3.147.80.3
17.05.2024. 01:28:12
2012. gads Latvijas pašvaldību vēsturē ierakstāms kā jaunas tradīcijas aizsākumgads. Kad novadu reforma likumsakarīgi pielika punktu konkursiem par sakoptāko pagastu un sakārtotāko pilsētu, dažu gadu apmulsumu šopavasar kliedēja Latvijas Pašvaldību savienības ģenerālsekretāres Mudītes Priedes ideja – organizēt jaunu konkursu, pieskaņojot to Eiropas Savienības izsludinātajam gada akcentam. Šogad mūsu kopējās mājās visus mudināja vērst uzmanību uz gados vecākiem ļaudīm, viņu dzīves aktivitāti, kā arī dažādu paaudžu savstarpējo solidaritāti. Liekas neticami, kādā triecientempā konkursa “krustmātes” ideja rada līdzdomātājus, ieguva konkrētas nolikuma un balvas aprises, “apauga” ar atbalstītājiem un sponsoriem, bet galvenais – atrada atsaucīgus pretspēlētājus pašvaldībās, kas bija gatavi riskēt būt pirmatklājēji konkursā “Eiropas Gada pašvaldība 2012”.
14. septembrī Ventspils Jaunrades namā pulcējās 15 konkursa finālistu “komandas”, lai, fanfarām skanot, godinātu labākos – tos, kurus šovasar iepazina konkursa vērtēšanas komisijas pārstāvji no Labklājības, Veselības, Izglītības un zinātnes un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, “Swedbankas”, “Latvijas Avīzes” un Latvijas Pašvaldību savienības. Žūrijas komisijas locekle LPS padomniece Silvija Šimfa iespaidus rezumēja īsi: “Pārliecinājāmies, ka Latvijas pašvaldībās cenšas un atrod iespējas izdarīt, nevis meklē attaisnojumus nedarīšanai. Pašvaldību asinsrites pamatā ir vienkārša ideja – cilvēks cilvēkam. Lielākā dāvana mums bija iespēja būt pie jums un redzēt tik daudz atvērtības, mīļuma, labu darbu, kolosālu ideju. Varbūt nākotnē vajadzēs rīkot konkursu par šo unikālo iespēju piedalīties žūrijā.” Tam piekrīt arī vērtēšanas komisijas priekšsēdētājs LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis: “Nav grūti iztēloties, cik bagāti justos vērtētāji, ja apciemotu visas 119, nevis tikai piecpadsmit pašvaldības.”
Desmit dienu ceļojumos 15 vērtēto pašvaldību veikums aprakstīts žurnāla “Logs” augusta numurā, tāpēc labos darbus sīki neuzskaitīsim, bet ļausim rampas uguņu mirdzumam izgaismot noslēguma ceremonijas galvenos varoņus. Katra pašvaldība bija izvirzījusi piecus savējos, kuru devums visvairāk sabalsojas ar Eiropas gada mērķi – palīdzēt iedzīvotājiem ieinteresēti un aktīvi dzīvot jebkurā vecumā un sekmēt dažādu paaudžu solidaritāti. Viņi pirmie Latvijā iemantojuši skanīgo titulu – Eiropas Gada cilvēks.
Konkursa noslēguma ceremonijas vadība bija uzticēta pieredzes bagātam “eirocilvēkam” – žurnālistam Ansim Bogustovam.
Apliecinot paaudžu solidaritāti, noslēguma ceremoniju atklāja LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis un viens no septiņiem Eiropas Gada Labas gribas vēstniekiem Latvijā – Ventspils Centra sākumskolas zēnu kora solists Miks Laksbergs. Arī svētku skanisko un dejisko fonu veidoja dažādu gadagājumu pašdarbnieki – Rūjienas pilsētas kultūras nama pūtēju orķestris “Tālavas taurētājs”, Ventspils senioru koris “Ziemeļzvaigzne”, Gulbenes novada Druvienas pamatskolas folkloras kopa “Pērlis” un Ventspils senioru deju kopa “Viga”.
Veselības ministre Ingrīda Circene savā uzrunā precizēja ES šāgada moto, kas latviskots nedaudz divdomīgi, tāpēc raisījis iebildumus: “Iedzīvotāji nevis aktīvi iet pretim vecumam, bet sagaida vecumdienas jauni.” Atskatoties triju sasaukumu pašvaldības deputātes pieredzē, ministre uzteica vietējās varas politiķus par akrobāta cienīgu prasmi sabalansēt budžeta naudiņu tā, lai katram varētu iedot visvajadzīgāko.
Konkursa lielākie atbalstītāji – “Latvenergo” koncerns – sveikt konkursa laureātus bija deleģējuši valdes locekli Arni Kugu. Viņš atgādināja par veiksmīgo sadarbību ar Latvijas Pašvaldību savienību, gādājot par mazturīgajiem iedzīvotājiem, kas pērn saņēma 38 tūkstošus elektrības norēķinu karšu par 1,4 miljoniem latu. Kā sociāli atbildīgs uzņēmums “Latvenergo” uzteica “kolēģus”, kuri veic radniecīgu sociālo darbu savās pašvaldībās. A. Kuga uzsvēra, ka konkurss ir īsti vietā un laikā, lai iedzīvotājos radītu pozitīvas emocijas un mudinātu vēlēšanās rūpīgi izraudzīties tos pašvaldību līderus, kuri vairāk nekā citi domā par savu iedzīvotāju labumu. Tad cilvēki paliks Latvijā, mājām nebūs tumši logi un visiem pienāks gaiši laiki.
“Swedbank” pārstāve konkursa vērtēšanas komisijā Valsts un pašvaldību klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Ilze Kukute augstu novērtēja pašvaldībās gūto pozitīvo iespaidu krājumu un piebilda, ka bankas pieredze klientu apkalpošanā noder arī pašvaldībām – iedzīvotāji ir viņu klienti, kas pelnījuši saņemt arvien labākus pakalpojumus.
Nelielais Rūjienas novads Latvijas pierobežā pēdējā laikā iemantojis pelnītu popularitāti – kamēr citi gaida palīdzību no valsts un valdības, rūjienieši ķepurojas saviem spēkiem, meklē netradicionālus risinājumus vietējo dzīves uzlabošanai un dažādu vecumu iedzīvotāju aktivizēšanai, atraduši neparastus draugus tālās un eksotiskās zemēs un Rūjienas centrā iekārtojuši simbolisku “Ligzdu”, jo savējos te vienmēr gaida un gaidīs.
Par pirmajiem Eiropas Gada cilvēkiem nominēti: Rūjienas Senioru mājas direktors Jānis Roze, kurš kopā ar brāli radījis vecumdienu mītni ar māju un ģimeniskuma auru; Rūjienas vidusskolas direktors Vidars Zviedris, kura progresīvās idejas ļauj skolai būt sasaistē ar visu paaudžu rūjieniešiem; bērnudārza “Vārpiņa” vadītāja Lidija Budaha, kura 27 darba gados to pārvērtusi par sapņu iestādi ar saules baterijām uz jumta un dziedinošo sāls istabu pagrabā; pūtēju orķestra “Tālavas taurētājs” vadītājs Gvido Brenčevs, kura vadībā orķestrī saskanīgi muzicē dažādas paaudzes; Rūjienas Tūrisma informācijas un uzņēmējdarbības centra vadītāja Guna Ķibere, kura ir viens no novada atdzimšanas jaudīgākajiem “spara ratiem”.
Pasniedzot žurnāla “Logs” speciālbalvu, galvenā redaktore Gunta Klismeta uzsvēra, ka vērtīgāka par žūrijas summētajiem punktiem ir vietējo ļaužu atzinība pašvaldībai. To diendienā izbauda īpašās dubultbalvas saņēmēji – Rūjienas novada domes priekšsēdētājs Guntis Gladkins un Guna Ķibere. Turpmāk domē nekad neizjutīs abu kolēģu prombūtni, jo uzņēmuma “Latvju lietas” darināto 32 cm garo novada jauno pilsoņu pasēs ierakstīti vārdi Guntis un Guna. Turklāt abi tērpti līdz pēdējam sīkumam autentiskos Ziemeļvidzemes tautastērpos – no mudurotiem vadmalas svārkiem un Rūjienas brunčiem līdz pat sīksīkai saktiņai un aptamborētām apakšbiksēm.
Bauskas novada ļaudis pelnījuši atzinību arī tādēļ, ka šovasar viņi pirmie uzņēma žūrijas pārstāvjus. Tradicionāli par bagātu dēvētā Zemgale par lielāko vērtību uzskata pievilcīgu un drošu vidi saviem iedzīvotājiem, un palīgu šajā darbā domei netrūkst.
Ventspilī īpaši godināti tika pieci Eiropas Gada cilvēki no Bauskas novada: invalīdu sporta un rehabilitācijas biedrības “Bauska” valdes priekšsēdētājs Ilgonis Rencis, kura vadībā sportiskas aktivitātes pieejamas ļaudīm ar īpašām vajadzībām; viena no politiski represēto kluba “Rēta” dibinātājām Daina Ziemele, kura rūpējas par novadpētniecības un kultūras mantojuma saglabāšanu; Bauskas Centrālās bibliotēkas vadītāja Baiba Tormane, kura 14 darba gados novada “gaismas pilij” piesaistījusi visu vecumu lasītājus un gādā par to, lai seniori būtu uz “tu” ar jaunajām tehnoloģijām; psiholoģe Ērika Pulkstene, kura spējusi iedvest ticību saviem spēkiem tām vecmāmiņām, kam vienām jāaudzina mazbērni; Bauskas Kultūras centra vadītāja Ilva Vansoviča, kura aktīvi atbalsta senioru amatierkolektīvus un iedzīvotāju jaunās, pat šķietami pārdrošās idejas.
“Latvijas Avīzes” sabiedrisko attiecību speciāliste Linda Rumka neslēpa, ka pirmā mīlestība bieži vien ir tā īstākā, tāpēc speciālbalva pienākas pirmajai apciemotajai pašvaldībai – par sajusto mīļumu, jo sevišķi vecmāmiņu projektā. Bauskas novada domes priekšsēdētājam Valdim Veipam Latvijas “speciālo latu” glabātava ļaus krāt naudu nākamajiem projektiem, bet Bauskas bibliotēkai – veselīgā dzīvesveida popularizētāja – žurnāla “36,6” abonements 2013. gadam.
Alojas novada pašvaldībai izdevies radīt tādu dzīvesvidi, kur iedzīvotājiem ir interesanti no dzimšanas brīža līdz sirmam vecumam.
Ieceri īstenot visvairāk palīdzējuši pieci nominētie Eiropas Gada cilvēki: Staiceles pilsētas bibliotēkas vadītāja Anita Strokša, jo viņas bibliotēkā vieta ir visiem – gan lasīt, gan satikties, gan diskutēt, te izveidots viens no nedaudzajiem ES informācijas punktiem Latvijā; biedrības “Alojas seniori” valdes priekšsēdētājs Raimonds Ziedonis Ģīmis, kurš arī pārējos seniorus mudina būt noderīgiem sabiedrības locekļiem; Staiceles lībiešu muzeja “Pivālind” vadītāja Indra Jaunzeme, kura kopā ar visu paaudžu staiceliešiem izzina un krāj apkārtnes vēsturi; senioru riteņbraukšanas grupas vadītājs Elmārs Muķielis, kurš savam pedāļu mīšanas vaļaspriekam pievērsis citus seniorus, ar kuriem kopā spēj pieveikt pat 77 kilometrus vienā reizē; Alojas dienas centra un biedrības “Sieviešu radošais klubs “Liepale”” vadītāja Guna Krūmiņa, kuras ikdiena paiet kopā gan ar jauniešiem, gan senioriem.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs Aleksandrs Antonovs pasniedza Alojas novada domes priekšsēdētājai Dacei Vilnei īpašu aploksni ar “nemateriālu vērtību” – atbalsta solījumu nākamo ES projektu sagatavošanā. Savukārt Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere, kura atbalstīja arī sakoptāko pagastu konkursus, aicināja visus ne tik daudz apspriest aizbraukušos, bet diendienā godināt tos, kas cauri grūtībām palikuši uzticīgi Latvijai. Alojas novada Eiropas Gada cilvēkiem deputātes speciālbalva – iespēja apmeklēt Briseli. Konkursa atbalstītāji – izdevniecība “Valters un Rapa” – abu šīs nominācijas laureātu dāvanu pūram pievienoja grāmatas.
Jelgavas pilsētas panākumus kaldina gan dažādu paaudžu iedzīvotāju saskanīgā līdzāsdzīvošana, gan domes sevišķās rūpes par senioriem un invalīdiem.
Par Eiropas Gada cilvēku Jelgavas “piecīšiem” kļuvuši: Jelgavas Pensionāru biedrības priekšsēdētāja Marija Kolneja, kura pirms pieciem gadiem iedzīvinājusi pašas izloloto ideju – apvienot pilsētas seniorus aktīvai un saturīgai ikdienai; Latvijas Sarkanā Krusta Jaunatnes Jelgavas nodaļas vadītājs Māris Liscovs, kurš pērn ieguvis titulu “Gada brīvprātīgais 2011” par aktīvu darbību Jelgavas Bērnu sociālās aprūpes centrā; Jelgavas pilsētas Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Rita Stūrāne, kura atzīta par vienu no aktīvākajām sociālās jomas veidotājām un attīstītājām Latvijā; Zemgales reģiona Kompetenču izglītības centra vadītāja Sarmīte Vīksna, kura izveidojusi mūsdienīgu pieaugušo izglītības sistēmu, kurā senioriem ir īpašs izglītības piedāvājums, jo “dzīve sākas no 60...”; Jelgavas pilsētas sporta veterāns un “enciklopēdija” Aleksandrs Balss, kura sarakstītās grāmatas saglabās vēsturei stāstus par sporta veidu attīstību Jelgavā un kurš ikdienā pats ir veselīga dzīvesveida paraugs.
Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts izglītības satura centra vadītāja vietniece Agra Bērziņa uzteica Jelgavas izglītības sistēmu kā vienu no varenākajām valstī, sevišķi kultūrizglītības jomā. Turpmāko sporta aktivitāšu veicināšanai lieti noderēs IZM dāvanu karte sporta inventāra iegādei, ko saņēma Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš. Arī Jelgavas “piecīšus” Briselē gaidīs Inese Vaidere, kura īpaši gandarīta apbalvoja savas dzimtās pilsētas ļaudis.
Valmierā seniorus uzskata par sabiedrības aktīvāko daļu, jo viņi pašvaldībai ne tikai cītīgi ziņo par problēmām, bet piedāvā arī savus risinājumus.
Speciālbalvas cienīgu startu 2012. gada konkursā Valmierai nodrošināja: Europe Direct informācijas centra vadītāja Malva Šķēle, kura Valmieras Integrētajā bibliotēkā konsultē cilvēkus arī par Eiropas Savienības jautājumiem; Valmieras pamatskolas direktors Artūrs Skrastiņš, kura vadītā skola vienīgā Austrumeiropā saņēmusi apliecinājumu, ka atbilst Promethean izpratnei par 21. gadsimta skolu; aktīvā tūrisma centra “Eži” vadītājs Rolands Melbārdis, kuram pieder Gaujas tramvaja ideja un daudzu aktīvā tūrisma pasākumu ieceres; Valmieras pilsētas speciālās pirmsskolas izglītības iestādes “Bitīte” vadītāja Guntra Kukjāne, kura bērnus ar īpašām vajadzībām prasmīgi integrē vietējā sabiedrībā; biedrības “Valmieras pilsētas pensionārs” bijušais valdes priekšsēdētājs Edgars Egons Eiduks, kurš ilgus gadus aizstāvējis pensionāru intereses pilsētā.
Pasniedzot speciālbalvu otrajā nominācijā, Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens atzina, ka aktīvas novecošanas un paaudžu solidaritātes kritēriju Eiropas Komisija jau senāk ieviesusi kā vienu no valsts attīstības kritērijiem. Ministrija cer, ka jaunais konkurss Latvijas līdz šim zemo reitingu jūtami uzlabos. Valmiera rāda piemēru, kā nodrošināt senioriem atbilstošu vides infrastruktūru un iesaistīt viņus politiskajā dzīvē. LM naudas balva – projekta īstenošanai kādai no senioru nevalstiskajām organizācijām. Valmieriešu dzīvi vēl gaišāku vērtīs AS “Laima” dāvinātais našķu grozs.
“Sirsnības galvaspilsētā” Dagdā un novadā iedzīvotāju ikdienu raksturo moto: “Dari labu, un nevienam nebūs varas pār tavu labestību!”. Te kopējā audumā savijas senioru dzīvesgudrība un jaunās paaudzes aizrautība.
Dažādu paaudžu pārstāvji kļuvuši arī par pirmajiem Eiropas Gada cilvēkiem Dagdas novadā: invalīdu brālības “NEMA” dibinātāja un vadītāja Mārīte Zariņa, kura kopā ar savējiem piedalās visos novada pasākumos, atrādot pat dejotprasmi ratiņkrēslā; Dagdas bērnu un jaunatnes centra vadītāja Aina Odiņeca, kura jauniešos veiksmīgi atraisa uzdrīkstēšanos, patstāvību un radošumu; veselības un sociālo pakalpojumu centra “Dagda” vadītājs Andris Badūns, kurš te iekārtojis ekumenisko lūgšanu telpu un sadarbībā ar pašvaldību īsteno projektus, lai uzlabotu centra pakalpojumu kvalitāti; Dagdas novada pašvaldības Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Ligita Nagļa, kura ir autore daudziem infrastruktūras objektu projektiem, kas veicina aktīvu dzīvesveidu; Dagdas novada pašvaldības jaunatnes lietu speciāliste un jauniešu biedrības “Dagne” vadītājas vietniece Svetlana Ilatovska, kura rosinājusi dibināt jauniešu biedrības gandrīz visos pagastos.
Pasniedzot otru speciālbalvu Dagdas novada domes priekšsēdētājam Viktoram Stikutam, Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens atzina, ka reforma Latvijas kartē radījusi nevienlīdzību – blakus turīgām pašvaldībām sīksti cīnās arī tās, kam rocība neliela. Turpretim pār emocijām naudai varas nav. Lai emocijas ne tikai bagātinātu, bet arī saldinātu – uz Dagdas novadu aizceļoja AS “Laima” gardumi.
Balvu novada Pensionāru biedrība izveidojusi labdarības kooperatīvu “Sāta”, bet rokdarbnieču pulciņā “Mežģis” seniores darbojas kopā ar mazbērniem, lai “Balto zeķīšu svētkos” siltas zeķītes saņemtu katrs jaunais Balvu pilsonis. Aktīvie seniori te nav pašvaldības nasta, bet balsts.
Tāpat kā pieci Eiropas Gada cilvēki: Balvu novada Sociālā dienesta un dienas centra vadītāja Anita Petrova, kura savā komandā pulcējusi tādus darbiniekus, kuru priekšā izplēn sociālā darba grūtības; Briežuciema tautasnama vadītāja Zita Mežale, kura skolo bērnus aktiermākslā un daudz darba velta seno amatu popularizēšanai, bet, rakstot projektus, soli pa solim modernizē ciema “kultūras saliņu”; Politiski represēto apvienības Balvu nodaļas vadītāja Nora Pastare, kura gādā par to, lai Sibīrijas stāsti paliktu nākamo paaudžu atmiņās; Skaidrīte Šnepere, kura visu mūžu bijusi skolotāja, bet tagad jau 15 gadus vada rokdarbu pulciņu “Mežģis”, tā dalībnieces dzīparu siltumu sarūpējušas daudziem – no patversmes iemītniekiem līdz NATO samita dalībniekiem; Tālākizglītības centra vadītāja Maruta Castrova, kura ir īsti radoša personība – pedagoģe, režisore, aktrise, pat ziedu labirinta saimniece, ar viņas gādību īstenots projekts “Gaismas gads Eiropā”.
VARAM valsts sekretārs Aleksandrs Antonovs pasniedza Balvu novada domes izpilddirektorei Intai Kaļvai ministrijas tradicionālo balvu – atbalsta solījumu nākotnes projektiem, kam pievienoto vērtību deva īpašais skanējums – “Balva Balviem” un visīsākais apsveikums – “Lai veicas!”. Akciju sabiedrības “Swedbank” valdes loceklis, Klientu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Ģirts Bērziņš dāvināja portatīvo datoru vēstures atmiņu parocīgākai uzglabāšanai, kā arī nākamo Dziesmu svētku gaidās – 500 latu tērpu iegādei vienam no novada desmit senioru kolektīviem.
Daugavpils ir “Iespēju pilsēta” visiem, īpaši senioriem. Daugavpils nevalstisko organizāciju padome “Varavīksne” apvieno 19 pensionāru un invalīdu biedrības, ieskaitot Latvijā vienīgo sociālā darba veterānu apvienību “Dzīvesprieks”.
Senioru vērtību pilsētas dzīvē īpaši palīdzējuši celt pieci Eiropas Gada cilvēki: NVO padomes “Varavīksne” priekšsēdētāja Anna Cipkina, kura organizē dažādu paaudžu solidaritātes pasākumus izglītības iestādēs, bērnunamos, sociālajā mājā un patversmē; Daugavpils Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Svetlana Gavrilova, kura ir idejas autore un īstenotāja festivālam “Laimīgā ģimene” un sociālā darba muzejam – vēstures krātuvei; Sociālās aprūpes un rehabilitācijas dienas centra vadītāja Lilita Gadzāne, kuras ikdienas pienākumus papildina Eiropas Gada darba programmas koordinatores uzdevumi; sociālā darba veterānu biedrības “Dzīvesprieks” priekšsēdētāja Agafja Jermolajeva, kura organizē profesijas veterānu forumu “Paaudžu saites” un izveidojusi daudzus stendus sociālā darba muzejā; brīvprātīgais fizioterapeits Raimonds Dzalbe, kurš rūpējas par līdzcilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanu.
Daugavpils pašvaldībai – 1000 latu naudas balva no AS “Swedbank” par īpašu vērību senioriem – nevis kā atrautai sabiedrības grupai, bet kā ģimeniskuma dabiskai sastāvdaļai, un Labklājības ministrijas naudas balva, lai tālāk sekmētu nevalstisko organizāciju daudzveidību pilsētā.
Jūrmala ir vienīgā Latvijas pašvaldība, kas darbojas Pasaules Veselīgo pilsētu organizācijā. Piejūras pilsētā pati daba mudina dzīvot veselīgi un aktīvi visos vecumos, pašvaldībai atliek tikai atbalstīt šīs aktivitātes. Nākotnē pilsētā būs terapijas dārzs, publiskā vingrošana un savi veselības vēstnieki.
Par “veselības vēstniekiem” jau tagad uzskatāmi pieci Eiropas Gada cilvēki: Jūrmalas domes Sporta nodaļas vadītāja Indra Brinkmane, kuras vadībā gada laikā tiek sarīkoti vairāk nekā 130 sporta pasākumu, bet Eiropas aktīvas novecošanas gadu iezīmēja Latvijas sporta veterānu – senioru 49. sporta spēļu sacensības, kur finālcīņās startēja vairāk nekā tūkstotis dalībnieku; Vaivaru pamatskolas direktore Inese Kārkliņa, kura prasmīgi vada neparastu skolu, kur kopā ar veselajiem mācās arī bērni ar speciālām vajadzībām; Jūrmalas domes Labklājības pārvaldes vadītāja Laima Grobiņa, kura gādā par to, lai veselīga un aktīva dzīvesveida mērķim nodrošinātu politisko atbalstu; pašvaldības aģentūras “Jūrmalas sociālās aprūpes centrs” vadītāja Agita Bērzupe, kura izveidojusi dienas centru pensijas vecuma cilvēkiem, kur pieejami bezmaksas medicīnas pakalpojumi, vingrošana ūdenī svara samazināšanai un nūjošana; Latvijas Neredzīgo biedrības Jūrmalas teritoriālās organizācijas vadītāja vietniece Ženija Grīga, kura ilgus gadus organizējusi aktīva un veselīga dzīvesveida pasākumus personām ar redzes traucējumiem, mazinot viņu sociālās atstumtības risku.
Veselības ministre Ingrīda Circene pasniedza Jūrmalas varošajām dāmām vērtīgu izziņas literatūru “par veselību”, ko nav iespējams nopirkt pat par vislielāko naudu. Veselīgi dzīvojošajiem jūrmalniekiem – AS “Laimas” saldumu seratonīna dopings.
Arī Liepājā jūra un pašvaldība ir “sadarbības partneri”. Jau 11 gadus pilsētā organizē Veselības mēnesi, lielpilsētas attālumus pievarēt palīdz veloceliņi 49 km garumā, pludmales aprīkojums ļauj jūras veldzi baudīt arī cilvēkiem ratiņkrēslos, bet īpašu rūpju lokā te ir ļaudis ar redzes traucējumiem.
Eiropas Gada cilvēka titulu turpmāk nesīs šādi liepājnieki: fitnesa trenere Zane Frickausa, kura savu profesiju izvērsusi līdz veselības vingrošanai visiem interesentiem birojos, skvēros un pludmalē (viņa novadīja īso kursu arī zālē sēdošajiem); Liepājas pilsētas domes Vides un veselības daļas veselības veicināšanas konsultants ārsts Armands Treimanis, kura izglītojošās lekcijas domātas tiklab sākumskolas bērniem un Pensionāru biedrības senioriem; Liepājas pilsētas domes Vides un veselības daļas vadītāja Ineta Stadgale, kura kopš 2001. gada metodiski un sistemātiski pilsētā attīstījusi veselības veicināšanas jomu; Liepājas Neredzīgo biedrības brīvprātīgais, SIA “Liepājas pērkonīte” valdes priekšsēdētājs Andis Dzērve, kurš jau vairāk nekā desmit gadus enerģiski aizstāv cilvēkus ar invaliditāti, ieviešot universālā dizaina principus Liepājā un citās Latvijas pilsētās; Liepājas Diabēta biedrības vadītāja Ritma Maļinovska, kura kopā ar aktīvistiem jau 20 gadus sniedz nepieciešamās zināšanas diabēta pacientiem, kā arī veic diabēta profilakses darbu.
Veselības ministre Ingrīda Circene pasniedza Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja vietniekam Gunāram Ansiņam īsti sportisku velti – trīs nūju komplektus, kas jāiemēģina domes vadībai. AS “Grindeks” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis pauda prieku par noslēguma pasākumu, kas ļauj kautrīgajiem latviešiem no sirds lepoties ar sevi. Lepnumam pamats ir arī uzņēmumam, jo Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kas spējusi saglabāt nacionālo farmācijas industriju. Liepājniekus zāļu ražotāji apveltīja ar grandioza izmēra kasti, kuras saturs palīdzēs vairot optimismu arī pilsētā vēl atlikušajiem pesimistiem – tāpat kā AS “Laima” našķu grozs.
Dobeles novadā netrūkst mediķu, bet pašvaldība gādā par to, lai darba viņiem būtu arvien mazāk, jo vietu, kur sportot, kļūst arvien vairāk, turklāt visas pieejamas bez maksas.
Arī turpmāk par veselīga dzīvesveida iespējām rūpēsies jaunieceltie Eiropas Gada cilvēki: Dobeles novada Sociālo pakalpojumu centra vadītāja Baiba Brigmane, kuras vadītais centrs palīdz mazināt sociālo izslēgtību visu paaudžu iedzīvotājiem; Dobeles Invalīdu biedrības vadītāja Gaļina Augustovska, kura diendienā neatlaidīgi iesaistās 425 biedru īpašo vajadzību un interešu aizstāvībā; Dobeles Amatu mājas pārzine Anete Muceniece, kura pulcina kopā dobelnieku paaudzes, lai amatu prasmes nodotu “no rokas rokā”; Dobeles Jaunatnes iniciatīvu un veselības centra vadītāja Līga Freiberga, kura ir viena no jaunatnes politikas veidotājām Dobeles novadā; šā centra psiholoģe Dita Leinerte, kura ir valdes priekšsēdētāja jauniešu izglītības un iniciatīvu centrā “Saspraude”, kas palīdz ģimenēm risināt bērnu un jauniešu problēmas.
Dobeles novada domes priekšsēdētāja vietnieks Kaspars Ļaksa saņēma VARAM naudas balvu velosporta attīstībai, kā arī “Grindeks” mundrumzāles un “Laimas” saldumus visiem, kam nepieciešams.
Kuldīgas novadā un pilsētā Eiropas klātbūtne jūtama ik uz soļa, jo pašvaldības attīstību grūti iedomāties bez ES projektu finansējuma. Sociālajā dienestā ar fondu atbalstu tapis sirsnīgs projekts “Kopā būt” cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Bibliotēkas majestātiskajā ēkā iekārtots ES informācijas punkts, uz Eiropas Savienības vērtībām balstīts iecienītais pasākums visai ģimenei – “Velodiena Kuldīgā”.
Eiropeisko vērtību balstītājus noslēguma ceremonijā sumināja kā Eiropas Gada cilvēkus: Kuldīgas Restaurācijas centra vadītāja Ilze Zariņa pirmā Latvijā izveidojusi centru, kas kļuvis par galveno palīgu un padomdevēju Kuldīgas vecpilsētas namīpašniekiem un iedzīvotājiem; Kurzemes kultūras mantojuma centra “Kūrava” vadītāja Ina Celitāne rosinājusi izveidot Kuldīgas tautastērpa darināšanas un valkāšanas mācības klasi “Pūralāde”, kur var iepazīties ar etnogrāfiski precīzi darinātiem tautastērpiem dažādu vecumu grupām; pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” speciāliste Ineta Eņģele pirms desmit gadiem no medmāsas kļuvusi par sociālo darbinieci un iejūtīgi palīdz cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem integrēties sabiedrībā; mūziķis Vitolds Staško atradis veidu, kā cilvēkos ar garīgiem traucējumiem attīstīt spējas muzicēt; pedagogs Heinrihs Freimanis bijis treneris vairākām kuldīdznieku paaudzēm, bet tagad vada peldēšanas nodarbības Kuldīgas senioriem un kopā ar kundzi Ventmalā brīvprātīgi ierāda svarīgās iemaņas bērniem (apbalvošanas ceremonijā klātesošie pārliecinājās par vēl vienu seniora talantu – dzejnieka spējām).
Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā balvu šajā nominācijā saņēma Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa. Pārstāvniecības vadītāja Inna Šteinbuka nevarēja ierasties personīgi. Balvai pievienotajā vēstulē viņa uzteic konkursa rīkotājus par doto iespēju celt godā pašvaldību labo pieredzi un saka paldies pašvaldībām, kas Eiropas gada ietvaros neatlaidīgi atgādina iedzīvotājiem par aktīva dzīvesveida nozīmi mūža garumā. Vēstules noslēgumā I. Šteinbuka uzsver, ka Eiropas Savienība nav tikai kopīgs tirgus, bet arī visiem kopējas vērtības. Īpaši sirsnīgus sveicienus pārstāvniecības vadītāja sūtīja abiem nominācijas laureātiem – Kuldīgas novada un Rīgas pilsētas pašvaldībai.
Rīga ir Eiropas pilsēta jau daudzus gadsimtus. Izmantojot ES projektu iespējas, galvaspilsēta top arvien eiropeiskāka. Rīga nemēģina dusēt uz saviem senuma lauriem, bet aktīvi mācās un pārņem labo pieredzi no citām Eiropas Savienības valstīm. Rīgas dome aktīvi sadarbojas ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā un Ārlietu ministriju, organizējot Eiropas Savienības Dārza svētkus, kas pavasarī notiek Vērmaņdārzā.
No gandrīz miljona rīdzinieku pirmie Eiropas Gada cilvēka titulu izpelnījušies: bērnu un jauniešu centra “Laimīte” direktore Aiva Sarma, kura nomaļajā Sarkandaugavā izveidojusi īstu kopienu centru ar aktīva dzīvesveida cienītājiem brīvi pieejamu reģionālo sporta centru; Rīgas Centrālās bibliotēkas filiālbibliotēkas “Rēzna” vadītāja Natālija Petrāne, kura vada arī ārējo apkalpošanas punktu bezpajumtnieku un maznodrošināto dienas centrā; Rīgas Sociālā dienesta dienas centra “Ābeļzieds” vadītāja Ināra Ulmane, kura nesavtīgi darbojas vietējās kopienas attīstībā; Rīgas sociālās aprūpes centra “Stella maris” vecākā sociālā darbiniece Ieva Dortāne, kura centra dzīves uzlabošanā un dažādošanā prasmīgi iesaista augstskolu studentus, mākslas skolas audzēkņus un iedzīvotājus; Rīgas Austrumu izpilddirekcijas izpilddirektora vietnieks Uldis Blicavs, kurš vadījis Daugavas promenādes un Pļavnieku parka izveidi, pats bijis vairāku mūsdienīgu dizaina objektu idejas autors, jaunākais no tiem – piemiņas ansamblis “Rīdzinieki” A. Deglava ielas skvērā.
Eiropas pārstāvniecības Latvijā balvu saņēma Rīgas Austrumu izpilddirekcijas izpilddirektors Dmitrijs Pavlovs.
Gulbenes novads pārliecināja žūriju par to, ka varētu saņemt godalgu vairākās nominācijās – perfekti organizēts sociālais darbs, aktīvi seniori, kas darbojas rokrokā ar gados jaunākiem cilvēkiem, tikpat labi novadā sekmējas dažādu tautību sadraudzība, brīvprātīgais darbs kopā ar citu zemju jauniešiem, ikdienā tiek iedzīvinātas eiropeiskas vērtības. Īpaši aktīvi ir jaunieši – Gulbenes pilsētā viņu mājvieta ir jauniešu multifunkcionālajā centrā “Bāze”, bet Lejasciema aktīvisti pulcējas jauniešu centrā “Pulss”.
Par 2012. gada Eiropas Gada pašvaldības Gulbenes novada Eiropas Gada cilvēkiem atzīti: Gulbenes bibliotēkas direktore Antra Sprudzāne, kura izveidojusi ne tikai parastu grāmatu krātuvi, bet reizē arī Eiropas Savienības informācijas centru un atbalsta punktu eiropeisko pamatvērtību iedzīvināšanai; Gulbenes novada domes Izglītības, kultūras un sporta nodaļas izglītības darba speciāliste Anita Birzniece, kura pirmā uzsākusi darbu ar jaunatni, ir viena no brīvprātīgā darba sistēmas veidotājām novadā un starppaaudžu aktivitāšu organizētāja un rosinātāja; Tirzas pamatskolas direktore Svetlana Ziepniece, kura skolu izveidojusi par multifunkcionālu centru visu paaudžu iedzīvotājiem; Gulbenes novada Īpašumu un attīstības nodaļas vadītāja Guna Švika, kura ir jauniešu centru dibināšanas iniciatore; Druvienas pamatskolas direktore Velga Černoglazova, kura spējusi skolu pārradīt par pagasta izglītības un kultūras centru visu vecumu un sociālo slāņu iedzīvotājiem, īpašu godavietu Druvienas skolā ierādot folklorai – izveidota folkloras klase, darbojas ansamblis “Pērlis”, audzēkņi paši mācās izgatavot kokles.
Par uzvaru konkursā “Eiropas Gada pašvaldība 2012” LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis pasniedza Gulbenes novada domes priekšsēdētājai Sandrai Daudziņai “grand prix” – metālmākslinieka Arvīda Endziņa īpaši šim konkursam radīto statueti, kas simboliski attēlo mirdzošu saullēktu un izaugsmi. Otru dižbalvu uzvarētājiem (5000 dolāru dāvinājumu) bija atvedis Taipejas misijas Latvijā vadītājs Ko Kuana–Jueha kungs. Sirsnīga un aizkustinoša bija viņa uzruna angļu valodā ar latviešu valodas iestarpinājumiem, bet noslēgumā skanēja vēlējums: “Lai Dievs svētī šīs skaistās zemes draudzīgos iedzīvotājus!”
2012. gada Eiropas Gada pašvaldības – Gulbenes novada domes priekšsēdētāja Sandra Daudziņa: “Lepnums par pašvaldības darbiniekiem – gan tiem, kas šeit, Ventspilī, gan mājās palicējiem. Par visiem novada iedzīvotājiem. Paldies Pašvaldību savienībai par iespēju piedalīties konkursā un skaisto pasākumu!”
Ne tikai ceremonijā Ventspilī, bet arī medijos, atspoguļojot konkursa gaitu un noslēguma pasākumu, bieži tika citēti vārdi, ko, atvadoties no konkursa komisijas, sacīja Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Didzis Ošenieks: “Ja es būtu vecs cilvēks, es gribētu novecot Ventspilī.” Pilsēta ir draudzīga visiem iedzīvotājiem, bet seniori gādību izjūt sevišķi. Ventspilī īpaši tiek domāts par vides pieejamību, un daudzi objekti ieguvuši “Zelta kruķa” balvu, te piedāvā pavadoņa asistenta pakalpojumu un četrās vietās pilsētā – lasīšanu Braila rakstā. Ventspilī ir vairākas aktīvas pensionāru biedrības, kuru pārstāvji darbojas domes komisijās, kur senioru viedoklis tiek uzklausīts un ņemts vērā. Ventspilij ir savs Digitālais centrs, kura pakalpojumi ir pieejami bez maksas ikvienam ventspilniekam.
Par konkursā uzvarējušās pašvaldības Eiropas Gada cilvēkiem izvirzīti: Mirdza Stella Putniņa, kura aktīvi piedalās “Pārventas atmiņu stāstu” saglabāšanā nākamajām paaudzēm, jo 88 gadus vecajai kundzei ir jaunietes cienīga atmiņa; Ventspils senioru deju kolektīva “Viga” vadītāja Ilze Tarvida, kura pati sākusi dejot trīsarpus gadu vecumā un turpina to darīt joprojām (“Vigas” kolektīvā dejotāju vecuma amplitūda svārstās no 25 līdz 75 gadiem); atbalsta centra ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām “Cimdiņš” speciālā pedagoģe Nora Dišlere, kura ir Latvijas Bērnu fonda Ventspils nodaļas aktīviste un rīko labdarības pasākumus un vasaras nometnes bērniem ar īpašām vajadzībām; Ilga Dravniece, kura pēc izglītības ir skolotāja, bet pēc aicinājuma – sabiedriski aktīvs cilvēks, ilggadēja pensionāru biedrības “Ventspils liedags” vadītāja, bet tagad Latvijas Pensionāru federācijas domes locekle; Ventspils Digitālā centra direktors Egons Spalāns, kurš pirms desmit gadiem nomainījis dzimto Rīgu un ķīmiķa profesiju pret informācijas tehnoloģijām un Ventspils pilsētu, par viņa veikumu IT attīstības jomā Ventspils pašvaldība saņēmusi augstas balvas Eiropas mērogā.
Pasniedzot otru statueti Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājam Aivaram Lembergam, LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis piebilda, ka ventspilniekiem, kas jūrā vēro saulrietu, tagad būs arī pašiem savs saullēkts. Taipejas misijas dāvinātos 5000 dolārus Ventspils mērs solīja ieguldīt, lai īstenotu pašvaldības ieceri par trenažieru zāli pansionātā un bērnunamā “Selga”.
Pateicības runā Aivars Lembergs sacīja: “Pašvaldības mērķis vienmēr bijis, lai Ventspils būtu ērta dzīvesvieta ģimenei, visām paaudzēm. Par senioriem kļūsim mēs visi, vēlams – par tādiem, kam nevajadzēs pievērst pastiprinātu uzmanību, tāpēc mēs rūpējamies, lai seniori Ventspilī ir aktīvi. Paldies rīkotājiem un žūrijai!”
Gulbenes novada un Ventspils pilsētas Eiropas Gada cilvēku “desmitnieku” pie sevis ciemos Briselē ielūdzis Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Godmanis.
Visi 75 Eiropas Gada cilvēki no LPS priekšsēža saņēma Atzinības rakstu, mūžamzaļojošu stādu – no “Latvijas Valsts mežiem” un Eiropas Parlamenta deputātes Inese Vaideres sarūpētu dāvanu.
Pašvaldības laikus var sākt gatavoties 2013. gadam, kas Eiropas Savienībā būs aktīvas pilsonības gads, un tāda būs arī LPS nākamā gada konkursa devīze.