Rīga 12°C, skaidrs, bez nokrišņiem, R vējš 0m/s
Sestdiena, 2024. gada 18. maijs 00:50
Vārda dienas: Ēriks, Inese, Inesis
Kocēnu novads
• Kocēnu novads izveidots 2009. gada 1. jūlijā administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, apvienojot Bērzaines, Dikļu, Kocēnu, Vaidavas un Zilākalna pagastu.
Administratīvais centrs ir Kocēnu pagasta Kocēni.
Novada kopējā platība ir 498,1 km2, iedzīvotāju skaits – aptuveni 6900, blīvums – 14 iedzīvotāji uz 1 km2.
Lielāko daļu novada teritorijas aizņem lauksaimniecības un mežsaimniecības zemes.
• Novadam ir izdevīgs ģeogrāfiskais novietojums.
Tas robežojas ar republikas nozīmes pilsētu Valmieru, un novada teritoriju šķērso A3 autoceļš Inčukalns–Valmiera–Igaunijas robeža (Valka), kas ir būtisks faktors uzņēmējdarbības attīstībā.
• Kocēnu novadā ir daudzveidīgas un aizsargājamas dabas bagātības – daļa novada teritorijas ietilpst Gaujas Nacionālajā parkā un Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā.
Novadā ir vairākas ievērojamas ūdenstilpes – Vaidavas, Mujānu un Zilūžu ezers un upes – Gauja, Briede, Mazbriede un Jumara.
Novads ir bagāts ar purviem, alejām un mežiem.
“No zobena saule lēca”
Šogad augustā aizsākās Kocēnu novadam nozīmīga tradīcija – pirmo reizi tika svinēti Kocēnu novada ģerboņa svētki. To ietvaros Rubenes baznīcā notika Kocēnu novada karoga iesvētīšanas dievkalpojums, kurā domes priekšsēdētājs Jānis Olmanis izteica cerību, ka iesvētītais karogs sniegs novadam un tā iedzīvotājiem spēku, gudrību un labestību un vienos kopīgā darbā novada attīstībai.
Pievakarē Zilākalna svētvietā notika svinīgais pasākums “No zobena saule lēca”, kura laikā pagastu pārvalžu vadītājiem pasniedza novada karogu un izlozes veidā noteica nākamo Kocēnu novada ģerboņa svētku organizatoru – šoreiz veiksmīgo lozi izvilka Vaidavas pagasta pārvaldes vadītāja Līga Šmaukstele.
Kocēnu novada ģerboņa pamatā ir zilā krāsā atveidota novada augstākā virsotne – svētvieta Zilaiskalns uz sudraba fona – debesīm. Zilokalnu iezīmē latviešu rakstu Dieva zīme, raksturojot teiku par lībiešu varoni Imantu, kā arī Kocēnu novada būtību un vēlmi virzīties uz attīstību un tiekties uz izaugsmi. Uz Zilākalna fona izvietots mītiskais simbols – sudraba zobens, no kura aust zelta saule. Zobens nav uztverams kā fiziskā, bet gan kā garīgā cīņa. Tas simbolizē brīvību, attīstību, mīlestību un izaugsmi – “no zobena saule lēca, caur zobenu stipri mēs!”. Savukārt saule simbolizē mūžīgo kustību un dzīvības spēku, mudinot radošai darbībai, nepadodoties un neapstājoties pie sasniegtā. Zelta saules 16 stari saistīti ar latvisko gadskārtu galveno norišu ciklu. Saules simbols latviešu rakstu zīmēs izmantots laulību rotās un pūra mantās. Arī novada izveidi pēc administratīvi teritoriālās reformas var traktēt kā “laulības”, kuru veiksmes atslēga slēpjas novada ģerboņa simbolos.
Latvijā vienīgais publiskais sfēriskais saules pulkstenis
Šīsvasaras beigās Kocēnu novada Kocēnos svinīgi atklāja labiekārtoto Kokmuižas pils parteru, kura centrā novietots Latvijā vienīgais publiski pieejamais sfēriskais saules pulkstenis un Baltijā vienīgais, kam uz ciparnīcas attēlots laika vienādojums.
Pirms atklāšanas pasākuma Kocēnu bibliotēkā interesentiem bija iespēja noklausīties Kokmuižas pils saules pulksteņa projektētāja Mārtiņa Gilla lekciju par saules pulksteņiem Latvijā un pasaulē, to veidiem un praktisko pielietojumu. Lektors atzinīgi novērtēja Kocēnu novada domes ideju un atbalstu saules pulksteņa izgatavošanai, norādot, ka šī vērtīgā dāvana Kocēnu novada iedzīvotājiem kalpos kā ilgtermiņa ieguldījums – gan kā interesants apskates objekts novadniekiem un viesiem, gan arī vērtīgs uzziņas materiāls skolēniem. Jaunā objekta autors atzina, ka jau izsenis saules pulksteņi novietoti vietās, kur bijis augsts izglītības un kultūras līmenis.
Kokmuižas partera atklāšanā Kocēnu novada domes priekšsēdētājs Jānis Olmanis izteica pateicību ainavu tehniķim un saules pulksteņa idejas autoram Jānim Sirlakam un viņa palīdzei Baibai Cīrulei, brīvprātīgajiem palīgiem, kuri atsaucās pašvaldības aicinājumam piedalīties apstādījumu veidošanā, būvniecības uzņēmuma SIA “Dagra” pārstāvjiem, kā arī saules pulksteņa projektētājam Mārtiņam Gillam un metālmāksliniekam Aivaram Oleksānam.
Kokmuižas pils parteru grezno oļu mozaīka
Savukārt novembra sākumā Kokmuižas pils apkārtne tika papildināta ar Kocēnu novadā vēl nebijušu vides objektu – oļu mozaīku. Tās atrašanās vietas izvēle ir likumsakarīga – Kokmuižas pils komplekss ir simbolisks izglītības, kultūras un sporta krustpunkts. Šeit ikdienā ceļu uz skolu mēro Kocēnu pamatskolas skolēni, baudīt kultūru dodas Kocēnu kultūras nama un Kocēnu pagasta 1. bibliotēkas apmeklētāji, aktīvā dzīvesveida cienītāji un sporta līdzjutēji apmeklē Kocēnu sporta namu, kā arī arvien vairāk tūristu brīvdienās ciemojas Kocēnos, lai aplūkotu pils parteru un saules pulksteni.
Oļu mozaīkas autore ir Kocēnu novada domes Attīstības nodaļas vadītājas vietniece Inta Vanaga. Mozaīka sastāv no deviņām šūnas veida formām, kurās attēloti ziedu motīvi un bites, simbolizējot zemes mīlestību, čaklumu un atdzimšanu.
Kocēnu novada dome pateicas ikvienam iedzīvotājam un skolēnam, kas atsaucās projekta “Apaļš kā olis ikviens novada solis!” aicinājumam un nesa savus oļus mozaīkas tapšanai. Kopā ar oļiem to dāvinātāji izteica arī laba vēlējumus un domas gan Kocēniem un savam novadam, gan Latvijai, gan arī ikvienam no mums. Mozaīka tapusi ar VAS “Hipotēku un zemes banka” klientu kluba “Mēs paši” un Kocēnu novada domes atbalstu.
Rubenē – BMX superkrosa trase
2011. gada 10. augustā – tieši gadu pirms Londonas Olimpiskajām spēlēm – Kocēnu novada Rubenē tika atklāta nodibinājuma “Māra Štromberga aģentūra” veidotā BMX superkrosa trase, kas būvēta kā Londonas olimpiskās trases kopija ar 8 metru standarta starta kalnu.
Būvniecības darbi ilga pusotru gadu. Trase būvēta, lai ne tikai sagatavotu sportistus dalībai olimpiādē, bet uzlabotu braucēju tehnisko līmeni un nodrošinātu viņu konkurētspēju BMX sportā. Treniņu centrs Rubenē aprīkots ar standarta PRO gate starta iekārtu, trases garums ir 440 m, un lielākais lēciens ir 12 metru. Ideja par trases būvniecību un realizāciju radās Ivo Lakučam un Uldim Pūcītim.
Savukārt šāgada oktobrī noslēdzās automašīnu stāvlaukuma izbūve pie BMX trases. Darbi tika veikti Igaunijas–Latvijas–Krievijas pārrobežu sadarbības programmas projekta “Attālo teritoriju attīstība, izmantojot vietējos resursus pārrobežu Via Hanseatica tūrisma maršruta izstrādē” ietvaros. Kopējās izmaksas veido 14 544 latus, no kuriem 11 299 lati ir Igaunijas–Latvijas–Krievijas pārrobežu sadarbības programmas finansējums, 627 lati – valsts garantētais līdzfinansējums un 2616 lati – Kocēnu novada domes līdzfinansējums. Pie stāvlaukuma tiks uzstādīti stendi ar tūristiem noderīgu informāciju – gan par tūrisma maršrutu “Via Hanseatica”, gan arī vietējo tūrisma uzņēmēju sniegtajiem pakalpojumiem.
Vaidavā izveidots multifunkcionāls jauniešu centrs
Nesen noslēdzies Latvijas–Šveices sadarbības programmas līdzfinansētais projekts “Multifunkcionāls jauniešu aktivitāšu centrs Vaidavā”, un 29. novembris Vaidavā iezīmēsies ar jauniešu centra atklāšanas pasākumu.
Vaidavas Kultūras un amatniecības centra telpās izveidots jauniešu centrs, kur tiks organizēti dažādi neformālās izglītības pasākumi – kursi, lekciju cikli, radošās darbnīcas, starpnovadu jauniešu sadraudzības pasākumi, kā arī sakārtota ēka pie Vaidavas ezera, to piemērojot skolēnu un jauniešu nometņu rīkošanai. Mājas fasāde nokrāsota zaļā krāsā, tādējādi saglabājot saistību ar vēsturiski zaļo toni, jo tautā šī ēka jau izsenis dēvēta par “Zaļo māju”.
Projekta kopējās izmaksas ir 75 955 lati, un 95% no tām sedz Latvijas un Šveices sadarbības programmas finansējums.
Bērzaines pagastā – konkursa “Sējējs 2012” laureāts
Noslēdzies ikgadējais Zemkopības ministrijas organizētais konkurss “Sējējs 2012”, kurā lauksaimniekiem tika pasniegtas balvas vairākās nominācijās.
Nominācijā “Lopkopība”, vērtējot piena un gaļas ražošanas saimniecības, par laureātu atzīta Kocēnu novada Bērzaines pagasta zemnieku saimniecība “Dzintari” ar kompleksu “Lejasvīkuļi”. Saimniecības līdzīpašnieki ir Andrejs un Kaspars Kārkļi.
Z/s “Dzintari” dibināta pirms desmit gadiem un specializējas piena lopkopībā. Pašlaik ganāmpulkā ir 258 liellopi, no tiem 108 slaucamas govis. Kārkļi apsaimnieko 274 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kur audzē graudaugus, kukurūzu un ilggadīgos zālājus. Saimnieku dzīvojamā mājā “Mazvīkuļi” šogad tika pieteikta konkursā “Kocēnu novada sakoptākā sēta 2012” un ieguva pirmo vietu uzņēmumu kategorijā.
Kocēnu pamatskolas skolotājai Elgai Olmanei – Triju Zvaigžņu ordeņa goda zīme
Pirms Latvijas Republikas proklamēšanas svētkiem Ordeņu kapituls piešķīris jaunus valsts apbalvojumus, ko Valsts prezidents Andris Bērziņš pasniedza 18. novembrī svinīgā ceremonijā Melngalvju namā Rīgā. Apbalvoto vidū tika sumināta arī Kocēnu pamatskolas latviešu valodas un literatūras, vēstures, sociālo zinību un interešu izglītības skolotāja Elga Olmane, kurai par godīgu, ilgstošu darbu Kocēnu novada un valsts labā piešķirta Triju Zvaigžņu ordeņa 1. pakāpes (zeltīta) goda zīme.
Kocēnu pamatskolā stāsta, ka skolotāja māca ne tikai vēsturi, sociālās zinības, latviešu valodu un literatūru, bet arī aktīvi darbojas interešu izglītībā. Pateicoties viņai, par skolas simbolu kļuvuši skauti, un aktīvi un radoši skolotāja vada novadpētniecības darbu. Viņas audzēkņi regulāri gūst panākumus mācību priekšmetu olimpiādēs. Skolotājai Olmanei piemītot vēl kāds talants – teikt patriotiskas runas Latvijas Republikas gadadienas svinībās. Tās allaž esot emocionālas, oriģinālas un aizdomāties rosinošas.
Skolas saime skolotāju Elgu Olmani sveica 16. novembrī svinīgajā pasākumā “Ir tāda zeme – Latvija”, savukārt Kocēnu novada dome atzinību par profesionālu un pašaizliedzīgu darbu un ieguldījumu skolēnu individuālo spēju attīstībā, patriotisma audzināšanā un Kocēnu pamatskolas izaugsmes veicināšanā izteica 18. novembrī svinīgajā pasākumā “Te mana zeme, es te iederos”.
Novada iedzīvotāju godināšana valsts svētkos
Sagaidot un atzīmējot Latvijas Republikas proklamēšanas 94. gadadienu, Kocēnu novadā norisinājās vairāki svinīgi pasākumi. Svētku nedēļā dažādi sarīkojumi notika gan novada izglītības iestādēs, gan visos pagastos. Īpašā diena – 18. novembris Dikļu pagastā tika atzīmēta Dziesmusvētku promenādē ar piemiņas brīdi “Iedegsimies par Latviju”, svētbrīdis norisinājās arī Rubenē pie piemiņas akmens, bet Kocēnu kultūras namā notika svinīgais pasākums “Te mana zeme, es te iederos”, kas noslēdzās ar ugunsziediem naksnīgajās debesīs. Arī Zilākalna svētvietā 18. novembra pievakarē tika aizdegtas gaismiņas – sveces un lāpas.
Valsts svētkos tika pasniegti arī Kocēnu novada domes Atzinības raksti – gan par nesavtīgu, pašaizliedzīgu un atbildīgu darbu, gan nozīmīgu ieguldījumu, atbalstu un sadarbību dažādās jomās. Atzinības rakstus kopumā saņēma 35 novada cilvēki – 13 no Kocēniem, pa sešiem no Dikļiem, Rubenes un Vaidavas, trīs no Bērzaines un viens no Zilākalna.
Latvijas Republikas proklamēšanas 94. gadadienai veltītajā Kocēnu novada domes svinīgajā pasākumā “Te mana zeme, es te iederos” apbalvoja arī 16 konkursa “Kocēnu novada sakoptākā sēta 2012” laureātus, kas šogad tika vērtēti vairākās kategorijās – lauku sēta, individuālā dzīvojamā māja ciematā, daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, pašvaldības iestādes un uzņēmumi. Kopumā šogad tika izvērtētas 44 dalībnieku pieteiktās sētas un ēkas visos novada pagastos. Piemiņas balvas par piedalīšanos konkursā saņēma visi dalībnieki.
Konkursa devīze ir “Iedvesmot. Pamanīt. Novērtēt”. Kocēnu novada dome šo konkursu organizē ar mērķi aktivizēt un mudināt novada iedzīvotājus savas darba un dzīvesvietas sakopšanā un latviskas kultūrvides veidošanā, motivēt novada iedzīvotājus būt atbildīgiem par sava īpašuma sakārtošanu, kā arī popularizēt laukus kā dzīvesvietu labi sakārtotā vidē.
Sakoptākās novada sētas
Kocēnu novada domes priekšsēdētāja vietniece, konkursa organizatore Renāte Zīdere ar prieku un pateicību atceras divas neaizmirstamās dienas augustā, kad konkursa vērtēšanas komisija izvērtēja pieteiktos objektus.
Pirmās dienas rīts sākās ar ciemošanos Bērzaines pagasta “Stendēs” – Maijas Zālītes senā dzimtas īpašumā, kur iezīmēto grantēto celiņu aprisēs vēl manāmas pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu modes līnijas. Katrai lietai sava vieta – tā var sacīt par redzēto Birutas Akulovas “Līdumniekos”. Sekmīgs modernā lielražošanas kompleksa apvienojums ar turpat netālu esošo senatnīgo dzīvojamās mājas zonu pārsteidz “Mazvīkuļos”, kur saimnieko Andreja Kārkla ģimene. Oriģināli izbūvēta gaļas žāvētava Dzintaram Alksnim piederošajās “Kļaviņās” ir kā mācību vieta ikvienam lauku saimniekam, domājot par paša mājā sarūpētu žāvējumu. Paldies Bērzaines pagasta pārvaldes dārzniecei, “zaļo pirkstiņu” īpašniecei Rutai Auniņai! Viņas koptās daudzkrāsainās pelargonijas ar savu krāšņumu uzrunā ikvienu – kā ziemā, tā vasarā. Pārsteidzoši izskatās sūnotie laukakmeņi “Purkalnu” sētā.
Tālāk ceļš veda uz Dikļiem. Patiess prieks par Kārļa Antona ģimeni, kuras salīdzinoši neilgā laikā skaisti iekārtotajā “Vīteļu” sētā sagaidīja Kārļa un Aijas mazmeitas – kā apliecinājums dzimtas turpinājumam un izjūtai, ka viss paveiktais kalpo ne tikai šodienai, bet arī nākamībai. Līdzīgas izjūtas pārņēma, iepazīstoties ar Andas Gravelsiņas dzimtu un mājām “Purmaļos”, kur vienuviet saskaitījām četras paaudzes, kur katram kokam savs stāsts un kur ģimenes lielākā vērtība ir vecaistēvs. Rimts miers sagaidīja “Irbēs”, bet mūžīgais joku plēsējs – saimnieks Andrejs Baško neļāva vis atvilkt elpu un “ceļakājai” dāvināja spirdzinošas bērzu sulas. Pa vidu, iespaidu dažādībai – neliela ekskursija Lāsmas Žagotas ģimenei piederošajā šinšillu audzētavā, kas atkal ir viens piemērs uzņēmībai un pozitīvam izaicinājumam. Vēlējām veiksmi Ingūnai Skrīvelei, kuras dārznieces darbs Dikļos ir tikai aizsākumā. Kā arvien, jaunus akcentus pamanījām Dauguļu speciālās internātpamatskolas parkā, šoreiz norvēģu draugu dāvināto “zaļās klases” nojumi un skolas saimnieka kokā griezto Lielo gudrības pūci. Jau iztālēm ar savu sakopto ainavu acis priecēja Kaspara Salnāja mājas “Aizupes”. Neparasti saistošais Pālēnu mājas saimnieces Ineses Melnalksnes stāstījums tā vien lika uzdot jautājumu – cik daudz mēs katrs zinām par savām mājām, ko no tā visa nododam bērniem un bērnubērniem? Vai šādi seni stāsti neauž to neredzamo sudraba pavedienu, kas savieno paaudzi ar paaudzi, tālāk ar savu tautu un zemi, kurā dzīvojam? Īsti latvisku spītu un mērķtiecīgu gudrību nodemonstrēja Guntars Antonijs “Kaņepītēs”, papildus sakoptajai sētai izrādīdams paša gatavotas dzirnavas un graudu atlikumu pārstrādes līniju. Kaut tuvojās pievakare, Gundara Vilka ražotnē “Silviko” kokapstrādes līnija turpināja darboties, gatavojot kvalitatīvus materiālus eksportam. Prieks par darba vietām apkārtnes iedzīvotājiem, kārtību jaunuzbūvētās administrācijas ēkas pagalmā un ražošanas telpās.
Savukārt savdabīgu parku veido Šalmu ģimene Zilajākalnā, kur dārzs it kā savienojas ar turpat augošo mežu.
Ceļojuma nākamās dienas rīts iesākās turpat Kocēnu centrā, muižas kučiera mājā. Tagad te saimnieko Krēsliņu ģimene. Saimnieka un saimnieces aizrautīgais stāstījums un rūpīgi koptais dārzs vēlreiz apliecināja, ka arī senioru gadi var būt piepildīti, darbīgi un interesanti. Iebraucot Viļņa Avota “Kalmīšu” sētā, pārsteidza plašums un saimnieka rūpes par katru stādījumu, kam atrasta vispiemērotākā vieta dārzā. Īpašs pārsteigums – medību lietu un trofeju kolekcija – vēl viens piemērs aizrautībai, meklējot un atrodot to, kas dzīvi dara krāsainu un neatkārtojamu. Kā mazas un savā izskatā neatkārtojamas rūķu mājiņas sagaidīja Ošu ielas nesenā apbūve. Pirmajā mirklī mājas šķiet vienādas, taču, iepazīstot tuvāk, katrai kaut kas īpaši savs un oriģināls. Turpat blakus Birkavu ģimenes māja un gaumīgi izveidotais dārzs. Visiem labi garšoja plašajā, divu paaudžu koptajā Knoku dārzā raženi nogatavojušās kazenes. “Zemzaros” priecēja skaisti nopļautā dzīvojamās mājas piekalne. Te ir senas ēkas ar senu vēsturi, un atkal bija jāslavē mūsu senču darba tikums. Bet Pārsla Branta savās “Sandrās” nesūkstās par grambaino meža ceļu, kas ved uz viņas mājām – sak, darām, ko varam paši. Pārsla parādīja savus darbus – nesen uzbūvēto saimniecības ēku, siltumnīcas, ķirbju lauku, dārzeņu dobes un rokdarbus – tas viņas peļņas un iztikas avots. Īstens paraugs tam, ko var paveikt divas rokas un stipra griba!
Rubenē, mazliet samulsusi, savā mājā mūs sagaidīja Daiga Priedīte. Saimniece bez aizķeršanās nosauca visas viņas dārzā augošās liliju šķirnes. Pārsteigums bija vēl lielāks, kad Daiga atnesa lielu kantorgrāmatu, kurā tiek vests smalks reģistrs par visiem dārzā iestādītajiem jaunumiem.
Tālāk ceļš veda uz dabas mātes mīlētāko novada vietu – Vaidavu. Skaistais Vaidavas un Rābuta ezers ļāvuši savus krastus apdzīvot darbīgiem un līdz ar to arī turīgiem ļaudīm. Par to nepārprotami liecina senā apbūve “Denderos” un “Rābutos”. “Tikai tad, kad katrā lauku sētā arī ikdienā plīvos Latvijas karogs, mēs izjutīsim piederību un vēlmi savai valstij kalpot. Un nevis otrādi!” savos izteikumos strikts un noteikts ir Jānis Ūlis. Ar ļoti lielu mīlestību un rūpību savu sētu iekārtojusi Aizsilnieku ģimene “Apiņos”. Retais būs redzējis cauri pagalmam akmens gultnē ievadītu, čakli burbuļojošu strautiņu. Un klētiņa, kuras saulainajā palievenītī, šķiet, tikko sēdējuši Ieviņa, Kārlēns un Rūdis! Pavisam īpašs ir “Šķirbu” ciems, kur divām kaimiņu mājām ir kopīgs, glīti sakopts pagalms. Seno lietu kolekcionārs un mēbeļu restaurators Gunārs Aumeistars ar kundzi labprāt izrādīja savas ekspozīcijas, arī dēlu veikumu – skaistu, vienkopus sakārtotu laukakmeņu grupu. Daudz jauku pārsteigumu ieraudzījām “Liepkalnos”, arī Gaujas un Nākotnes ielā ciematā. Neaizmirstams ir “Laukmaļu” saimnieces Elgas Opmanes optimisms, draudzīgums un stāstījums par zemniekošanas priekiem un nedienām. Turpat netālu Mildas Tēces dzimtās mājas “Stūrīši” – koptas un lolotas. “Medņos”, kas jau atrodas Kocēnu pagastā, mūs apsveica pamatīgi četrkājainie mājas sargi. Uzaicinājumu pieņēmām un kopīgi izstaigājām dārzu, kur priecājāmies par savdabīgajām koka skulptūrām un glītajiem puķu stādījumiem.
Tradicionālie kultūras un sporta pasākumi novadā
Bez latviešu gadskārtām un valsts svētkiem sadarbībā ar Latvijas ziedu audzētājiem, tajā skaitā Rubenē dzīvojošo kolekcionāru un selekcionāru Mārtiņu Erminasu, novadā tradicionāli tiek svinēti Tulpju un Liliju svētki, “Kocēnu pavasaris”, Bērnības svētki, ik gadu Dikļos Spēlmaņu svētkos pulcējas amatierteātru kolektīvi no visas Latvijas, kā arī jau sesto reizi Dikļos šogad norisinājās bērnu literatūras svētki “Bērnu literatūras maģija”. Savukārt Vaidavas kultūras un amatniecības centrā 26. oktobrī notika pašdarbības kolektīvu un mākslinieku saiets “Pulkā eimu, pulkā teku”. Pirmoreiz šis saiets tika rīkots 2009. gadā un saglabājies kā tradicionāls pasākums, kas vieno novada pašdarbniekus pirms valsts svētkiem, kā arī izrāda novadā dzīvojošo cilvēku prasmes, aizraušanās un kolekcijas.
Ar pašvaldības atbalstu pirms 12 gadiem tika nodibināts “Kocēnu sporta klubs”, un tā darbības prioritāte ir florbola attīstība reģionā. Florbola komandas “Rubene” katru gadu piedalās Latvijas čempionātā visās vecumu grupās, izcīnot godalgotas vietas. Kocēnu sporta namā tradicionāli tiek rīkoti starptautiski florbola turnīri – “Canadien Cup 2012”, “Latvian Open”, kā arī dažādu valstu sporta izlašu treniņnometnes. Sākot no oktobra, Kocēnu sporta namā norisinās pirmais Kocēnu novada čempionāts florbolā, ko organizē biedrība “LINO.LV” sadarbībā ar Kocēnu novada domi un Latvijas Florbola savienību. Dalībai pirmajā Kocēnu novada čempionātā florbolā pieteikušās 12 komandas.
Savukārt Kocēnu pagasta “Astrās” notiek SIA “Zirgaudzētava Kocēni” rīkotās vietēja un starptautiska mēroga jāšanas sporta un pajūgu braukšanas sacensības.
Kopš 1982. gada ik gadu norisinās skrējiens “Apkārt Vaidavas ezeram”, kā arī aktīvā dzīvesveida atbalstītāji piedalās Vaidavas triatlona sacensībās.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017