Rīga 11°C, nedaudz mākoņains, bez nokrišņiem, ZR vējš 6m/s
Piektdiena, 2024. gada 10. maijs 12:38
Vārda dienas: Maija, Paija
5. decembrī Rīgā, viesnīcas “Radisson Blue Latvija” Konferenču centrā, Latvijas pašvaldību vadītāji un pilsētu un novadu bibliotēku direktori tikās konferencē “Līderi par bibliotēkām: 119+119”, lai diskutētu par pašvaldību un bibliotēku sadarbību līdz šim maz aplūkotā aspektā – publisko bibliotēku nozīme nacionālo un reģionālo attīstības prioritāšu īstenošanā un ietekme uz vietējās kopienas iedzīvotāju dzīves kvalitāti.
Konference, ko sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību rīkoja valsts aģentūra “Kultūras informācijas sistēmas” publisko bibliotēku attīstības projekta “Trešais tēva dēls” (3td) ietvaros, bija viens no projekta 3td aizvadītajā gadā īstenotās aktivitātes “Bibliotēka man, es bibliotēkai” pasākumiem. Līderu konferencē piedalījās vairāk nekā 200 dalībnieku no 99 Latvijas novadiem un sešām lielajām pilsētām.
Konferences organizatoru pārstāve v/a “Kultūras informācijas sistēmas” direktora vietniece Sandra Ozoliņa, atzīmējot, ka šajā konferencē pirmo reizi valsts mēroga forumā tiekas Latvijas pašvaldību vadītāji un publisko bibliotēku līderi, uzsvēra: “Mūsu mērķis ir veidot dialogu, lai veicinātu pašvaldību un bibliotēku sadarbību, kas balstīta visu iesaistīto – pašvaldību, bibliotēku un iedzīvotāju – ieguvumu izvērtējumā un ir viens no priekšnoteikumiem bibliotēku ilgtspējai un sabiedrības attīstībai.”
Savukārt LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis ir pārliecināts: “Bibliotēkas Latvijā ir mūsu bagātība, tām pašvaldībās ir liela nozīme kā informācijas, kultūras un arī socializēšanās centriem, kas mūsdienu informācijas bagātību padara cilvēkam pieejamu. Bibliotēka ir kā viens no sabiedriskās dzīves centriem, kur katrs cilvēks vienmēr ir laipni gaidīts. Pašvaldības izprot bibliotēku nozīmību, un, kopīgi visiem sadarbojoties, bibliotēkām pašvaldībās ir lielas perspektīvas.”
Konferences pirmajā daļā tika sniegti ziņojumi, kas iezīmēja publisko bibliotēku nākotnes perspektīvas saskaņā ar valsts kultūrpolitikas pamatnostādnēm 2014.–2020. gadam un bibliotēku lomu sabiedrības e–iekļaušanas veicināšanā, kā arī dalībnieki uzklausīja informāciju par to, lai, pamatojoties uz ES prioritātēm nākamajā plānošanas periodā, panāktu, ka ES fondu līdzekļus iespējams izmantot arī bibliotēku attīstībai.
Ar kultūrpolitikas pamatnostādnēm “Radošā Latvija 2014–2020” iepazīstināja Kultūras ministrijas Stratēģijas un reģionālās kultūrpolitikas nodaļas vadītāja Dace Ziemele. “Radošā Latvija 2014–2020” iezīmīga ar četriem tematiskajiem blokiem: kultūra – identitātes un radošuma pamats; kultūras un radošās industrijas; radošā izglītība; radošās teritorijas. “Radošās Latvijas” izaicinājumi ir tradicionālo robežu “pārkāpšana”, jauni speciālisti jaunām funkcijām, virtuālā telpa (e–kultūra) un kultūra kā ekonomikas segments. Savukārt bibliotēku loma pašvaldībās īpaši svarīga ir gan tradicionālo funkciju un pakalpojumu (informācijas un komunikācijas pakalpojumu sniedzējas, vietējās kopienas kultūras un sabiedriskās saskarsmes centri, lasīšanas kultūras tradīciju saglabāšanas nodrošināšana), gan jaunu attīstībā (vietējie sociālā atbalsta un sociālās integrācijas centri; digitālā satura veidošanas un pieejamības nodrošinātājas; formālās izglītības, tālākizglītības un mūžizglītības apguves atbalsta centri; kultūras un radošo industriju popularizēšanas un veicināšanas vietas; vietējo iedzīvotāju IKT lietotprasmes apguves vietas; vienas pieturas aģentūru funkciju veicējas).
Ziņojumu par publiskajām bibliotēkām un ES stratēģiskajām prioritātēm 2014.–2020. gadā sniedza Bila un Melindas Geitsu fonda Eiropas Savienības darba grupas koordinatore Latvijā Līga Māsēna. Projekts “Trešais tēva dēls” ir Geitsu fonda programmas “Globālās bibliotēkas” iniciatīva Latvijā kopš 2006. gada. Tā mērķis – brīvpieejas datoru un interneta pieslēgumu nodrošināšana iedzīvotājiem Latvijas publiskajās bibliotēkās, bibliotekāru apmācība iedzīvotāju sagatavošanai darbam ar datoru un internetu, kā arī bibliotēku piedāvātajiem informācijas resursiem. Aizvadītajos gados daudzas Latvijas bibliotēkas kļuvušas par moderniem informācijas, zināšanu un sabiedrības centriem.
VARAM Publisko pakalpojumu departamenta Vienas pieturas aģentūras nodaļas vadītājs Jānis Glazkovs uzsvēra e–pakalpojumu nozīmi un bibliotēku lomu to tuvināšanā iedzīvotājiem. Internets jau kļuvis par ikdienu lielākajai daļai valsts iedzīvotāju (70,3%) un uzņēmēju (92%), un bibliotekārus var uzskatīt par e–pakalpojumu vēstniekiem, jo tas noticis ar viņu palīdzību un atbalstu.
Konferences ziņojumos tika vērtēts, kāds ir bibliotēku ieguldījums un potenciāls e–pakalpojumu tuvināšanā iedzīvotājiem un valsts un pašvaldību informācijas nodrošināšanā un apmācību jomā. Jau tagad bibliotēkas ar saviem resursiem atbalsta gan darba meklētājus, gan uzņēmīgus cilvēkus, kas bibliotēkas izmanto darba vajadzībām. Pamatojoties uz ārvalstu pieredzi, piedāvāts risinājums pie bibliotēkām veidot attālinātā darba centrus. Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja Laine Kučinska raksturoja mūsdienīgu pieeju valdības un pašvaldību saziņai ar sabiedrību.
Pašvaldību un bibliotēku vadītāji kopīgās diskusijās izvērtēja, kā pašvaldību un bibliotēku ciešākas sadarbības rezultātā iespējams sasniegt mērķus, kas ir svarīgi visiem iesaistītajiem un veicina iedzīvotāju dažādu vajadzību apmierināšanu ar bibliotēku pakalpojumu un iespēju palīdzību. Tāpat dalībnieki vērtēja, vai pašvaldību bibliotēku potenciāls tiek pilnībā izmantots, lai nodrošinātu iedzīvotāju vajadzības pēc dažādas informācijas un pakalpojumiem, kā arī dalījās pieredzē. Konferences prezentācijās atklājās plašs spektrs publisko bibliotēku līdzšinējo sasniegumu un iezīmējās iespējas nākotnes attīstībai, piemēram, kā izmantot bibliotēkas kā instrumentu uzņēmējdarbības attīstīšanai lauku reģionos.
Konferences dalībnieki tika iepazīstināti ar projekta “Trešais tēva dēls” ietvaros veiktajiem publisko bibliotēku sociālās un ekonomiskās vērtības pētījumiem. Kopš 2007. gada bibliotēkās palielinājies apmeklējums un paplašinājies pakalpojumu klāsts, bet samazinājies bibliotekāru skaits, kā rezultātā ievērojami pieaudzis bibliotēku darbinieku pienākumu apjoms. Vienlaikus daudzviet vērojams, ka nav mainījies bibliotekāru darba novērtējums. Šis jautājums konferencē tika skatīts saistībā ar datiem par bibliotēkās ieguldīto investīciju atdevi tautsaimniecībā un sabiedrībai kopumā.
Vienā no prezentācijām, ko sniedza “Ernst & Young Baltic” projektu vadītājs Jānis Dirveiks, uzzinājām, kāda ir publisko bibliotēku ekonomiskā vērtība. Pētījumā analizēta un aprēķināta publisko bibliotēku ekonomiskā ietekme Latvijā un aprēķināti atdeves rādītāji ieguldījumiem publiskajās bibliotēkās. Tas ir pirmais šāda veida pētījums Latvijā, kurā aptaujāti vairāk nekā 3000 iedzīvotāju, visas publiskās bibliotēkas un pašvaldības, un apkopotie dati ļauj veikt aplēses par trim gadiem (2008.–2010.) un iegūtos rezultātus var analizēt gan valsts, gan reģionālā līmenī. Izrādās, krīzes apstākļos bibliotēkas tiek apmeklētas arvien vairāk! Raksturojot bibliotēku monetāro vērtību, secināts, ka publisko bibliotēku sistēmas radītais neto ieguvums sabiedrībai ik gadu pārsniedz sešus miljonus latu un publisko bibliotēku netiešie ieguvumi sabiedrībai katru gadu ir teju 9,8 miljoni latu.
Pētniece Iveta Baltiņa, pārstāvot projektu “MICROPOL” un Rīgas Tehnisko universitāti, runāja par bibliotēkām kā iespēju jaunu zināšanu un darbavietu radīšanā, pamatojoties uz projektu “Micropol – attālinātā darba centri ārpus metropoļu reģioniem” un iepazīstinot ar Igaunijas, Francijas un Lielbritānijas pieredzi. Latvijā kā piemēru var minēt publiskās bibliotēkas, no kurām daudzas jau tagad strādā attālināti – 38,4% regulāri un 30,4% dažreiz (31,2% nekad).
Daļa konferences ziņojumu bija veltīti pieredzes apmaiņai. Tika demonstrēts videosižets “Dzīves centrs” par Strenču novada Plāņu pagasta Jaunklidža bibliotēku – saieta namu kā modeli mazo bibliotēku attīstībai un “Visiem vieta bibliotēkā” – dokumentāls videostāsts par Staiceles pilsētas bibliotēkas direktori Anitu Strokšu, kurā Anita dalās pārdomās par izaicinājumiem bibliotēkas vadītāja amatā: ko nozīmē strādāt ar misijas apziņu, apzināties publiskās bibliotēkas vērtību un ietekmi vietējās kopienas dzīvē, iziet ārpus komforta zonas, bibliotēkas piedāvājumā orientēties uz iedzīvotāju vajadzībām. Interesants un pārdomas raisošs bija arī video “Uzņēmējs bibliotēkā” – par Ogres Centrālās bibliotēkas apmeklētāju Aleksandru, kurš izmanto bibliotēku savai mazajai uzņēmējdarbībai.
Bauskas novada pašvaldības Attīstības un plānošanas nodaļas vecākā speciāliste Egija Stapkēviča pastāstīja par bibliotēku līdzdalību Bauskas pašvaldības pārrobežu projektā “Uzņēmējdarbības atbalsta bibliotēku pārrobežu sadarbības tīkla izveidošana”, kura mērķis ir uzņēmējdarbības veicināšana reģionā, izmantojot esošo un tālāk attīstot trīs Zemgales bibliotēku potenciālu un resursus. Projekta ideja ir bibliotēkas veidot kā uzņēmējdarbības atbalsta institūcijas un resursu centrus.
Valmieras bibliotēkas Reģionālā mācību centra vadītāja Svetlana Sprūža dalījās pieredzē par bibliotēku apmācību piedāvājumu un apmācību ietekmi uz apkaimes iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Savukārt konferences viesis no Beļģijas komunikāciju un e–pārvaldes eksperts Barts Noels atklāja, kā pašvaldību un publisko bibliotēku sadarbība veicina Beļģijas Rietumu Flandrijas reģiona ilgtspējīgu attīstību un pieaug (lauku) bibliotēku nozīme iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanā: “Nākotnē bibliotēku pamatfunkcijas – grāmatu un periodikas izdevumu izsniegšana – nepazudīs, tomēr bibliotēkām ir jākļūst par vietējās kopienas centru un jāstrādā, ieklausoties tās vēlmēs. Bibliotēkām ir jābūt atvērtām, kur ir gan grāmatu kolekcija, gan ļoti zinošs personāls, cilvēki, kuri spēj ieklausīties klientu vēlmēs un sniegt atbildes uz uzdotajiem jautājumiem. Bibliotēkām vajadzētu uzņemties lielāku lomu digitālajā sabiedrībā. Pieaug cilvēku skaits, kam ir pieeja digitālajiem medijiem, bet nav zināšanu, kā ar tiem strādāt. Cilvēki ir jāapmāca, kādreiz to paveica ar grāmatu palīdzību, bet šodien ar internetu.”
Konferencē “Līderi par bibliotēkām: 119+119” demonstrētie video, tajā skaitā videoapskats par konferences norisi, kā arī prezentācijas pieejamas v/a “Kultūras informāciju sistēmas” mājaslapā: http://www.kis.gov.lv.
Un noslēgumā LPS priekšsēža Andra Jaunsleiņa vēlējums: “Latvija var lepoties ar savu bibliotēku tīklu un to, kā tas attīstās, daudzas pasaules valstis no mums var mācīties. Liels paldies bibliotēku vadītājiem, kuri dara milzu darbu! Pēdējā laikā bibliotēkām nākušas klāt daudzas funkcijas, tāpēc jārisina algu jautājums.”.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017