Sestdiena, 2026. gada 14. novembris 13:16
Vārda dienas: Fricis, Vikentijs
Ar Ordeņu kapitula 2012. gada 18. oktobra lēmumu ilggadējais Neretas novada pašvaldības darbinieks, kultūras un sabiedriskais darbinieks Tālis Zālītis par nopelniem Latvijas valsts labā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiras ordeni un iecelts par ordeņa kavalieri.
18. novembrī, Latvijas Republikas proklamēšanas dienā, Melngalvju namā notika valsts augstāko apbalvojumu pasniegšanas svinīgā ceremonija, kur savā uzrunā Valsts prezidents Andris Bērziņš uzsvēra ikviena apbalvotā nozīmi, veidojot Latvijas nākotni. Starp dramaturgiem, tulkotājiem, sportistiem, zinātniekiem un citiem sabiedrībā cienītiem cilvēkiem par mūža ieguldījumu pašvaldības un sabiedriskajā darbā, pilsoniskas sabiedrības un kultūrvides veidošanā un rakstnieka Jāņa Jaunsudrabiņa piemiņas saglabāšanā augsto apbalvojumu saņēma arī sirmais neretietis Zālīša kungs.
Pateicoties par apbalvojumu, viņš novēlēja valsts svētkos visiem “veldzēties latviskumā” un citēja Imantu Ziedoni – “Ir diegam gals, nav gala šūšanai, ir mūžam gals, nav gala manis būšanai. Es kopšu, celšu arī aizsaulē, un manās acīs nemeklējiet, nē. Es smejos, pieceļos no rīta, aunos un eju skaistos atkal saukt un jaunos.”
Atzinības krusts Ventspils domes priekšsēdētāja vietniekam
18. novembrī Melngalvju namā augstu valsts apbalvojumu – Atzinības krusta IV šķiras ordeni – saņēma un par Atzinības krusta virsnieku tika iecelts ilggadējais pašvaldības darbinieks, Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks infrastruktūras jautājumos Jānis Vītoliņš.
Valsts prezidents Andris Bērziņš augsto apbalvojumu Vītoliņa kungam pasniedza par nozīmīgo ieguldījumu pašvaldības un sabiedriskajā darbā, pilsoniskas sabiedrības veidošanā, Ventspils novada izaugsmes veicināšanā un Ventspils Augstskolas attīstībā. Jau vairāk nekā 20 gadus Jāņa Vītoliņa darbs saistīts ar Ventspili. Pilsētas pašvaldībā viņš strādā kopš 1989. gada – sākumā Dzīvokļu komunālajā pārvaldē, bet no 1996. gada ir domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks. J. Vītoliņš arī piedalās Eiropas Savienības Reģionu komitejas Latvijas nacionālās delegācijas darbā un aktīvi pārstāv Latvijas un mūsu pašvaldību intereses Briselē.
Mālpils novada vadītājs saņēmis MK Atzinības rakstu
7. decembrī svinīgā pasākumā – Latvijas Lauku bibliotēku atbalsta fonda rīkotajos Grāmatu svētkos Mālpils kultūras namā – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs pasniedza Ministru kabineta Atzinības rakstu Mālpils novada domes priekšsēdētājam Aleksandram Lielmežam. MK Atzinības raksts Mālpils novada vadītājam piešķirts par ilggadēju un nozīmīgu ieguldījumu Mālpils novada attīstībā un sabiedriskajā un saimnieciskajā darbībā.
Ministrs Sprūdžs, pasniedzot Atzinības rakstu, uzsvēra: “Ministru kabineta Atzinības raksts pašvaldības vadītājam ir atzinība visiem novadniekiem. Es novēlu, lai mums būtu vairāk tādu pašvaldības vadītāju, kuri prot un spēj pastāvēt par savējiem šajos sarežģītajos globalizācijas laikos! Kā ministrs esmu gandarīts un lepns par katru pašvaldību, kuras darbs apliecina – godīgi, atbildīgi pārvaldītas un rīcībspējīgas pašvaldības ir mūsu kopīgās vērtības un pašvaldību darba vērtības mērs.”
Jāpiebilst, ka Aleksandrs Lielmežs ir deputāts jau 35 gadus. Pašvaldības priekšsēdētāja amatā viņš ir kopš 1987. gada, bet pa vidu bijis četru gadu pārtraukums, kas aizvadīts LPS finanšu padomnieka postenī.
Cicerona balva – Ikšķiles novada domes priekšsēdētājam
27. novembrī Latvijas Zinātņu akadēmijā (LZA) notika sabiedrības cieņas balvas pasniegšanas ceremonija. Cicerona balvu kopš 1999. gada LZA sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām un Latvijas Universitāti pasniedz politiķiem, zinātniekiem un publicistikas praktiķiem par veiksmīgu sabiedrības uzrunu un sociālās saliedēšanas ideju paušanu lokālā, nacionālā un starptautiskā mērogā.
Šogad Cicerona balva starptautiskās politikas kategorijā piešķirta Hilarijai Klintonei un Bilam Klintonam. Savukārt nacionālās izglītības nominācijā par laureātiem atzīta Valentīna Freimane un Ivars Knēts. Žurnālistikas kategorijā šogad tika sumināta Ina Strazdiņa, bet kategorijā “Lokālā politika” Cicerona Goda nosaukums piešķirts Ikšķiles novada domes priekšsēdētājam Indulim Trapiņam par Ikšķiles novada dzīves kvalitātes uzlabošanu.
Saņemot šo apbalvojumu, Indulis Trapiņš atzina, ka šī balva pienākas visam Ikšķiles novadam: “Beidzamajos gados esam ieguldījuši daudz pūliņu un enerģijas, lai uzlabotu pilsētvidi, kultūrvidi un pilsētas tēlu. Tā ir atzinība novada iedzīvotājiem un pašvaldības darbiniekiem.”
Jēkabpils pilsētas dome ieguvusi Efektīvas pārvaldības gada balvu
Latvijas Darba devēju konfederācija sadarbībā ar Valsts kanceleju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju jau sesto gadu pēc kārtas rīkoja Efektīvas pārvaldības gada balvas pasākumu, kura mērķis ir sekmēt labas pārvaldības praksi Latvijā un pieredzes apmaiņu starp privāto un publisko sektoru pārvaldības kvalitātes paaugstināšanai. Gada balva tiek pasniegta trīs nominācijās – efektīvākais pārvaldības piemērs valsts sektorā, pašvaldībās un uzņēmumos.
9. novembrī Rīgā notika Efektīvas pārvaldības gada balvas pasniegšanas ceremonija, kurā Jēkabpils pilsētas dome saņēma “Efektīvas pārvaldības gada balvu 2012” pašvaldību kategorijā un Gošas Huskivadzes darināto bronzas lauvas statuju.
Pasniedzot balvu, Valsts kancelejas direktora vietniece Eva Upīte atzina: “Šī pašvaldība nevar lepoties ar lieliem finanšu resursiem, bet tās bagātība ir cilvēki, kas ar mazām izmaksām, bet radošu pieeju paveikuši lielas lietas.” Viņa arī atgādināja, ka 2007. gadā Jēkabpils pašvaldība bija pirmā no pašvaldībām, kas saņēma Efektīvas pārvaldības gada balvu, un tas licis pašvaldībai uzstādīt vēl augstākas prasības darba efektivitātei un atrast jaunus risinājumus darba uzlabošanai. E. Upīte uzsvēra, ka šis ir veiksmīgs piemērs arī citām pašvaldībām.
Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs, saņemot balvu, sacīja, ka pašvaldība uz izvirzītajiem mērķiem, attīstot pilsētu, ieviešot labas pārvaldības principus un paaugstinot klientu apkalpošanas kvalitāti, šo gadu laikā virzās soli pa solim. Domes priekšsēdētājs pateicās darbiniekiem, kuri atraduši iespēju ieviest pašvaldības darbā inovatīvus risinājumus: “Mūsu pašvaldība mācās un soli pa solim iet uz priekšu, un mums ir prieks, ka citi mācās no mums.”
Jēkabpils pilsētas domei balva piešķirta par labas pārvaldības principu ieviešanu pašvaldībā, izveidojot vienotu saziņas tīklu, uzlabojot izglītības iestāžu pārvaldību un ieviešot e–pakalpojumus iedzīvotājiem. Vienota optiskā šķiedras tīkla izveide starp pašvaldību un tās iestādēm, vienotas IP telefonlīnijas ieviešana un datu vadības sistēma “Namejs” jeb dokumentu aprites centralizācija samazinājusi pašvaldības izdevumus un administratīvo slogu iedzīvotājiem. Mācību procesa modernizēšana un optimizēšana mazinājusi izdevumus un palielinājusi informācijas pieejamības efektivitāti.
IZM balvas “Darbs ar jaunatni” uzvarētāji
13. decembrī svinīgā ceremonijā tika sveikti Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) balvas “Darbs ar jaunatni” 2012. gada ieguvēji. Pasākumā piedalījās vairāk nekā 90 dalībnieku – jaunatnes lietu speciālisti, jaunatnes organizāciju līderi, pašvaldību pārstāvji un citi interesenti no visas Latvijas.
“Darba ar jaunatni” balvu IZM piešķir, novērtējot jaunatnes organizāciju, pašvaldību un darbā ar jaunatni iesaistīto personu ieguldījumu jauniešu dzīves kvalitātes uzlabošanā. Balvu pasniedz reizi divos gados, un šogad bija otrā reize.
Šogad tika pasniegtas balvas astoņās nominācijās, kā arī īpaša Izglītības un zinātnes ministrijas atzinības balva. Visbiežāk uz skatuvi tika aicināti Zemgales plānošanas reģiona pārstāvji. Balvu kā “Darbīgākā jaunatnes organizācija sociālās atstumtības mazināšanai un līdzdalības veicināšanai jauniešu vidū” saņēma biedrība “Jaunatne smaidam” no Vecumnieku novada. Kā “Uzlecošo jaunatnes darbinieku” sumināja Bauskas novada jaunatnes lietu speciālisti Solvitu Jirgensoni, bet Izglītības un zinātnes ministrijas simpātiju balvu saņēma Pļaviņu novada jaunatnes lietu speciāliste Ināra Upeniece. No Vidzemes plānošanas reģiona atzinību guva divas pašvaldības – Madonas novada pašvaldība atzīta par “Jaunietim draudzīgāko pašvaldību”, bet Gulbenes novada pašvaldību godināja kā “Darba ar jaunatni tradīcijām bagātāko pašvaldību”. Savukārt Kurzemes plānošanas reģionā Talsi var lepoties ar saviem tagadējiem un bijušajiem jaunatnes lietu speciālistiem. Talsu novada Bērnu un jauniešu centra direktore, jaunatnes lietu speciāliste Doloresa Lepere tika sumināta kā “Pieredzes bagātākais jaunatnes darbinieks”, bet centra kādreizējā darbiniece Līva Tauverka–Štauere ieguva balvu “Aktīvākais jaunatnes darbinieks Latvijas un Eiropas ietvaros”. Pašvaldību kategorijā balvu “Straujākais lēciens darba ar jaunatni attīstībai pašvaldībā” saņēma Ogres novada pašvaldība, bet jaunatnes organizāciju kategorijā balvu “Pieredzes bagātākā jaunatnes organizācija” ieguva biedrības “Latvijas Sarkanais Krusts” Jaunatnes nodaļa.
Ventspils ventu kampaņa izcili novērtēta Eiropā
6. decembrī Londonā Ventspils ventu kampaņa ieguvusi īpašo žūrijas balvu par radošumu un inovatīvu pieeju, kā arī kļuvusi par uzvarētāju konkursa “Eiropas Izcilības balva 2012” (“European Excellence Awards 2012”) kategorijā “Kampaņu uzsākšana”, kur tā izkonkurēja tādu kompāniju kā “Marks & Spencer”, “Samsung Electronics”, “Sony Ericsson” un Lielbritānijas Bornmutas tūrisma biroja īstenotās kampaņas. Žūrija, piešķirot īpašo balvu, Ventspils ventu kampaņu izcēlusi no vairāk nekā 1600 iesniegtajiem projektiem.
Ventspils ventu kampaņa jeb koncepts “Valsts valstī”, ko Ventspils pilsēta īstenoja sadarbībā ar aģentūru “DDB Worldwide Latvia” un “Nords Porter Novelli”, guvusi panākumus arī iepriekš – gan martā starptautiskajā radošās izcilības festivālā “ADwards”, kur ieguva zelta ordeni integrēto kampaņu kategorijā, uzvarēja tautas balsojumā un saņēma festivāla Grand Prix, gan maijā starptautiskajā Kijevas reklāmas festivālā, gan 13. starptautiskajā reklāmas festivālā “Golden Hammer” un konkursā “Password 2012”.
“Būt atšķirīgam un strādāt radoši publiskā sektora organizācijā ir diezgan liels izaicinājums, jo prasa stingru pārliecību, augstu sagatavotības pakāpi, perfektu realizāciju un spēju aizstāvēt savu ideju. Ventspils ventu kampaņa ir spilgts pierādījums tā novērtējumam, sākot ar VARAM vērtējumu par šo projektu kā pilnīgi neradošu līdz Eiropas mēroga godalgām. Esmu gandarīts par katru Ventspils panākumu starptautiska mēroga konkursos, kas vēlreiz apliecina Ventspils pilsētas darbības augsto potenciālu,” norāda Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.
Ventspils ventu kampaņas pamatā ir pilsētas unikalitāte un atšķirīgums, kas jau iepriekš bija sabiedrībā radījis viedokli par Ventspili kā valsti valstī. Pilsētai jau bija savs karogs, savs ģerbonis, sava valoda un pat sava laika zona, tāpēc likumsakarīgs bija lēmums par savas naudas – ventu – ieviešanu un savas virtuālās vēstniecības www.visitventspils.com izveidi.
Ventu projektā iesaistījušies jau gandrīz 47 tūkstoši cilvēku, kopumā savā īpašumā iegūstot vairāk nekā 11 miljonus ventu. Ventspils naudu iespējams nopelnīt, reģistrējoties un izpildot dažādus uzdevumus Ventspils virtuālajā vēstniecībā, kas pieejama septiņās valodās.
Cēsīm – Baltijas Pilsētu savienības Kultūras balva
11. decembrī Cēsīs norisinājās Baltijas Pilsētu savienības (BPS) Kultūras komisijas ikgadējā starptautiskā konference par kultūras un sociālo iekļautību, un Baltijas un Ziemeļvalstu kultūras institūciju vadītāji kopīgi diskutēja par jauniem izaicinājumiem kultūras darbā, strādājot ar dažādām sabiedrības grupām.
Konferences noslēgumā tika pasniegta Baltijas Pilsētu savienības (BPS) Kultūras balva, ko ik gadu piešķir kādai Baltijas jūras reģiona pilsētai, kas aktīvi un inovatīvi darbojas kultūras jomā. Šogad balvai izraudzīta divu pilsētu partnerība, uzsverot savstarpējas sadarbības nozīmi ilgtspējīgas kultūrvides veidošanā. Pēc Kultūras komisijas lēmuma balva piešķirta Cēsīm un Tartu par kopīgi īstenoto projektu “Mākslinieki un radošie uzņēmēji reģionālai attīstībai”, kas balstās uz reģionos dzīvojošo mākslinieku radošumu un aktīvu līdzdalību sabiedrības dzīvē.
BPS Kultūras komisijas priekšsēdētāja Lone Leta Larsena, pasniedzot balvu Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietniekam Jānim Rozenbergam, izteica atzinību par Cēsīs veikto darbu, pašvaldības vadībai novērtējot kultūras lomu pilsētas kopējā attīstībā, tās pozitīvo ietekmi uz citām sfērām – dzīves vidi, ekonomiku un sociālo jomu.
J. Rozenbergs pauda gandarījumu, ka Baltijas Pilsētu savienība Kultūras balvu Cēsu pilsētai piešķīrusi jau otro reizi (pirmoreiz Cēsis to saņēma 2006. gadā par Cēsu 800 gadu jubilejas pasākumu organizēšanu), novērtējot šeit īstenotās kultūras iniciatīvas starptautiskā līmenī. Saņemtā balva 1500 eiro apmērā tiks izlietota jaunu kultūras iniciatīvu atbalstam.
Projekta “Mākslinieki un radošie uzņēmēji reģionālai attīstībai” mērķis ir palielināt dažādu jomu mākslinieku un radošo darbinieku lomu vietējo sabiedrību attīstībā reģionos, iesaistot māksliniekus radošo risinājumu veidošanā sabiedrības sociālām, vides un kultūras problēmām. Projekts tika uzsākts 2011. gada decembrī ar Igaunijas–Latvijas pārrobežu sadarbības programmas finansiālu atbalstu. Tā ietvaros organizētas mākslinieku apmācības, radošās darbnīcas, koncerti un izstādes Cēsīs un Tartu, veidojot pamatu tālākai ilgtermiņa sadarbībai starp kultūras organizācijām Cēsīs un Tartu. Projekta noslēgumā 2013. gada martā Cēsīs tiks organizēta starptautiska konference par radošo industriju attīstību reģionos.
“No pelniem atdzimušās” – uz Briseli
19. decembrī Latviešu Biedrības namā svinīgā pasākumā tika apbalvotas Eiropas Parlamenta deputātes Sandras Kalnietes iedibinātā konkursa “Atdzimt no pelniem” uzvarētājas.
Konkurss notika jau trešo gadu, un par 2012. gada uzvarētāju atzīta cēsiniece Biruta Mežale, kura saņēma mākslinieces Andas Poikānes izgatavoto porcelānā veidoto balvu “Atdzimt no pelniem” un 1000 latu naudas prēmiju. Viņa vada SIA “B. Mežales grāmatvedības konsultāciju birojs”, kā arī izveidojusi sieviešu resursu centru “Prieks” Cēsīs. Mežales kundze un vēl 16 konkursantes saņēmušas arī Kalnietes kundzes uzaicinājumu paviesoties Eiropas Parlamentā Briselē.
Konkursa dalībniecēm savas simpātiju balvas pasniedza biedrības “Līdere” valdes priekšsēdētāja Aiva Vīksna, Iecavas sieviešu kluba “Liepas” valdes priekšsēdētāja Agita Hauka, Latvijas Lauku sieviešu apvienības padomes priekšsēdētāja Rasma Freimane un Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis, kurš īpaši sumināja aglonieti Mārīti Mežinieci, kura ir gan novada deputāte, gan saimniece viesu namā “Mežinieku mājas”.
Pirms diviem gadiem tieši uz Aglonu aizceļoja pirmā “Atdzimt no pelniem” balva, ko saņēma Maizes muzeja izveidotāja Vija Ancāne, bet pērn balvu ieguva aitkopības kooperatīva “Latvijas aita” valdes priekšsēdētāja Vanda Krastiņa.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017
(0)
