Rīga 9°C, apmācies, bez nokrišņiem, DR vējš 3m/s
Piektdiena, 2024. gada 10. maijs 05:45
Vārda dienas: Maija, Paija
Uzsākts patēriņa cenu monitorings
Lai nodrošinātu patērētājus ar informāciju par biežāk pirkto patēriņa preču un pakalpojumu cenām (latos un eiro) un to pārmaiņām vienu gadu pirms eiro ieviešanas, tādējādi mazinot motivāciju ar eiro ieviešanu saistīto cenu noapaļošanu izmantot kā papildu iespēju cenu paaugstināšanai, uzsākts patēriņa cenu monitorings.
Sadarbībā ar Latvijas Banku un Centrālās statistikas pārvaldi sastādīti detalizēti un visaptveroši biežāk pirktāko 93 preču un 32 pakalpojumu saraksti. Cenu monitoringa ietvaros plānots novērot cenas maizes un labības izstrādājumiem, gaļai, zivīm un to izstrādājumiem, augļiem, dārzeņiem, tējai, kafijai, atspirdzinošajiem un alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, mājokļa komunālajiem pakalpojumiem un remontam, medicīniskajiem produktiem, transporta pakalpojumiem, sakariem, presei, atsevišķiem izklaides pasākumu izdevumiem un citām precēm, kā arī ēdināšanas, finanšu, tūrisma, personīgās aprūpes un citiem pakalpojumiem.
Preces un pakalpojumi tiks novēroti populārākajās tirdzniecības vietās Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Valmierā, Jelgavā, Ventspilī un Rēzeknē. Pilotprojekta veidā tiks precizētas populārākās tirdzniecības vietas šajās pilsētās, pārbaudīta definēto preču un pakalpojumu pieejamība un meklētas alternatīvas, ja kāda no precēm un pakalpojumiem nebūs pieejama konkrētajās tirdzniecības vietās vai pilsētās, kā rezultātā varēs veikt izmaiņas šobrīd sastādītājos preču un pakalpojumu sarakstos.
No šāgada janvāra līdz 30. septembrim cenu monitorings tiks veikts vienu reizi mēnesī. No 1. oktobra līdz 28. decembrim cenu novērotāji veiks cenu pierakstus četras reizes mēnesī. Cenu uzraudzība turpināsies arī 2014. gadā.
Informācija par populārāko preču un pakalpojumu cenām regulāri tiks publicēta Ekonomikas ministrijas mājaslapā www.em.gov.lv un www.eiro.lv.
Izņems no aprites drošuma prasībām neatbilstošus gāzes balonus
Nolūkā nodrošināt skaidru un pakāpenisku ES drošuma prasībām neatbilstošu gāzes balonu izņemšanu no aprites, neradot nesamērīgus izdevumus ne patērētājiem, ne komersantiem – gāzes balonu uzpildītājiem, Ministru kabinets nolēmis šogad uzsākt pakāpenisku nomaiņu un izņemt no aprites gāzes balonus, kas neatbilst ES noteiktajām drošuma prasībām (kam nav Π (pī) marķējuma). Šobrīd apritē esošo gāzes balonu izmantošanas laiks pagarināts līdz 2014. gada 1. janvārim.
Latvijā apritē esošo 50 litru vairākkārtēji uzpildāmo balonu (kas ražoti vēl Padomju Savienībā saskaņā ar PSRS tehniskajām prasībām) statuss atzīts par nedrošu un neatbilstošu ES kvalitātes un drošuma prasībām. Šādiem baloniem būtu jāveic atbilstības pārvērtēšana. Tas attiecas uz gandrīz visiem 50 litru sarkanajiem baloniem, kas nākuši apritē līdz 2003. gada 1. jūlijam. Attiecīgi arī šo balonu riski cilvēku veselībai un dzīvībai ir daudz augstāki nekā baloniem, kas atbilst ES drošuma prasībām. Apritē varēs palikt gāzes baloni bez Π (pī) marķējuma, bet tiem nepieciešama derīga atzīme par veikto obligāto periodisko tehnisko pārbaudi. Par šīs prasības izpildi atbildīgs ir gāzes balona uzpildītājs.
Tāpat no 1. janvāra inspicēšanas institūcijām noteikts aizliegums veikt periodisko tehnisko pārbaudi gāzes baloniem, kam nav Π (pī) marķējuma un kuriem beidzies iepriekšējās pārbaudes termiņš – šādi gāzes baloni komersantiem no aprites būs jāizņem un patērētājam vietā jāpiedāvā jaunajām prasībām atbilstoši baloni. Grozījumi pārejas periodā īpaši neregulē gāzes balonu īpašumtiesību jautājumu, tādējādi ļaujot iedzīvotājiem izvēlēties palikt par balona turētāju vai nomāt no komersanta, maksājot par tā saturu.
Ēku energoefektivitātes likums paredz energosertifikāciju
2013. gada 9. janvārī stājas spēkā jaunais Ēku energoefektivitātes likums, kura mērķis ir veicināt enerģijas racionālu izmantošanu, uzlabojot ēku energoefektivitāti, kā arī informējot par ēku enerģijas patēriņu.
Lai nodrošinātu likuma mērķa sasniegšanu, likumā noteikts regulējums ēku minimālajām energoefektivitātes prasībām, noteikti gadījumi, kad veicama ēku energosertificēšana, definētas prasības apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudei, noteiktas prasības neatkarīgajiem ekspertiem (tostarp energoauditoriem) un to uzraudzībai, kā arī paredzētas potenciālo īrnieku vai ēkas pircēju tiesības iepazīties ar ēkas energosertifikātu.
Jau izvēloties māju vai dzīvokli, pircējs varēs uzzināt, cik energotaupīga ir konkrētā ēka, gūstot priekšstatu, cik, piemēram, būs jāmaksā par siltumu. Ēkas energosertifikācija jāveic projektējamai, rekonstruējamai vai renovējamai ēkai, lai to pieņemtu ekspluatācijā vai pārdotu, kā arī ekspluatējamai ēkai, lai to pārdotu vai iznomātu. Energosertifikācija pēc pircēja pieprasījuma jāveic ekspluatējamas ēkas daļai, kuras apkurināmā platība pārsniedz 50 kvadrātmetrus, lai to pārdotu, izīrētu vai iznomātu, ja šai ēkas daļai ir individuāla energonesēja vai siltumenerģijas uzskaite. Tāpat energosertifikācija nepieciešama pašvaldības ekspluatējamai publiskai ēkai, kuras apkurināmā platība pārsniedz 250 kvadrātmetrus.
Daļai no šīm normām noteikts pārejas periods līdz 2015. gadam. Jaunais regulējums paredz arī potenciālo īrnieku vai ēkas pircēju tiesības iepazīties ar ēkas energosertifikātu. Tā, piemēram, ēkas īpašniekam dzīvokļa vai ēkas pārdošanas un izīrēšanas sludinājumā jānorāda energoefektivitātes rādītāji, ja ēkai veikta energosertifikācija.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017