Rīga 9°C, apmācies, bez nokrišņiem, DR vējš 3m/s
Piektdiena, 2024. gada 10. maijs 04:09
Vārda dienas: Maija, Paija
Šis gads Kandavā iezīmējās ar diviem liela mēroga pasākumiem, tāpēc grūti izlemt, kuram dot priekšroku.
* Viens no tiem bija Eiropas Lauku pašvaldību hartas konference, kas notika no 4. līdz 8. jūlijam, kad Kandava uzņēma viesus no 23 Eiropas Savienības valstīm, kopskaitā 257 cilvēkus. Eiropas Lauku pašvaldību harta izveidojās pirms trīspadsmit gadiem 1989. gadā, lai veidotu sadraudzības tīklu starp mazajām pilsētām visās Eiropas valstīs. Tās darbībā iesaistījušās 27 valstis – no katras Eiropas valsts pa vienai lauku pašvaldībai. Latviju pārstāv Kandavas novada pašvaldība, kas hartā iestājās 1998. gadā. Jau 2006. gadā tika parakstīts līgums par konferences rīkošanu Kandavā. 2011. gada decembrī pie mums viesojās hartas valdes prezidents Franss Roness un sekretāre Helma van Drinena, lai saskaņotu veicamo darbu grafiku. Konferences darba kārtību ieplānojām tā, lai parādītu viesiem ne tikai savu novadu, bet arī kādu daļu no Latvijas. Pirmajā dienā konferences atklāšana sākās ar dievkalpojumu Kandavas evaņģēliski luteriskajā baznīcā un krāšņu gājienu cauri pilsētai uz Promenādi vecpilsētas centrā. Ārvalstu viesi Promenādē izveidoja Eiropas taku, iemūrējot katrs vienu bruģakmeni ar laimes pakavā ierakstītu savas valsts nosaukumu, bet vakarā klāja degustācijas galdus ar savas valsts nacionālajiem ēdieniem un dzērieniem. Nākamā bija ekskursiju diena, kad parādījām viesiem mūsu novada, kā arī kaimiņu – Tukuma un Jaunpils novada skaistākās vietas un objektus. Trešajā dienā pašdarbības kolektīvu koncertos piedalījās gan mūsu novada pašdarbnieki, gan viesi. Konferences noslēguma pasākumā brīvdabas estrādē “Ozolāji” mūsu pašvaldības vadība nodeva hartas ceļojošo kausu nākamajai valstij – Portugālei, kas organizēs 2013. gada Lauku pašvaldību hartas konferenci.
* No 22. līdz 29. jūlijam Kandavā notika 3x3 pasaules latviešu ģimeņu saiets, kas pulcināja 460 dalībniekus no 13 pasaules valstīm, kā arī 125 kandavniekus, kas katru dienu mācījās kādā no saieta ievirzēm. Kandavas saieta devīze bija “Katrs pats savas laimes kalējs” un simbols – pakavs, jo mūsu pilsētas vārdam ir vairāki skaidrojumi un viens no tiem kandave – zirga atstātās pēdas dūkstīs. Nometnes dalībnieki dzīvoja Kandavas Valsts lauksaimniecības tehnikumā, bet aktivitātes notika gan stadionā, gan Bruņinieku pilskalnā, gan citās vietās Kandavā. Bagātīga bija saieta kultūras programma. Katru dienu dalībnieki tikās ar kādu interesantu personību – dzejnieci Māru Zālīti, demogrāfu Ilmāru Mežu, uzņēmēju Aivaru Žimantu. Vakara kultūras programmās viesojās dziesminiece Austra Pumpure, režisore Dzintra Geka, vijolniece Rasma Lielmane, mūsu novada plašā pašdarbnieku saime un novadnieki – teātra cilvēki Kaspars un Jānis Znotiņi un Reinis Suhanovs, kā arī dzejniece Maija Laukmane. Ar Kandavas domes atbalstu vienu dienu dalībnieki varēja doties novada iepazīšanas ekskursijās astoņos maršrutos. Prombraucot vairāki saieta dalībnieki atzinās, ka jutušies laimīgi visas nedēļas garumā Kandavā. Viņi tiešām bija kaluši paši savu laimi – atbraucot, piedaloties, visā līdzi darbojoties, baudot saieta īpašo atmosfēru, skaisto Kandavas apkārtnes dabu un iepazīstot tās cilvēkus. Kandavas saiets bija 197. pēc skaita pasaulē un 45. Latvijā, saietos piedalījušies vairāk nekā 28 tūkstoši dalībnieku. Kandavas saiets iegājis 3x3 vēsturē kā viskuplāk apmeklētais ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017