaši paspilgtināja novada krāšņie tautastērpi. Bet par novada uzņēmēju prasmēm Valsts prezidents varēja pārliecināties, izpētot saturu grozam, ko ciemakukulim līdzi bija atvedis Aizputes novada domes priekšsēdētājs Aivars Šilis.
Suiti ir īpaši ļaudis. Kaut arī reformā neīstenojās iecere par vienotu suitu novadu, tomēr Alsungas novada ģerbonī iekodēta dziesmās daudzinātā greznā suitu sakta. Pretēji tradicionāli sagaidāmajam, novada domes priekšsēdētājs Grigorijs Rozentāls uz Ģerboņa svētkiem nebija līdzi atvedis asmēlīgās suitu sievas, bet lietišķi pārstāvēja savu kultūrvēsturisko novadu pats.
Engures novada domes priekšsēdētājam Gundaram Važam atbildīgajā brīdī līdzi atbrauca folkloras kopa “Milzkalnieki”. Prezentācijā klātesošie uzzināja skaidrojumu ģerbonī attēlotajai dzērvei un reņģei. Dzērve sarkanā laukā simbolizē Engures novada ražīgo sauszemi, bet reņģe uz zilā fona atgādina, ka šis ir viens no Latvijas piejūras novadiem.
Trešajos Ģerboņa svētkos Latgali pārstāvēja Krāslavas novads. Jaunizveidotais novada simbols ir divdaļīgs: vienā pusē piecas zelta joslas uz melna fona raksturo piecus gaismas starus, kas, nesot cerību, iet cauri tumsai, otrās puses centrālais elements ir viens no senākajiem varas simboliem – scepteris. Skanot etnomuzikanta Aleksandra Maijera stabules skaņām, klātesošos latgaliski uzrunāja Izvaltā dzimusī Latvijas Universitātes profesore valodniece Lidija Leikuma. Kā jau viesmīlīgajā Latgalē pieņemts, Krāslavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Viktors Moisejs uz svinīgo ceremoniju nebija vis laists tukšām rokām, bet ar kārtīgu ciemakukuli pateicībā par skaisto tradīciju.
Viena no Mērsraga novada atpazīstamības zīmēm ir 21,3 metru augstā Mērsraga bāka, kas iesvētīta 1875. gadā. Garajā mūžā tā pārcietusi kara postījumus, tomēr arvien ir ierindā, rādot īsto ceļu gan jūras braucējiem, gan novada ļaudīm. 2006. gadā bāka iemūžināta speciālā pastmarkā, bet kopš trešajiem Ģerboņa svētkiem tā kļuvusi par Mērsraga novada likumīgo simbolu. Apliecinājumu tam no Valsts prezidenta saņēma novada domes priekšsēdētājs Lauris Karlsons kopā ar jauniešu “atbalsta komandu”.
Vasaras atvaļinājumu laiks liedza Ģerboņu svētkos piedalīties vairāku pašvaldību vadītājiem, bet Olaines novada simbolu saņemt ieradās abi pašvaldības ilggadējie līderi – domes priekšsēdētājs Jānis Pavlovičs un viņa vietniece Inta Purviņa. Valsts prezidentam olainieši bija sarūpējuši simbolisku dāvanu – pilsētas 45. gadadienai par godu izgatavotu pulksteni, kas ir Olaines centrā esošā pulksteņa līdzinieks. Jaunajā ģerbonī iekodēti vairāki simboli. Trīs asins lāses apliecina novada dzīvotspēju un veselīgumu, ko nodrošina pašvaldības rūpes par saviem ļaudīm, kā arī akcentē novada slavenākās uzņēmējdarbības jomas – farmāciju un ķīmiju, bet dabas bagātību simbols – dzērveņu mētra un sārtās ogas atsauc atmiņā purvus, kuru apguvei izveidojās novada centrs Olaine.
Priekuļu novads izlēma, ka četrus apvienotos pagastus vienos ideja par Sauli. Priekuļos pamazām veidojas Saules parks, kur 2010. gada Lielajā Talkā un Meža dienās vietējie iedzīvotāji stādīja kociņus. Parka unikālā zīme ir ar astronomu līdzdalību izstrādātais Latvijā lielākais dalības jeb analemmatiskais saules pulkstenis, kurā cilvēks pats iesaistās laika noteikšanā. Priekuļu pulkstenis veidots smaidošas saulītes formā, jo novada saknē mājo vārds “prieks”. Saules un pulksteņa simboli iekodēti arī novada jaunajā ģerbonī.
Pat svešiniekam nav grūti uzminēt, ka Latvijas jaunākais – Rojas novads, kas no Mērsraga novada atdalījās pēc 2009. gada vēlēšanām, atrodas pie jūras. Ģerbonī uz zilā fona attēloti divi stilizēti laši (bagātības simbols, kas dzīvo tikai tīrā ūdenī); sudrabkrāsas lasis simbolizē sievišķo, bet zelta krāsas – vīrišķo spēku. Tikai abiem spēkiem līdzās pastāvot un sadarbojoties, rojenieki cer jūras krastā izveidot plaukstošu novadu.
Vaiņodes novada ģerbonis tapis salīdzinoši īsā laikā. Gaisā virmojušas daudzas idejas, bet balsojumā uzvarējusi Liepājas simfoniskā orķestra obojista vaiņodnieka Mārtiņa Zālītes iecere. Mūziķa veikums citā “lauciņā” bijis tik profesionāls, ka heraldikas lietpratēji pārveidojuši vienīgi sauli. Jaunajā ģerbonī acis piesaista stilizēts burts “V”, kas simbolizē divus novada centrus – Vaiņodi un Vībiņus. Tas sasaucas arī ar pazīstamo uzvaras (victory – angļu val.) zīmi. Uz ceremoniju pie Valsts prezidenta Vaiņodes novada domes priekšsēdētājs Visvaldis Jansons pašsaprotami līdzi atveda arī Mārtiņu Zālīti, bet viņš savukārt – oboju.
Desmit novadu pulkā Mētrienas pagasts bija vienīgais ģerboņa saņēmējs. Tomēr Madonas novada domes priekšsēdētājam Andrejam Ceļapīteram, Mētrienas pagasta pārvaldes vadītājam Andrim Dzenovskim un pagasta iepriekšējiem līderiem Andrim Jaško un Ilmāram Grudulim bija pamats īpašam lepnumam. Viņu simbola autors ir Latvijas grafikas lielmeistars Gunārs Krollis, kurš jau kopš 1974. gada vasaras pavada Mētrienas pagastā un kopā ar savējiem piedalījās Ģerboņa svētkos.
Materiāls sagatavots, izmantojot novadu sabiedrisko attiecību speciālistu informāciju
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017