Rīga 8°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 4m/s
Piektdiena, 2024. gada 10. maijs 21:59
Vārda dienas: Maija, Paija
Www.lps.lv Sarunas ar ministrijām
• 13. decembrī Tieslietu ministrijas un Pašvaldību savienības sarunas vadīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns un LPS priekšsēža vietnieks Ogres novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs. Sarunās tika apspriesti gan ministrijas, gan LPS piedāvātie jautājumi: Nekustamā īpašuma valsts kadastrs un Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, ar nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanu un administratīvo procesu saistītie jautājumi, datu nodošana pašvaldībām no Uzņēmumu reģistra u.c.
LPS Valdē
• 21. novembrī notika Pašvaldību savienības ārkārtas Valdes sēde, kurā apsprieda turpmākās aktivitātes, cīnoties par taisnīgu finansējuma sadalījumu pašvaldībām 2013. un turpmāko gadu budžetos.
Pieņemtajā likumā “Par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2013.–2015. gadam” netika ņemts vērā pašvaldību priekšlikums par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pārdali 85%/15%. Nākamos trīs gadus plānotie ieņēmumi no IIN pašvaldībām paredzēti 80% apmērā, turklāt ar IIN likmes samazinājumu līdz 20%, kas, pēc LPS priekšsēža Andra Jaunsleiņa vārdiem, nozīmē, ka “valsts un Saeima turpina ignorēt pašvaldību intereses. Pašvaldības šo gadu laikā vairs nespēs pildīt vairākas funkcijas”.
Par turpmāko rīcību lems LPS Domes sēdē janvārī. Ja nerēķināšanās ar pašvaldību vajadzībām turpināsies, tad plānota visu pašvaldību deputātu sapulce Rīgā.
LPS Valde arī lēma par aktīvu iesaisti eiro ieviešanas pasākumos, taču konkrēta darbības forma tiks precizēta.
• 6. decembrī LPS Valdes sēdē tika apspriests jautājums par augstākās izglītības reformu un reģionālajām augstskolām, un tajā piedalījās arī Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra un Latvijas Rektoru padomes priekšsēdētājs Arvīds Barševskis, kuri izklāstīja šābrīža sarežģīto situāciju augstākās izglītības nozarē iecerēto reformu rezultātā.
LPS Valde pauda atbalstu sadarbībai ar augstākās izglītības pārstāvjiem un nolēma atbalstīt viņu aktivitātes. Šobrīd nepieciešams sakārtot augstāko izglītības iestāžu akreditācijas un izglītības programmu licencēšanu, lai netiktu apdraudēta jaunu studentu uzņemšana. Pašvaldības ir gatavas sadarboties veiksmīgas izglītības sistēmas nodrošināšanā valstī, sākot jau no pirmsskolas izglītības etapa, kā arī kopīgi jāstrādā, lai apturētu jauniešu aizplūšanu no valsts un mazinātu neuzticību Latvijas augstākajai izglītībai. Šābrīža aktivitātes augstākās izglītības reformas sakarā nesakrīt ne ar nacionālajām, ne pašvaldību, ne iedzīvotāju interesēm. Pašvaldību pārstāvji ir gatavi arī piedalīties darba grupā, kas izstrādās priekšlikumus nepieciešamajām izmaiņām izglītības sistēmā.
• Šajā dienā pēc LPS Valdes iniciatīvas Melngalvju namā notika Valdes pārstāvju tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu, kuras laikā pārrunāja jautājumus, kas skar iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalījumu starp valsti un pašvaldībām nākamā budžeta gada ietvaros, garantētā minimālā ienākuma pabalsta izmaksas un ar tām saistītās problēmtendences iedzīvotāju nodarbinātībā, iespējamā finansējuma prognozes Latvijai no ES fondiem 2014.–2020. gadā, plānošanas reģionu nākotnes iespējas, kā arī iespējamos grozījumus likumos saistībā ar pašvaldības priekšsēdētāja statusu un amatu savienošanas kārtību.
LPS pārstāvji pauda viedokli, ka valdības virzītais un akceptētais priekšlikums par IIN sadalījumu atstās ļoti nopietnas sekas uz ikvienas pašvaldības darbību, ņemot vērā, ka pašvaldībām uzticēto pienākumu loks ir pieaudzis, bet finansējuma apjoms samazinājies. Sarunas ietvaros šis bija visplašāk pārrunātais jautājums, kura kontekstā pašvaldību pārstāvji uzsvēra, ka arī budžeta ieņēmumu pieauguma ziņā pašvaldībām plānots desmit reizes mazāks budžeta pieaugums nekā valstij.
Sarunas gaitā Valsts prezidents informēja, ka jau tuvākajā laikā tiks uzsāktas diskusijas ar viņa izveidoto ekspertu grupu pārvaldības pilnveidei, lai apspriestu tās izstrādātā ziņojuma projektu. Ekspertu grupas materiālos ietvertais un Prezidenta atbalstītais virziens skar pašvaldību pilnvaru paplašināšanu un pašvaldību savstarpējo sadarbību, kā arī vietējo iedzīvotāju līdzdalības iespējas lēmumu pieņemšanā, deputātu amatu ieņemšanas ierobežošanas, deputātu skaita regulēšanas un citus pašvaldībām nozīmīgus jautājumus. Noslēdzot diskusiju, Valsts prezidents Andris Bērziņš LPS Valdei solīja sarīkot trīspusēju tikšanos ar valdības vadītāju.
Sarunā piedalījās LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis, Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte, Daugavpils novada domes priekšsēdētāja Janīna Jalinska, Jaunpils novada domes priekšsēdētāja Ligita Gintere, Saldus novada domes priekšsēdētāja Indra Rassa, Auces novada domes priekšsēdētājs Gints Kaminskis, Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis, Mālpils novada domes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs, Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis, Valmieras pilsētas pašvaldības izpilddirektors Jānis Baiks, Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs un Zemgales plānošanas reģiona izpilddirektors Staņislavs Šķesters.
LPS komitejās
Izglītības un kultūras jautājumu komitejā
• 20. novembrī LPS Izglītības un kultūras jautājumu komitejas sēdē Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta un jaunatnes departamenta direktore Ulrika Auniņa–Naumova un direktora vietniece jaunatnes jomā Diāna Sīmansone informēja par valsts atbalstu pašvaldību darbā ar jaunatni, informatīvajām kampaņām jauniešiem par brīvprātīgo darbu un apmācībām jaunatnes lietu speciālista kvalifikācijas ieguvei.
Latvijas–Šveices sadarbības programmas ietvaros 2013. gadā plānotas 29 apmācību programmas jauniešiem, jaunatnes darbiniekiem un pedagogiem par sociālām un digitālām kompetencēm un neformālo izglītību. 2013. gadā Jaunatnes politikas valsts programmā pašvaldību projektu atbalstam paredzēti 100 000 latu, un tiks izsludināti divi atklātie projektu konkursi: atbalsts jauniešu centru labiekārtošanas un to darbības nodrošināšanai un jauniešu dzīves kvalitātes novērtēšanas pētījumi pašvaldībās.
2013. gadā palielināts programmas “Jaunatne darbībā” finansējums. Atklāto projektu konkursu termiņi ir 1. februāris, 1. maijs un 1. oktobris. Atbalstāmās jomas: jauniešu apmaiņas; jauniešu demokrātijas projekti; Eiropas brīvprātīgais darbs; apmācību un sadarbības tīklu veidošanas projekti; sadarbības projekti ar ES kaimiņos esošajām partnervalstīm. Plašāka informācija: www.jaunatne.gov.lv.
Savukārt IZM Izglītības departamenta direktores vietniece profesionālās un pieaugušo izglītības jomā Ina Vārna iepazīstināja ar aktualitātēm profesionālajā izglītībā un profesionālās izglītības iestāžu skaita turpmāku optimizāciju un diferenciāciju. Viņa informēja arī par profesionālās izglītības attīstības galvenajiem virzieniem – elastīgu profesionālās izglītības un tālākizglītības programmu piedāvājuma nodrošināšanu atbilstoši darba tirgus prasībām un karjeras izglītības kvalitātes pilnveidi valstij nepieciešamo speciālistu nodrošināšanai. Ar ministra rīkojumu izveidota darba grupa, kas izstrādā koncepciju par karjeras izglītības sistēmas pilnveidošanu.
• 18. decembrī Izglītības un kultūras jautājumu komitejas sēdē tika apspriesta Dziesmu un deju svētku organizēšana. Informāciju par to sniedza Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra (KNMC) direktore Dace Melbārde un direktores vietniece Signe Pujāte. Ēdināšanai un izmitināšanai vienam cilvēkam diennaktī paredzēti pieci lati: 1,10 latu izmitināšanai un 3,90 – ēdināšanai. Pārtikas veterinārais dienests apstiprinās kopēju ēdienkarti visām ēdināšanas iestādēm, bet KNMC gatavo līgumu projektu paraugus. Dziesmu svētku atklāšana 30. jūnija pēcpusdienā notiks ne tikai Rīgā, bet visos novados ar kopēju programmas devīzi “Gaisma līgo vakarā”. KNMC izstrādās šīs pēcpusdienas organizēšanas vadlīnijas, kas būs rekomendējošas un ideju raisošas. Dziesmu un deju svētku noslēguma tradicionālais gājiens notiks 7. jūlijā.
Izskatot jautājumu par valsts mērķdotāciju pašvaldību pašdarbības kolektīvu vadītājiem darba algām, komiteja vienojās par kopīga viedokļa paušanu sarunās ar Finanšu ministriju – mērķdotācija jāpalielina līdz pirmskrīzes līmenim, t.i., 983 tūkstošiem latu. 2013. gadā piešķirtais naudas apjoms nesedz algu izmaksas visa gada garumā. Komitejas dalībnieki pauda prasību, ka valstij jāsedz vismaz puse no kolektīvu vadītāju algām nepieciešamā finansējuma.
Komitejas darba kārtībā bija arī jautājums par muzeju digitālā kopkataloga veidošanas projektu, kurā piedalās 140 muzeju, no kuriem 90 ir pašvaldību muzeji. Komiteja uzklausīja Kultūras ministrijas Muzeju nodaļas vadītāja Jāņa Garjāna un valsts aģentūras “Kultūras informāciju sistēmas” projekta koordinatores Unas Balodes sniegto informāciju. No piecarpus miljoniem priekšmetu, kas šobrīd ir muzeju rīcībā, publiskai apskatei pieejama niecīga daļa. Tādēļ digitāla kopkataloga veidošanai ir ļoti liela nozīme valsts, novada un muzeja popularizēšanā. Komiteja vienojās, ka sarunās ar Kultūras ministriju un valdību jāiekļauj jautājums par finansējumu muzeju digitālās sistēmas uzturēšanai no valsts budžeta un tas jāfiksē Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības 2014. gada vienošanās un domstarpību protokolā.
Tehnisko problēmu komitejā
• 27. novembrī LPS Tehnisko problēmu komitejas sēdē viens no izskatāmajiem jautājumiem bija par elektroniskās iepirkumu sistēmas (EIS) priekšrocībām un trūkumiem, kā arī novitātēm pakalpojumu sniegšanā. Tika apspriesti arī atbalsta mehānismi koģenerācijas stacijām, kā arī notika diskusija par likumprojektu “Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums”.
Par EIS informāciju sniedza Valsts reģionālās attīstības aģentūras Elektronisko iepirkumu departamenta direktors Oļegs Filipovičs, uzsverot, ka elektroniskajai iepirkumu sistēmai ir virkne priekšrocību: viens atklāts konkurss (viens piedāvājums) 380 pasūtītājiem; vienmēr notiek ieinteresēto personu sanāksme un nolikums tiek pilnveidots atbilstoši piegādātāju ierosinājumiem; preču pasūtīšana notiek elektroniski atbilstoši noliktavas datiem; paredzēts minimālais viena darījuma apjoms; visām piegādēm ir standarta garantijas apkalpošanas nosacījumi, kā arī lietotājiem tiek nodrošināts atbalsts un strīdu izskatīšana. Komitejā nolēma izvērtēt centralizēta elektrības iepirkuma un šķeldas iegādes iespējas ar EIS starpniecību, kā arī informēt vietējos uzņēmējus par iespējām piedāvāt savus pakalpojumus EIS sistēmā.
Izskatot grozījumus Publisko iepirkumu likumā, komiteja iepazinās ar LPS apkopoto pašvaldību pieredzi par iepirkumiem EIS sistēmā. Ne visām ir pozitīva pieredze, izmantojot EIS, kā arī pašvaldības uzskata, ka grozījumi ir pretrunā ar likumā “Par pašvaldībām” nostiprināto principu par pašvaldību neatkarību, veicot savu saimniecisko darbību. Komiteja lēma neatbalstīt grozījumus iepirkuma likumā, kas līdzīgi kā tiešajām valsts pārvaldes institūcijām paredz pašvaldībām uzlikt par pienākumu obligāti veikt iepirkumus EIS sistēmā.
Informāciju par atbalsta mehānismiem koģenerācijas stacijām sniedza Latvijas Siltumražotāju asociācijas valdes loceklis Andris Akermanis, uzsverot, ka koģenerācijā 62% tiek saražota siltumenerģija. Izmaiņas normatīvajos aktos paredz, ka pēc pieciem gadiem koģenerācijas stacijas nokļūs brīvajā tirgū, jo valsts atbalsts obligātā elektrības veidā netiks sniegts. Koģenerācijas atbalsta principi tiek jaukti ar atjaunojamās enerģijas atbalsta principiem. Valstī koģenerācijas princips tiek nepareizi piemērots, jo tajā nav definēta siltumenerģijas pakalpojuma realizācija. Komiteja nolēma atkārtoti lūgt Ekonomikas ministriju sagatavot priekšlikumus par atbalsta mehānismiem koģenerācijas staciju darbībai, kā arī izveidoja darba grupu šā jautājuma izvērtēšanai.
Par likumprojekta “Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums” izstrādes gaitu informēja VARAM valsts sekretāra vietnieks vides aizsardzības jautājumos Jurijs Spiridonovs, kurš uzsvēra, ka galvenā problēma ir vienota regulējuma trūkums ūdenssaimniecības nozarē, tādējādi likumprojekta galvenais mērķis ir paredzēt Ūdens apsaimniekošanas likumā deleģējumu Ministru kabinetam izstrādāt noteikumus (līdzīgi kā siltumapgādē), kuros būtu noteikta vienota pieeja ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanai visā Latvijas teritorijā. Komiteja nolēma konceptuāli atbalstīt likumprojekta tālāku virzību, kā arī paredzēt tiesības pašvaldībām ar saistošajiem noteikumiem noteikt pakalpojuma sniedzēja un klienta piederības robežu, komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūves kārtību utt. Komitejas locekļi arī lēma atbalstīt centralizēto pieslēgumu veicināšanu, nosakot, ka nepieciešams radīt atbalsta mehānismus; likumā precīzi jānosaka pakalpojuma lietotāja un blakuspakalpojuma lietotāja pienākumi; kā obligāta prasība jānosaka ēku ūdensapgādes un kanalizācijas sistēma un maģistrālo tīklu cauruļvadi kā īpašuma apgrūtinājumi; likumprojekts jāizskata vienotā paketē ar iespējamiem Ministru kabineta noteikumiem.
Sporta jautājumu apakškomitejā
• 4. decembrī LPS Sporta jautājumu apakškomitejas sēdē piedalījās Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta un jaunatnes departamenta direktore Ulrika Auniņa–Naumova un viņas vietnieks sporta jomā Edgars Severs. Viņi informēja par valsts sporta politikas aktualitātēm, ministrijas darbu pie valsts sporta politikas pamatnostādņu un sporta infrastruktūras attīstības koncepcijas izstrādes un par valsts sporta budžetu 2013. gadam. Notika arī diskusija par Murjāņu sporta ģimnāzijas turpmāko attīstību, profesionālās ievirzes pedagogu darba samaksas nodrošinājumu un sacensību sistēmas pilnveidošanu.
Vēl komiteja apsprieda 2013. gada pašvaldību darbinieku sacensību rīkošanu un nolēma pašvaldību darbinieku sporta spēles sarīkot 24. augustā Jūrmalā.
Veselības un sociālo jautājumu komitejā
• 11. decembrī LPS Veselības un sociālo jautājumu komitejas sēdes darba kārtībā bija prezentācija par sākotnējās ietekmes novērtējumu par iecerētajām strukturālajām reformām profesionāla sociālā darba politikas jomā – gala ziņojumu.
Par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību pēc 2008. gadā uzsāktajām reformām informēja Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas valdes locekle Daiga Behmane.
Reģionālās attīstības un sadarbības komitejā
• Šajā dienā notika arī LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēde, kurā apsprieda jautājumu par nepieciešamību pārskatīt Latvijas dabas aizsardzības sistēmu un tās sasaisti ar teritorijas attīstības plānošanas sistēmu, kā arī analizēja ietekmes uz vidi novērtējuma sistēmu valstī.
Pašlaik noris darbs pie jauna Ministru kabineta noteikumu projekta par mikroliegumu izveidošanu, aizsardzību un apsaimniekošanu, un LPS padomniece Gunta Lukstiņa pauda viedokli, ka būtu jānodala tās teritorijas, kurām ir izteikta rekreācijas funkcija. Komiteja uzskata, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai būtu jāizveido darba grupa, lai izvērtētu un izveidotu kompaktākus noteikumus, kas saistīti ar aizsargājamām dabas teritorijām, kā arī jāturpina sarunas ar VARAM par kompensāciju izmaksu.
Komiteja vērsa uzmanību arī uz grozījumiem likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”, kas būtiski maina līdzšinējo likuma būtību un ir pretrunā ar pašvaldību teritorijas attīstības plānošanu. LPS iebilst plānotajiem grozījumiem, jo pašvaldībām nebūs iespēju izvērtēt vairākas ietekmes uz vidi novērtējuma kompleksā.
Citi notikumi
• 30. novembrī Rīgā notika Latvijas reģionu pirmais forums “Kā izdzīvot Latvijas reģionos?!”. Tā dalībnieki bija Latvijas pašvaldību un pilsētu domju vadītāji un deputāti, reģionālo politisko partiju pārstāvji, Latvijas Pašvaldību savienības un NVO pārstāvji, nozaru eksperti, kā arī valsts pārvaldes pārstāvji. Foruma mērķis bija vienoties par reģionālo pārstāvju kopīgu darbību, lai panāktu Latvijas reģionu atdzimšanu un LR Satversmē noteikto cilvēktiesību ievērošanu, novēršot straujo dzīves līmeņa pazemināšanos un iedzīvotāju izceļošanu no valsts. Forums pieņēma aicinājumu Ministru kabinetam.
• 5. decembrī Pašvaldību savienībā viesojās eksperti no Finanšu ministrijas, Latvijas Bankas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, kuri iepazīstināja ar eiro ieviešanas Latvijā vadlīnijām pašvaldībām. Videoieraksts no tikšanās atrodams šeit: http://www.lps.lv/Pasakumi/Videoieraksti/?task=view&article_id=2875 vai LPS mājaslapā – Semināri – Video Ieraksti – Video: Eiro ieviešana.
• Nodibināta Latvijas Pašvaldību sociālo dienestu vadītāju apvienība
27. novembrī notika Latvijas Pašvaldību sociālo dienestu vadītāju apvienības dibināšanas sapulce.
Apvienībā šobrīd ir 54 biedri – sociālo dienestu vadītāji un vadošie darbinieki. Tajā pārstāvētas dažādas pašvaldības no visiem Latvijas reģioniem.
Biedru sapulce ievēlēja valdi, ievērojot proporcionalitāti. Valdē pārstāvētas dažādu lielumu pašvaldības no visiem plānošanas reģioniem.
Par apvienības valdes priekšsēdētāju ievēlēta Skrīveru sociālā dienesta vadītāja Ilze Rudzīte, savukārt par vietniecēm – Tukuma novada pašvaldības aģentūras “Tukuma novada sociālais dienests” direktore Ina Balgalve un Cēsu novada p/a “Sociālais dienests” direktore Iveta Sietiņsone.
Apvienības biedri strādāja darba grupās, lai izvirzītu prioritārās problēmas sociālo dienestu vadības darbā un sociālajā jomā kopumā, kā arī meklēja iespējamos problēmu risinājumus. Darba grupu veikums būs pamats apvienības darbības plānošanai tuvākajā periodā.
Apvienības mērķis ir apvienot Latvijas pašvaldību sociālo dienestu vadītājus un formulēt kopīgu viedokli un pārstāvēt to pašvaldību un valsts institūcijās; aizstāvēt sociālo dienestu vadītāju darba, profesionālās un sociālās tiesības un intereses; sekmēt sociālo dienestu vadītāju profesionālo izaugsmi; nodrošināt pakalpojumus un informāciju apvienības biedriem, lai uzturētu pastāvīgus kontaktus starp tiem un koordinētu viņu intereses; veicināt un sekmēt informācijas, pieredzes un labās prakses apmaiņu starp apvienības biedriem.
• Izveidota Sēlijas novadu apvienība
14. decembrī Viesītē tika nodibināta Sēlijas novadu apvienība, kuras sastāvā ir Aknīstes, Ilūkstes, Jaunjelgavas, Jēkabpils, Neretas, Salas un Viesītes novada pašvaldību pārstāvji.
Apvienība dibināta ar mērķi sadarboties Sēlijas kultūrvēsturiskās identitātes un vērtību saglabāšanā, apvienības dalībnieku kopīgu aktivitāšu, projektu un pasākumu īstenošanā, lai uzlabotu teritorijas ekonomisko stāvokli un iedzīvotāju dzīves kvalitāti, kā arī mērķis ir kopīgi pārstāvēt intereses valsts un starptautiskajās institūcijās.
Par apvienības priekšsēdētāju ievēlēts Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks, bet par priekšsēdētāja vietnieku – Viesītes novada domes priekšsēdētājs Juris Līcis.
Sēlijas pašvaldību apvienība darbosies kā Latvijas Pašvaldību savienības struktūrvienība, ievērojot LPS statūtus un lēmumus.
Informācijai
• Apstiprināts 2013. gada konkursu grafiks un plānotās mērķprogrammas kultūras jomā. Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF) šogad plāno izsludināt četras kultūras projektu konkursu kārtas. Pirmajam konkursam projektu pieteikumus pieņem līdz 25. janvārim.
• Izsludināti projektu konkursi ES programmas MEDIA ietvaros. MEDIA ir Eiropas Savienības programma, kas nostiprina Eiropas filmu, TV un jauno mediju konkurences spēju, kā arī veicina Eiropas audiovizuālo produktu starptautisko apriti. Projektu konkursos var pieteikties komersanti, kā arī pašvaldības un nevalstiskās organizācijas. Līdz 31. janvārim pieņem projektu pieteikumus kinoteātru digitalizācijai.
• Pirmais projektu iesniegšanas termiņš Eiropas Savienības neformālajā izglītības programmā “Jaunatne darbībā” ir 1. februāris. Programmas ietvaros iespējams iegūt finansējumu jauniešu apmaiņām, jauniešu iniciatīvām, jauniešu demokrātijas projektiem, jauniešu un jaunatnes politikas veidotāju tikšanās projektiem, apmācībām un sadarbības tīklu veidošanai, sadarbībai ar ES kaimiņvalstīm un Eiropas brīvprātīgā darba projektiem. Programma sniedz iespēju īstenot idejas nacionālā un starptautiskā līmenī, iesaistot jauniešus no Latvijas un citām valstīm. Programmas ietvaros jaunieši vecumā no 13 līdz 30 gadiem var iegūt jaunas zināšanas, prasmes un pieredzi veidot projektus un īstenot savas idejas, līdzdarboties sabiedrībā notiekošajos procesos un iepazīt citu valstu kultūru. Atsevišķos projektu veidos var piedalīties arī skolotāji, atbalsta personas, jaunatnes darbinieki un citi jaunatnes jomā iesaistītie neatkarīgi no vecuma. Programmā “Jaunatne darbībā” liels uzsvars tiek likts uz neformālo izglītību un neformālajām metodēm, kas tiek piemērotas projekta dalībniekiem, tās tiek izmantotas atbilstoši viņu vajadzībām, interesēm un spējām. Lai saņemtu finansējumu projektiem visās programmas “Jaunatne darbībā” apakšprogrammās un visos projektu veidos, jāaizpilda elektroniska veidlapa jeb e–forma (izņemot Eiropas brīvprātīgo darbu, kur izmantojamas parastās iesnieguma formas). Papildus elektroniskajām veidlapām projektu pieteikumi jāiesniedz arī drukātā formā valsts aģentūrā “Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra” (JSPA). Papildu informācija par ES programmu “Jaunatne darbībā” atrodama JSPA mājaslapā www.jaunatne.gov.lv.
• ES programmā “Eiropa pilsoņiem” tuvākais projektu iesniegšanas termiņš ir 1. februāris – pasākumiem “Sadraudzības pašvaldību iedzīvotāju tikšanās”, “Sadraudzības pašvaldību tīklojumi” un “Atbalsts pilsoniskās sabiedrības organizāciju sāktiem projektiem”.
• Ziemeļvalstu ministru padome izsludinājusi projektu konkursu 2013. gadam piecās Nordplus apakšprogrammās – jauniešu izglītības, pieaugušo izglītības, augstākās izglītības, horizontālajā un Ziemeļvalstu valodu programmā. Projektu iesniegumu iesniegšanas termiņš ir 1. marts. Projektu iesniegumi jāiesniedz elektroniski, izmantojot jauno projektu sistēmu ESPRESSO, kas atrodama Nordplus oficiālajā mājaslapā www.nordplusonline.org.
• ES programmas “Progress” ietvaros līdz 1. martam izsludināts projektu konkurss “PARES EU Flagship” ar mērķi veicināt jaunus sadarbības veidus starp nodarbinātības dienestiem nacionālā un Eiropas līmenī, lai nodrošinātu kvalitatīvus un efektīvus papildu pakalpojumus. Projektu pieteikuma forma, finanšu rokasgrāmata un cita informācija par projektu konkursu pieejama oficiālajā programmas mājaslapā: http://ec.europa.eu. Jautājumus var sūtīt uz oficiālo e–pastu: [email protected].
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017