Rīga 9°C, apmācies, bez nokrišņiem, A vējš 3m/s
Trešdiena, 2024. gada 24. aprīlis 14:33
Vārda dienas: Nameda, Ritvaldis, Visvaldis
Rīgā atklāts jaunais Zemnieku diennakts tirgus
16. augustā Rīgas Centrāltirgū Gaiziņa ielā 5 tika atklāts jaunais Zemnieku diennakts tirgus. Tā atklāšanā piedalījās Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs un AS “Rīgas Centrāltirgus” valdes priekšsēdētājs Anatolijs Abramovs.
Līdz šim nakts tirgus darbojās Gaiziņa un Pūpolu ielā, bet pēc paplašināšanas pircēji varēs iepirkties arī rūpniecības preču tirgus pārbūvētajā daļā Gaiziņa ielā 5. Zemnieku diennakts tirgus vajadzībām 1300 m² plašā teritorijā izbūvēti 27 jauni kioski un noliktavas. Salīdzinājumā ar līdzšinējām tirdzniecības vietām, kur iespējams tirgoties no pulksten 19 līdz 8, paplašinātajā tirdzniecības teritorijā būs iespējama diennakts tirdzniecība, sniedzot lielākas iespējas rīdziniekiem un pilsētas viesiem iegādāties lauksaimnieku produkciju bez starpniekiem, kā arī lauksaimniekiem no dažādiem Latvijas novadiem piemērotā laikā piedāvāt savu produkciju gala patērētājiem.
Savulaik nakts tirgus bija izvietots Maskavas ielā 8, taču to nācās pārcelt, jo tika sākta Spīķeru kvartāla rekonstrukcija. Īstenojot šo ieceri, nākamā gada vasarā rīdziniekiem un pilsētas viesiem būs pieejams moderns kultūras un izklaides komplekss. Tiks labiekārtota arī Daugavas krastmala, īstenojot nākamo Daugavas promenādes attīstības posmu. Kopumā Spīķeru kvartāla rekonstrukcijā paredzēts ieguldīt 4,9 miljonus latu. Pusi summas līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Jūrmalas pieredzi apgūst Ukrainas, Baltkrievijas un Gruzijas pašvaldības
No 18. līdz 23. jūlijam Ukrainas, Baltkrievijas un Gruzijas pašvaldību mēri un darbinieki, kā arī projekta partneri no nevalstiskajām organizācijām piedalījās Jūrmalas pašvaldības rīkotajā mācību seminārā, kas bija viena no “Ilgtspējīga pilsētas attīstības projekta” aktivitātēm.
Seminārā ārvalstu viesiem tika sniegtas mācību prezentācijas par Jūrmalas pieredzi pilsētas plānošanas dokumentu un stratēģisko vides novērtējumu izstrādē un pašvaldības dokumentu aprites kārtības nodrošināšanā, tāpat projekta partneri tika iepazīstināti ar Jūrmalas pieredzi investīciju plānu izstrādē un Eiropas Savienības fondu piesaistē dažādiem pašvaldības projektiem. Vizītes laikā delegācija tikās ar Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāju Gati Truksni un priekšsēdētāja vietnieci Larisu Loskutovu. Viesi iepazinās ar jūrmalnieku pieredzi sociālo un izglītības, kā arī veselības jautājumu jomā. Gruzijas, Baltkrievijas un Ukrainas pārstāvji apskatīja arī pilsētas pašvaldības un tūrisma objektus.
Piedaloties kopējā projektā “Ilgtspējīgs pilsētas attīstības projekts”, no janvāra līdz jūnija beigām Jūrmalas pilsētas dome aktīvi līdzdarbojusies, izskatot, analizējot un sniedzot komentārus un priekšlikumus Ševčenko Korsuņas, Gorodkas, Oļevskas un Bobriņecas (Ukrainā) pašvaldībām stratēģisko pilsētas plānu izstrādē. Aprīlī un maijā tiks analizēti Ozurgeti (Gruzijā) un Novolukomļas (Baltkrievijā) pašvaldības stratēģiskie plāni un sagatavoti priekšlikumi to izstrādei. Tas ir pirmais Jūrmalas pilsētas domes un Ukrainas pašvaldības kopējais projekts ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu.
Jaunpilī ciemiņi no Itālijas un Lietuvas
No 6. līdz 13. augustam Jaunpils novads uzņēma ciemiņus – 30 pārstāvjus no Perano pašvaldības Itālijā un 42 viesus no Pluņģes rajona Lietuvā. Nedēļu garās viesošanās mērķis bija ciešāku sadarbības un sadraudzības saišu veidošana starp trim mazpilsētām. Itāļi un lietuvieši kopā ar jaunpilniekiem apmainījās pieredzē aktīvas, tolerantas un demokrātiskas lauku sabiedrības veidošanā.
Sadarbība ar abām pašvaldībām ir turpinājums līdzšinējiem kontaktiem – jaunpilnieki Perano viesojās pagājušā gada maijā, bet ar Pluņģes rajonu sadarbība bija Tukuma rajona ietvaros. Jaunpils novada domes priekšsēdētāja Ligita Gintere uzsver: “Ir pienācis laiks parādīt dzīvē, ar ko mēs, jaunpilnieki, lepojamies, cilvēkiem satikties aci pret aci un veidot kopīgus nākotnes projektus. Starptautiskā sadarbība ir vitāla nepieciešamība iedzīvotāju un mūsu novada izaugsmei, jo tā atver jaunus apvāršņus un ļauj izvērtēt, paskatīties uz sevi no malas – kas darbojas, kas būtu uzlabojams un ko varam aizņemties no mūsu sadraudzības pašvaldībām.”
Projekta programmā liels uzsvars tika likts uz Jaunpils aktīvajiem iedzīvotājiem un viņu nevalstiskajām organizācijām (kopā novadā šobrīd ir 22 biedrības) – notika gan tikšanās un diskusijas, gan vairākas konferences par demokrātiju, vārda brīvību un nevalstiskā sektora darbību. Atsevišķa konference tika veltīta, lai iepazīstinātu viesus ar Jaunpils iedzīvotāju forumiem un iedzīvotāju iesaisti lēmumu pieņemšanā. Bija gan kopīgas sportiskas aktivitātes un latviešu tradīciju iepazīšana, gan starppaaudžu dialogu, solidaritāti un savstarpējo sapratni veicinoši pasākumi un uz uzņēmējdarbību orientētas tikšanās.
Nedēļas noslēgumā 11. augustā oficiālā ceremonijā tika parakstīti turpmākās sadarbības stratēģiskie dokumenti.
Talsu sākumskola ver durvis jaunās telpās
Talsu sākumskola uzsākusi darbu jaunās telpās Talsu Valsts ģimnāzijas ēkas trešajā stāvā. 17. augustā notika svinīgs atklāšanas pasākums. Skolas direktore Raimonda Belicka uzsvēra, ka pēc 20 gadu ilgas skolas darbības Akmeņu ielā 8 mācību iestāde turpinās izglītojošo darbu 21. gadsimtam atbilstošā vidē un 230 Talsu sākumskolas skolēni jauno mācību gadu uzsāk skaistās, mūsdienīgi izremontētās klasēs.
Skolas vadību un darbiniekus sveikt bija ieradušies gan tuvākie kaimiņi – Talsu Valsts ģimnāzijas skolotāji ar direktoru Gundaru Sebri priekšgalā, gan domes priekšsēdētājs Miervaldis Krotovs, izpilddirektors Normunds Tropiņš un citi pašvaldības pārstāvji. Pateicības vārdus saņēma visi domes deputāti, kas bija lēmuši par 210 tūkstošu latu finansējuma piešķiršanu telpu remontdarbu veikšanai, labiekārtošanai un aprīkojuma iegādei. Pateicības vārdus saņēma arī arhitekts Normunds Raitums un uzņēmums “Stats”, kas veica telpu remontdarbus.
Uzņēmuma vadītājs Vilnis Mālmeisters neslēpa gandarījumu par saņemto iespēju atjaunot savas bijušās mācību iestādes telpas un kā skolas absolvents izteica cerību par ēkas pārējo telpu remontu tuvākajā nākotnē.
Jāpiebilst, ka sākumskolas izvietošana Talsu Valsts ģimnāzijas telpās ir labs risinājums, lai saglabātu pēctecību skolēnu zināšanu apguves turpinājumam ģimnāzijā.
Kuldīgā aizvadīta arhitektūras fotogrāfijas pilottūre
No 16. līdz 23. jūlijam Kuldīgā norisinājās arhitektūras fotogrāfijas pilottūre, ko organizēja Baltijas Arhitektūras centrs un Kuldīgas novada dome ar izdevniecības “TATLIN” un tūrisma firmas “CHEAPTRIP” atbalstu. Tajā piedalījās profesionāli fotogrāfi un arhitektūras un dizaina profesionāļi no Maskavas, Kazaņas, Jekaterinburgas un Novosibirskas Krievijā un Latvijas, kā arī no Lietuvas, Igaunijas un Polijas.
Par vienu no fototūres galvenajiem notikumiem kļuva iespēja tikties ar izcilo arhitektūras teorētiķi, mākslas zinātņu doktoru Aleksandru Rappaportu un dzirdēt viņa uzstāšanos. “Es saskatu bīstamību, ka restaurācijas darbi var pārvērsties par pilsētbūvniecisku kiču, kas izplešas pār planētu ar tūrisma biznesa vēja palīdzību. Mazās, vecās pilsētiņas ir jaukas nevis ar gadatirgiem raksturīgo izskatu un pat ne ar Kembridžas vai Oksfordas snobismu, bet ar ikdienas dzīves rituma vienkāršību, kam piemīt kaut kas vērtīgāks par skaistumu – pašcieņa un savas īstās vietas apziņa,” tā Kuldīgas iespaidus, ko apsprieda fototūres dalībnieki, savā blogā formulējis A. Rappaports.
Divas dienas ar savu pasaules redzējumu un pieeju mākslai dāsni dalījās daudzu starptautisku balvu laureāts fotogrāfs Vilhelms Mihailovskis. Pazīstamā modes un reklāmas fotogrāfa maskavieša Vitālija Stepanova vadībā iesācēji fotogrāfi apguva ne tikai arhitektūras fotografēšanas mākslu vien. Turpat bija iespēja apmainīties iespaidiem un saņemt konsultāciju, tiekoties ar fotogrāfiem Gelio un Den Marino, kuri specializējušies arhitektūras fotografēšanā. Viņiem izdevās vairāku dienu garumā veikt Latvijas galvaspilsētas fotografēšanu no augstceltnēm un deltaplāna.
Ciemiņiem bija organizētas ekskursijas pa Kuldīgas vecpilsētu un stāstījums par arhitektūras mantojuma saglabāšanu un izmantošanu. Novada vadītāja Inga Bērziņa fototūres dalībniekus uzaicināja uz pieņemšanu par godu pilsētas svētkiem “Dzīres Kuldīgā”, bet pēc tam ieradās atbildes vizītē pie viņiem Īvandes muižā, kur apsprieda Kuldīgā paveikto un nākotnes plānus arhitektūras un fotogrāfijas jomā.
Liepājā jauni dizaina objekti – parka soliņi
9. jūlijā koncertdārzā “Pūt, vējiņi!”, piedaloties žūrijas komisijai, notika plenēra “Dizaina objekts – parka soliņš” svinīgā atklāšana, un Liepājas Būvvaldes vadītāja Agrita Kulvanovska parakstīja līgumus ar 12 parka soliņu dizaina veidotājiem, lai viņi varētu uzsākt savu darbu. Jāpiebilst, ka plenēra skiču konkursam tika iesniegtas pavisam 48 parka soliņu dizaina idejas, ko iesniedza gan studenti, gan mākslinieki ar pieredzi. Žūrijas komisija izvēlējās labākos.
Plenērs noslēdzās 18. jūlijā, un 12 oriģināla dizaina parka soliņi tika nodoti iedzīvotāju un pilsētas viesu rīcībā. Soliņi izvietoti tiem paredzētajās vietās – pie takas, kas atdala pludmales kāpu zonu no parka teritorijas.
Arī paši soliņu autori savā starpā vērtēja cits cita darbu un nomināciju “Meistarstiķis” piešķīra Alvja Vitrupa veidotajam soliņam “Saules gredzens”. Savukārt liepājnieki balsoja internetā. Pārliecinošs līderis šajā balsojumā bija Renāra Šlisera veidotais “Jūrmalas soliņš”.
Labiekārtots Olaines mežaparks
Olaines mežaparka labiekārtošanas projekts tika izstrādāts vēl 2009. gadā, bet, izveidojoties novadam, vispirms nācās risināt citus aktuālus jautājumus.
Pagājušā gada rudenī pienāca kārta arī Olaines mežaparka labiekārtošanai, un parādījās apgaismota promenāde un pastaigu celiņi jau iestaigātās vietās, kā arī jaunas pastaigu takas parka dziļumā, ko iecienījuši novada iedzīvotāji un īpaši jaunās māmiņas un seniori. Tāpat iekārtotas lapenes, trīs piknika vietas ar āra kamīniem, bērnu rotaļu laukums ar kāpelēšanas iekārtām, sporta laukums ar āra trenažieriem dažādu vecumu iedzīvotājiem (Olaines seniori pierādījuši, ka ir paši modernākie Latvijā – aktīvi izmanto āra trenažierus) un brīvdabas estrāde ar 500 skatītāju sēdvietām, kas tika atklāta novada svētkos maijā. Visu vasaru katru nedēļas nogali estrādē notiek dažādi pasākumi: gan pašdarbnieku, gan profesionālu mākslinieku koncerti, teātris, diskovakari, karaoke u.c.
Kopš mežaparka labiekārtošanas riteņbraucēji un skrituļotāji var droši braukāt pa dažādu garumu veloceliņiem, nevis riskēt ar savu drošību pilsētas ielās. Riteņbraucējiem un skrituļotājiem par prieku pašlaik top arī veloceliņš no Jaunolaines līdz Olainei.
Jelgavas novada nākotnes scenāriji
30. jūlijā notika Jelgavas novada attīstības stratēģijas 2012. – 2032. gadam publiskās apspriešanas sanāksme ar iespēju iedzīvotājiem paust viedokli par piedāvātajiem scenārijiem. Jau pagājušā gada vasarā tika uzsāktas diskusijas ar dažādām mērķgrupām, uzņēmējiem, NVO, izglītības un kultūras pārstāvjiem, amatniekiem un aktīviem novada iedzīvotājiem par attīstības stratēģijas nepieciešamību un tajā iekļaujamo nākotnes redzējumu, izvērtējot Jelgavas novada katra pagasta situāciju, tradīcijas, vājos un stipros punktus un attīstības tendences.
Apkopojot sabiedrības viedokli, projekta “Trans in Form” ietvaros izveidots buklets “Cilvēks veido vidi”, kā arī iezīmēti četri iespējamie Jelgavas novada attīstības scenāriji. Bukleta atvērumos var iepazīt 13 pagastu iedzīvotāju viedokļus par nākotnē nepieciešamajiem uzlabojumiem teritorijas attīstībā. Līdz ar to arī definēti kopēji mērķi kā aicinājums novada cilvēkiem tos īstenot. Jāpiebilst, ka Baltijas jūras reģiona programmas projekta “Trans in Form” mērķis pēc būtības ir veicināt lauku teritoriju konkurētspēju un ilgtspējīgu attīstību, padarot tās pievilcīgākas dzīvošanai un darbam un mazinot iedzīvotāju aizplūšanu no šīm teritorijām.
Katrs no iespējamajiem scenārijiem Jelgavas novada ilgtermiņa attīstības stratēģijā piedāvā par prioritāti izvirzīt kādu konkrētu jomu un ieguldīt investīcijas galvenokārt tieši tajā, pārējās jomas attīstot pakārtoti. Turklāt katrs no scenārijiem arī paredz aprakstu par to, kāds tad iezīmējas Jelgavas novads, ejot katru no šiem attīstības ceļiem.
“Ņemot vērā Jelgavas novada teritorijas līdzšinējo attīstību un tradīcijas, kā arī pašvaldības teritorijas plānojumu, perspektīvā jāievēro katra pagasta dinamiska attīstība. Pēc ilgām un nopietnām diskusijām par to, kurš no scenārijiem Jelgavas novadam būtu visatbilstošākais un iedzīvotājiem pieņemamākais, secināts, ka par prioritāro attīstības scenāriju tiks izvirzīts scenārijs “Drošā māja”, sabalansējot tā virzību ar atbalstu uzņēmējdarbībai un tūrisma attīstībai. Šis attīstības scenārijs ietver pašvaldības infrastruktūras, vides un kultūrvēsturiskā mantojuma vizuālo sakārtošanu, visu veidu izglītības iestāžu nodrošinājumu apdzīvoto vietu tuvumā, pilnvērtīgu sociālo nodrošinājumu un kultūras pasākumu pieejamību visām vecuma un interešu grupām. Šis novada attīstības scenārijs nodrošinās stabilu un pakāpenisku attīstību ilgākā laikposmā,” skaidro Jelgavas novada pašvaldības Attīstības nodaļas vadītāja Līga Lonerte.
Pamatojoties uz priekšlikumiem un ieteikumiem, Jelgavas novada attīstības stratēģija vēl tiks papildināta un pilnveidota, lai šo ilgtermiņa dokumentu apstiprinātu šāgada decembrī.
Veiksmīgi noritējušas Cēsu pilsētvides darbnīcas
Augusta sākumā Cēsīs noritēja Rīgas Tehniskās universitātes starptautiskā arhitektūras un citu saistīto jomu studentu vasaras skola. Tās galvenā tēma bija “pasākumu pilsēta”, kas tika izvēlēta saistībā ar Cēsu aktīvo kultūras dzīvi, kas ļauj nelielai pilsētai nokļūt būtisku notikumu centrā un veidot pievilcīgu dzīves vidi.
Kopā ar ārvalstu studentiem vasaras skolas pilsētvides darbnīcās projekta “Mākslinieki un radošie uzņēmēji reģionālai attīstībai” ietvaros līdzdarbojās Cēsu radošie pārstāvji un ainavu arhitekti no Tartu. Darbnīcu dalībnieki akcentēja problēmas nelielas pilsētas attīstībā un izstrādāja savus risinājumus, provocējot vietējos iedzīvotājus ar negaidītiem jautājumiem par pilsētas nākotnes plāniem un aicinot sabiedrību iesaistīties plašākās diskusijās par Cēsu attīstību.
Cēsniekiem būtiskie jautājumi rada atspoguļojumu ne tikai pilsētas plānu zīmējumos, bet ieguva arī māksliniecisku interpretāciju pilsētvidē. Pionieru laukumā, kas atrodas pašā pilsētas centrā un šobrīd praktiski netiek izmantots, tika izveidota koka instalācija, kas atspoguļo Cēsu demogrāfisko līkni, parādot, kā pilsēta augusi un samazinājusies gadsimtu laikā. “Pasākumu mašīna” jeb no koka darinātā “Pērkona māja” radīta īpaši Labrenča dienai, ņemot vērā senās latviešu tradīcijas un tautas deju rakstus. Pērkona māja iedarbināma vienīgi ar plašu iedzīvotāju līdzdalību, sekmējot kopīgu svinēšanu un atdzīvinot senos rituālus mūsdienīgā interpretācijā. Instalāciju atklāšanas dienā vietējās folkloras grupas “Dzieti” pavadībā iedzīvotāji aktīvi iesaistījās jaunās “pasākumu mašīnas” izmēģināšanā.
Darbnīcu ietvaros tika radīta arī savdabīga Cēsu kultūras karte, akcentējot Cēsu radošās vietas un cilvēkus. Darbnīcās radītās idejas tiks prezentētas Cēsu novada pašvaldībā, kā arī pēc apkopošanas interesenti ar tām varēs iepazīties interneta vidē.
Siguldas pašvaldība sumina vismazākos novadniekus
29. jūlijā Siguldas novada domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics svinīgā pasākumā “Esmu dzimis Siguldas novadā” sveica šāgada pirmajos sešos mēnešos dzimušos novadniekus un viņu ģimenes. Mazie siguldieši kā dāvinājumu no pašvaldības saņēma īpaši veidotas monētas, kurās iegravēts novada ģerbonis, dzimšanas gads un šajā gadā rekonstruētās Livonijas ordeņa Siguldas pils kontūra.
“Spārnus mēs, vecāki, saviem bērniem varam dot visstiprākos, izveicīgākos un gudrākos, lai tie paceltu viņus, palīdzētu sasniegt virsotnes un dotu iespēju būt laimīgiem. Un šeit ir tūkstošiem iespēju. Bet saknes mums ir vienas. Tie ir mūsu vecāki, un tā ir vieta, kur esam dzimuši. Lai šī monēta ir kā apliecinājums un atgādinājums mazajiem novadniekiem, ka viņu saknes ir Siguldas novadā,” atklājot pasākumu, teica Siguldas novada domes priekšsēdētājs U. Mitrevics.
Jaundzimušos novadniekus sveica arī Siguldas Mākslu skolas mazie mūziķi un dziedātājs Lauris Reiniks. Pēc svinīgā pasākuma novadnieku ģimenes tika aicinātas uz svētku kliņģeri un fotografēšanos.
Kopumā šāgada pirmajos sešos mēnešos Siguldas novadā piedzimuši un deklarēti 108 jaundzimušie. Plānots, ka gada otrajā pusgadā dzimušos novadniekus pašvaldība sveiks 2013. gada janvārī.
Ungurmuižai sava pastmarka
Godinot Ungurmuižu 280. gadskārtā, “Latvijas Pasts” izdevis jaunu pastmarku, kurā attēlota mākslinieka Ģirta Grīvas atveidotā Ungurmuiža. Tā ir jau 11. pastmarka sērijā “Latvijas pilis”, kas aizsākta 1999. gadā, izdodot pastmarku “Rundāles pils”. Jaunās pastmarkas pirmās dienas zīmogošana notika 2012. gada 18. augustā. Kopā ar pastmarku izdota arī pirmās dienas aploksne, ko rotā Limbažu gleznotāja G.D. Hinša zīmēta Ungurmuižas sienas gleznojuma daļa – grenadieris, kas līdz šai dienai sargā sava komandiera durvis. Speciālajā zīmogā attēlots Ungurmuižas mansarda stāvā iebūvētais pulkstenis.
Ungurmuižas pārvaldniece Evija Bišere atzīst, ka “Ungurmuižai tas ir liels gods un diez vai tuvākajā laikā tiks izdota vēl kāda pastmarka ar kādu no novada lepnumiem”. Arī Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents uzsver, ka sava pastmarka ir liels notikums un pašvaldības izejošās ierakstītās vēstules tiks sūtītas tieši ar Ungurmuižas pastmarku.
Limbažos atklāts dzīvais sudraba muzejs
27. jūlijā Limbažos vecajā Rātsnamā atklāts dzīvais sudraba muzejs, kurā apskatāmas pazīstamā sudrabkaļa Oļega Auzera darinātās sudrablietas. Vārds “dzīvais” nozīmē, ka apmeklētāji varēs ne vien sudrabu skatīt, bet arī paši iemēģināt roku sudrablietu darināšanā.
Muzejā apskatāmi seši lielformāta darbi, tostarp “Nākotnes pils 3001”, “Tautas mugurkauls”, “Vēlmju slazds” un citi. Tāpat šeit var aplūkot dažādas rotaslietas un daļu no juveliera darba instrumentiem.
“Limbažu pilsētai tā ir unikāla iespēja, jo nekur citur pasaulē tik liela apjoma darbus redzēt nevar. Sudraba muzejs ir solis uz priekšu Limbažu kā sudraba pilsētas tēla iedzīvināšanai un plašākai tūristu piesaistei,” uzsver Limbažu pilsētas pārvaldes vadītājs Māris Beļaunieks.
Idejas īstenošanai par Limbažiem kā sudraba pilsētu Rātsnamā iekārtota zāle laulību ceremonijām, ko papildina O. Auzera darinātais sudraba ozolzaru svečturis, “Vēlmju ābelīte” un gredzenu trauks. Tagad atvērts sudraba muzejs, savukārt tuvākajā laikā kopā ar Limbažu novada uzņēmējiem un Tūrisma informācijas centru tiks izveidots tūrisma maršruts “Sudraba ceļš”. Sadarbībā ar vietējiem uzņēmējiem un iestādēm īstenos arī citas ieceres sudraba pilsētas attīstībai.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017