Rīga 4°C, apmācies, bez nokrišņiem, DR vējš 5m/s
Otrdiena, 2024. gada 23. aprīlis 14:32
Vārda dienas: Georgs, Jurģis, Juris
“Latvijas Pasta” valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs šajā amatā ir tikai pusgadu, taču uzņēmumā jau īstenotas būtiskas reformas, kas paātrina pasta sūtījumu ceļu līdz klientiem un uzlabo pasta pakalpojumu kvalitāti. Turklāt pēdējiem gadiem pilnīgi netipisks ir fakts, ka “Latvijas Pasta” jaunā valde spējusi panākt uzņēmuma darbību ar peļņu. Taču bez šiem valstiska mēroga jautājumiem “Latvijas Pastam” ir arī jaunas un noderīgas ziņas un īpaši piedāvājumi un pakalpojumi, kas svarīgi tieši mūsu lasītājiem – pašvaldību vadītājiem un darbiniekiem.
Par to – žurnāla “Logs” intervija ar “Latvijas Pasta” valdes priekšsēdētāju MĀRI KLEINBERGU.
– Kā sākās jūsu darbs “Latvijas Pastā”? Vai šajā uzņēmumā esat “ienācējs no malas” vai arī jūs saista jau iepriekšēja darbība tajā?
– Pilnīgi noteikti nu jau vairākus gadus “Latvijas Pastā” esmu savējais, jo strādāju te kopumā sešus gadus, vadot Sūtījumu apstrādes un piegādes departamentu. Pārzinu faktiski ikvienu procesu “Latvijas Pastā” no A līdz Z, jo manā kompetencē bija visi jautājumi, kas saistīti ar pasta sūtījumu šķirošanu un transportēšanu. Tagad vadu uzņēmumu, un nākas zināt vēl vairāk – sākot no starptautiskās sadarbības un pasta darbību regulējošiem globālajiem nosacījumiem pasaules mērogā un beidzot ar atsevišķu pastnieku labsajūtu šajā lielajā mehānismā. “Latvijas Pasts” ir ļoti īpašs uzņēmums – valsts un sabiedrības mikromodelis un vienlaikus arī spēlētājs starptautiskajā tirgū.
– Ko jūsu vadības laikā “Latvijas Pastā” izdevies mainīt pakalpojumu un kvalitātes uzlabošanā?
– “Latvijas Pastā” pēdējo mēnešu laikā īstenotas būtiskas reformas, samazinot lieko birokrātisko aparātu un likvidējot dublējošās funkcijas, kas līdz šim daudzviet traucēja ātrāku korespondences piegādi. Īpaši tas sakāms par reģioniem, kur nereti mākslīgi bija atdalīta pasta piegādes punktu un pasta nodaļu darbība, radot lieku starpposmu. Tagad šī situācija ir novērsta, divu departamentu vietā izveidots viens, un piegāde noris daudz raitāk un kvalitatīvāk.
Lai gan pastam ir simtiem gadu ilga vēsture un cilvēki joprojām izmanto arī pašus tradicionālākos pasta pakalpojumus, “Latvijas Pasts” savā darbībā arvien vairāk attīsta tieši modernākos nozares pakalpojumus: transportu un loģistiku, eksprespastu, atsevišķus hibrīdpasta veidus, kad sūtījums tiek aizpildīts elektroniski, bet klientam piegādāts jau reālas izdrukas formātā. Esam ieviesuši arī e–aicinājumu sistēmu katalogpreču kompāniju pakalpojumu lietotājiem un plānojam vairākus jaunus projektus, kas paredz pasta pakalpojumu pieejamības paplašināšanu, lai klienti tos varētu saņemt ne tikai pasta nodaļās, bet sev ērtākos maršrutos – tuvāk dzīvesvietai, pa ceļam uz mājām un tamlīdzīgi.
Šo pārmaiņu rezultāts ir “Latvijas Pasta” finanšu situācijas stabilizēšanās un pēdējos gados nebijis fakts – uzņēmums pirmajā pusgadā strādājis ar šai nozarei visai ievērojamu peļņu.
– Kas “Latvijas Pasta” pārmaiņu kontekstā būtu jāņem vērā vietējām pašvaldībām, kur pasts nereti ir sociālo norišu centrs?
– Saskaņā ar Ministru kabinetā pirms vairākiem gadiem apstiprināto “Latvijas Pasta” biznesa plānu gada garumā notikusi nerentablo pasta nodaļu optimizācija, šajās vietās pasta nodaļu funkcijas pārņemot vietējiem pastniekiem, kas vislabāk arī pārzina savas teritorijas iedzīvotāju pasta pakalpojumu izmantošanas paradumus. Šis process noteikti nenotiek “Latvijas Pasta” prieka pēc, bet gan tādēļ, ka esam valsts uzņēmums ar stingru taupības politiku un patiešām nevaram atļauties uzturēt nodaļas, kuru ieņēmumi mēnesī nereti sasniedz vien dažus latus. “Latvijas Pasts” ir kā valsts spogulis, kurā parādās gan zemais iedzīvotāju blīvums, gan konkrētā brīža zemā pirktspēja.
Taču, pašvaldībām izsakot vēlmi sadarboties ar “Latvijas Pastu”, esam gatavi izskatīt visus piedāvājumus saistībā ar iespējām pasta nodaļu saglabāšanai konkrētās teritorijās. Tā, piemēram, pasta nodaļu varam izvietot pašvaldības telpās un sniegt savus pakalpojumus tur. Viss atkarīgs no tā, cik mums abpusēji izdevīgs varētu būt šāds sadarbības modelis. Jebkurā gadījumā esam atvērti pašvaldību priekšlikumiem.
– Un kas nodaļu optimizācijas gadījumos notiek ar “Latvijas Pastam” piederošajiem nekustamajiem īpašumiem?
– “Latvijas Pastam” vēsturiski pieder ļoti daudz nekustamo īpašumu, no kuriem liela daļa uzņēmumam šobrīd vairs nav nepieciešami saimnieciskās darbības īstenošanai un kuru uzturēšana rada mums liekas izmaksas. Tāpēc patlaban “Latvijas Pastā” aktīvi notiek šo īpašumu atsavināšanas process. Ja pašvaldībai ir zināms kāds “Latvijas Pasta” īpašums, kurš būtu noderīgs pašvaldības funkciju nodrošināšanai, aicinām sekot līdzi mūsu darbībām ar šo īpašumu un vērsties “Latvijas Pastā” ar rakstisku lūgumu to atsavināt. Atsavināšanas process notiek publiskās izsolēs. Tieši pašlaik ir labākās iespējas pretendēt uz interesējošajiem īpašumiem, kas ļoti bieži atrodas stratēģiski izdevīgās vietās, kur pašvaldībām varētu būt vēlme izvietot savas iestādes.
– Kas vēl no “Latvijas Pasta” plašā piedāvājumu un pakalpojumu apjoma varētu būt saistošs vietējām pašvaldībām?
– Neapšaubāmi, viena no būtiskākajām pašvaldības funkcijām ir iedzīvotāju informēšana, un te “Latvijas Pasta” pakalpojumi var būt ļoti noderīgi. Gandrīz katrai pašvaldībai ir savs vietējais laikraksts, un “Latvijas Pasts”, ņemot vērā mūsu rīcībā esošo valstī visapjomīgāko korespondences saņēmēju datubāzi, var nodrošināt kvalitatīvas un izdevīgas šo laikrakstu piegādes par daudz zemāku cenu, nekā to spēj jebkurš cits konkurents. Diemžēl jāsecina, ka līdz šim pašvaldības šo “Latvijas Pasta” pakalpojumu izmantojušas visai reti, taču tajā pašā laikā ir skaidrs, ka avīzes tādā vai citādā veidā tomēr tiek piegādātas. Jautājums ir par izmaksām, un, atkārtošu vēlreiz, “Latvijas Pasta” piedāvājums šajā jomā ir ļoti izdevīgs.
Tas pats attiecas uz jebkuras citas pašvaldību teritoriju iedzīvotājiem svarīgas informācijas izplatīšanu – vienalga, vai tā būtu reklāma, piemēram, par pilsētas svētkiem, vai visiem iedzīvotājiem svarīgs paziņojums. “Latvijas Pasts” tās piegādi nodrošinās klientam izdevīgā laikā un veidā.
Starp citu, ikvienai pašvaldībai ļoti noderīgs “Latvijas Pasta” pakalpojums ir “Pastnieks birojā”, kas ļauj nodot pasta sūtījumus, netērējot laiku un neizejot no biroja. Noslēdzot līgumu ar “Latvijas Pastu”, pastnieks pats ieradīsies pie jums, pieņems nosūtīšanai gan iekšzemes, gan pārrobežu pasta sūtījumus, un tie tiks piegādāti adresātiem.
– Esam dzirdējuši par “Latvijas Pasta” produktīvo sadarbību ar Carnikavas novada pašvaldību tās kases funkciju nodrošināšanā. Vai šādas sadarbības iespējas piedāvājat arī citām pašvaldībām?
– “Latvijas Pasta” un Carnikavas novada pašvaldības sadarbības modelis, manuprāt, ir patiešām abpusēji izdevies projekts, ko noteikti varam īstenot arī partnerībā ar citām Latvijas pašvaldībām. Carnikavā “Latvijas Pasts” pilnībā nodrošina pašvaldības kases darbību, tostarp veicot dažādu pašvaldības sociālo pabalstu izmaksu iedzīvotājiem, savukārt Carnikavas novada pašvaldība līdz ar to radusi iespēju ekonomēt savus finanšu un cilvēkresursus.
Te iespējama ļoti plaša kooperācija starp “Latvijas Pastu” un pašvaldībām. Tā, piemēram, vietās, kur pasta nodaļu darbība ir nerentabla, potenciāls risinājums, lai novērstu nodaļas slēgšanu, varētu būt tieši sadarbība pašvaldības kases uzturēšanā – “Latvijas Pasta” darbinieki pašvaldības telpās var nodrošināt pašvaldības kases funkcijas un vienlaikus turpināt sniegt pasta nodaļas pakalpojumus. Tādējādi visiem izdevīgā veidā tiktu atrisināti vairāki jautājumi – pašvaldība ieekonomētu savus līdzekļus un pašvaldības iedzīvotāji turpinātu saņemt pasta pakalpojumus, bet “Latvijas Pasta” apgrozījums būtu pietiekams, lai nodrošinātu konkrētās pakalpojumu sniegšanas vietas rentabilitāti un nevajadzētu atgriezties pie jautājuma par nodaļas slēgšanu.
– Ko “Latvijas Pasts” piedāvā Pasta norēķinu sistēmā (PNS) un vai “Latvijas Pastā” apmaksāt rēķinus ir ērtāk, lētāk vai citādi izdevīgāk?
– Apmaksāt pašvaldību uzņēmumu sniegto komunālo pakalpojumu rēķinus vai samaksāt ikgadējo nekustamā īpašuma nodokli “Latvijas Pastā” noteikti ir daudz izdevīgāk nekā jebkurā bankā – atsevišķos gadījumos pat piecreiz lētāk. Maksa par rēķina iekasēšanu “Latvijas Pastā” ir tikai robežās no 20 līdz 35 santīmiem. Pašvaldības aicinām atvērt PNS kontus “Latvijas Pastā”, un tādā gadījumā pašvaldībām adresēto maksājumu summas tiks uzreiz ieskaitītas šajos kontos. Šādus kontus “Latvijas Pastā” jau atvērusi, piemēram, Alūksnes, Vaiņodes un Rūjienas pašvaldība. Arī te iespējamas dažādas “Latvijas Pasta” un pašvaldību sadarbības formas.
Starp citu, līdzko “Latvijas Pastā” tiek veikta nekustamā īpašuma nodokļa rēķina apmaksa, pašvaldības atbildīgie darbinieki tiešsaistes režīmā var redzēt, kurš konkrētais iedzīvotājs ir šo apmaksu veicis. “Latvijas Pasts” izmanto to pašu programmatūru “ZZ Dats”, ko izmanto pašvaldības, – tas arī nodrošina šo tiešo un ciešo sasaisti starp apmaksu un pašvaldības iespējām to nekavējoši kontrolēt.
– Vai “Latvijas Pasts” spēj pašvaldību teritoriju iedzīvotājiem arī nodrukāt un piegādāt rēķinus?
– Protams, tas ir viens no mūsu pamatpakalpojumiem – jebkurus rēķinus varam nodrukāt, izsūtīt un izplatīt.
– Vietējām pašvaldībām bieži nākas uz Rīgu nogādāt dažādus sūtījumus un steidzamus dokumentus. Novērots, ka daži šīs korespondences nosūtīšanai neizmanto pastu, bet sūta tos, piemēram, ar autobusa reisu, kas dodas uz Rīgu. Vai tiešām “Latvijas Pastam” nav iespēju steidzamos sūtījumus operatīvi nogādāt Rīgā?
– Jā, arī mēs diemžēl esam dzirdējuši par šādu 21. gadsimtam visai neparastu dokumentu sūtīšanas veidu. Tāpēc viennozīmīgi vēlamies aicināt visas pašvaldības pāriet uz modernākiem piegādes veidiem, jo mūsu “Eksprespasta” kurjeri ātri un par izdevīgām cenām piegādā ikvienu sūtījumu vienas dienas laikā uz jebkuru Latvijas vietu no rokas rokā – tieši tāpat, kā to dara kurjerpasta servisi. Tātad, ja dokuments jānogādā konkrētam adresātam, kurjers ieradīsies pie jums birojā, paņems sūtījumu un nogādās to konkrētajai personai tieši rokās. “Eksprespasta” pakalpojumi “Latvijas Pastā” ir ļoti pieprasīti un kvalitatīvi, to augstie standarti novērtēti arī starptautiskā līmenī. Tā, piemēram, “Latvijas Pasta” “Eksprespasts” 2011. gada ceturtajā ceturksnī atzīts par otro labāko šā pakalpojuma sniedzēju Eiropā un desmito labāko visā pasaulē.
Jāatceras, ka “Latvijas Pasts” loģistikas ziņā ir unikāls uzņēmums Latvijā, jo mums ir visplašākais pasta nodaļu tīkls – tas pārsniedz 600 pasta pakalpojumu sniegšanas vietu visā valstī, un mūsu pasta mašīnas, veicot piegādes un pasta apmaiņu, katru darbdienu dodas ceļā pa visu Latvijas teritoriju. Tas nozīmē, ka varam nodrošināt ātras un ērtas visu veidu sūtījumu piegādes katru darba dienu. Ikvienam klientam mēs atradīsim tieši viņam piemērotāko korespondences pieņemšanas un nosūtīšanas modeli, tāpēc, lūdzu, vērsieties “Latvijas Pastā”, kura darbinieki ir profesionāļi sūtījumu piegādes nodrošināšanā un noteikti šīs funkcijas veiks efektīvāk nekā starppilsētu autobusu reisu šoferi!
– Un noslēgumā jautājums – vai “Latvijas Pastam” pašam ir kādi novērojumi sadarbībā ar pašvaldībām, varbūt kādas līdz galam nesakārtotas lietas, kas kavē pasta darbinieku pienākumu izpildi?
– Gadu no gada faktiski tie ir vieni un tie paši jautājumi, par kuriem regulāri cenšamies atgādināt arī publiski. “Latvijas Pasts” ir ieinteresēts savu pienākumu maksimāli ātrā un kvalitatīvā izpildē, diemžēl nereti to kavē nesakārtota adrešu numerācija. Šogad saskaņā ar mūsu darbinieku novērojumiem tas ir viens no būtiskākajiem pastnieku darbu apgrūtinošajiem ārējiem faktoriem. Problēma izpaužas atsevišķās teritorijās ar jaunu ielu veidošanu paralēli spēkā esošajiem māju nosaukumiem vai vairāku ielu apvienošanu vienā un attiecīgi – jaunas numerācijas piešķiršanu tajās esošajiem namiem. Biežas ir situācijas, kad par jauno adrešu kārtību netiek informēts ne “Latvijas Pasts”, ne arī korespondences izsūtītāji, tajā skaitā bankas, telekomunikāciju un komunālo pakalpojumu sniedzēji, un “Latvijas Pasta” darbiniekiem nav iespēju piegādāt pasta sūtījumus atbilstoši norādītajām adresēm.
Iemesli, kas kavē un apgrūtina korespondences piegādi, ir arī samērā bieži novērojamā mājas reālās adreses un uz tās norādītās adreses vai nosaukuma neatbilstība – juridiski konkrētajai ēkai ir viena adrese, bet uz mājas norādīts pavisam cits numurs vai nosaukums. Tāpat nereti uz mājas vispār nekādā veidā netiek norādīta adrese vai sastopamas pat tādas absurdas situācijas, kad mājām vienā ielā ir vienādi numuri.
Tāpēc aicinām pašvaldības aktīvai sadarbībai ar “Latvijas Pastu”, neaizmirstot arī mūs informēt par aktualitātēm adresācijas noteikšanā konkrētajās teritorijās. Pretējā gadījumā mēs nevaram uzņemties atbildību par savlaicīgu un kvalitatīvu korespondences piegādi šajās vietās.
Ne mazāk svarīgs iemesls, kādēļ var kavēties korespondences piegāde, ir bojātas pastkastītes vai to neatbilstošs izvietojums un izmērs. Biežāk sastopamās problēmas ir pastkastīšu neesamība, neidentificējamas, bojātas un neaizslēgtas pastkastītes, pārāk maza izmēra pastkastītes vai to izvietojums nepiemērotā un grūti pieejamā vietā.
“Latvijas Pasts” atgādina, ka adresātiem, kas savas pastkastītes nav novietojuši saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem (2010. gada 17. augusta MK noteikumi Nr. 782 “Kārtība, kādā izvieto un noformē pasta pakalpojumu sniegšanas vietas, pasta tīkla piekļuves punktus, pastkastīšu punktus un pastkastītes”) un kuru pastkastītes ir bojātas, pasta pakalpojumu sniedzējam ir tiesības pasta sūtījumus nepiegādāt, bet izsniegt pēc pieprasījuma vai ievietot tos abonenta kastītē pasta nodaļā, ja adresātam tāda ir. No mūsu puses ir liels lūgums pašvaldībām sekot līdzi šiem jautājumiem un ar vietējo laikrakstu starpniecību palīdzēt izglītot un informēt savus iedzīvotājus par to, ka pastniekam nav nekādu iespēju pastkastītē ievietot laikrakstu, žurnālu, vēstuli vai rēķinu, ja tā ir salauzta, uz tās nav norādīts adresāts, tai nevar piekļūt vai arī pastkastītes nav vispār.
Uz jebkuru jautājumu saistībā ar “Latvijas Pasta” sniegtajiem pakalpojumiem, lūdzu, vērsieties “Latvijas Pastā”, rakstot uz e–pastu: [email protected] vai zvanot pa tālruni 67608344!
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017