RĒZEKNES REKORDI

Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) izbraukuma sēde, kas 3. augustā visus pulcēja Rēzeknē, šķietami iegadījās nereizē, jo no 3. līdz 5. augustam te vērienīgi atzīmēja pilsētas 727. dzimšanas dienu, bet no 3. līdz 10. augustam Rēzeknē pulcējās Trešā Pasaules latgaliešu saieta dalībnieki. Ar to vien jau pilsētas saimniekiem būtu rūpju gana, jo abi nozīmīgie svētki ielās un laukumos pulcēja rekordlielu cilvēku skaitu. Varam tikai apbrīnot rēzekniešu izturību un viesmīlības garu – viņi neatteicās uzņemt izpilddirektorus, kuri vēl vairāk pieaudzēja ciemiņu pulku. Viesmīlības bausli nepārkāpa pasākumu virpulī ierautais Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs, kurš sveica atbraucējus un piedalījās arī īpašajā kopbildē (pirmajā rindā piektais no labās). Viņam līdzās vērtīgās dienas mājastēvs – Rēzeknes pilsētas izpilddirektors Raimonds Olehno.

Sveicot sanāksmes dalībniekus, A. Bartaševičs neslēpa, ka “Latgale ir reģions ar savām problēmām. Tomēr šis ir arī reģions ar savām iespējām un izaicinājumiem. Šodien varēsit pārliecināties, ka Rēzeknes pilsētas pašvaldība maksimāli izmanto visas iespējas un līdzekļus, lai attīstītu pilsētu. Latgales bagātība ir optimisma pilni cilvēki, jo kā gan citādi latgalieši varētu pārvarēt dažkārt ne pārlieku labvēlīgo Rīgas attieksmi pret reģionu. Līdz ar Eiropas līdzekļu apguvi un investīcijām ikvienā pašvaldībā pieaug arī mūsu savstarpējā konkurence, piemēram, par investoriem. Redzu, cik veiksmīgi attīstās daudzas Latvijas pašvaldības – gan lielās pilsētas, gan mazie novadi. Un tas priecē, jo šī veselīgā konkurence arī veicina mūsu kopējo izaugsmi, uzlabo uzņēmējdarbības un sociālo vidi. Tajā pašā laikā pašvaldību darbības principi, ja vērtējam to pēdējo 15 gadu griezumā, ir būtiski mainījušies. Mēs vairs nedzīvojam no budžeta dotācijām, iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā nodokļa iemaksām. Tagad ikviena pašvaldība aktīvi piesaista arī dažādu fondu līdzekļus. Tas liek strādāt profesionālāk un radošāk. Šajā ziņā ļoti liela nozīme ir stabilai un kompetentai izpildvarai – izpilddirektoriem. Mēs, deputāti un pilsētu mēri, pieņemam lēmumus par to, kā attīstīties pilsētai un kā dzīvot ikdienā. Tomēr mūsu lēmumu īstenotāji esat jūs. Lielā mērā arī no jūsu kompetences un spējām ir atkarīgs tas, kā dzīvojam šobrīd. Eiropas valstīs un Latvijā vēl joprojām nerimst diskusijas par striktāku lēmējvaras un izpildvaras funkciju nodali. Es gribētu piebilst, ka būtisks ir arī pārmantojamības jautājums, lai ikviena Latvijas teritoriālā vienība varētu attīstīties ilgtermiņā”.

“Mūsu pilsēta starp daudzo dievnamu zvanu torņu vertikālēm un vēstures likteņa līniju horizontālēm ir kā dzīvs un kvēlojošs podnieku ceplis, kurā norūdās ne tikai māla trauki, bet arī stipru cilvēku mūži, jo Rēzekne jau izsenis ir Latgales garīguma, kultūras un izglītības centrs,” ar šiem saturiski piepildītajiem un emocionāli izteiksmīgajiem vārdiem savu prezentāciju par pilsētu Latgales sirdī noslēdza Rēzeknes domes ilggadējā Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Diāna Zirniņa. Tagad viņa pati nonākusi mediju pastiprinātas uzmanības lokā, jo pērn kļuvusi par “galveno personu” vienā no pilsētas un Latgales nozīmīgākajiem objektiem – SIA “Austrumlatvijas koncertzāle”. Tomēr saikne ar pašvaldību turpinās, tāpēc Diānai bija nozīmīga loma 3. augusta notikumos. Viņa ne tikai lieliski prezentēja savu pilsētu, bet atraktīvi uzņēma ciemiņus topošajā koncertzālē.

Rēzeknes 737 gadus senā vēsture glabā dažādu notikumu “pēdas”, spītējot valdnieku un varu maiņām, tā mūsdienās izveidojusies par nacionālas nozīmes centru, valstiski svarīgu starptautisku transporta maģistrāļu un dzelzceļa līniju krustpunktu. (Diānas Zirniņas sagatavoto pilsētas prezentāciju, kā arī pārējo oratoru prezentācijas varat izpētīt LPS interneta vietnē: http://lps.lv/Izpilddirektoru_asociacija/?task=sessions&committee_id=1436). Pēdējā tautas skaitīšanā secināts, ka pilsētā dzīvo 32,3 tūkstoši iedzīvotāju: 48% krievu, 44% latviešu, 3% poļu, bet pārējo tautību buķetē minēti ebreji, ukraiņi, baltkrievi, lietuvieši u.c. Ievērību pelna fakts, ka 40,5% rēzekniešu ikdienā runā latgaliski. Interesantus secinājumus ļauj izdarīt budžeta ieņēmumu diagramma par laiku no 2008. gada. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis krīzes gados ir sarucis, turpretim vērienīgi auguši ieņēmumi ES struktūrfondu finansēto projektu īstenošanai – vairāk nekā divas reizes! Budžeta (34 miljoni latu) prioritātes ir pilsētas infrastruktūras attīstība – 33% līdzekļu pašvaldība tērē atpūtai, sportam, kultūrai un reliģijai, 28% – izglītībai, bet 9% – sociālajai aizsardzībai. 19 procenti no budžeta izdevumiem paredzēti ekonomiskās darbības veicināšanai, kas pašlaik ir viena no Latgales un visas valsts prioritātēm. 1997. gadā izveidota un darbojas Rēzeknes Speciālā ekonomiskā zona. Pilsētā uzskaitītas 1729 tirgus sektora ekonomiski aktīvās statistiskās vienības un 750 ekonomiski aktīvās komercsabiedrības. Dominē daudznozaru tautsaimniecība – rūpniecība, transports, tirdzniecība u.c. Tomēr pagaidām bezdarba līmenis vēl nedaudz pārsniedz 20 procentus.

Attīstības vīzijā rēzeknieši savu pilsētu skata kā Austrumlatvijas kultūras un izglītības centru, vietu, kur kopā sadzīvo dažādas tautas un tradīcijas, un pilsētu, par kuru tās iedzīvotāji izjūt lepnumu. Rēzekne allaž bijusi slavena ar aktīvo kultūras dzīvi (to sekmē Kultūras nams, Nacionālo biedrību kultūras nams, Latgales Kultūrvēstures muzejs, bibliotēka, jaunā koncertzāle, kā arī daudzas kultūrizglītības iestādes). Pilsētā darbojas gan profesionālie kolektīvi – pūšamo instrumentu orķestris “Rēzekne” un Jāņa Ivanova Rēzeknes Mūzikas vidusskolas simfoniskais orķestris, gan augstas raudzes amatierkolektīvi. Gandrīz katru mēnesi kultūras dzīves kalendārā plānots kāds ikgadējs pasākums: Džeza mūzikas dienas februārī, Podnieku dienas pavasarī, Baroka mūzikas dienas un starptautiskais teātru festivāls “Soli pa solim” septembrī u.c. Pilsētas nākotnes vīzijai nepieciešami izglītoti jaunie rēzeknieši. Par to diendienā gādā 12 bērnudārzu un 11 vispārizglītojošo skolu pedagogi. Rēzeknei ir sava augstskola, te darbojas arī vairāku augstskolu filiāles. Pilsētas vadība lepojas ar 300 pirmklasniekiem, kas šoruden sāks skolas gaitas. Jaunajiem ļaudīm (un ne tikai viņiem) domāts vispusīgs sporta aktivitāšu piedāvājums – darbojas 18 biedrības un sporta klubi, ik gadu notiek aptuveni 50 sporta pasākumu dažādos sporta veidos. Sporta infrastruktūras attīstība turpinās ar futbola laukuma izbūvi, top olimpiskā centra projekts.

Rēzeknes pilsētas domes Attīstības pārvaldes vadītājs Aleksejs Stecs iepazīstināja izpilddirektorus ar Rēzeknes pilsētas investīciju projektiem un pilsētas attīstības perspektīvu. 2007. – 2013. gada periodā piesaistītas investīcijas 61,4 miljonu latu apmērā. Vēlāk izpilddirektori tuvplānā varēja skatīt daļu no vērienīgākajiem ES līdzekļu ieguldījumiem.

2014. – 2020. gadam plānotie Rēzeknes pilsētas attīstības virzieni:

• rūpniecības sekmēšana, Rēzeknes Speciālās ekonomiskās zonas (RSEZ) attīstība (degradēto teritoriju attīstība, investīcijas infrastruktūras sakārtošanā);

• kultūrtūrisma produkta izveide un virzīšana tirgū (kultūrtūrisma produkta attīstība, upes gultnes tīrīšana, gājēju ielas turpinājuma izbūve, reģionālā tūrisma centra izveide);

• energoefektivitātes pasākumu sekmēšana un “zaļo” tehnoloģiju izmantošana (energoefektīvs ielu apgaismojums, mājokļu siltināšana);

• transports un loģistikas attīstība.

Pilsētā aktīvi attīsta degradētās teritorijas:

zemes atgūšana no privāto zemju īpašniekiem;

industriālo teritoriju attīstības telpiskās, arhitektoniskās un tehniski ekonomiskās koncepcijas, programmas un tehnisko projektu izstrāde, vides piesārņojuma risku novērtēšana;

neizmantoto būvju un ražošanas graustu nojaukšana un vides risku novēršana.

Rēzeknes Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes vadītāja Sandra Ežmale izpilddirektoriem izskaidroja daudziem nezināmā reģionālās attīstības veicināšanas instrumenta būtību. RSEZ darbības plānoto periodu līdz 2017. gadam paredzēts pagarināt līdz 2035. gadam. Tas vien bez komentāriem apliecina šā veidojuma nozīmi un panākumus, attīstot uzņēmējdarbību Rēzeknē un Latgales reģionā. Kopš 2006. gada RSEZ komercsabiedrību skaits ir palielinājies vairāk nekā divtik. Tagad te iekļautas jau 13 komercsabiedrības, kurās strādā 7,4% nodarbināto rēzekniešu. 76% no ārvalstu tiešajām investīcijām Rēzeknē veiktas tieši RSEZ uzņēmumos. S. Ežmale raksturoja RSEZ priekšrocības:

*nodokļu atvieglojumi (piemēram, uzņēmuma ienākumu nodoklis Latvijā ir 15%, bet RSEZ uzņēmumiem – 3% u.tml.);

* elastīgs darbaspēks;

* spēcīgas tradīcijas sadarbībā ar Krieviju un NVS, kā arī Eiropas valstīm;

* starptautiskas nozīmes transporta mezgls;

* pašvaldības un RSEZ pārvaldes konsultatīvs atbalsts un palīdzība;

* dzīvei pievilcīga vide.

Rēzeknes Uzņēmēju biedrības valdes locekle, Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālā dialoga koordinatore Latgalē Skaidrīte Baltace informēja par Rēzeknes Uzņēmēju biedrības darbību un pieredzi dialoga veidošanā ar pašvaldībām un līdzdalībā sabiedriskajos procesos. 2009. gada novembrī pēc LDDK iniciatīvas izveidotā Rēzeknes Uzņēmēju biedrība apvieno 25 uzņēmējsabiedrības, nodarbināto skaits uzņēmumos ir aptuveni 1500. Biedrība ir LDDK biedrs, darba devēju pārstāvis Rēzeknes pilsētas un novada trīspusējā konsultatīvajā padomē. Uzdevums – veicināt pušu sadarbību, lai nodrošinātu saskaņotu, pilsētas un novada interesēm atbilstošu problēmu risināšanu sociālajos un ekonomiskajos jautājumos. Padome izskata nozaru plānošanas dokumentus un pašvaldību lēmumu projektus un sniedz priekšlikumus par to uzlabošanu (sociālā drošība, ekonomiskās attīstības un nozaru stratēģijas, izglītības attīstība, nodarbinātība u.c.). Padome veicina sadarbību starpnozaru, reģionu un valsts līmenī (nodarbinātības veicināšanas pasākumu plāns, priekšlikumi aktīvās nodarbinātības pasākumu īstenošanai, darba tirgus stāvokļa indikatoru analīze u.c.).

Priekšnosacījumi veiksmīgas sociālās partnerības izveidošanai reģionos ir šādi:

iesaistīt visus atbilstošos un saistītos dalībniekus – sociālos partnerus, uzņēmējus, NVO u.c.;

nodrošināt vienādas tiesības visiem partnerības dalībniekiem (iespējamās atšķirības jāfiksē kā vienošanās par partnerības principiem);

visi iesaistītie atzīst partnerības nepieciešamību un mērķus un ir vienlīdz ieinteresēti un atbildīgi par to sasniegšanu;

problēmu vietējais atšifrējums – konkrēto jautājumu lokalizācija un specifiskās situācijas identificēšana, piemēram, bezdarba problēmu risināšanai.

Valsts zemes dienesta (VZD) ģenerāldirektores vietniece Maija Bērziņa informēja par dienesta aktualitātēm. Līdz sanāksmes dienai bija noslēgts 101 sadarbības līgums ar pašvaldībām par VZD datu un informācijas apmaiņu. Ģeotelpisko datu kopu var izmantot pašvaldības speciālisti, nodot pakalpojumu sniedzējam vai nodot trešajām personām. Atkarībā no datu izmantošanas mērķa un izmantotāja veida atļaujā tiek iekļauti konkrēti nosacījumi.

Daudz rūpju pašvaldībām sagādā palīgēkas. Ministru kabineta noteikumos Nr. 1620 “Noteikumi par būvju klasifikāciju” definēts, kas ir palīgēkas, kurš var ierosināt to dzēšanu Kadastra reģistrā, kādi dokumenti jāiesniedz u.c. M. Bērziņa atgādināja, ka palīgēkas no Kadastra informācijas sistēmas bez maksas var dzēst līdz 2012. gada 30. novembrim. Līdz 25. jūlijam jau dzēsta 1681 palīgēka. Otra problēma – ēkas ir dabā, bet nav Kadastra reģistrā. Dienests līdz 2012. gada 30. novembrim bez maksas veiks būvju reģistrēšanu Kadastra informācijas sistēmā, pamatojoties uz iesniegto ēku datu deklarāciju.

Jūnija sākumā VZD visām pašvaldībām nosūtījis administratīvo teritoriju robežu aprakstus, novembrī visus sagatavotos robežu aprakstus plānots izsludināt Valsts sekretāru sanāksmē. Līdz 1. augustam, pamatojoties uz pašvaldību lēmumiem, VAR IS ir reģistrēti 7159 ciemi, un atbilstoši informācijai no pašvaldību teritoriju plānojumiem ir attēlotas 938 ciemu robežas. VAR IS ir reģistrēti 373 ciemi, kuros nav reģistrēta neviena ēka. Lielākā daļa no tiem – 309 ciemi ir Latgales reģionā.

Kā allaž, arī šajā izbraukuma sēdē izpilddirektoriem bija iespēja savām acīm iepazīt mājinieku izvēlētos objektus. To bija trīs, tāpēc ciemiņus sadalīja trīs grupās. Latgales Kultūrvēstures muzeja lieliski atjaunotajā ēku kompleksā atbraucēji bijīgi vēroja seno amata meistaru atstāto mantojumu, arī slavenās Latgales keramikas bagātības. Pēc rekonstrukcijas ekspozīcijai atvēlēta cieņpilna vieta un muzejisko vērtību uzglabāšanas visprasīgākajiem noteikumiem atbilstošas telpas. Arī Rēzeknes muzejnieki, pretēji daudziem amata brāļiem un māsām, tagad var strādāt mūsdienīgās telpās, turpinot pētīt un izzināt Latgales kultūrvēstures bagātības.

Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centram, kura atklāšanas lenti plānots pārgriezt 1. septembrī, oriģināls ir ne tikai nosaukums (CARAN d’ACHE), bet arī arhitektoniskais veidols. Tā ir pavisam “cita opera”, salīdzinot ar Kultūrvēstures muzeja atturīgo perfektumu. Citādi jau nevar būt, jo raibās ēkas galvenie saimnieki būs pilsētas jaunākā paaudze. Te atradīsies Skolēnu interešu centrs, Jauniešu centrs, Tūrisma attīstības centrs, radošās un restaurācijas darbnīcas, kā arī veikals, kurā varēs iegādāties Latgales amatnieku darinājumus. Radošo pakalpojumu centrā nav pat divu vienādu kabinetu vai studiju, katrā ir sava “rozīnīte”.

Visilgāk izpilddirektoru grupām iznāca pakavēties topošajā Austrumlatvijas reģionālajā daudzfunkcionālajā centrā. Reģionam nozīmīgā kultūras būve iecerēta kā daudzfunkcionāls objekts, kurā būs divas akustiskās koncertzāles (viena no tām būs piemērota kino demonstrēšanai), telpas un aprīkojums semināru un konferenču rīkošanai, telpas profesionālajam orķestrim, Dzimtsarakstu nodaļai, kafejnīcai. Pašvaldības vadība uzskata, ka centra izbūve pavērs iespējas ne tikai paplašināt kultūrpakalpojumu klāstu reģionā, bet arī būs viens no veidiem, kā veicināt investīciju piesaisti pilsētai.

Centra “mājasmāte” Diāna Zirniņa apliecināja talantu vizīti nepabeigtā būvobjektā pārvērst atraktīvā notikumā. Košām aizsargķiverēm apbruņoti jau pie ieejas, izpilddirektori pa grupām “aizpildīja” Latvijas kontūrkarti, nostājoties savas pašvaldības atrašanās vietā. Vienam grupas pārstāvim bija jāiesaistās vietējo muzikantu grupas sastāvā, bet visiem kopā vajadzēja apliecināt gan atjautību, gan mūzikas pasaules pārzināšanu, atbildot uz “nošu jautājumiem”. Lai kāds vēl saka, ka izpilddirektori ir lietpratēji tikai “piezemētās” problēmās. Aptuveni trešā daļa ciemiņu godam tika galā ar āķīgajiem uzdevumiem, pretī saņemot “Garantijas rakstu”. Šā goda dokumenta īpašnieki ieguva tiesības piedalīties koncertzāles svinīgās atklāšanas pasākumā.

Piedāvājam arī jums, žurnāla lasītāji, izmēģināt savu veiksmi.

1. Kas gaidāms, ja sapnī redzat, ka sēžat orķestra bedrē?

2. Kas kopīgs santehniķim un skaņdarba partitūrai?

3. Rēzeknes koncertzāles mets saucas “Zīdaste”. Nosauciet vismaz trīs mūziķus ar putnu uzvārdu!

4. Kuram no mūzikas instrumentiem ir septiņi pedāļi?

5. Kā jūs varētu pabeigt šo mūziķu anekdoti? Sarunājas divi kādas dziedātājas fani: – Dzirdēju, ka jaunajai programmai neesot publikas piekrišanas. – Tas vēl būtu maigi teikts. Es vakar piezvanīju uz kasi un jautāju, cikos sākas koncerts. – Un? – Man atbildēja: – ...

6. Kādu mūzikas instrumentu raksturo matemātiskā darbība 52+36=88?

7. Ko atbildēja Arturo Toskanīni uz jautājumu, kāpēc viņa orķestrī nav nevienas sievietes?

Atbildes līdz 15. septembrim sūtiet uz žurnāla “Logs” redakciju Mazajā Pils ielā 1, Rīgā, LV 1050. Pirmie desmit pareizo atbilžu autori saņems “Garantijas rakstu”, kas dos iespēju noklausīties kādu no koncertzāles atklāšanas koncertiem nākamā gada sākumā.