Rīga 9°C, mākoņains, bez nokrišņiem, DA vējš 3m/s
Sestdiena, 2024. gada 27. aprīlis 07:31
Vārda dienas: Klementīne, Raimonda, Raina, Tāle
Jūlijā žurnāls “Logs” vis nedevās ciemos uz vienu pašvaldību, kā ierasts, bet konkursa “Eiropas Gada pašvaldība 2012” vērtēšanas komisijas sastāvā apceļoja visus Latvijas novadus un desmit dienās apmeklēja 15 pašvaldības – konkursa finālistes: Jelgavu, Liepāju, Ventspili, Rīgu, Jūrmalu, Daugavpili, Valmieru, Bauskas, Dobeles, Kuldīgas, Alojas, Dagdas, Balvu, Rūjienas un Gulbenes novadu.
Turpinot labās tradīcijas, ko Latvijas Pašvaldību savienība aizsāka, 15 gadus pēc kārtas rīkojot konkursu “Sakoptākais Latvijas pagasts”, kas notika līdz 2009. gadam, šogad pirmo reizi LPS sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā un Labklājības, Veselības, Izglītības un zinātnes un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju organizēja konkursu “Eiropas Gada pašvaldība 2012”. Tā kā šis gads Eiropā veltīts aktīvai un veselīgai novecošanai un paaudžu sadarbībai, tad arī konkursa mērķis līdzīgs – veicināt pašvaldību atbalstu iedzīvotāju aktīvām vecumdienām un paaudžu solidaritātei, veselīgam dzīvesveidam, kā arī Eiropas Savienības vērtību popularizēšanai un sabiedrības iesaistei starptautiskajā sadarbībā.
Par konkursa “Eiropas Gada pašvaldība 2012” atbalstītājiem piekrita kļūt “Latvenergo” koncerns, AS “Swedbank” un “Grindeks”, Taipejas misija Latvijā, Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere, AS “Valters un Rapa”, “Laima” un “Latvijas Valsts meži”, kā arī informatīvie atbalstītāji – “Latvijas Avīze”, Latvijas Televīzija, Latvijas Radio un žurnāls “Logs”.
Izsludinot jauno konkursu, ceļavārdus tam pauda arī ministri un EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka: “Šā Eiropas gada divi būtiskākie mērķi ir atgādināt, cik svarīgs ir aktīvs dzīvesveids visa mūža garumā un cik nozīmīga ir paaudžu zināšanu apmaiņa. Ceru, ka šis konkurss būs spēcīgs pamudinājums ikvienam sākt šos mērķus īstenot ikdienā.” Tam piekrīt arī labklājības ministre Ilze Viņķele: “Šāgada izvirzītās prioritātes un mērķi savu aktualitāti nezaudēs, gluži pretēji – aktīva dzīvesveida un paaudžu solidaritātes sekmēšanai jākļūst par ikdienas normu.” Savukārt veselības ministre Ingrīda Circene uzsver: “Būtiski gan valsts, gan pašvaldību līmenī veidot atbalstošu politiku, kas veicina ikviena iespējas savu mūžu nodzīvot pēc iespējas aktīvāk, veselīgāk un pilnvērtīgāk.” Arī izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis pārliecināts, ka “spēcīgas, saliedētas kopienas, kurās dažādu paaudžu cilvēki atbalsta cits citu un ir gatavi paši lemt un darīt, ir valsts ilgtspējas un attīstības pamats”, bet vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs ir gandarīts, ka “šogad pirmo reizi arī Latvijas pašvaldībām iespējams mēroties spēkiem par Eiropas Gada pašvaldības titulu, dalīties līdzšinējā pieredzē un popularizēt savus sasniegumus un devumu, atbalstot un iedrošinot iedzīvotājus”.
Konkursa vērtēšanas komisijas priekšsēdētājs LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis uzskata, ka pašvaldības dara un vēl daudz var darīt, lai iedzīvotāji justu lepnumu par savu novadu un pilsētu. Ar konkursa palīdzību iespējams apkopot labo praksi pašvaldībās, jo, “tikai daloties labajās idejās, mēs liekam pašiem augt un mudinām citus neapstāties pie padarītā, bet doties uz priekšu”. Un to, ka Latvijas pašvaldībās izdarīts patiešām daudz – gan sociālajā jomā, gan aktīva dzīvesveida un veselības veicināšanā, gan iedzīvotāju iesaistē, – apliecināja visas konkursa dalībpašvaldības.
Konkurss norisinājās divās kārtās. Pirmajā pašvaldību vērtēšana notika reģionu līmenī, un katrs plānošanas reģions izvirzīja trīs kandidatūras valsts mēroga konkursam. Tajā konkursa vērtēšanas komisija iepazinās ar pilsētu un novadu rakstiskajiem pieteikumiem un apmeklēja konkursantes klātienē, lai noskaidrotu labākās pašvaldības četrās nominācijās: “Pašvaldība starppaaudžu sadarbībai”, “Pašvaldība senioru vērtības celšanai sabiedrībā”, “Pašvaldība veselīgam dzīvesveidam” un “Pašvaldība Eiropas Savienības vērtību popularizēšanai un iedzīvotāju iesaistei” un, protams, galveno uzvarētāju – “Eiropas Gada pašvaldību 2012”, kuru virzīs tālāk Eiropas Savienības Vietējo un reģionālo pašvaldību balvai.
No Zemgales reģiona konkursam Latvijas mērogā tika izvirzītas trīs pašvaldības – Jelgavas pilsēta un Bauskas un Dobeles novads. Paši zemgalieši atzīst, ka viņu reģionā visur ir attīstīti vispusīgi sociālie pakalpojumi, darbojas daudz pašdarbības kolektīvu, notiek regulāri kultūras un sporta pasākumi, aktīvas ir biedrības un domubiedru grupas.
Uzsākot vizīšu sēriju uz pašvaldībām, vērtēšanas komisija pirmo apmeklēja Bauskas novadu, ko domes priekšsēdētājs Valdis Veips raksturoja tā: “Novadā prioritāte ir sociālais darbs. Mūsu trumpji ir senioru aktīvā kultūras dzīve, un vēl mēs lepojamies ar sasniegumiem veterānu sportā.”
Pašvaldības iestādē “Bauskas novada Sociālais dienests” īstenots ESF projekts par mājas pakalpojumiem, kā rezultātā izveidota mobilā vienība, kas pilsētā un laukos aprūpē vecus cilvēkus un invalīdus, top arī sadarbības modelis ar ārstu praksēm. Īpašu interesi ciemiņos izraisīja baušķenieku partnerības projekts “Iekļaujoša ģimene, bērnudārzs, skola un sabiedrība”, kas īstenots kopā ar Latvijas SOS bērnu ciematu asociāciju un Šveices pārstāvjiem, sociālajā dienestā organizējot atbalsta grupu vecmāmiņām, kuru bērni devušies peļņā uz ārzemēm un savas atvases atstājuši omītēm. Psihologa, pedagoga un citu speciālistu atbalstu saņēmušas vairāk nekā 30 vecmāmiņas un nav raidīti prom arī vectētiņi.
To, ka lieliskas vecmāmiņas nav tikai tās, kas ar atbildību audzina mazbērnus un cenšas sekot līdzi jaunumiem pasaules modē, mūzikā un tehnoloģijās, apliecina Tautas lietišķās mākslas studijas “Bauska” dalībnieces, kuras savas prasmes nodod mazmeitām. Šogad studijai 55. dzimšanas diena, un tajā darbojas pat četru paaudžu pārstāves! Bērnu un jaunatnes centra projekta ietvaros izveidotajā amatniecības centrā “Bauskas skapis” regulāri notiek kopīgas nodarbības bērniem, jauniešiem un dažādu amatu meistariem, piemēram, rokdarbu studijā “Kamolītis” jaunā paaudze un adītājas kopā darinājuši musturdeķi.
Konkursa komisija apmeklēja arī Kultūras centru, kur darbojas gan senioru koris “Sarma” un deju kopa “Vēlreiz”, gan Tautas teātris, folkloras kopa “Trejupe” un Tautas fotostudija “Bauska”, kā arī pensionāri iesaistījušies deju kolektīvā, jauktajā korī, pūtēju orķestrī un citur. Novada senioriem izveidojusies cieša sadarbība ar Bauskas Centrālo, Jauncodes un Bārbeles bibliotēku, kur notiek tikšanās ar literātiem, dzejas lasījumi un citi pasākumi.
Dobeles novadā vērtēšanas komisija domes priekšsēdētāja Andreja Spridzāna vadībā apmeklēja sociālo pakalpojumu centru, kur zem viena jumta sadzīvo veselas trīs iestādes – dienas centrs pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēkiem “Stariņš”, dienas centrs personām ar garīga rakstura traucējumiem “Solis” un Atbalsta centrs ģimenēm. Šeit pensionāri kopā ne tikai atpūšas, bet arī nodarbojas ar rokdarbiem un mazajiem krīzes centra “klientiem” palīdz apgūt elementāras sadzīves iemaņas, piemēram, pagatavot pusdienas un vakariņas. Seniordāmas ar atsaucību piedalījušās akcijā “Siltas zeķītes mazajai sirsniņai” un savus adījumus dāvinājušas Dobeles dzemdību nodaļai. Centra paspārnē darbojas arī vairākas nevalstiskās organizācijas un novada Jauniešu dome.
Dobeles novadā ar pašvaldības gādību rastas lieliskas iespējas sevi apliecināt pilsētas un pagastu jauniešiem. Jaunatnes iniciatīvu un veselības centrā jaunieši nodarbojas ar jaunatnes politikas veidošanu novadā, saņem psihologa, karjeras konsultanta, logopēda un citu speciālistu padomus, reizi mēnesī uz nodarbībām pulcina vecāku klubiņa dalībniekus.
Savukārt par radošām nodarbēm iecienītu vietu Dobelē kļuvusi Amatu māja, kur dažādu paaudžu dobelnieki apgūst tautas mākslā sakņotas amatu prasmes – gan tradicionālo aušanu, adīšanu, tamborēšanu, pīšanu un karošu grebšanu, gan jaunāku laiku “modes” nodarbes – mezglošanu, filcēšanu, rotu gatavošanu, izšūšanu un pērļošanu, kā arī mācās zālīšu zinības un latviešu tautas virtuves gudrības. Dobeles Amatu mājā notiek dažādas izstādes, amatnieku un radošās darbnīcas, tirdziņi, vakarēšanas un muzicēšana saimes istabā.
Vizīte Zemgales novadā noslēdzās Jelgavas pašvaldībā, kur pilsētas mērs Andris Rāviņš komisiju sagaidīja ar vārdiem: “Mēs priecājamies par saviem cilvēkiem.” Jau piedzimstot katrs mazais jelgavnieks no pilsētas domes vadības saņem sudraba karotīti, bet simtgadnieki un zelta kāzu jubilāri tiek sveikti gan ar ziediem, gan naudas dāvanu.
Konkursa vērtētāji tika iepazīstināti ar Jelgavas Pensionāru biedrību, paaudžu dienas centru “Sadraudzība”, kur darbojas 24 interešu grupas, Jelgavas pilsētas Sabiedrības integrācijas pārvaldi un Sociālo lietu pārvaldi, kas atrodas vienviet ar nakts patversmi, grupu dzīvokļiem un dienas centru. Pērn ESF finansētā projekta ietvaros ar pašvaldības līdzfinansējumu izveidota ātrās reaģēšanas vienība “Ekspresis”, kas vientuļajiem pensionāriem palīdz kā pavadoņi, kurjeri vai uzticības personas.
Jelgavā izstrādāta speciāla sabiedrības integrācijas programma, un darbojas Sabiedrības integrācijas pārvalde, kuras uzdevums ir sekmēt iecietību un izpratni starp dažādu nacionalitāšu grupām, kā arī veicināt senioru aktīvu darbību. Liela uzmanība tiek veltīta mazākumtautībām, īpaši pievēršot viņus valodu apguvei – seniori par brīvu var mācīties latviešu valodu un nokārtot naturalizācijas eksāmenu. 2004. gada maijā, apvienojot Jelgavas čigānu, ebreju, krievu, lietuviešu un poļu nacionālās kultūras biedrības, nodibināta Jelgavas Nacionālo kultūras biedrību asociācija. Pēc gada tai pievienojās arī ukraiņu kultūras centrs “Džerelo” un vēl gadu vēlāk – rajona baltkrievu biedrība “Ļanok”. Patlaban asociācijā darbojas šādas nacionālo kultūru biedrības – krievu “Istok”, baltkrievu “Ļanok”, ukraiņu kultūras centrs “Džerelo”, Poļu savienības Jelgavas nodaļa, lietuviešu “Vītis”, Ebreju biedrība un čigānu biedrība “Romanu čačipen”.
No Kurzemes plānošanas reģiona nacionālajam konkursam tika izvirzītas Liepājas un Ventspils pilsēta un Kuldīgas novada pašvaldība.
Liepājas pilsētas domē komisiju sagaidīja projekta “Lauku sēta pilsētā” vadītāja Skaidrīte Solovjova, iepazīstinot ar vietējo zemnieku gardo piedāvājumu, bet domes Vides un veselības daļas vadītāja Ineta Stadgale kopā ar domes priekšsēdētāja vietnieku Gunāru Ansiņu prezentēja Liepāju kā pilsētu veselīgam dzīvesveidam un paaudžu sadarbībai. Starp citu, liepājnieku vidējais vecums ir 42 gadi, un nevalstisko organizāciju skaita ziņā liepājnieki laikam ir rekordisti – pilsētā darbojas 800 NVO (ieskaitot arī namu apsaimniekošanas biedrības)!
Liepājā jau 11 gadus tiek organizēts Veselības mēnesis, kura devīze ir “Par veselu liepājnieku”, bet tā mērķi – četri “i”: izmērīt, informēt, iesaistīt un izglītot. Aizpērn Čakstes laukumā trenere Zane Frickausa uzsāka vadīt publisko vingrošanu, kurā iesaistījās arī domes darbinieki. Tagad viņa ik rītu vingro pludmalē un aicina pievienoties ikvienu, kas iznācis paelpot spirgto jūras gaisu. Cik tas īstenībā ir vienkārši, pārliecinājās arī vērtētāji, kurus trenere sagaidīja Jūrmalas parkā un novadīja pusdienlaika vingrošanas pauzi.
Īpaša vieta Liepājā ir Klaipēdas iela 96a, kur zem viena jumta sadzīvo Pensionāru dienas centrs, biedrība “Liepājas Jaunie vanagi”, Liepājas Diabēta biedrība un Poļu biedrība. Liepājnieki vērtēšanas komisiju iepazīstināja ar ilggadējo Liepājas Diabēta biedrības valdes priekšsēdētāju Ritmu Maļinovsku, “Liepājas Jauno vanagu” pārstāvjiem un brīvprātīgajiem no Spānijas, Velsas un Gruzijas, kā arī aicināja uz Liepājas Pensionāru biedrību un Liepājas Neredzīgo biedrību, nodemonstrēja, kādas iespējas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām sniedz Liepājas Olimpiskais centrs un pērnā gada nogalē atklātā SPA zona un kāda pēc remonta izskatās Liepājas reģionālās slimnīcas konsultatīvā nodaļa.
Liepāja un liepājnieki bieži ir aizsācēji daudzām labām lietām un kustībām, ko no viņiem pēc tam pārņem citas Latvijas pašvaldības. Tā pirms četriem gadiem Liepājā tika izveidots Aukļu dienests, ar pašvaldības atbalstu darbojas arī trīs rotaļu grupas, kur bez maksas var atstāt bērnus pedagoga uzraudzībā uz četrām stundām. Pilsētā iekārtoti bērnu laukumi mikrorajonos, uzstādīti ielu vingrošanas rīki, nule atklāts jaunais skeitparks, kas ir lielākais āra finiera skeitparks Latvijā, izveidoti veloceliņi 49 kilometru garumā, tiek labiekārtota Zilā karoga pludmale, kur peldēties jūrā iespējams arī invalīdiem. Viņi droši var apmeklēt arī Olimpiskā centra baseinu, kur ietikšana un izkļūšana no tā iespējama ar speciāla minilifta palīdzību. Patlaban liepājnieki īsteno inovatīvu projektu, lai personām ar invaliditāti nodrošinātu asistenta palīdzību.
Liepājas pašvaldība ir viena no vadošajām pilsētām Latvijā universālā dizaina principu ieviešanā – luksofori ielās aprīkoti ar skaņas signālu, ar dzeltenu krāsu marķēti kāpņu pirmie un pēdējie pakāpieni un stikla durvis, takās un uz gājēju pārejām ir īpaši reljefi. Rādot parka celiņa bruģī iebūvētās vadlīnijas neredzīgajiem cilvēkiem, Liepājas Neredzīgo biedrības brīvprātīgais, vides pieejamības eksperts Andis Dzērve sacīja: “Neredzīgiem un vājredzīgiem cilvēkiem pārvietoties ielās palīdz draugs, suns, pavadonis un baltā nūjiņa. Mēs iedevām vēl vienu – celiņos iestrādātās vadlīnijas, kas vada un brīdina par takas beigām, līmeņu maiņu, šķēršļiem.” Vadlīniju iebūve nevienos normatīvos nav paredzēta, tā ir pašvaldības labā griba.
Kuldīdznieki var lepoties ar četrām sporta bāzēm un jo īpaši ar Latvijā pagaidām vienīgo starptautiskajiem standartiem atbilstošo vieglatlētikas manēžu, tāpat jaunas sporta zāles nesen iekārtotas vairākos pagastos.
Konkursa komisija nebeidza vien priecāties par atjaunoto Rātsnamu, ko tagad apdzīvo novada dome, un Kuldīgas Galveno bibliotēku, kas mājvietu radusi no jauna pārbūvētajā sinagogā. Īstenojot šo projektu, kompleksa veidolā respektēta trīs kultūrslāņu mijiedarbība – saglabāts celtnes vēsturiskais gars, nav noliegts padomju laika pienesums un pievienots mūsdienu saturs.
Bet Tautas lietišķās mākslas studijā tiek šūdināti tautastērpi. Kuldīgas novada Bērnu un jauniešu centrā vērtētājiem bija iespējams ne tikai aplūkot, bet arī pielaikot Kuldīgas novada tautastērpa valkāšanas un darināšanas klasē “Pūralāde” gatavotos tautastērpus, kur tapis arī domes priekšsēdētājai Ingai Bērziņai speciāli šūdinātais, ar ko viņa greznojas īpaši nozīmīgos brīžos. Studijā amata prasmes apgūst gan jaunie, gan arī seniori.
Pēcāk komisija iepazinās ar Sociālā dienesta darbu un dienas centru “Kopā būt”, kura komanda spēj cilvēkus ar īpašām vajadzībām vienot gan dažādu iemaņu un prasmju attīstīšanā, gan kopīgā dziesmā, kurai labprāt pievienojās arī komisijas skanīgākās balsis.
Vizītes noslēgumā vērtētāji apmeklēja Kuldīgas Restaurācijas centru, kas darbojas kopš 2009. gada. Ar mērķi pievērst sabiedrības uzmanību kultūras mantojuma saglabāšanas nozīmei un autentiskuma vērtībai, kā arī lai veicinātu prasmju pārmantojamību no paaudzes uz paaudzi, centrs rīko kultūras mantojuma laboratorijas. Šogad Restaurācijas centrs aicina vecpilsētas ēku un dzīvokļu iedzīvotājus, īpašniekus un apsaimniekotājus sakārtot sava nama logus, un 26 ģimenes jau noslēgušas sadarbības līgumu ar centru. Kuldīgas novada dome pasākumu atbalsta, piedāvājot bez maksas izmantot nepieciešamos instrumentus un materiālus.
Ventspils apmeklējuma laikā komisija iepazinās ar Ventspils Augstskolas Mūžizglītības centru un pilsētas domes Digitālo centru. Pērn mūžizglītības kursus apmeklējuši 779 ventspilnieki. Šeit atrodas arī tāds brīnums kā Robotikas laboratorija, kur jauni cilvēki nodarbojas ar izgudrojumiem un uzlabojumiem, bet gados vecākie dažādu jomu inženieri tiek pārkvalificēti.
Jaunā un modernā Pārventas bibliotēka, kas ir mikrorajona sabiedriskais centrs un dažādu paaudžu pulcēšanās vieta, iekārtota gan moderni, gan ērti – te ir plašas zāles, gaišs interjers, ērts lifts, moderni sēžamie, un flīģelis nebūt nekalpo tikai dekoratīviem nolūkiem. Reizi mēnesī bibliotēkā darbojas klubiņš “Pārventas atmiņu stāsti”. Pārventnieku stāsti bibliotēkā skan jau piekto gadu, un savākts ap 200 ar šo rajonu un tā ļaudīm saistītu fotoattēlu, pierakstīti atmiņu stāstījumi par Pārventas ielām, tradīcijām, ģimenēm, ēkām un notikumiem.
Konkursa vērtētāji iepazinās arī ar Pensionāru biedrības pārstāvjiem un saņēma izsmeļošas ziņas par sociālās palīdzības sniegšanu pilsētas iedzīvotājiem. Dome finansē 42 pašdarbības kolektīvus, atbalsta vairāk nekā 30 sporta klubus, piecās vietās pilsētā uzstādīti āra trenažieri, par ko nevienam nekas nav jāmaksā – tikai nodarbojies, ja vien ir varēšana un gribēšana.
Viesošanās noslēgumā komisija apmeklēja Ziemeļkurzemes Amatniecības konsultāciju centru jeb Amatu māju atjaunotajā 18. gs. celtajā Kurzemes hercogistes senākajā skolas ēkā, kas pārtapusi par mūsdienīgu kultūras un tūrisma objektu. Amatu mājā iekārtotas un darbojas foto, audēju un podnieka darbnīcas, kā arī suvenīru salons.
Ventspilnieki allaž uzsver, ka Ventspils ir pilsēta ģimenei, bet domes priekšsēdētāja vietnieks Didzis Ošenieks atvadoties teica: “Ja es būtu vecs cilvēks, es gribētu novecot Ventspilī.” Tas laikam vislabāk raksturo pašvaldības attieksmi pret saviem iedzīvotājiem – darīt tā, lai pašiem patiktu!
No Rīgas plānošanas reģiona konkursa finālam tika izvirzītas Alojas novada un Jūrmalas un Rīgas pilsētas pašvaldība.
Rīgā vērtēšanas komisija apmeklēja Daugavas promenādi Ķengaragā, kur Austrumu izpilddirekcijas izpilddirektors Dmitrijs Pavlovs pastāstīja, ka posmā no Dienvidu tilta līdz Rumbulai divarpus kilometru garumā rekonstrukcijas laikā ir marķētas joslas gājējiem un riteņbraucējiem, uzstādīti šaha un galda tenisa galdi, ierīkotas aktīvās atpūtas vietas senioriem un bērniem, kā arī uzsākti darbi, lai atjaunotu kāpnes piekrastē un labiekārtotu pludmali. Radošās darbības nedēļas RADI! laikā ar projekta palīdzību, izmantojot radošas metodes (kaimiņu tikšanās, ģimenes svētki, izstādes, līderu apmācības), Latgales priekšpilsētas un Maskavas forštates radošais risinājums atmodinājis arī iedzīvotājus, liekot visiem nacionālajiem, kultūras, sociālajiem un reliģiskajiem slāņiem aktīvāk piedalīties apkārtējās vides un dzīvojamā rajona infrastruktūras, dzīves apstākļu un sociālās vides uzlabošanā. Tāpat arī Klusajā dārzā starp Daugavpils, Katoļu un Jēkabpils ielu iekārtoti pastaigu un marķēti skrējienu celiņi, netālajā Miera dārzā labiekārtots laukums bērniem un senioriem.
No 2009. līdz 2011. gadam Rīgas pašvaldība ieguldījusi vairāk nekā trīs miljonus latu sporta infrastruktūras sakārtošanā. Šogad pilsētā tiek remontētas astoņas sporta zāles un seši laukumi. Rīgā aktīvas atpūtas un sportošanas iespējas piedāvā divas pašvaldības sporta bāzes, aktīvās atpūtas un sporta centrs Uzvaras bulvārī, reģionālais sporta centrs “Sarkandaugava”, Mežaparks. Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komiteja jūnijā akceptējusi sporta attīstības pamatnostādnes 2012. – 2017. gadam, un tās vērstas uz ikviena Rīgas iedzīvotāja sportošanas un aktīva dzīvesveida iespēju uzlabošanu.
Konkursa vērtēšanas komisija paciemojās Rīgas Sociālā dienesta dienas centrā “Ābeļzieds” un apguva Smieklu kluba hartas pamatpostulātu, ka labs un jautrs noskaņojums ir “zaļā uguns” labai veselībai, ko uzskatāmi demonstrēja arī kundzes cienījamos gados.
Savukārt Jūrmalā vērtētājiem bija iespēja iepazīties ar Bulduru bibliotēku un Jūrmalas sociālās aprūpes centru “Saulstari”, kuram ir 13 struktūrvienības. “Saulstaros” ar praktiskiem piemēriem tika demonstrētas ergoterapijas un fizioterapijas nodarbības, ko centrs organizē senioriem, un ar ģimenes ārsta norīkojumu tās ir bez maksas. Tā kā centrā ir baseins, tad nav jābrīnās arī par projektu “Vingrošana ūdenī kā metode liekā svara mazināšanai”.
Ar ESF atbalstu jūrmalnieki izdevuši brošūru “Projektu idejas labākai Jūrmalai” un ir pārliecināti, ka labākās no tām tuvākajā nākotnē tiks īstenotas, piemēram, sociālo prasmju veicināšanas projekts “Dārzs” ļaus izveidot terapijas dārzus, Jūrmalā būs veselības vēstnieki un publiskā vingrošana, īstenosies vīzija par “Jūrmalu uz riteņiem”.
Jūrmalnieku darbu raksturo vēl citas atšķirības. Tā ar Jūrmalas pašvaldības finansiālu atbalstu tiek nodrošināta aptiekas darbība Ķemeros – pirmā un vienīgā Latvijā, kas izveidota, sadarbojoties pašvaldībai un Veselības ministrijai. Pilsētas pašvaldība vientuļajiem un senioriem ar veselības traucējumiem piedāvā dzīvi kā mājās jeb “servisa dzīvokļos”. Kopš 2005. gada Jūrmala darbojas Pasaules Veselīgo pilsētu kustībā un ir vienīgā pašvaldība no Latvijas.
Jūrmalas speciālistu izsmeļošās prezentācijas ļāva uzskatāmi un pamatīgi iepazīt pašvaldības veikumu un saprast, kā notiek aktīva un veselīga novecošana Jūrmalā. Sacensības pilsētā gada garumā pat nevar saskaitīt – tik daudz to ir! Sporto arī paši vadītāji, un maratonā piedalījās pat domes darbinieku komanda.
Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis uzsvēra: “Šis ir Eiropas gads aktīvai novecošanai un paaudžu solidaritātei, tā teikt – svētku gads, bet mēs pie tā strādājam visu laiku.” Citiem vārdiem sakot, pašvaldība gādā, lai katrs jūrmalnieks labi justos savā ģimenē, lai viņa ģimene labi justos pilsētā un Jūrmala – valstī.
Rīgas plānošanas reģiona vizītes noslēdzās ar Alojas novada apmeklējumu. Vērtēšana sākās Braslavas pagastā, kur Vilzēnu tautasnamā pašvaldība sniedza prezentāciju par Alojas novadu, uzsverot aktivitātes, kurās aktīvi atbalsta paaudžu sadarbību. Pēc tam komisija ielūkojās Eiropas deju kopas “Liepas” mēģinājumā, bet veco ļaužu pansionātā “Urga” kopā ar tā iemītniekiem iesaistījās rīta vingrošanā.
Alojas dienas centrā vērtētāji tikās ar aktīvajiem senioriem un jauniešiem, kas kopā gan atpūšas, gan apgūst jaunas prasmes. Alojas sporta halle nodrošina novadā sporta aktivitātes visām paaudzēm, te ir arī moderna trenažieru zāle. Tās apmeklētāji ir arī seniori, kaut gan enerģiskās nūjotājas un velobraucēji vairāk kustas svaigā gaisā. Pateicoties projektam “Veselība kustībā”, pērn iegādāti septiņi velosipēdi, kas aktīvi tiek likti lietā. Pērnā gada jūnijā seniori apvienojušies biedrībā un jau pirmajā sezonā nobraukuši 350 kilometrus, apciemojot tuvākas un tālākas novada vietas, kaimiņpagastus un arī tālākus punktus, kolektīvi brauc ogot un sēņot, kā arī kopā dodas ekskursijās un uz teātriem. Riteņbraucēju vadonis un dvēsele ir Elmārs Muķielis, kuram jau septiņi gadu desmiti uz pleciem, bet vecākā pedāļu minēja esot vēl par vienu desmitgadi “smagāka”, tomēr mundra un ņipra. Savukārt pēc nūjotājām varot pulksteni regulēt – pirms sešiem savā maršrutā aiznūjojot Skaidrīte, tad Sarmīte, pēcāk Sima un vēl citi ceļabiedri.
“Šie cilvēki patiešām bauda vecumdienas,” ar baltu skaudību teic novada domes priekšsēdētāja Dace Vilne. Un turpina: “Mēs gribam veidot pašvaldību, kur cilvēkam ir interesanti jau kopš piedzimšanas brīža un līdz sirmam vecumam. Mērķis jau nav tikai darbavietas un ražošana, bet lai ļaudīm šeit būtu patīkami dzīvot.” Pašvaldība sadarbībā ar biedrību “Alojas novada attīstība” 2009. gadā organizēja novada iedzīvotāju forumu, kurā savus ieteikumus vietējās dzīves uzlabošanai iesniedza 243 visu paaudžu iedzīvotāji. No 36 nopietniem ierosinājumiem puse jau īstenoti.
Interesantā Alojas novadā ir pulka – jau trīs vasaras notikuši pļaušanas svētki ar vectēvu “ieroci” – izkapti, un tajos piedalās ne tikai seniori, bet arī bērni. Puikulē nav savas baznīcas, tāpēc Ziemassvētku svētbrīdis notiek pie Sniega altāra. Aloja senāk bijusi bagāta ar aušanas tradīcijām, tāpēc arī 20 šodienas saimnieces nolēmušas apgūt šo prasmi un sākušas mācīties pilnīgi no nulles, iesākumā darinot vienkāršus lupatu deķus, tad tikušas līdz dvieļiem un pat dubultsegām, bet pērn izgatavojušas un uzdāvinājušas skaistas šalles kordiriģentiem.
Alojas novada apmeklējums noslēdzās Staicelē ar tūrisma informācijas centra, muzeja “Pivālind”, Mākslinieku šķūņa, Audēju namiņa un pilsētas bibliotēkas apmeklējumu, kur saimnieko “eiropeiskā” vadītāja Anita Strokša, kura par sevi saka: “Projekti ir mans azarts.” Tālab šeit Eiropas Savienības dienas pasākumi tiek organizēti arī pirmsskolniekiem, Alojas novads ir visaktīvākā no pašvaldībām, kas savējos ved uz ES māju Rīgā, turklāt ne tikai bērnus un jauniešus, bet arī sieviešu klubiņa kundzes tur pabijušas. Staiceles bibliotēkā īsta rotaļu pasaule gaida tos, kam mājās kļuvis garlaicīgi, reizi mēnesī šeit organizē nodarbības mazuļiem, kuri neapmeklē bērnudārzu. Staicelei ir savs māls, savs škaļiks, savi stārķi un stārķēni – ik gadu tiek svinēti Svētā putna svētki, kad trīsgadīgos staiceliešus uzņem pilsētnieku kārtā un pasniedz viņiem unikālu dāvanu – stārķi mīkstas rotaļlietas izskatā.
Latgales plānošanas reģiona žūrija tālākam konkursam bija izvirzījusi Daugavpils pilsētas domi un Dagdas un Balvu novada pašvaldību.
Daugavpils ir iespēju pilsēta – tāds ir viņu sauklis, un to apgalvo arī domes priekšsēdētāja Žanna Kulakova. Iespēju pilsētā netrūkst ne bērniem un jauniešiem, ne senioriem – līdztekus jautrām sporta sacensībām, amatnieku tirdziņiem, izstādēm un dažādu speciālistu konsultācijām allaž tiek uzsvērta paaudžu sadarbība un dinastiju ieguldījums pilsētas attīstībā.
Kaut gan Sociālo lietu pārvaldē ik gadu griežas tūkstošiem iedzīvotāju, daugavpiliešu vecākā paaudze ir sabiedriski aktīva. Gandrīz katrai profesijai te ir sava organizācija, piemēram, bijušās rūpnīcas vecie darbinieki apvienojušies biedrībā “Dauteks pensionāri”, tāpat sava organizācija ir pensionētajiem pedagogiem, tirdzniecības darbiniekiem, valsts iestāžu pensionāriem. Sociālā darba veterānu apvienībā “Dzīvesprieks” ir ap 90 kādreizējās sociālās nodrošināšanas sistēmas darbinieku. Daugavpils nevalstisko organizāciju padome “Varavīksne”, ko vada Anna Cipkina, apvieno pavisam 19 pensionāru un invalīdu biedrības. Varavīksniešu moto skan – nevar mīlēt bez cerības, darīt bez mīlestības un cerēt, neko nedarot.
Pensionāri aktīvi sadarbojas ar pilsētas Sociālo lietu pārvaldi, brīvprātīgi dodas uz bērnudārziem, skolām un bērnunamu “Priedītes”, piedalās konkursos un dažādos pasākumos, apgūst jaunas zināšanas un iemaņas, iesaistās labdarībā un piedalās starptautiskajā festivālā “Laimīga ģimene”, kas ir viens no vasaras galvenajiem pasākumiem pilsētā jau piecus gadus. Šogad tas notiks žurnāla iznākšanas laikā – 26. augustā un būs veltīts labsirdībai un paaudžu solidaritātei. Visas pilsētas iestādes, uzņēmumi un organizācijas aicinātas pasākumu atbalstīt ar uzstāšanos, izstādēm, sporta spēlēm, atrakcijām, konkursiem un citām aktivitātēm, kā arī materiāli, jo šī ir labdarības akcija.
Daugavpilī ir veselas 14 nacionālās biedrības. Seniori aktīvi darbojas arī mākslas jomā, izdota kopīga Daugavpils rakstnieku – senioru un bērnu darbu grāmata.
Pie sasniegumiem noteikti jāpiebilst, ka pagājušajā gadā Daugavpils saņēmusi starptautisku atzinību par vides pieejamību invalīdiem. Izvērtējumam bija pieteikušās 114 pilsētas no 23 Eiropas Savienības valstīm, un Daugavpils šajā sarakstā bija vienīgā no Baltijas valstīm. Žūrija izvēlējās 31 labāko pilsētu, kas ir vispieejamākā cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, to skaitā arī Daugavpili.
Savukārt Dagdas novada domes priekšsēdētāja vietniece Sandra Viškure, kura pati jau 17 gadus brīvprātīgi vada basketbola nodarbības jauniešiem, ir pārliecināta, ka jādara viss iespējamais, lai viņus noturētu dzimtajā pusē. Un Dagdā netrūkst aktīvu, enerģisku un izdomas bagātu jauniešu, kas ar savām izdarībām iepriecināja arī konkursa komisiju. Dagdā darbojas jauniešu organizācija “Dagne”. Realizējot dažādus projektus, izveidots jauniešu un bērnu brīvā laika pavadīšanas centrs, pirmsskolas vecuma bērnu rotaļu un attīstības centrs, arī satiksmes drošības pilsētiņa un pat Raganu māja. Šobrīd tiek īstenots projekts “Aizrauj mani, lūdzu, un mana pasaule kļūs plašāka”, kura laikā iecerēts izveidot 32 dažādas interešu izglītības darbnīcas. Pateicoties Latvijas un Šveices sadarbības programmai, turpinās arī Dagdas Jauniešu iniciatīvu centra pilnveide Ainas Odiņecas vadībā. Interesanta ir JIC izgudrotā spēle “Iepazīsti Dagdu!”, kurā redzamas 16 iecienītākās vietas pilsētā.
Daudzām oriģinālām iniciatīvām idejas autore ir Dagdas invalīdu brālības “NEMA” vadītāja Mārīte Zariņa, kaut gan pati saka, ka īstie brīnumdarītāji esot visi 26 brālības biedri. Viņi darbojas ar papīru, liniem un stiklu, dekorē pudeles, vāzes, podus un pat kafijas kārbas un čemodānu, dodot traukam otro dzīvību, nodarbojas ar izšūšanu un arī pašdarbību. Mārītes rosināti, pērnruden visu paaudžu iedzīvotāji, sākot no maziem bērniem līdz pensijas vecuma cilvēkiem, izveidojuši neparastu valsts karogu – locījuši kļavu lapas, savienojuši tās vienotā paklājā un pēc tam nokrāsojuši sarkanbaltsarkanā krāsā. Tagad šis skaistais kopdarbs ieņem goda vietu novada domes sēžu zālē.
Vietējam dzejdarim, komponistam, muzikantam un dziesmu izpildītājam pensionāram Romualdam Vasiļevskim pieder šādi vārdi: “Mūsu liktenis ir mūsu pašu varā,/ Un ja lietas labā katrs kaut ko dara,/ Tad par spīti slimībām, gadiem un svaram/ Labāku dzīvi veidot mēs varam.” To apliecināja arī Dagdas pensionāru un invalīdu sirsnīgais koncerts, kur vienuviet uzstājās visu paaudžu dziedātāji un dejotāji, arī “Dagnes” jaunieši un “NEMA” invalīdi.
Dagdas novada triju gadu darbu grāmatā, kurā apkopoti senioru un invalīdu īstenotie projekti, ierakstīti arī vārdi, ko Labestības dienā pašvaldībai veltījuši bērni: “Neatkarīgi no tā, gaida vai ne no tevis labestību, – dari labu! Neatkarīgi no tā, pamanīs labo vai ne, – dari labu! Neatkarīgi no tā, kā tev maksās par tavu labestību: ar labu vai ar ļaunu, – dari labu! Dari labu, un nevienam nebūs varas pār tavu labestību.” Ar tiem Sandra Viškure noslēdza prezentāciju par Dagdu un piebilda: “Mūsu pašvaldība dara labu un ar labestību cenšas visus turēt kopā.”
Arī Balvos vērtēšanas komisiju iepriecināja sirsnīgs koncerts Kultūras un atpūtas centrā, kur skanēja gan “Balvu valsis” un dejoja Eiropas deju kopa “Atvasara”, gan dziedāja Briežuciema bērnu un jauniešu folkloras kopa “Soldanī”, gan spēlēja Bērzpils lauku kapela.
Kultūras un atpūtas centrā mājvieta ir arī rokdarbnieču pulciņam “Mežģis”, kurā darbojas ne tikai seniores, bet visu vecumu rokdarbnieces, savu reizi arī pa kādam mazdēliņam. “Sievas ar zelta rokām,” tā par viņām teic Balvu novada domes izpilddirektore Inta Kaļva. “Mežģa” dalībnieces katru gadu noada vairāk nekā 100 baltu zeķīšu, ko pasniedz ģimenēm, kurās piedzimis bērniņš. Balvos ir skaista un oriģināla tradīcija – Balto zeķīšu svētki, kuros godina jaundzimušos un viņu vecākus.
Balvenieši komisijai izrādīja Sociālo dienestu, kur bez tradicionālajiem pakalpojumiem pieejami arī masiera, medmāsas, ārstnieciskās vingrošanas, šuvēja un pat friziera pakalpojumi. Te darbojas tehnisko palīglīdzekļu nomas punkts, lietoto apģērbu noliktava, duša un veļas mazgātava. Pašvaldība nodrošina sociālās istabas vientuļajām māmiņām ar mazgadīgiem bērniem, kuras uzkrāj pieredzi no pašvaldības pansijā dzīvojošajām pensijas vecuma kundzēm. Balvu Pensionāru biedrība īstenojusi Sorosa fonda projektu un kopā ar pašvaldības un zviedru labvēļu palīdzību izveidojusi labdarības kooperatīvu “Sāta”. Seniori sniedz dažādu atbalstu iedzīvotājiem, nodod savas zināšanas un prasmes jaunākajai paaudzei, apmācot šūšanā un galdniecības darbos, šeit iespējams arī mazgāt, gludināt drēbes, labot mantas u.tml. Aktivitātes koordinē brīvprātīgie – gan jaunieši, gan seniori.
Sociālajā dzīvojamajā mājā “Atvasara”, kur pašvaldība sedz divas trešdaļas no īres maksas un pusi no apkures izdevumiem, Amatniecības vidusskolas jaunieši šogad izveidojuši skaistu aku un soliņus. Dzīvojamās istabas iekārtotas arī pansionātā “Balvi”.
Savukārt pilsētas Centrālā bibliotēka vecāko paaudzi ieinteresējusi ar konkursa “Prātnieks” palīdzību. Sākumā iepazinuši Eiropas valstis un Latviju, bet tagad arvien lielāka interese esot par pašu Balvu novadu. Seniori iesaistīti vecās bibliotēkas ēkas vēstures apzināšanā. Vērtētāji apmeklēja arī Tālākizglītības un cilvēkresursu attīstības centru, kur mācās no pusotra gadiņa līdz 78 gadiem un vecākajam studentam, kurš beidzis Daugavpils Universitātes Balvu filiāles maģistrantūru, ir 65 gadi.
Vērtēšana noslēdzās ar vizītēm Vidzemē – Valmierā un Rūjienas un Gulbenes novadā.
Ar Rūjienu konkursa vērtētāji jau bija nedaudz iepazinušies, jo garajā ceļā no Rīgas lasījuši aprakstu par Rūjienu, ko žurnālā “Logs” publicējām iepriekšējā mēnesī, un iegaumējuši dažus senās rūveniešu valodas vārdus, piemēram, rūzelīgs, kas nozīmē – apsviedīgs, enerģisks cilvēks. Tādu Rūjienā, par laimi, ir daudz – gan novada domes priekšsēdētājs Guntis Gladkins un viņa “labā un kreisā roka” – izpilddirektors Ivo Virsis un tūrisma organizatore un uzņēmējdarbības speciāliste Guna Ķibere, gan bērnudārza “Vārpiņa” vadītāja Lidija Budaha, kura dārziņu vada kopš tā dibināšanas jau 27 gadus, gan Senioru mājas īpašnieki un darbinieki, gan brīvprātīgā darba veicējmeitenes, kas nebaidās strādāt šajā nebūt ne vieglajā iestādē, gan arī pensionāru biedrības “Rūjienas Ievas” dalībnieces.
Vietējā vara cenšas atbalstīt seniorus – biedrībai piešķirtas telpas nesen renovētajā Jauniešu dienas centrā, kur visus ēkas uzturēšanas izdevumus sedz pašvaldība. Biedrībai uzdāvināts trenažieris, asinsspiediena mērītājs, arī šujmašīna, kas kundzēm lieti noder. Kurai šī māka neesot asinīs (tādu gan Rūjienā grūti atrast) vai pirksti zaudējuši jaunības veiklību, citas palīdzot un ierādot prasmes arī gados jaunākajām. “Rūjienas Ievas” sadarbojas ar bērnudārza audzēkņiem, Rūjienas vidusskolēniem, dodas apciemot Senioru mājas iemītniekus, vienvārdsakot, ir aktīvas. Savukārt Gunas izveidotā Rūjienas amatnieku biedrība “Rūzele” organizē nodarbības, kurās savu amata prasmi vecmāmiņas nodod mazbērniem.
Senioru māju, ko likvidētās slimnīcas ēkā izveidojuši brāļi Jānis un Kārlis Rozes, rūjenieši sauc par savu veiksmes stāstu. Tāpat viņi lepojas ar izcilo speciālo pirmsskolas izglītības iestādi “Vārpiņa”, kur mazie čakli nūjo, četrreiz gadā “pieņem” sulu un tēju kūri, attīstās ar smilšu terapijas palīdzību, te darbojas “Bēbīšu skola”, kurp bērnus uz nodarbībām pavada vecmāmiņas, top sāls istaba. Rūjeniešu nākotnes kalvē – vidusskolā – skolēni un skolotāji aktīvi piedalās starptautiskos projektos. Savukārt Rūjienas Mākslas skolā izveidots 7. kurss, kur dažādu vecumu cilvēki kopīgi apgūst mākslas pamatus.
Valmierā, kuras galveno ielu sauc par Gauju un ko tagad dēvē arī par olimpisko čempionu kalvi, galvenā vērtība ir cilvēks, tāpēc “viss, ko darām, ir cilvēku labā, un neaizmirstam arī to, ka esam reģiona asinsrite,” – tā komisiju uzrunāja domes priekšsēdētājs Inesis Boķis. Pateicoties papildresursam – “urbānajai naudai”, Valmierā tā nonāk objektos, kas nepieciešami visiem – ielu sakārtošanā, ūdenssaimniecībā, tilta rekonstrukcijā un skolu remontos.
Dienas centru “Atvasara” valmierieši izveidojuši sabiedriskās pirts otrajā stāvā, kur kaimiņos ir vēl divas senioru biedrības. Bet līdzāsesošais pansionāts “Valmiera” iekārtots kādreizējā kroga ēkā, kas renovēta. Un, kā apgalvo paši valmierieši, tas esot viens no modernākajiem Baltijā. Pansionātā pašlaik mitinās 114 klientu, bet darbinieki nodrošina arī mājas aprūpi gandrīz 80 iedzīvotājiem. Šeit aktīvi notiek dažādi starppaaudžu pasākumi, pansionāta “Valmiera” direktore Teiksma Rusmane un iemītnieki kopā ar bērnudārza audzēkņiem lasa pasakas un spēlē spēles, bet ar skolēniem salīdzina savu jaunības gadu un šodienas iespējas. Savukārt pansionāta iemītniekus apciemo Valmieras novada fonda jaunieši, ik gadu šurp praksē ierodas norvēģu jaunieši un nāk klajā ar dažādiem interesantiem priekšlikumiem, piemēram, kopā ar senioriem cep kūkas.
Valmieras nākotnes pamati tiek likti un nostiprināti skolās un Vidzemes Augstskolā, bet papildināti Valmieras Integrētajā bibliotēkā – akadēmiskajā un publiskajā bibliotēkā vienviet, ko vada divas lietpratējas – Vidzemes Augstskolas bibliotēkas direktore Inese Taurīte un Valmieras bibliotēkas direktore Daiga Rokpelne. Tas ir Latvijā jauns pilsētas un reģionālās augstskolas bibliotēkas sadarbības variants – apvienojot divas neatkarīgas bibliotēkas un to informatīvos un personāla resursus, tiek piedāvāts plašāks pakalpojumu klāsts ikvienam interesentam, arī ābecīšu burtotājiem vai tikai šķirstītājiem. Tāpēc iecienīti ir divreiz mēnesī rīkotie sestdienu ģimeņu rīti.
Gulbenes novada iepazīšanu konkursa žūrija sāka ar Gulbenes bibliotēku, kur tika izrādīta prezentācija par novada labajām lietām gan starppaaudžu sadarbībā, gan veselīga dzīvesveida un Eiropas Savienības vērtību popularizēšanā. Tālāk 15 minūšu darba grupās sekoja “intervijas” ar domes speciālistiem un pirkstu izlocīšana, mēģinot no Gulbenes suvenīrlakatiņa izveidot vāverīti, ko savulaik no savas vecmāmiņas iemācījusies Gulbenes Tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centra vadītāja Iveta Kovtuņenko. Viņa uzskatāmi nodemonstrēja īstu paaudžu sadarbību, jo “skolotājai” Ivetai asistēja viņas meita un mazmeitiņa un arī māmuļa.
Šogad maijā novadā pirmo reizi tika organizēta Ģimenes nedēļa, kurā piedalījās 960 dažādu paaudžu pārstāvju. Viņi piedalījās gan diskusijās un semināros, gan sporta spēlēs, gan ģimeņu nominācijas pasākumā un zelta, smaragda un dimanta kāzu pāru godināšanā – tādu bija 40. Jau trešo gadu pašvaldība organizē Novada senioru svētkus, un katru gadu tie notiek citā vietā, bet nemainot to galveno saturu – paaudžu un laika sasaisti. Bet Stāmerienas pagastā Kalnienas paaudžu vakars notiek jau aptuveni 40 gadus!
Gulbenē konkursa komisija apmeklēja nevalstisko organizāciju centru, kur atrodas jauniešu centrs “Bāze”, Pensionāru biedrība un Invalīdu biedrība, un ielūkojās arī novada Sociālajā dienestā, kur var izmantot veļas māju un dušu, griezties pie zobārsta vai ģimenes ārsta atbalsta centrā, saņemt Sarkanā Krusta un friziera pakalpojumus. Pašvaldības iepazīšanai atvēlēto trīs stundu laikā gulbenieši spēja pārliecināt, ka te augstā līmenī ir gan sociālā joma, gan daudz paveikts senioru aktivitātes veicināšanā, dažādu paaudžu pārstāvju saliedēšanā un arī dažādu tautību sadraudzības un sadarbības sekmēšanā, kā arī vietējo un Eiropas Savienības vērtību popularizēšanā. Un visos pasākumos allaž līdzās gados vecākiem iedzīvotājiem darbojas jaunieši – gan pašmāju aktīvisti, gan brīvprātīgie no citām valstīm.
Saikne ar ārzemēm ir abpusēja. To lakoniski rezumēja izglītības darba speciāliste Anita Birzniece: “Pie mums ciemojusies vai visa Eiropa, bet mūsējie pabijuši teju visās Eiropas valstīs.” Ne mazāk pieredzējuši šajā ziņā ir arī seniori, kas patlaban pošas ceļam uz Angliju, kur veiks brīvprātīgo darbu.
Ļoti būtisks paaudžu sadarbības veicināšanai ir pamatizglītības iestāžu devums. Vairākas no tām veidojas par multifunkcionāliem centriem savos pagastos, piemēram, Galgauskas, Tirzas un Druvienas pamatskola, kur tiek stiprinātas latviskās tradīcijas. Tā mazie galgauskieši īstenojuši projektu “Zaļie pirkstiņi”, Tirzas mazpulcēni pēta skudras un izgudrojuši jaunu produktu – zīmēšanas ogli, bet Druvienas skola slavena ar kokļu gatavošanu. Vērtēšanas komisija visu triju skolu pārstāvjus satika Tirzas pamatskolā, kur noklausījās brīnišķīgu koncertu, kopā ar bērniem pamēģināja izgatavot sev rotu un nogaršoja gardumgardo torti, kādu prot izcept 8. klases meistare Renāte Kalniņa, kura jau divreiz sekmīgi startējusi konkursā “Latvijas lauku torte”. Savukārt Lejasciema pagastā vērtētāji apmeklēja veco ļaužu dzīvojamo māju un jauniešu centru “Pulss”.
Apkopojot rezultātus, izrādījās, ka gulbenieši novadu grupā ieguvuši visaugstāko vērtējumu un kopā ar Ventspils pilsētu kļuvuši par konkursa uzvarētājiem. Novada domes priekšsēdētāja Sandra Daudziņa atzīst, ka, uzzinot konkursa rezultātus, ir gandarījums: “Mēs ilgi un mērķtiecīgi esam strādājuši, un, protams, ne jau balvas dēļ. Konkursā tika vērtētas vairākas jomas. Jau izlasot konkursa nolikumu, jutāmies spēcīgi, tāpēc arī nolēmām piedalīties. Esam sevi labi parādījuši un pastāstījuši, ko mēs protam, varam un esam izdarījuši.”
Savukārt Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs norāda: “Būt novērtētiem un atzītiem par Eiropas Gada pašvaldību ir ļoti pagodinoši. Vienlaikus tas nenozīmē, ka ir sasniegta pilnība un zināmās jomās pašvaldība var atslābt. Gluži pretēji – tas uzliek vēl lielāku atbildību uzsāktā darba kvalitatīvam turpinājumam. Domājot par cilvēku aktīvu un veselīgu novecošanu, esam mēģinājuši atbrīvoties no stereotipiem, kas dažkārt valda sabiedrībā, – ka cilvēka pašsajūta galvenokārt ir saistīta ar gadu skaitli. Mūsu pašvaldības filozofija ir šāda: arī solīdos gados esošam cilvēkam ir tādas pašas tiesības uz dzīves kvalitāti kā gados jaunam un stipram. Mēs vēlamies nodrošināt labus dzīves apstākļus ikvienam cilvēkam mūsu pilsētā neatkarīgi no tautības, vecuma, reliģiskās piederības un naudas maka biezuma. Šo ceļu arī turpināsim.”
Tātad par Eiropas Gada pašvaldību 2012. gadā Latvijā kļuvusi Ventspils pilsētas un Gulbenes novada pašvaldība. Nominācijā “Pašvaldība starppaaudžu sadarbībai” par labāko atzīta Jelgavas pilsēta un Alojas novads, nominācijā “Pašvaldība senioru vērtības celšanai sabiedrībā” – Daugavpils pilsēta un Balvu novads, nominācijā “Pašvaldība veselīgam dzīvesveidam” – Liepājas pilsēta un Dobeles novads un nominācijā “Pašvaldība Eiropas Savienības vērtību popularizēšanai un iedzīvotāju iesaistei” – Rīgas pilsēta.
Apbalvošanas ceremonija notiks 14. septembrī Ventspilī, un tajā tiks sveiktas gan visas konkursa dalībpašvaldības, gan to izvirzītie cilvēki, kuri devuši lielu ieguldījumu savā pašvaldībā.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017