Rīga 20°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 4m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 02. maijs 15:49
Vārda dienas: Sigmunds, Zigismunds, Zigmunds
Laikā, kad Latvijā notiek skaļas diskusijas par augstākās izglītības studiju programmu kvalitāti, arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs arvien aktīvāk tiek meklēti risinājumi, kā mazināt plaisu starp universitātēm un darba tirgu. Kritika par pārāk teorētisku zināšanu sniegšanu studentiem un sadarbības trūkumu ar uzņēmējiem gan mācību programmu izveidošanā, gan studentu apmācības procesā jāuzklausa ne tikai Latvijas universitāšu pārstāvjiem.
Eiropas Savienībai palicis mazliet vairāk nekā septiņi gadi, lai kļūtu par konkurētspējīgu un uz zināšanām balstītu ekonomiku, kas nozīmē arī ievērojami samazināt jauniešu bezdarba apmērus, kas dažās dalībvalstīs pagājušajā gadā sasniedza pat 32,9% no visiem bezdarbniekiem.
Lai gan nodarbinātība ir nacionāla mēroga jautājums, pie tā risināšanas jau aktīvi ķērušās arī dažu valstu pašvaldības. Tā, piemēram, Bristoles pašvaldība Apvienotajā Karalistē sarosījusies īpaši aktīvi, jo šajā pilsētā atrodas vairākas universitātes, kas padara to par pievilcīgu dzīvesvietu daudziem jauniešiem. Sākoties krīzei un ekonomiskajai lejupslīdei, pašvaldība saskārās ar šīs likumsakarības negatīvo pusi – lielo jauniešu bezdarbu. “Mēs nolēmām uzsākt “Apmācību programmu”, lai veicinātu jauniešu nodarbinātību un vienlaikus mēģinātu sekmīgāk tuvināt universitāšu mācību programmu saturu reālajām darba tirgus prasībām,” stāsta Bristoles pilsētas domes deputāts Stīvens Komers. “Apmācību programma” piedāvā jauniešiem no 18 līdz 24 gadiem iespēju vienu gadu strādāt pilna laika darbu pašvaldības administrācijā plecu pie pleca ar darbiniekiem, kuri apmāca jaunos cilvēkus. Tas ir arī mēģinājums vienlaikus mazināt plaisu starp darbiniekiem vecumā līdz 24 un pēc 50 gadiem, kā arī risināt darbaspēka novecošanās problēmu. Visvairāk jaunieši iesaistās biznesa administrācijas, iepirkuma, finanšu, drošības, mārketinga, komunikāciju un IKT jomā. “Iepriekšējai “Apmācību programmai” noslēdzoties, 52 procenti jauniešu palika strādāt pašvaldībā, vairāk nekā 70 procentu ieguva augstāku un labāk apmaksātu pozīciju, savukārt tikai divi procenti turpināja pilna laika izglītības programmu, šo laiku izmantojot kā sava veida praksi,” ar rezultātiem dalās Komers.
Ierosinājums aicināt Eiropas Savienības dalībvalstu augstskolas noteikt praksi kā obligātu mācību sastāvdaļu izskanējis arī pēdējā ES Reģionu komitejas Ekonomikas un sociālās politikas sanāksmē, gan izpelnoties pretrunīgus komentārus. Latvija bija viena no tām astoņām valstīm, kuras gada sākumā saņēma īpašu aicinājumu no Eiropas Komisijas prezidenta Žozē Manuela Barrozu aktīvāk risināt jauniešu bezdarba problēmu. Pagājušajā gadā bezdarbnieku īpatsvars starp jauniešiem mūsu valstī bija 29,1%. Latvijas delegācijas pārstāvis Reģionu komitejā Viktors Gluhovs, kurš pārstāv Rīgas domi un jau vairākus gadu desmitus ir matemātikas pasniedzējs, vērtē praksi kā lielu priekšrocību studentam, jo jau studiju laikā var iegūt pirmo darba pieredzi. “Tieši šo prasību daudzi darba devēji izvirza par vienu no galvenajiem priekšnoteikumiem, pieņemot darbā jaunu darbinieku,” norāda V. Gluhovs.
Tajā pašā laikā nedrīkst aizmirst, ka izglītības joma ir dalībvalstu nacionālā kompetence. Reģionu komitejas pārstāvis Grobiņas novada domes deputāts Jānis Neimanis vērš uzmanību uz šo diskusiju iespējamo ēnas pusi: “Lai kādi jauni lēmumi tiktu pieņemti Eiropas Savienības vai nacionālā līmenī, būtiski ir nepieļaut, ka tie sadārdzinātu maksu par izglītību. Ņemot vērā mūsu iedzīvotāju ekonomisko situāciju un nelielo valsts atbalstu, liela daļa vispār nevarētu atļauties studēt, savukārt daļa izvēlēsies studēt citu valstu augstskolās,” bažījas J. Neimanis. Tāpat viņš vērš uzmanību arī uz nepieciešamību stiprināt reģionālās augstskolas, par kuru pastāvēšanu pēdējās dienās izteiktas bažas tieši saistībā ar augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditācijas noteikumu projektu. Jānis Neimanis uzskata, ka katrai no reģionālajām augstskolām būtu jāatrod sava niša, mācību programmām starp augstskolām nepārklājoties.
Valmieras mērs Inesis Boķis, kura pārstāvētā pilsēta var lepoties ar Vidzemes augstskolu, piekrīt, ka augstskolu programmas vajag pilnveidot un programmas, kas pārklājas, vajag slēgt. Taču viņš norāda, ka izmaiņas nedrīkst apdraudēt reģionālo augstskolu pastāvēšanu: “Ja gribam iznīcināt Vidzemes, Kurzemes vai Latgales reģionu, to intelektuālo potenciālu un attīstības centrus, tad to var viegli izdarīt, likvidējot reģionālās augstskolas. Vidzemes augstskola darbojas jau 16 gadus, arvien vairāk studentu no Vidzemes to izvēlas, kas ir pierādījums šādu augstskolu nepieciešamībai,” norāda Boķis. “Starp Valmieras pilsētas domi un Vidzemes augstskolu gadu gaitā jau izveidojusies veiksmīga simbioze – ļoti daudzi Vidzemes augstskolas studenti iziet praksi domes administrācijā, tāpat arī ļoti daudzi darbinieki ir tieši šīs augstskolas absolventi. Ja kāds no studentiem pamatoti argumentē savu vēlēšanos praktizēties pie mums, tad šāda iespēja vairumā gadījumu viņam arī tiek sniegta. Tas tomēr ir abpusēji izdevīgi,” stāsta Valmieras pilsētas mērs.
Ik pa laikam runas par nepieciešamību apvienot augstskolas līdzīgo programmu dēļ izskan arī mūsu kaimiņvalstī Igaunijā, ar kuru bieži salīdzinām norises dažādās jomās. Reģionu komitejas Igaunijas delegācijas pārstāve Saima Kaleva, kas ilgus gadus Igaunijā bijusi zinātniskā līdzstrādniece, gan kritizē šādu ideju. “Igaunijā augstskolas darbojas daudzus gadus, tām ir sava vēsture, atšķirības un savs studentu loks reģionos. Pirms kāda laika mūsu sabiedrībā izskanēja priekšlikums apvienot Lauksaimniecības universitāti un Tartu universitāti, jo tajās ir daudzas līdzīgas programmas, taču šī ideja nesaņēma atbalstu, jo augstskolas pēc būtības ir atšķirīgas,” situāciju Igaunijā skaidro Kaleva. Tomēr viņa uzsver, ka visām universitātēm būtu jānodrošina prakse studentiem, lai, studijas beidzot, tie nejustos kā no citas, nošķirtas pasaules nākuši, bet gan būtu jau iepazinušies ar reālajām darba tirgus prasībām.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017