Rīga 7°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 3m/s
Otrdiena, 2024. gada 07. maijs 21:46
Vārda dienas: Henriete, Henrijs, Jete
Www.lps.lv
Sarunas ar ministrijām
• 20. septembrī LPS un Finanšu ministrijas sarunās par Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības 2013. gada vienošanās un domstarpību protokola projektu viens no svarīgākajiem jautājumiem bija iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi. LPS pieprasa tos šogad ieskaitīt pašvaldību budžetā 85% apmērā, jo vairāku valdības un Saeimas pieņemto vai plānoto lēmumu īstenošanai pašvaldībām jārod ievērojami papildu līdzekļi, turklāt tās solidāri piedalījušās budžeta konsolidācijas pasākumos laikā no 2009. līdz 2012. gadam. Tāpēc LPS uzskata, ka ekonomikas izaugsmes posmā ir jānodrošina līdzsvarots nodokļu ieņēmumu pieauguma sadalījums starp valsts budžetu un pašvaldību budžetu.
LPS stingra nostāja ir arī par pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu algām. LPS pieprasa no 2013. gada 1. janvāra nodrošināt no valsts budžeta finansējumu visu pašvaldības pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai, lai atbrīvotu līdzekļus pašvaldību budžetā bērnudārzu rindu risināšanai un bērnudārzu pakalpojuma kvalitātes uzlabošanai. Tāpat LPS prasa Izglītības un zinātnes ministrijai steidzami sagatavot grozījumus normatīvajos aktos, precīzi definējot terminu “bezmaksas izglītība” un nosakot tās pakalpojuma groza saturu. LPS prasa no valsts budžeta, sākot ar nākamo gadu, visām izglītības iestādēm pilnībā nodrošināt finansējumu minimālā mācību līdzekļu groza iegādei.
Smags jautājums vienošanās un domstarpību protokolā ir sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšana, jo vietējiem un reģionālajiem maršrutiem finansējums nākamgad plānots tikai 73% apmērā, t.i., par 2,09 miljoniem mazāk nekā šogad. LPS uzskata, ka pilnībā tiek ignorēti normatīvie akti par valsts dotācijas apjomu sabiedriskajam transportam, jo šai dotācijai jānodrošina reģionu iedzīvotāju nokļūšana līdz izglītības un ārstniecības iestādēm, darbavietām, valsts un pašvaldību institūcijām to normālajā darba laikā. LPS arī kategoriski iebilst pret sagatavotajiem grozījumiem Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā, kas paredz izslēgt plānošanas reģionu kompetenci sabiedriskā transporta organizēšanā, un pieprasa veikt argumentētu analīzi maršrutu izvērtēšanā.
Jautājumā par autoceļu finansējumu LPS pieprasa nākamgad ieviest tādu valsts un pašvaldību autoceļu finansēšanas modeli, kurā piesaistīti 20% no akcīzes nodokļa un visi ieņēmumi no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa, jeb 2013. gada finansējumu noteikt vismaz 2011. gada līmenī (plānotais nākamā gada finansējums pašvaldību autoceļiem ir par 10% mazāks nekā 2012. gadā).
LPS uzskata, ka ir jāgroza Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums atbilstoši Eiropas Vietējo pašvaldību hartai – ja sociālās palīdzības pabalsti tiek finansēti no pašvaldību budžeta, tad arī pabalstu veidi, apjomi, izmaksas un aprēķināšanas kārtība pašvaldībām jānosaka pašām savos saistošajos noteikumos. Ja valdība nepiekrīt šādam uzstādījumam un ir vēlme arī turpmāk saglabāt visā valstī vienādu GMI pabalstu, tad, pēc LPS domām, no 2013. gada 1. janvāra tas pilnā apmērā jāizmaksā no valsts budžeta.
Sarunās puses panāca vienošanos par valsts mērķdotāciju pedagogu algu finansēšanai, pašvaldību nenodokļu ieņēmumiem un ieņēmumiem no maksas pakalpojumiem nākamgad, mērķdotāciju apjomu izglītības un kultūras pasākumiem no valsts budžeta un par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas pasākumiem.
LPS Domē
• 23. augustā sakarā ar Saeimā iesniegto šāgada budžeta grozījumu likumu paketi tika sasaukta LPS ārkārtas Domes sēde, kurā piedalījās Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, finanšu ministrs Andris Vilks un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs.
Domnieki nolēma tomēr neprasīt šāgada budžeta grozījumos iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadales proporcijas maiņu starp valsts budžetu un pašvaldību budžetu, bet neatbalsta likumprojektu par pasažieru autopārvadājumu vietējo un reģionālo maršrutu administrēšanas un plānošanas nodošanu Autotransporta direkcijai, kā arī nolēma aktualizēt un sarunās ar valdību par 2013. gada budžetu ņemt vērā LPS Domes šāgada 28. marta rezolūciju “Par pirmsskolas izglītības iestādēm” un LPS 23. kongresa rezolūciju “Par izglītību”, kurās izteikta prasība pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu atalgojumu nodrošināt no valsts budžeta.
LPS Valdē
• 4. septembrī LPS Valdes sēdē diskutēja par Nacionālā attīstības plāna (NAP) redakciju, kas nodota sabiedrībai apspriešanai un viedokļu izteikšanai, un uzklausīja LPS pārstāvja NAP izstrādes vadības grupā vecākā padomnieka Māra Pūķa NAP projekta analīzi.
Savukārt LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis informēja par Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības 2013. gada vienošanās un domstarpību protokola sagatavošanas grafiku un pašreizējo situāciju nākamā gada budžeta sagatavošanā, bet LPS ģenerālsekretāre Mudīte Priede sniedza pārskatu par konkursa “Eiropas Gada pašvaldība 2012” norisi.
• Pēc tam Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis, abi viņa vietnieki – Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš un Novadu apvienības priekšsēdētājs Ogres novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs, kā arī LPS Tehnisko problēmu komitejas priekšsēdētājs Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis, LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas priekšsēdētājs Auces novada domes priekšsēdētājs Gints Kaminskis, LPS Veselības un sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks un LPS padomniece Olga Kokāne tikās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu.
LPS pārstāvji informēja Valsts prezidentu par savu pozīciju un redzējumu jautājumos par pedagogu darba samaksas palielināšanu, vienlaidus reģionālo attīstību, sabiedriskā transporta pakalpojumu plānošanu un pašvaldības deputātu skaita samazināšanas reformu un amatu savienošanu.
Valsts prezidents Andris Bērziņš un LPS pārstāvji ir vienisprātis, ka papildu finanšu līdzekļi jāpiešķir ne tikai valsts institūcijām, bet arī pašvaldībām un attieksmei jābūt vienlīdzīgai gan budžeta tēriņu samazināšanā, gan arī papildu līdzekļu sadalē. Tāpat puses secināja, ka pašvaldībām jādod lielāka rīcības brīvība, nevis detalizēti jāreglamentē katra darbība, neparedzot tai finansējumu.
LPS komitejās
Reģionālās attīstības un sadarbības komitejā
• 21. augustā LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēdē diskutēja par Nacionālā attīstības plāna 2014. – 2020. gadam sākotnējo redakciju. Sēdē piedalījās pašvaldību pārstāvji un Pārresoru koordinācijas centra pārstāvis Pēteris Vilks.
Komiteja secināja, ka NAP sākotnējā redakcija ir salīdzinoši uzlabota, taču, lai plānā īstenotu mērķi, nepieciešami būtiski papildinājumi, kas pastiprinātu vairākus attīstības virzienus. Pirmkārt, lielāks uzsvars jāliek uz uzņēmējdarbības vides izcilību, paredzot radikālākas reformas administratīvā sloga samazināšanai, un jāveicina intensīvāka valsts un pašvaldību uzņēmējdarbības atbalsta politika. Otrkārt, lielāka uzmanība jāvelta strādājošiem iedzīvotājiem, produktīva darbaspēka atalgojums jātuvina ES vidējam līmenim un nodarbinātības veicināšana jāpapildina ar augstražīga un motivēta darba veicināšanu. Treškārt, jāatzīst katras pašvaldības un katra plānošanas reģiona tiesības līdzdarboties nacionālo mērķu sasniegšanā; NAP ietverams kvotu princips, garantējot katrai pašvaldībai un katram plānošanas reģionam iespēju izvēlēties NAP uzdevumus no visām trīs prioritātēm, ko patstāvīgi īstenot savā teritorijā; jāsaglabā arī valsts reģionālās politikas instrumenti – centralizētas investīcijas attīstības centros un problēmu teritorijās. Ceturtkārt, jānostiprina zinātne un izglītība, kā arī jāveicina zināšanu un prasmju pārnese, lai investīciju pieaugums pētījumos un attīstībā dotu lielāku atdevi; NAP jāpapildina ar valsts investīciju programmu eksperimentālās ražošanas bāzes izveidei pie zinātniskajiem institūtiem.
• 11. septembrī Ķekavā notika LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas izbraukuma sēde, kur Ārlietu ministrijas Attīstības sadarbības politikas nodaļas otrā sekretāre Zane Rožkalne analizēja Latvijas līdzdalību Eiropas Savienības attīstības sadarbības politikā, kurā aktīvi iesaistījusies arī Latvijas Pašvaldību savienība, veicinot pašvaldību sistēmas attīstību Moldovā, Gruzijā un Ukrainā. Referente mudināja pašvaldību pārstāvjus laikus gatavoties 2014. gadam, kad tiks atjaunota grantu programma. ĀM praktiski parādīja, kur un kā internetā vislabāk meklēt jaunāko informāciju par konkursiem – http://ec.europa.eu/europeaid/index_en.htm. Sadaļā “Finanšu instrumenti” ir publiskoti ģeogrāfisko un tematisko instrumentu klāstā aktuālie projektu konkursi.
LPS ģenerālsekretāres Mudītes Priedes prezentācija bija veltīta Pašvaldību savienības attīstības sadarbības projektu piemēriem. Aizvadītajos gados LPS bijusi līdzdalīga pašvaldību sistēmas attīstībā daudzās valstīs – Baltkrievijā, Tadžikistānā, Moldovā, Kirgīzijā, Ukrainā un citur. Divi lielākie veiksmes stāsti saistās ar Gruziju, kur kopā ar Norvēģijas Pašvaldību savienību izveidota Gruzijas pašvaldību organizācija, tāpat arī Moldovā tagad darbojas vienota pašvaldību organizācija. Šāgada lielākie sadarbības projekti ir “Platforma” (Eiropas Savienībā, izmantojot Latvijas pieredzi, izveidots pašvaldību organizāciju tīkls, lai kopīgi aizstāvētu savas intereses sarunās ar Eiropas Komisiju) un “WTD” (“Strādāsim kopā attīstībai”), kurā līdzdarbojas 21 partneris. LPS ģenerālsekretāre informēja, ka drīzumā tiks izsludināts grantu konkurss pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām (500 – 2000 eiro apmērā ar 50% līdzfinansējumu). Prioritāte būs sadarbībai ar Gruzijas, Baltkrievijas, Armēnijas un Azerbaidžānas pašvaldībām, un iespējas visplašākās – atbalsts pieredzes apmaiņas braucieniem, informēšanas kampaņām u.c.
Nākamie runātāji iepazīstināja ar Latvijas pašvaldību īstenoto attīstības sadarbību: Bauskas novada administrācijas Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Ilze Tijone, Rūjienas novada domes priekšsēdētājs Guntis Gladkins, Ķekavas novada domes priekšsēdētājs Roberts Jurķis un Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ginta Logina.
Sēdes otrajā daļā LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas priekšsēdētājs Auces novada domes priekšsēdētājs Gints Kaminskis informēja par LPS pārstāvju tikšanos ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu. Komitejas locekļi jau atkārtoti analizēja Nacionālā attīstības plāna sākotnējo redakciju, un LPS padomnieks Jānis Piešiņš atzina, ka NAP ceturtais variants gan ir jūtami uzlabots, tomēr pamatu diskusijām tas nevar dot, kamēr nav skaidri noteikts, kurām no izvirzītajām prioritātēm būs, bet kurām nepietiks atbalstošā finansējuma.
Noslēgumā LPS padomniece Sniedze Sproģe, kuras aprūpes zonā ir atkritumu saimniecības samezglojumi, aicināja pašvaldības iesūtīt priekšlikumus normatīvo aktu, kā arī atkritumu apsaimniekošanas valsts un reģionālo plānu uzlabošanai.
Izglītības un kultūras jautājumu komitejā
• 28. augustā LPS Izglītības un kultūras komitejā apsprieda jautājumus, ko nepieciešams pārrunāt ar izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli.
Virkne problēmu saistās ar 2013. gada budžeta izstrādi un valsts budžeta mērķdotācijas apjomu pašvaldībām, tāpat arī pedagogu darba algas lielumu atkarībā no kvalitātes pakāpes. LPS uzskata, ka algas visiem pedagogiem ir jāmaksā no valsts budžeta un nevar demogrāfijas problēmas risinājumu saistīt ar pirmsskolas izglītības iestādēs strādājošo pedagogu darba algām. LPS prasa 2013. gadā nodrošināt valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldību izglītības iestādēs piecgadīgo un sešgadīgo bērnu izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 18,03 milj. latu apmērā, tāpat arī nodrošināt valsts budžeta mērķdotāciju 23 milj. latu apmērā pašvaldību izglītības iestādēs pusotrgadīgo līdz četrgadīgo bērnu izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.
LPS uzskata, ka no nākamā gada 1. janvāra nepieciešama valsts budžeta mērķdotācija pašvaldību skolām mācību līdzekļu iegādei (septiņi lati vienam izglītojamam) – kopā 1,42 milj. latu un likumdošanā jānosaka, kas ietilpst bezmaksas izglītības grozā, tāpat jāparedz mērķdotācija 30,4 milj. latu apmērā pašvaldību speciālo pirmsskolas izglītības iestāžu, internātskolu, Izglītības iestāžu reģistrā reģistrēto attīstības un rehabilitācijas centru, speciālo internātskolu un speciālo internātskolu bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem uzturēšanai, kā arī jāpalielina mērķdotācija interešu izglītībai, nosakot uz vienu izglītojamo vismaz 35,50 latu gadā (šobrīd – 32,64 lati). Pašvaldības ļoti satrauc nepietiekamais finansējums speciālo izglītības iestāžu uzturēšanai, tādēļ nākamā gada budžetā LPS prasīs dotāciju no 22,77 milj. palielināt līdz 30 milj. latu.
• 18. septembrī Izglītības un kultūras jautājumu komitejas sēdē piedalījās Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra (KNMC) pārstāve Līga Ribicka, kura informēja par gatavošanos Dziesmu un deju svētkiem un apgalvoja, ka mērķdotāciju (gandrīz pusmiljons latu) pašdarbības kolektīvu vadītāju algu daļējai finansēšanai pašvaldības saņems par pēdējiem trim mēnešiem, sākot ar oktobri.
Dziesmu svētki nākamgad ilgs no 30. jūnija līdz 7. jūlijam. Valdība ir piešķīrusi 0,9 miljonus latu ēdināšanas izdevumiem svētku laikā Rīgā, bet transports paliek pašvaldību ziņā, un vēl nav skaidrs par sabiedriskā transporta finansējumu Rīgas teritorijā.
L. Ribicka aicināja pašvaldības sadarboties ar KNMC un jautājumiem un informācijai izmantot KNMC mājaslapu: www.knmc.gov.lv.
Komiteja arī apsprieda Ministru kabineta un LPS 2013. gada vienošanās un domstarpību protokola sadaļu par valsts mērķdotācijām izglītībā un kultūrā.
Sporta jautājumu apakškomitejā
• 29. augustā LPS Sporta jautājumu apakškomitejas sēdē izskatīja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto valsts sporta politikas pamatnostādņu projektu. Diskusija izvērtās par IZM priekšlikumu līdz nākamā gada beigām noteikt valstī prioritāri atbalstāmos sporta veidus. Pašvaldību pārstāvji informēja, ka daudzviet šāda izvēle jau izdarīta, ņemot vērā līdzekļu un sporta bāzu pieejamību, vietējās tradīcijas, iedzīvotāju iesaistīšanos. Dobeles novada pašvaldības priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns uzsvēra, ka svarīgākais pašvaldību darbā sporta nozarē ir valsts atbalsts sporta infrastruktūras attīstībai, tāpēc nepieciešams ne tikai dot iespēju pašvaldībām ņemt kredītu sporta infrastruktūras attīstībai, bet arī atjaunot valsts investīciju programmu. Viedokļu dažādību izraisīja jautājums par to, cik lielā mērā sporta politikas pamatnostādnes saistāmas ar Nacionālo attīstības plānu. Carnikavas novada pašvaldības sporta dzīves vadītājs Roberts Raimo uzskata, ka pamatnostādņu izstrāde būtu jāsāk ar iepriekšējo pamatnostādņu rūpīgu analīzi un tikai tad būtu loģiski turpināt darbu pie jaunu plānošanas dokumentu izstrādes. Komiteja nolēma ierosināt, lai pamatnostādņu kvalitatīvai izstrādei pagarinātu sagatavošanas termiņu.
LPS padomnieks Guntis Apīnis informēja, ka Izglītības un zinātnes ministrijai līdz 1. decembrim jāiesniedz Ministru kabinetā valsts un pašvaldību nozīmes sporta infrastruktūras attīstības koncepcijas projekts, nosakot arī kritērijus valsts budžeta finansējuma piešķiršanai.
Komiteja arī izskatīja 28. jūlijā Carnikavā notikušo pašvaldību darbinieku sporta sacensību norisi un nolēma, ka šī tradīcija jāatbalsta un jāiesaka nākamgad sacensības rīkot augusta nogalē.
Veselības un sociālo jautājumu komitejā
• 11. septembrī LPS Veselības un sociālo jautājumu komitejas izbraukuma sēde notika Jaunpiebalgas novadā, kur darba kārtības galvenais jautājums bija par atkarību izraisošo vielu lietošanas tendencēm Latvijā, kā arī valsts un pašvaldību sadarbību negatīvo procesu ierobežošanā.
Vispirms mājinieki – Jaunpiebalgas novada domes priekšsēdētājs Laimis Šāvējs un Sociālā dienesta vadītāja Līga Ābelniece iepazīstināja ar Jaunpiebalgas novada attīstību – gan perspektīvām, gan problēmām un to risinājumiem un sociālajiem pakalpojumiem novadā.
Jaunpiebalgas novads ir septītais mazākais Latvijā, taču tas nenozīmē, ka veicamajiem darbiem un paveiktajam der apzīmējums “mazs”. Tā kopš šāgada aprīļa jaunpiebaldzēni kopā ar vēl piecām Vidzemes reģiona pašvaldībām – Beverīnas, Mazsalacas, Smiltenes un Valkas novadu un Valmieras pilsētu – piedalās Cēsu novada pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” projektā “Vidzemes reģiona mobilais sociālo pakalpojumu resursu centrs”, kura mērķis ir attīstīt jaunu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu Vidzemē. Ar šā projekta palīdzību tiek veidota starpnovadu dažādu jomu sociālā darba profesionāļu komanda, vienlaikus veicinot labās prakses metožu pārņemšanu un profesionālo iemaņu pilnveidošanu. Projekta ietvaros tiks nodrošinātas 18 atbalsta grupas, individuāla apmācība e–vidē un sešas specializētas darbnīcas nodarbinātības iemaņu stimulēšanai. Jaunpiebalgas novadā tiek veidota atbalsta grupa daudzbērnu un nepilnām ģimenēm un bērniem no maznodrošinātām un trūcīgām ģimenēm, kā arī atbalsta grupa no psihoaktīvām vielām atkarīgajām personām.
Jaunpiebalgas novads piedalās arī HEPROGRESS projektā “Sociālās nevienlīdzības un dzimuma atšķirības veselības jomā. Uz praksi balstīto vietējo politiku attīstība, līdzdalība un spējināšanas plānošana”, ko, sadarbojoties ar Ostfoldas novada domi Norvēģijā, īsteno septiņas Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldības – Amatas, Līgatnes, Pārgaujas, Priekuļu, Raunas, Vecpiebalgas un Jaunpiebalgas novads. Šā projekta ietvaros partneru pašvaldībās, kā arī Cēsu novadā un Ostfoldas reģionā Norvēģijā notika iedzīvotāju aptauja par veselību un vidi ar mērķi noskaidrot novadu iedzīvotāju viedokli par pašvaldības piedāvātajiem pakalpojumiem. Projekta rezultāti novērtēti kā viens no labās prakses piemēriem, un projekts ir ievērojams ne tikai vietējā (reģionālā) līmenī, bet arī valsts līmenī. Projekta ietvaros paredzēts īstenot aktivitātes, lai mazinātu sociālo izstumtību, nevienlīdzību un diskrimināciju veselības jomā, kas kavē iedzīvotāju pilnvērtīgu līdzdalību un ekonomisko aktivitāti savas dzīves kvalitātes uzlabošanā. Tādēļ Vidzemes Augstskola izstrādājusi nozaru pārskatu, kurā apskatīti labas pārvaldības piemēri un gadījumi, sniedzot redzējumu gan par valsts politikām kopumā, gan pašvaldību politiskās līdzdalības nepieciešamību. Tāpat Latvijas Universitāte plāno organizēt kursu par veselības plānošanas politikām – iespējām un izaicinājumiem.
Savu vērtējumu par bērnu atkarību izraisošo vielu lietošanas tendencēm Latvijā pauda Veselības ministrijas Slimību profilakses un kontroles centra Atkarības slimību riska analīzes nodaļas vadītāja Aija Pelne. Viņa arī sniedza ierosinājumus, kā veicināt valsts un pašvaldību sadarbību negatīvo procesu ierobežošanā.
LPS un Jaunpiebalgas novada domes kopīgi veiktā aptauja aptver lielāko daļu Latvijas pašvaldību (74) un ļauj izdarīt secinājumus un vispārinājumus par sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem no psihoaktīvām vielām atkarīgiem pusaudžiem, tāpat arī izgaismo problēmas un piedāvā konkrētus risinājumus. Ar šīs aptaujas rezultātiem sanāksmes dalībniekus iepazīstināja Jaunpiebalgas novada domes telpiskās attīstības plānotājs Jānis Antons. Aptaujas galenie secinājumi: atkarību izraisošo vielu lietošana pusaudžu vidū Latvijā ir nozīmīga problēma; Latvijā ir nepieciešams valsts apmaksāts sociālās rehabilitācijas pakalpojums atkarīgajiem pusaudžiem; daudzu pašvaldību atbildīgie speciālisti nezina, kādas organizācijas sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumus. Konstatēta pretrunīga situācija – pašvaldības uzskata, ka pakalpojums ir nepieciešams, bet pieejams ierobežoti, bet Labklājības ministrija atzīst, ka trūkst pieprasījuma pēc šā pakalpojuma – pusaudži rehabilitācijai netiekot nosūtīti, jo neesot motivācijas. No tā loģiski izriet arī ierosinājumi: Pašvaldību savienībai sadarbībā ar Labklājības, Veselības un Izglītības un zinātnes ministriju, sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem un citiem ieinteresētajiem jāorganizē informējoši un izglītojoši semināri pašvaldību sociālo dienestu darbiniekiem par sociālās rehabilitācijas iespējām un atkarīgo pusaudžu motivāciju.
Jaunpiebalgas novada domes nodibinājuma “Solis Piebalgā” valdes priekšsēdētāja Ligita Vietniece iepazīstināja ar jaunpiebaldzēnu iecerēm un savu jauno struktūrvienību – rehabilitācijas centru, kas reģistrēts Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu reģistrā kā sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējs no psihoaktīvām vielām atkarīgiem pusaudžiem no visas Latvijas. Vieta ir nolūkota un, var teikt, ierasta, jo 140–gadīgajā Piebalgas pamatskoliņā arī agrāk tas darīts, un jaunpiebaldzēni ir pārliecināti, ka viņiem izdosies.
Valsts SIA “Straupes narkoloģiskā slimnīca” valdes priekšsēdētājs Pēteris Kuprēvičs un pusaudžu rehabilitācijas kolektīva “Saulrīti” vadītāja Sanita Strazdiņa pastāstīja par savu pieredzi un novērojumiem, kas centrā uzkrāti 20 gadu laikā, sniedzot palīdzību pusaudžiem, kam radušās problēmas alkohola, narkotiku vai citu psihoaktīvo vielu lietošanas dēļ. “Saulrītos” nodrošināta iespēja saņemt valsts apmaksātu kvalitatīvu rehabilitācijas kursu.
Arī Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta direktors Aldis Dūdiņš uzsvēra iespēju nosūtīt atkarīgos bērnus valsts apmaksātajai rehabilitācijas programmai, kā arī informēja, ka kopš šāgada 1. septembra 7 – 18 gadus veciem bērniem un pilngadīgiem cilvēkiem ar I vai II invaliditātes grupu iespējams saņemt no valsts budžeta apmaksātu asistenta pakalpojumu pārvietošanās atbalstam un pašaprūpes veikšanai vispārējās pamatizglītības, profesionālās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, kā arī profesionālās vidējās izglītības iestādēs. Asistents palīdzēs skolēnam ar invaliditāti veikt vairākas darbības: pārvietoties izglītības iestādē, veikt pašaprūpi (piemēram, veikt personīgo higiēnu, palīdzēs ēdienreizēs, apģērbties vai noģērbties), sarunāties ar pedagogu, veikt mācību pierakstus un sagatavot mācību materiālus darbam, sakārtot mācību piederumus un darba vietas, sazināties ar vienaudžiem un citiem cilvēkiem izglītības iestādē (piemēram, starpbrīžos un pagarinātās dienas grupas laikā, ārpusstundu pasākumos u.c.), līdzdarboties izglītības iestādes pasākumos. Nokļūšana uz un no mācību iestādes jānodrošina ģimenei, tas nebūs asistenta pienākums. Jāpiebilst, ka ar nākamā gada 1. janvāri plānots ieviest arī asistenta pakalpojumu cilvēka dzīvesvietā, un šo asistentu pienākums būs palīdzēt cilvēkiem ar smagu un ļoti smagu invaliditāti pārvietoties ārpus mājokļa, lai nokļūtu vietā, kur viņi mācās, strādā, saņem pakalpojumus (piemēram, dienas centrs, poliklīnika, valsts iestādes u.c.).
Vēl komitejas locekļi debatēja par finanšu nepieciešamību sociālajā un veselības aprūpes jomā, kas jāiekļauj Ministru kabineta un LPS 2013. gada vienošanās un domstarpību protokolā. Noslēgumā sekoja iepazīšanās ar Jaunpiebalgas novada sociālās un izglītības infrastruktūras objektiem.
Citi notikumi
• 28. augustā Latvijas Pašvaldību savienībā viesojās Norvēģijas Omutas pašvaldības pārstāvju delegācija. LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis viesiem prezentēja pašvaldību attīstību Latvijā, pašvaldību jautājumu risināšanas sistēmu, kā arī pašvaldību interešu aizstāvību un pārstāvību Latvijā.
• 11. septembrī LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis tikās ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) ziņotāju Stefano Mallia, lai pārrunātu līdzšinējo ES kohēzijas politikas īstenošanas gaitu, kā arī uzklausītu priekšlikumus un ierosinājumus tās virzībai jaunajā ES plānošanas periodā. Turpinot Eiropas kustības Latvijā organizēto vizīti mūsu valstī, nākamajā dienā EESK ziņotāji devās uz Ogres novadu un klātienē apskatīja ES Kohēzijas fonda finansēto projektu rezultātus.
• No 17. līdz 20. septembrim LPS ģenerālsekretāre Mudīte Priede un padomniece ārējo sakaru jautājumos Zane Dūze Norvēģijas pilsētā Lillestremā piedalījās Baltijas jūras valstu reģionu sadarbības organizācijas (BSSSC) valdes sēdē, 20. BSSSC konferencē un Baltijas jūras reģiona programmas konferencē. Pēc LPS pārstāvju aicinājuma BSSSC izstrādātās rezolūcijas sadaļā par nākotnes ES kohēzijas politiku tika iekļauta atsauce uz nepieciešamību atbalsta piešķiršanā pievērst īpašu uzmanību ekonomiski mazāk attīstītiem Eiropas reģioniem, saglabājot solidaritāti un taisnīgumu dalībvalstu vidū kā vienu no ES pamatvērtībām. BSSSC konference “No ekonomiskās krīzes līdz iespējām un darbībai” šogad bija veltīta vides un enerģētikas jautājumiem, īpaši uzsverot “zaļās enerģijas” nozīmi un daudzveidību. Konferences noslēgumā pašreizējais BSSSC prezidējošais Polijas Rietumpomerānijas reģions svinīgi nodeva organizācijas vadību Helsinku–Ūsimā reģionam Somijā, kas uzņemsies BSSSC prezidentūru 2013. un 2014. gadā.
Informācijai
• E–iesniegumu iespējams nosūtīt portālā Latvija.lv
Kopš 1. septembra privātpersonas var iesniegt iesniegumu valsts un pašvaldību iestādēm elektroniski vienotajā valsts un pašvaldību e–pakalpojumu portālā www.Latvija.lv. Iesniegumu iespējams iesniegt, ar interneta bankas vai elektroniskās identifikācijas kartes starpniecību autorizējoties portālā Latvija.lv, tādējādi attiecīgā iestāde noskaidros personas identitāti bez elektroniskā paraksta.
• Valsts iestādēs vairs nav jāuzrāda apliecināts maksājuma dokuments
MK 2010. gada 12. oktobra noteikumi Nr. 972 “Noteikumi par kārtību, kā veicami maksājumi valsts budžetā un tie atzīstami par saņemtiem, un prasībām tiešsaistes maksājumu pakalpojumu izmantošanai norēķinos ar valsts budžetu” nosaka, ka kopš 1. septembra valsts iestādes pakalpojuma saņēmējam vairs nav pienākums (izņemot tiesu iestādei un zvērinātam tiesu izpildītājam) kā samaksas apliecinājumu uzrādīt apliecinātu maksājuma dokumentu, valsts iestādēm pašām jāpārbauda, vai maksājums saņemts valsts budžetā. Lai nodrošinātu valsts budžetā veikto maksājumu pārbaudes, Valsts kase pilnveidojusi budžeta elektronisko norēķinu sistēmu “eKase”, ar kuras palīdzību iestādes var veikt maksājumu datu pieprasījumus Valsts kasei, tajā skaitā maksājumu meklēšanu un saņemt pieprasītos datus tiešsaistē ar interneta pārlūkprogrammas starpniecību. Pakalpojuma saņēmējam valsts iestādē pēc tās darbinieka pieprasījuma ir jāsniedz informācija par maksājumu, piemēram, uzrādot neapliecinātu maksājuma izdruku vai norādot ziņas par maksājuma veikšanas datumu, summu un maksātāja datiem.
• Neesošas palīgēkas vēl var dzēst bez maksas
Valsts zemes dienests aicina pašvaldības izmantot iespēju līdz šāgada 30. novembrim bez maksas no Kadastra informācijas sistēmas dzēst apvidū neesošas palīgēkas, kā arī reģistrēt būves, pamatojoties uz pašvaldības iesniegto deklarāciju.
• Pagarināta pieteikšanās dalīto atkritumu apsaimniekošanas finansiālam atbalstam
VARAM pagarinājusi atklātas projektu iesniegumu atlases 6. kārtas projektu iesniegumu iesniegšanas termiņu ES Kohēzijas fonda 3.5.1.2.3. apakšaktivitātei “Dalītas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstība”. Finansiālajam atbalstam var pieteikties kapitālsabiedrības, kas noslēgušas līgumu ar pašvaldību par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanu attiecīgajā administratīvajā teritorijā vai ar pakalpojumu saņēmēju par bīstamo atkritumu apsaimniekošanu. Projektu iesniegumi līdz 2. novembrim jāiesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā Rīgā, Peldu ielā 25, LV 1494, personīgi vai nosūtot pa pastu, vai, elektroniskā dokumenta veidā atbilstoši noformētu, sūtot uz e–pasta adresi: [email protected]. Papildu informācija pieejama VARAM mājaslapā: http://www.varam.gov.lv/lat/fondi/kohez/?doc=9343.
• Radošo profesiju pārstāvji aicināti pieteikties mobilitātes programmā “Kultūra”
Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmas “Kultūra” ietvaros Latvijas radošo profesiju un organizāciju pārstāvji līdz 10. oktobrim var pieteikties finansējumam divos projektu konkursos – īstermiņa (līdz vienam gadam) un ilgtermiņa (līdz trīs gadiem) sadarbības tīklu veidošanai. Savukārt līdz 17. oktobrim var sūtīt pieteikumus arī mobilitātes programmas radošo rezidenču atbalsta projektu konkursam, bet līdz 31. oktobrim norisināsies projektu konkurss radošo braucienu atbalstam. Plašāku informāciju par projektu konkursiem var iegūt Ziemeļvalstu Kultūras punkta mājaslapā: www.kknord.org.
• Konkurss pedagogiem par labāko audzināšanas stundu
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) kustības “Draudzīga skola” ietvaros izsludinājusi konkursu pedagogiem par labāko klases audzināšanas stundu draudzīgas un cieņpilnas vides veicināšanai klasē. Lai piedalītos konkursā, skolotājiem VBTAI līdz 31. oktobrim jāiesūta stundas plāns un tās norises apraksts. Labāko darbu autoriem paredzēta iespēja apmeklēt kultūras un izklaides pasākumus. Konkursa nolikums un sīkāka informācija pieejama VBTAI interneta vietnē: www.bti.gov.lv/lat/aktualitates/?doc=2993&page=.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017