Rīga 10°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZA vējš 3m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 02. maijs 05:54
Vārda dienas: Sigmunds, Zigismunds, Zigmunds
30. un 31. augustā Jūrmalā norisinājās ESPON (Eiropas teritoriālās attīstības un kohēzijas novērošanas tīkls) NORBA (Ziemeļu–Baltijas dialogi par telpiskās plānošanas starptautisko perspektīvu) projekta noslēguma konference “Teritoriālā kohēzija Eiropā un Baltijas jūras reģionā”, kurā piedalījās ap 100 reģionālās politikas veidotāju, ieviesēju, pētnieku un citu interesentu no Baltijas, Ziemeļu un citām Eiropas valstīm.
ESPON programma
ESPON programmas mērķis ir veicināt Eiropas reģionu un teritoriālās kohēzijas harmonisku attīstību, nodrošinot salīdzināmas informācijas, analīzes un reģionu attīstības scenāriju pieejamību, kā arī sagatavot priekšlikumus Eiropas starptautiskās konkurētspējas palielināšanai un ilgtspējīgai attīstībai. ESPON programmas ietvaros visā Eiropā tiek īstenoti vairāk nekā 60 izpētes, analīzes un starpvalstu sadarbības projektu.
NORBA projekts
NORBA ir viens no ESPON projektiem, kura mērķis ir veicināt dialogu starp Ziemeļu un Baltijas valstu reģionālās politikas veidotājiem, praktiķiem, zinātniekiem, ekspertiem un studentiem, kam NORBA projekta ietvaros bija iespēja iepazīties ar ESPON veikto pētījumu rezultātiem un dalīties pieredzē par pašu veiktajiem pētījumiem.
Jūrmalas konferences loma
Jūrmalas konferences laikā tika apkopota ESPON pētījumos gūtā informācija par Eiropas attīstības tendencēm, izaicinājumiem un iespējām. Konferences dalībnieki diskutēja un sniedza savus priekšlikumus izmaiņām gan Eiropas Savienības kohēzijas, gan Ziemeļu un Baltijas valstu reģionu attīstības politikā.
ES kohēzijas politika nākotnē
ES kohēzijas politika izveidota ar mērķi izlīdzināt attīstības līmeņa atšķirības starp dažādiem Eiropas Savienības reģioniem. Kohēzijas politikas īstenošanai 2007. – 2013. gadā Eiropas Savienība piešķīrusi ievērojamu finansējumu – 347 miljardus eiro, no kuriem 4,6 miljardi paredzēti Latvijai.
Konferences ietvaros Eiropas Politikas izpētes centra direktors Džons Bahtlers klātesošos iepazīstināja ar pamatnostādnēm, pēc kurām tiek veidota Eiropas Savienības kohēzijas politika nākamajam ES fondu plānošanas periodam (2014. – 2020.). Plānots, ka turpmāk dalībvalstīm prasīs daudz konkrētākus attīstības mērķu uzstādījumus, kā arī tiks slēgti īpaši līgumi par šo mērķu sasniegšanu. Eiropas sabiedrība savukārt tiks vairāk informēta par kohēzijas politikas īstenotajām aktivitātēm un to ieguldījumu.
Baltijas valstis – Eiropas Savienības perifērija?
Saskaņā ar Maceja Smetkovska un Varšavas universitātes Eiropas reģionālo un vietējo pētījumu centra vadīto pētījumu rezultātiem pasaules ekonomikā, tajā skaitā Eiropas Savienībā pieaug atsevišķu pilsētu un metropoļu reģionu nozīme.
Vairāku ESPON programmas pētījumu rezultāti liecina, ka Baltijas valstis atrodas Eiropas Savienības nomalē jeb perifērijā. Baltijas valstu nelielās ekonomikas, mazais un sarūkošais iedzīvotāju skaits, salīdzinoši nelielie galvaspilsētu reģioni, vājā sasaiste ar citām ES metropolēm un pasīvā iesaistīšanās globalizācijas procesā kavē Baltijas valstu attīstību. Par spīti šiem faktoriem, Somijas un citu Ziemeļvalstu piemērs liecina, ka ir valstis, kas līdzīgos apstākļos spēj sasniegt ļoti augstu attīstības līmeni.
Atšķirības starp Baltijas valstu reģionālajām augstskolām
Garri Rāgmā no Tartu universitātes savā prezentācijā uzsvēra reģionālo augstskolu lomu teritoriālajā kohēzijā – tās var koncentrēt reģionu intelektuālos resursus, radīt inovācijas, veidot kultūras un sociālo dzīvi reģionālajās pilsētās.
Pēdējos 20 gados Baltijas valstīs nodibinātas ap 200 jaunu reģionālo augstskolu, tomēr katrai valstij bijusi atšķirīga pieeja šo augstskolu vadībā. Igaunijā izveidoja 56 reģionālās augstskolas, kas pārsvarā bija esošo augstskolu filiāles mazākās pilsētās. Latvijā tika izveidotas 130 augstskolas, daudzas no tām privātas un dibinātas galvenokārt pelņas gūšanas nolūkos. Lietuvā augstskolu darbība nebija tik liberalizēta, jo izveidotas tikai 20 reģionālās augstskolas – pārsvarā esošo augstskolu reģionālās filiāles.
Latvijā ir visvairāk augstākās izglītības iestāžu uz vienu miljonu iedzīvotāju – 52, bet Igaunijā 42 un Lietuvā – tikai sešas. Pētījumā iegūtie dati liecina, ka Latvijas pieeja bijusi mazāk rezultatīva nekā Igaunijā, kur vērojama reģionālo augstskolu specializēšanās atbilstoši reģiona tradīcijām un darba tirgus pieprasījumam. Tās reģionālās augstskolas, kuras šajā ziņā negūst sekmes, tiek slēgtas, turpretī Latvijā tās turpina savu darbību. Par spīti lielajam augstskolu skaitam un augstajam iedzīvotāju izglītības līmenim, Latvija krietni atpaliek arī inovāciju ieviešanas jomā.
Policentriska attīstība “koridoru” politikas vietā?
Baltijas valstis, jo īpaši Latvija savā reģionālās attīstības politikā nereti uzsvaru likušas uz telpisko koridoru, piemēram, “austrumu–rietumu tiltu” izveidi. Vairāku ESPON projektu rezultāti liecina, ka Baltijas valstu situācijā nepieciešams izvērtēt arī citus attīstības modeļus.
Polijas ESPON programmas kontaktpunkta pārstāve Katažina Vojnara norādīja, ka Polijas attīstības plānošanā aktualitāti zaudē austrumu–rietumu koridora attīstība un tā vietā liela uzmanība tiek pievērsta “Polijas heksagonālajam modelim” – sešām Polijas centrālās daļas lielpilsētām. Polijas reģionālās attīstības politika tiek virzīta uz šo metropoļu attīstību un savstarpējo sasaisti, tādējādi nodrošinot dinamisku visas valsts un tās galvaspilsētas Varšavas attīstību starptautiskā mērogā.
Ziemeļeiropa un Baltija noveco
Līdsas universitātes ģeogrāfijas profesors un demogrāfijas eksperts Filips Rīzs iepazīstināja ar Eiropas valstu demogrāfijas prognozēm, kas liecina, ka Austrumeiropā un Centrālajā Eiropā iedzīvotāju skaits samazināsies, bet Ziemeļeiropā un Rietumeiropā – pieaugs. Ziemeļu un Baltijas valstu reģionā visstraujāk iedzīvotāju skaits samazināsies Latvijā – 2050. gadā Latvijā varētu būt par 28% mazāk iedzīvotāju nekā pašlaik.
Visā Eiropā gaidāma iedzīvotāju novecošanās, taču Ziemeļvalstu un Baltijas reģionā visstraujāk novecos tieši Latvija un Igaunija – 2050. gadā 28% iedzīvotāju būs vecāki par 65 gadiem.
Valstīm un sabiedrībai neizbēgami būs jāpielāgojas šādai situācijai, ceļot pensijas vecuma slieksni, veicinot veselīgu dzīvesveidu un senioru nodarbinātību.
No NORBA uz ENECON
NORBA projekta ietvaros aizsāktais darbs turpināsies, īstenojot citu ESPON programmas projektu – ENECON, kura mērķis ir apvienot Ziemeļvalstu un Baltijas valstu plānotājus un izskatīt tos izaicinājumus, ar kādiem šis Eiropas reģions saskarsies nākotnē.
ENECON projekta ietvaros plānotas aktivitātes, gan piemērojot ES attīstības koncepcijas Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs, gan arī palīdzot veidot ES attīstības politiku saskaņā ar Ziemeļvalstu un Baltijas valstu pieredzi.
ESPON programma, tostarp NORBA projekts Latvijai sniedz iespēju piedalīties starptautisko telpisko politiku veidošanas procesā, īstenojot visai Eiropas teritoriālajai attīstībai svarīgus pētījumus. Izpratne par starptautiskajiem procesiem savukārt ļauj reaģēt un veidot pamatu valsts telpiskās attīstības politikai, līdz ar to ESPON dati nodrošina pilsētu un reģionu objektīvu analīzi un attīstības scenāriju pieejamību. Īstenojot ESPON projektus, Latvijā tiek uzkrāta starptautiska zinātniska pieredze telpiskajā plānošanā un reģionālajā attīstībā. Aktīva dalība ESPON projektos un to rezultātu izplatīšana palielina arī politiķu un speciālistu interesi un izpratni par teritorijas attīstības procesiem, tendencēm un prognozēm Eiropā un pasaulē.
ESPON programmas kontaktpunkts Latvijā ir Valsts reģionālās attīstības aģentūra. Informācija par ESPON pieejama VRAA mājaslapā: www.vraa.gov.lv/espon/.
NORBA Jūrmalas konferences prezentācijas ir pieejamas: http://www.rha.is/norba/page/conferenceinjurmalaaugust2012/.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017