Rīga 18°C, mākoņains, bez nokrišņiem, ZR vējš 2m/s
Pirmdiena, 2024. gada 20. maijs 21:29
Vārda dienas: Salvis, Selva, Venta
Par radošajām industrijām Latvijā sākts runāt jau 2005. gadā, tomēr šā jēdziena būtība sabiedrības apziņā joprojām ir visnotaļ neskaidra. Veicu nelielu aptauju, vaicājot saviem draugiem un paziņām, vai viņi var nosaukt kādus radošo industriju nozaru piemērus. Pēc apdomas brīža lielākoties tika minēta literatūra, kino, mūzika, taču pārsteigumu radīja mans piemērs, ka radošās industrijas produkts ir arī somu izgudrotā videospēle “Dusmīgie putni”. Tās slava nu jau aizstiepusies tālu aiz video, telefona, datorspēļu un Somijas robežām, putniem gozējoties arī dizaina (lielākoties bērnu apģērba) un izdevējdarbības (bērnu grāmatu) radošajās nozarēs.
Skats uz kultūru no uzņēmējdarbības prizmas
Iespējams, ekonomiskās krīzes dēļ daudzās Eiropas Savienības dalībvalstīs tiek meklēti jauni, inovatīvi risinājumi labklājības veicināšanai un jaunu darbavietu radīšanai, tāpēc šo laiku varētu raksturot kā radošo industriju uzvaras gājienu. Šķiet, ka par tām runā dažādos forumos un formātos. Tā, piemēram, Ziemeļu Ministru padome aicina mainīt domāšanu un saskatīt kultūru kā daļu no ilgtspējīgas attīstības: “Patlaban neesam pieraduši domāt par kultūru apvienojumā ar biznesu. Taču mums pie tā jāstrādā vairāk, lai atrastu veidu, kā kultūru vislabāk varētu savienot ar uzņēmējdarbību,” novembra vidū Briselē notikušajā Baltijas jūras reģionam veltītajā seminārā norādīja Ziemeļu Ministru padomes ģenerālsekretārs Halltours Auskrimsons. Tāpat oktobrī Briselē notikušajā Mazo un vidējo uzņēmumu nedēļas samitā lielu interesi izpelnījās radošajām industrijām veltītā darba grupa, kur uzņēmējas dalījās pieredzē jau izveidoto uzņēmumu darbībā vai smēlās iedvesmu jaunu uzņēmumu izveidei tieši radošo industriju jomā.
Pēdējā laikā uzmanību radošo industriju potenciālam arī Latvijā arvien vairāk pievērš gan starptautiskā, gan nacionālā līmenī. Gatavojoties 2014.–2020. gada plānošanas periodam, Eiropas Komisija aicinājusi Latviju izmantot Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļus arī “radošā sektora” attīstībai, veidojot inovatīvus uzņēmumus kultūras un radošo industriju jomā. Līdzīgas vēsmas saskatāmas arī Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020. gadam projektā, kas tiks ņemts vērā, plānojot Eiropas Savienības finansējuma izmantošanu – tā galavariantā, kas patlaban iesniegts izskatīšanai Saeimā, ietverta atsauce uz radošajām industrijām. Interesanti gan, ka uzsvars tiek likts tieši uz pašvaldību lomu, norādot, ka to kultūras un radošie cilvēkkapitāla resursi sniegs iespēju attīstīt radošās industrijas.
Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta Radošo industriju nodaļas vadītāja Signe Adamoviča skaidro, ka viens no pirmajiem uzdevumiem ir pašvaldībām un reģioniem savās attīstības stratēģijās likt uzsvaru uz radošumu un inovācijām, iekļaujot kultūras un radošo industriju dimensiju kā vienu no prioritātēm savas pašvaldības un reģiona attīstības veicināšanā: “Ir notikusi kultūras izpratnes maiņa, tādējādi kultūra vairs nav vērtējama kā dotācija, bet gan investīcija, kas, rūpīgi izvērtēta un ieguldīta, nes lielu atdevi un labumu visai sabiedrībai. Tāpat arī vecās industrijas izzūd, un to vietā ienāk jauni, radoši risinājumi.”
S. Adamoviča atzīst, ka reģionālā līmenī būtu jāsekmē labvēlīgas uzņēmējdarbības vides attīstība, piesaistot jaunos radošos uzņēmējus darboties reģiona teritorijā un sniedzot tiem atbalstu. Vienlaikus vajadzētu atvēlēt vietu radošām izpausmēm un eksperimentiem, dodot iespēju radošo nozaru pārstāvjiem apdzīvot un darboties, piemēram, pamestās vietās, kas būtu pamats šādu vietu reģenerācijai, veidojot radošos kvartālus, inkubatorus un plašu radošo industriju koncentrāciju reģionā. “Reģioni savu radošo potenciālu var gudri izmantot dažādos veidos: daži to darīs ar kultūras mantojuma vai skatuves un vizuālās mākslas aktivitāšu palīdzību kā centri, kas veido kultūras pieredzi. Daži izmantos kādu lielāku festivālu vai pasākumu kopu kā visa reģiona identitātes zīmi. Citi reģioni savas izaugsmes veicināšanai nodrošinās darbu un ienākumus caur radošajām industrijām, veidojot labvēlīgu vidi šādas uzņēmējdarbības formas attīstībai,” spriež Kultūras ministrijas pārstāve.
Kultūras laboratorijas Latvijas pašvaldībās
Vērtējot norises mūsu pašvaldībās, jāatzīst, ka patlaban radošo industriju koncentrācija vērojama Rīgā, kur ir lielākais radošais potenciāls. Taču dažādas veiksmīgas iniciatīvas tiek īstenotas arī citās pašvaldībās. Tā, piemēram, Cēsu pašvaldība jau vairākus gadus rīko Cēsu mākslas festivālu. Arī Kuldīga šobrīd mērķtiecīgi attīstās par kultūras industrijas pilsētu. Savukārt Vecpiebalgas porcelāna fabrika, kas atpazīstama ne tikai Vecpiebalgā, bet arī visā Latvijā, attīstoties deva piecas jaunas darba vietas vietējiem iedzīvotājiem. Būtiska ir arī koncertzāļu attīstība reģionos, kas viennozīmīgi pozitīvi ietekmē reģiona kultūras identitātes veidošanu.
Arī Jaunpils novada domes priekšsēdētāja Ligita Gintere, kura pārstāv Latvijas delegāciju Reģionu komitejas Izglītības, jaunatnes, kultūras un pētniecības komisijā, stāsta, ka Jaunpils novadā ir vairākas aktīvas biedrības un arī uzņēmēji, kas darbojas radošās industrijas jomā. Tā, piemēram, biedrība “Kultūras laboratorija” ieguvusi projektu finansējumu un nu organizē vietējam deju kolektīvam jaunu Zemgales tautas tērpu darināšanu. Tāpat uz dzīvi Jaunpilī no Rīgas pārcēlusies mākslinieku ģimene, kas izveidojusi biedrību “7 balles” un ļoti radoši pieiet apkārtējās vides mākslinieciskai un radošai iekārtošanai. “Viņi īstenojuši LEADER programmas projektu, kura ietvaros savā īpašumā sāk veidot no krūmiem labirintu, kas vēlāk būs kā atrakcija ģimenēm un bērniem. Vēl izveidota koka darbnīca, kur gan mazs, gan liels var izgatavot koka priekšmetus. Tagad pie mākslinieku mājas top arī karuselis,” stāsta L. Gintere. Mākslinieki ienesuši radošumu arī Jaunpils novada centrā, iekarot alejas ozolos septiņas krāsainas bumbas – tās gan iekustina radošo gaisu Jaunpilī, gan iepriecina bērnus, kas tās izmanto kā šūpoles.
Jaunpils pašvaldības vadītāja iedrošina citas pašvaldības ar sava novada pieredzi: “Esam pārliecinājušies, ka radošās industrijas aktivitātes var veiksmīgi īstenot arī ārpus galvaspilsētas. Galvenais ir sākt īstenot radošās aktivitātes, kas jau tālāk kalpo iedzīvotājiem un uzņēmējiem kā pamudinājums darīt kaut ko arī pašiem!”
Špikeris jaunām iniciatīvām
Kultūras ministrija publicējusi ES dalībvalstu ekspertu grupas padomus kultūras un radošo industriju attīstībai, kas apkopoti rokasgrāmatā “Politikas rokasgrāmata par ES atbalsta programmu, tostarp struktūrfondu stratēģisku izmantošanu, lai veicinātu kultūras potenciāla izmantošanu vietējai, reģionālajai un valsts attīstībai un tās pastarpināto ietekmi uz citām nozarēm plašākā ekonomikas kontekstā”, ko atradīsit Kultūras ministrijas mājaslapā, kultūras un radošajām industrijām veltītajā sadaļā.
Rokasgrāmata uzsver šīs jomas ieguldījumu ne tikai tautsaimniecības attīstībā, bet arī skaidro tās pozitīvo ietekmi uz sociālajiem pakalpojumiem, dzīves kvalitāti, tūrismu, vidi, izglītību un citām sabiedrībai un valsts attīstībai nozīmīgām jomām. Tā ir iespēja Latvijas pašvaldībām iepazīties ar stratēģiskiem padomiem, kā attīstīt kultūras un radošās industrijas arī pašvaldību līmenī, tostarp piesaistot ES līdzekļus. Publikācijā aprakstīti ES dalībvalstu labās prakses piemēri, kurus pašvaldību pārstāvji var izmantot iedvesmai vietējām iniciatīvām.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017