Rīga 4°C, mākoņains, bez nokrišņiem, D vējš 0m/s
Otrdiena, 2024. gada 23. aprīlis 18:18
Vārda dienas: Georgs, Jurģis, Juris
Guntas Klismetas saruna ar uzņēmuma “Latvju lietas” projektu vadītāju IEVU NIKOLETU DĀBOLIŅU
Latvijas suvenīru tirgus ir neliels, tomēr tieši pēdējos gados līdz ar tūrisma plūsmas pieaugumu strauji attīstās jauni produkti. Viens no ienācējiem šajā šaurajā nišā ir uzņēmums “Latvju lietas”, kura galvenā produkcija šobrīd ir rūpīgi nostrādātas latviešu etnogrāfiskās lelles.
– Kā radās jūsu biznesa ideja un kā šajos grūtajos laikos varējāt to uzsākt?
– Ideja radās no lielas mīlestības uz latviešu etnogrāfiju un vēlmes uzsākt pašām ko savu. Gribējās radīt kaut ko patiešām īstu, skaistu un mīļu. Pusotru gadu nostrādāju tautas tērpu centrā “Senā klēts”, kur ieguvu daudz jaunu un vērtīgu zināšanu un arī labi varēju izpētīt, kas tad tieši cilvēkiem ir vajadzīgs. Turklāt visu laiku nācās saskarties ar nostalģiskām atmiņām pēc lelles “Baibas” – katra mana vecuma “meitene” to joprojām atceras kā savu bērnības sapni.
2011. gadā nodibinājām savu uzņēmumu un, piedaloties Latvijas Hipotēku un zemes bankas konkursā “Lec biznesā!”, saņēmām vienu no galvenajām balvām un mentora atbalstu uz pusgadu.
– Ar ko atšķiraties no citiem ražotājiem?
– Atšķiramies ar patiešām pamatīgām zināšanām par latviešu etnogrāfiju, ļoti augstu estētisko kvalitāti un izcilu amatnieku darbu. Mūsu lelles ir īstas kāda pagasta, novada vai pilsētas tautu meitas, tikai ļoti maziņas. Viņas var saģērbt un noģērbt, visas apģērba detaļas ir funkcionālas un skaisti nostrādātas. Tā, piemēram, Zemgales ņieburam ir īstas sudraba pogas un linu odere.
Paraugoties veikalos uz citām latviešu suvenīru lellēm, starpība ir uzreiz redzama. Viens amatnieks nekad nemācēs izgatavot īstas pastalas, uzadīt mazas mežģīņraksta vilnas zeķītes, nokalt īstu sudraba saktiņu, uzšūt un izšūt linu kreklu un citu apģērbu, Nīcas vainagu un villaini. Tas vienkārši nav iespējams. Vajadzīgs vairāku meistaru kopdarbs.
Izceļamies arī ar to, ka mūsu lelles var iegādāties uz īsta Kurzemes ozolkoka statīva, atturīga un skaista dizaina kastē. Tādu lelli nav kauns dāvināt pat Anglijas karalienei!
– Kādēļ līdz šim nav radies uzņēmums, kas spētu pilnībā nosegt bijušās “Daiļrades” tirgus nišu? Mēs varam smīnēt par lelli Baibu ar eļļas krāsu izrakstītā villainē, ko ražoja rūpnīca “Straume”, bet Latvijā bija arī daudz rūpīgi nostrādātu un gaumīgu suvenīru.
– Galvenā problēma ir tā, ka latviešiem pēc savas būtības ir ļoti grūti sadarboties. Katrs grib rēķināties tikai ar sevi un paļauties uz saviem spēkiem, tomēr tā nav iespējams radīt patiešām vērtīgus izstrādājumus. Otra lieta ir apgrozāmo līdzekļu un arī drosmes trūkums. Dārgiem izstrādājumiem ir relatīvi ilgāks atmaksāšanās laiks. Amatnieki šobrīd vairs nedzīvo badā, taču līdzekļu attīstībai pietrūkst.
Tādēļ ļoti augstu vērtēju pašvaldības, kas atbalsta savus amatniekus ar “amatu māju” iekārtošanu un cita veida atbalstu. Diemžēl valstiskā līmenī maz rūpējamies par mūsu etnogrāfiskā mantojuma saglabāšanu. Bet tieši tas varētu būt nozīmīgs vieglās rūpniecības un radošo industriju attīstības pamats.
Nav izprotams, kādēļ līdz ar valsts neatkarības atjaunošanu no mūsu tagadējās Rīgas dizaina un mākslas vidusskolas programmām pilnībā izslēdza visu latviešu etnogrāfiju, turpretī Igaunija attīstīja šo izglītību augstākajā līmenī un iziet pasaulē ar savu nacionālo dizainu. Uz kāda pamata attīstīsies latviešu dizains – uz skandināvu vai indiešu etnogrāfijas bāzes? Mēs neizmantojam pašu vērtīgāko – mūsu unikalitāti.
– Ko tieši “Latvju lietas” var piedāvāt pašvaldībām?
– Katrai darbīgai pašvaldībai ir savi labvēļi un sadarbības partneri gan tepat Latvijā, gan arī ārzemēs. Diezgan bieži ir gadījumi, kad ar simbolisku dāvanu jāpārstāv sava pilsēta, novads vai valsts. Lelle novada tautas tērpā nesīs pilsētas vai novada vārdu un raksturu, jo ziņas par vietējo cilvēku skaistuma izpratni, izcelšanos, turību, tradicionālo dzīvesveidu un amatu prasmēm līdz mūsu dienām ir atnesis tieši tautas apģērbs.
Tikpat labi lelle novada tautas tērpā būs skaista dāvana pašu izcilajiem cilvēkiem, kuri snieguši īpašu atbalstu vietējās kopienas dzīvē. Mūsu etnogrāfiskā lelle ir neapšaubāmi vērtīga un no sirds gatavota dāvana šādiem gadījumiem.
– Kādas ir jūsu uzņēmuma tālākās attīstības idejas?
– Šobrīd piedāvājam tekstila lelles un vinila etnogrāfiskās lelles un, konsultējoties ar leļļu mākslinieci Elitu Šmēdiņu un Piebalgas porcelāna rūpnīcu, gribam tikt pie savas porcelāna lelles galviņas, jo tas mūsu izstrādājumus paceltu visaugstākajā līmenī. Leļļu kolekcionāriem visvairāk interesē tieši porcelāna lelles, taču gatavās, Ķīnā ražotās neizskatās pēc latvietēm. Attiecībā uz vinila lellēm vislielākā problēma ir tieši pati lelle, jo tāda, kas izskatās pēc godīgas latviešu tautu meitas, nav tik viegli atrodama. Katrs ražotājs jau veido leļļu prototipus pēc sava ģīmja un līdzības.
Attīstām arī produktu sēriju, ko var nosaukt par latviešu cimda inovāciju. Tūristiem no visas pasaules ļoti patīk mūsu rakstainie cimdi, tomēr viņu zemēs tiem nav īsta pielietojuma.
– Un kādas ir jūsu leļļu cenas?
– Mūsu tekstila lellītes maksā no 17 līdz 220 latiem. Jāpiebilst, ka katra lelle ir mākslas darbs un nav vērtējama tikai darba cenā.
Vinila lelles maksā no 75 līdz 250 latiem, un cena atkarīga galvenokārt no lelles apģērba detalizācijas, izšuvumu daudzuma un sarežģītības.
– Cik daudz laika vajadzīgs pasūtījuma izpildei un kur jūs atrast?
– Normālam pasūtījumam, piemēram, piecām Nīcas lellēm vajadzēs rezervēt divus mēnešus, tomēr varam censties pasūtījumu izpildīt arī ātrāk.
Strādājam Latvijas Mākslinieku savienības namā Rīgā, 11. Novembra krastmalā 35. Visa informācija par mums pieejama mājaslapā www.latvjulietas.lv. Ja kāds izvēlēsies sekot mums sociālajos tīklos, gandrīz katru dienu apveltīsim ar kādu jestru tautasdziesmu. Tās jau ir tās lietas, ko nodot nākamajām paaudzēm.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017