Rīga 18°C, mākoņains, bez nokrišņiem, ZR vējš 2m/s
Pirmdiena, 2024. gada 20. maijs 22:57
Vārda dienas: Salvis, Selva, Venta
2012. gada 29. oktobris vairāku Latvijas pašvaldību vēsturē ierakstīja pavisam neparastu – tēlaini runājot, akmenī iekaltu – lappusi. Vēl pirms valstij nozīmīgajiem svētkiem 11. un 18. novembrī, kad neatņemama ir svinīgā ceremonija Rīgas Brāļu kapos, šajā svētvietā notika klusināts, taču svarīgs pasākums – memoriālā ansambļa noslēdzošajā sienā, kuras centrālo Mātes Latvijas tēlu vēl ieskauj restaurācijas sastatnes, atklāja 29 Latvijas pilsētu atjaunotos ģerboņus.
Lai šoreiz paliek neiztirzāti iemesli, kāpēc šai izcilajai vietai gadiem neizdevās izcīnīt vitāli nepieciešamo un šķietami pašsaprotamo finansiālo atbalstu no valsts. Varbūt uzskatīja, ka akmens taču ir mūžīgs. Diemžēl pirms vairākiem gadiem speciālisti sāka skandināt trauksmes zvanus par to, ka Kārļa Zāles monumentālajam veikumam draud iznīcība. Pārāk gari gadu desmiti aizvadīti latviski mainīgā klimata kaprīžu varā. Par maz šo vietu atcerēties vienīgi kā cildenu fonu svētku norisēm! Latvijas pirmās brīvvalsts laikā izveidoto Brāļu kapu ansambli pārsteidzošā kārtā izdevās nosargāt no iznīcības padomju gados, turpretim atjaunotās brīvvalsts laikā pie varas esošajiem nesāpēja sirds par to, ka piemiņas ansamblim steidzami nepieciešama nopietna rekonstrukcija, lai to saglabātu nākamajām paaudzēm. Liekas neticami, ka apjomīgā restaurācija netiek finansēta no valsts, bet tikai no ziedojumiem!
Rīgas Brāļu kapu memoriālais ansamblis ir veltīts Pirmajā pasaules karā un Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušajiem karavīriem. To iekārtoja 21 gada garumā divos posmos: no 1915. līdz 1923. gadam izveidoja ainavisko daļu, bet no 1923. līdz 1936. gadam ainavisko daļu papildināja ar Kārļa Zāles iecerēto arhitektonisko un skulpturālo ansambli. Citu pēc cita atklāja mums katram labi zināmos tēlus. Mātes tēlu skatītāji ieraudzīja 1929. gada rudenī, bet darbu noslēgumā Brāļu kapu noslēdzošajā sienā iekala Latvijas pilsētu un apriņķu ģerboņus. Rīgas Brāļu kapu memoriālo ansambli iesvētīja Lāčplēša dienā – 1936. gada 11. novembrī.
Šis stāsts būs par mazu stūrīti Brāļu kapu plašajā teritorijā – noslēdzošās sienas pilsētu ģerboņu galeriju. Lai kliedētu neizpratni, der atgādināt, ka simetrijas dēļ tolaik nācās upurēt vēsturisko patiesību – paredzēto 60 pilsētu ģerboņu vietā realitātē bija tikai 59. Turklāt nebija iespējams vienādi sadalīt Kurzemei un Zemgalei, kā arī Vidzemei un Latgalei piederošās pilsētas, dažas nācās pārcelt neatbilstīgajā pusē, piemēram, Līvānus.
Vēstures fakti liecina, ka 30. gados ģerboņus izgatavoja un uzstādīja par pašvaldību ziedotiem līdzekļiem. Uz šo patriotisko žestu 1935. gadā Latvijas pilsētu varas pārstāvjus aicināja Lāčplēša kara ordeņa kavalieris un kara ministrs ģenerālis Jānis Balodis. Pēc 75 gadiem ģenerāļa ideju kā vienīgo reālo glābšanas salmiņu izmantoja Rīgas Brāļu kapu un Latvijas vēsturiskā mantojuma fonds (RBKLVMF), aicinot pašvaldības atbalstīt pilsētu ģerboņu galerijas atjaunošanu. Aplēses rādīja, ka viena ģerboņa atjaunošanai nepieciešams aptuveni tūkstotis latu. Kaut arī tik tikko sākuši izķepuroties no krīzes, kas jūtami noplicināja pašvaldību budžeta maciņus, gods, kam gods pienākas! – pašvaldību vadītāji bija gatavi sekot savu priekšteču cildenajam paraugam un līdzekļus atrada (daļa pašvaldību budžetā, citi – aicināja talkā vietējos iedzīvotājus un uzņēmējus).
Par saņemtajiem ziedojumiem šogad restaurēta noslēdzošās sienas kreisā mala, kur jaunu gaišumu atguvuši šūnakmenī kaldinātie Kurzemes un Zemgales pilsētu ģerboņi. Savus ģerboņus galerijā jau tagad var doties apskatīt Jelgavas, Liepājas, Kuldīgas, Ventspils, Piltenes, Aizputes, Bauskas, Jaunjelgavas, Jēkabpils, Tukuma, Grobiņas, Kandavas, Talsu, Durbes, Sabiles, Saldus, Subates, Gostiņu (Pļaviņu pilsētas senākā daļa), Priekuļu, Ogres, Siguldas, Madonas, Līvānu, Ķemeru, Viesītes, Grīvas (Daugavpils daļa), Dobeles, Auces un Valdemārpils iedzīvotāji. Šo 29 pilsētu ģerboņu atjaunošanas kopējās izmaksas ir 25 tūkstoši latu. Pārējos 30 Latgales un Vidzemes pilsētu ģerboņus atjaunos nākamajā vasarā. Jāpiebilst, ka Latvijas jaunā novadu karte vairāku pašvaldību vadītājiem lika būt dāsnākiem par saviem kolēģiem, jo, piemēram, Talsu novadā tagad atrodas trīs pilsētas, kuru karavīri piedalījušies Latvijas atbrīvošanā – Talsi, Sabile un Valdemārpils. Viņu piemiņas saglabāšanai nākamajām paaudzēm pašvaldība ziedoja 2991 latu.
Lai pateiktos pašvaldībām par atsaucību un finansiālo atbalstu, Rīgas Brāļu kapu un Latvijas vēsturiskā mantojuma fonda vadība 29. oktobrī uzaicināja pilsētu un novadu domju priekšsēdētājus, kā arī Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvjus piedalīties 29 atjaunoto ģerboņu atklāšanā. Viņus sagaidīja fonda valdes priekšsēdētāja Astrīda Stirna, Rīgas Pieminekļu aģentūras direktors Guntis Gailītis un Nacionālo bruņoto spēku eksperts vēstures jautājumos pulkvedis Jānis Hartmanis. Kā vienmēr pārsteidzošs un izziņas bagāts bija vēsturnieka Voldemāra Eihenbauma stāstījums (viņa erudīciju daudzi iepazinuši Latvijas Televīzijas raidījumā “Ielas garumā) – par Brāļu kapu vēsturi, restauratoru paveikto un vēl veicamo. Pētnieks savācis arī plašu informāciju par pilsētu ģerboņiem.
Tā tikai šķiet, ka akmens apstrāde tāds nieks vien ir. Vērts atcerēties, ka Brāļu kapu memoriāls kaldināts šūnakmenī, kura apstrādei ir īpašas prasības un noteikumi. Turklāt šo prasmi pārzina ierobežots restauratoru loks. Lai atbilstoši atjaunotu noslēdzošo sienu, jāpaveic nevis viens vai daži, bet neskaitāmi darbi – virsmas attīrīšana no bioloģiskā apauguma ar biocīdu, sienas virsmas atsāļošana, bojāto šuvju izkalšana un šuvojuma atjaunošana, šūnakmens protezēšana, profilaktiskā apstrāde ar biocīdu, metāla daļu attīrīšana un aizsargpārklāšana.
Lai iecerēto diždarbu – Rīgas Brāļu kapu restaurāciju – paveiktu līdz Latvijas Republikas simtgadei, līdzekļu vākšana turpinās. Lāčplēša dienas priekšvakarā Latvijas Televīzija organizēja jau otro ziedojumu vākšanas akciju. Ja raidījuma laikā nepaspējāt piezvanīt, jūsu atbalstu gaida arī turpmāk. Ziedotājus līdz 999,99 latiem ierakstīs ziedojumu grāmatā, savukārt ziedotāji no 1000 latiem tiks ierakstīti Rīgas Brāļu kapu ansambļa “Goda un pateicības sienā”. Kamēr pateicības siena vēl tikai iecerēs, ceremonijas noslēgumā pašvaldību vadītājus aicināja parakstīties īpašā piemiņas grāmatā.
Ziedojumu tālrunis – 90006480 (1 lats), ziedojumu konts: LV37 UNLA 0050 0038 53219.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017