Rīga 5°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DA vējš 2m/s
Sestdiena, 2024. gada 27. aprīlis 05:32
Vārda dienas: Klementīne, Raimonda, Raina, Tāle
2013. gada janvāra numurā iepazīstinājām ar pašiem svarīgākajiem notikumiem Latvijas 43 pašvaldību dzīvē aizvadītajā gadā. Tos izsvērt talkā aicinājām ikmēneša ziņu čaklās rūķētājas (un arī rūķētājus) – pilsētu un novadu sabiedrisko attiecību speciālistus.
Tā kā 10. februārī mūs gaida vēl viena gadumija, kad saskaņā ar ķīniešu horoskopu pērn valdošo Pūķi nomainīs Čūska, publicējam “bilances” otro daļu.
Žurnāla “Logs” jautājumi
* Ja 2012. gadu jūsu pašvaldības dzīvē vajadzētu raksturot ar vienu vārdu vai simbolu (krāsa, dzīvnieks, putns, augs) – kāds tas būtu?
* Kurš aizvadītā gada notikums, atskatoties pēc gadiem, varētu tikt uzskatīts par nozīmīgāko jūsu pašvaldības dzīvē (jaunuzcelts objekts; jauna tradīcija; sena tradīcija, kurai izdevies piešķirt jaunu, īpašu skanējumu u.tml.)?
* Jūsu pašvaldības novēlējums gadumijā savai pašvaldībai un/vai citām Latvijas pašvaldībām.
Aglonas novads
Zane Ločmele
Esam lepni un gandarīti, ka 2012. gadā Latvijas Republikas dzimšanas dienas svinīgajā pasākumā varējām iesvētīt Aglonas novada heraldiskos simbolus – ģerboni un karogu.
Vērtējot 2012. gadu, gribam atzīmēt varbūt ne dižākos darbus, bet tos, kas ieviesa būtiskas izmaiņas ikdienā.
* Noteikti jāmin ielu rekonstrukcija Šķeltovas un Kastuļinas pagastā. Uzsākta Alejas ielas rekonstrukcija Aglonā un vērienīgs Sakovas–Akmeneicas tilta remonts.
* Iedibinājām jaunu tradīciju – godināt novada lauksaimniekus un uzņēmējus.
* Kultūras dzīvei sarosīties ļaus atjaunotie saieta nami Šķeltovas un Kastuļinas pagastā, kā arī brīvdabas estrāde Grāveru pagastā.
* Aglonas novada svētkos otro gadu skatītājus priecēja vietējo jauniešu spēkiem veidots koncertuzvedums brīvdabas estrādē. Pirms gada jaunieši populāras latviešu un ārzemju dziesmas skandēja, pārliecinot, ka “Nekur nav tik labi kā mājās”, bet 2012. gadā horeogrāfes kultūras centra metodiķes Guntas Gulbes “virsvadībā” tika izdziedāta “Tik dažādā mīlestība”.
* Aglonas novads arvien populārāks kļūst Latvijas velomīļu vidū. Augustā aizritēja jau piektais velodienas pasākums “Ar veļiku pa Aglyunu”. Jaunākajam dalībniekam bija divi gadiņi, bet vecākajam – 79 gadi.
* Sociālās aprūpes centrs “Aglona” sadarbībā ar Aglonas novada domi veiksmīgi īstenoja teritorijas labiekārtošanas projektu, lai uzlabotu brīvā laika pavadīšanas iespējas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
Visiem pašvaldību darbarūķiem novēlam, lai Čūskas gads ir tikai pozitīvām domām piepildīts, lai darba augļi nes prieku, gandarījumu un vēlmi paveikt vēl vairāk novada labā, taču, ja arī gadīsies kāda čūskas indes pile, lai tā ir salda…
Apes novads
Ilze Ērmane
Mūsu novads jau divus gadus dzīvo ar devīzi “Dvēsele priecājas”. Arī 2012. gads pašvaldībā bijis piepildīts ar vairākiem veiksmes stāstiem, lai mēs varētu droši teikt – jā, Apes novads ir vieta, kurā savai dvēselei rast prieku un reizē arī mieru.
2012. gada “bilancē” atspoguļosim tikai tās aktivitātes, kas palīdz novada iedzīvotājam sevi pilnveidot, attīstīt un dzīvot labākā un sakārtotākā vidē.
* Projekta “Ak, šī jaukā lauku dzīve Apes novada dziesmās, dejās un darbos” ietvaros tika veidota koncertprogramma ar Valda Zilvera dziesmu ciklu “Skaņi skand Apes dziesmas”, papildus radot arī jaunu deju tautisko deju kolektīvam “Metenis” ar nosaukumu “Sliņķis gāja lūkot sievas”.
* Projekta “Buy local” (pērc vietējo preci) viens no lielākajiem ieguvumiem ir mūsu uzņēmēju aktivizēšana, izveidots Apes novada un Setu novada uzņēmēju katalogs “Laba prece no vietējā ražotāja rokām” un uzņēmēju datubāze www.setoape.eu. Projekta laikā īstenota arī ideja par koksnes pārstrādes centra izveidošanu uz Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolas bāzes ar mācību klasēm Gaujienā, Trapenē un Virešos. Skolu darbmācības klasēm sarūpēti nepieciešamie instrumenti un darbgaldi, radot iespēju apstrādāt koksni ne tikai skolēniem, bet arī vietējiem amatniekiem, mazajiem uzņēmējiem un citiem interesentiem.
* Lai Latvijas un citu valstu iedzīvotāji būtu informēti par notikumiem Apes novadā, 2012. gada pavasarī atvērta jaunā mājaslapa www.apesnovads.lv, kas tapusi projekta “Apes novada attīstības kapacitātes stiprināšana” ietvaros. Projektu turpinot, top Apes novada attīstības programma un teritorijas plānojums.
* Domājot par gados vecāko iedzīvotāju labklājību un drošību, uzsākts projekts “Inovatīvi risinājumi veco laužu aprūpei mājās” – iegādātas un ierīkotas drošības pogas Apes novada iedzīvotāju mājās, tiek pilnveidotas zināšanas veco cilvēku aprūpē un iepazīti jaunākie tehnoloģiskie risinājumi sociālajā nozarē.
* Eiropas Sociālā fonda projektā “Sociālās rehabilitācijas pasākumi Apes novada sociālā riska grupu integrēšanai sabiedrībā” tika izveidotas desmit atbalsta un motivācijas grupas, kur 126 Apes novada iedzīvotāji saņēma psiholoģisku atbalstu, ieguva dažādu informāciju par ģimenes veidošanu, vispārējām dzīves vērtībām un, komunicējot cits ar citu, iemantoja jaunus draugus un paziņas.
* Sadarbībā ar mūsu igauņu kaimiņiem Monistē tiek īstenots projekts par pārrobežu amatniecības tīkla attīstības veicināšanu “Idea on the border” (ideja uz robežas). Apē novada iedzīvotāji var apgūt aušanas, klūgu un meldru grozu pīšanas pamatus, igauņu valodu, kā arī tiek organizēts pārrobežu gadatirgus. 2013. gada 12. maijā varam aicināt “Loga” lasītājus uz pierobežas lielajām tirgošanās lustēm Apē!
2013. gadu Apes novada iedzīvotāji aizvadīs nozīmīgu jubileju zīmē – Apes pilsētai apritēs 85 gadi, Jāzepa Vītola 150 gadu jubilejai par godu īpašas būs tradicionālās Mūzikas dienās Gaujienā, Trapenē – 80 gadu jubilejas piemiņas pasākumi Ojāram Vācietim, jau 40. reizi startēs motokross “Vaidavas kauss”. Ceram, ka šie notikumi izdosies atmiņā paliekoši!
Balvu novads
Ilona Vītola, Lauma Raciborska
2012. gads pašvaldībā aizritējis kā bitēm – katrs ar savu ikdienas darbu ir nesis ieguldījumu kopējā novada attīstībā. Dažādie notikumi, amatpersonu un sadarbības partneru vizītes un īstenotie projekti cits pēc cita gluži kā medus šūnas radījuši aizvadītā gada koptēlu.
* Nozīmīgākais aizvadītā gada notikums bija Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa vizīte, kuras laikā Prezidents iepazinās ar novada ekonomisko situāciju, kā arī piedalījās renovētās Bērzpils ielas atklāšanā, kas ir viens no vērienīgākajiem realizētajiem projektiem novadā aizvadītajā gadā.
* Pie lielākajiem īstenotajiem projektiem 2012. gadā jāmin Bērzpils ielas renovācija, ūdenssaimniecības attīstības projekts Tilžas pagastā, Bērzpils pagasta ielu un apgaismojuma rekonstrukcija, Krišjāņu tautasnama rekonstrukcija un gaismas objektu nomaiņa Balvos. Aizvadītajā gadā pašvaldības līdzekļi tika piešķirti novada pirmsskolas izglītības iestāžu remontdarbiem un bērnu rotaļu laukumu izveidei.
* Svarīgs notikums aizvadītajā gadā bija Balvu Vissvētās Dievmātes Aizmigšanas pareizticīgās baznīcas celtniecība, ko novada iedzīvotāji gaidījuši jau vairākus gadus.
* Lepojamies, ka mūsu novads piedalījās konkursā “Eiropas Gada pašvaldība 2012” un ieguva nomināciju “Pašvaldība senioru vērtības celšanai sabiedrībā”.
Lai 2013. gada garumā ikkatram no mums līdzās prieka eņģeļi, dienas ir baltas un domas – gaišas!
Beverīnas novads
Ilona Plaude
Aizvadīto gadu mūsu pašvaldībā raksturo kopdarbība, jo 2012. gadā pieņēmām novada attīstības programmu 2012.–2024. gadam, kuras vadmotīvs – nākotnē censties izveidot pašpietiekamu novadu.
Mērķa sasniegšanai gribam pirmām kārtām atbalstīt mūsu uzņēmējus. Priekšroka saņemt pašvaldības finansiālo un administratīvo atbalstu tiek dota vietējiem ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem, kuri apvienojušies kooperatīvos vai citās kopdarbības formās.
Tāpēc likumsakarīgi, ka tieši Beverīnas novada lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīva “Beverīna AGRO” tirdzniecības stenda atvēršana Rīgas Centrāltirgū ir 2012. gada svarīgākais notikums, kas apliecina novada sabiedrības spēju sadarboties kopējam mērķim.
Mūsu novēlējums mazajām Latvijas lauku novadu pašvaldībām: rast ticību saviem spēkiem un varēšanai katram atsevišķi un kā kopienai, lai kopā veidotu labāku dzīvi novadā! Tieši sabiedrības spēja sadarboties jeb kopdarbība, kas balstīta ne tikai uz peļņas gūšanu, bet gan uz vietējām tradīcijām un mūsu senču garīgajām vērtībām, būs izšķiroša Latvijas lauku novadu attīstībai.
Cesvaines novads
Kristīne Vilciņa
2012. gadu mūsu novada dzīvē var salīdzināt ar strazdu pavasarī – ātru un darbīgu.
Vēsturiskākie brīži pērn:
* ilgus gadus apspriestā un gaidītā bērnu spēļu laukuma izbūves pirmā kārta;
* festivāla “Baltica 2012” pasākums un Cesvaines novada svētki;
* nozīmīgākie projekti – pašvaldības administratīvās ēkas siltināšana un ūdenssaimniecības sistēmas sakārtošanas otrās kārtas uzsākšana Cesvainē.
Izturēt un ticēt sev! Lai šogad izdotos izveidot nelielo pašvaldību apvienību, kura reāli darbotos!
Dagdas novads
Guna Maļinovska
2012. gadu varētu nodēvēt par zaļās un dzeltenās krāsas gadu, jo šogad tika apstiprināts Dagdas novada karogs.
* Dagdas novadā tika atklāti vairāki jauni objekti – sporta zāle Svariņos, multifunkcionālais Jaunatnes iniciatīvu centrs, Jaundomes muižas vides izglītības centrs un ekspozīciju zāle un vides izglītības un kultūras centrs “Ķepa”.
* Gada notikums bija Dagdas pilsētas 20 gadu jubileja, ko svinējām nedēļu. Tās ietvaros notika tik daudz dažādu pasākumu, kuros iesaistījām pilnīgi visus – gan pašus mazākos novada iedzīvotājus, gan jauniešus, gan pieaugušos, gan seniorus. Svētku gaitā tika iesvētīts jaunais novada karogs, notika koncerti baznīcā, pilsētas estrādē, centrālajā laukumā un pie pansionāta, skatītājus priecēja Nacionālo bruņoto spēku goda sardzes defilē, leļļu un novada pašdarbnieku teātris, skrējiens pa pilsētas ielām, oriģinālāko peldrīku sacensības, amatniecības gadatirgus ar maizes cepšanu, jauno talantu konkurss, zirgu rikšošanas sacensības un sabiedriski aktīvāko dagdāniešu godināšana.
Tikumiska un garīga sevis paša pilnveidošana ir sabiedrības un valsts dzīves galvenā ķīla un pamats. Nav iespējams izmainīt uz labu veselumu, nepilnveidojot tā daļas. Pareiza visu vecumu, sociālo un politisko cilvēku grupu prāta ievirze vistiešākajā veidā noteiks Tēvzemes labklājību. Novēlam mieru un pārticību katrās mājās! Lai izdodas visas labās ieceres!
Daugavpils novads
Olga Davidova
Aizvadītajā gadā noslēdzās divi nozīmīgi projekti – Višķu stadiona vieglatlētikas arēnas un Višķu estrādes rekonstrukcija. Stadiona komplekss Višķu pagastā tika uzbūvēts 1969. gadā. Rekonstrukcijas gaitā atjaunojām vieglatlētikas laukumu, tribīnes skatītājiem un tiesnešiem, komentētāju telpu, vasaras nojumi un apgaismojumu. Vieglatlētikas arēnas skrejceļš ar sintētisko poliuretāna segumu turpmāk ļaus rīkot starptautiska mēroga sacensības. 18. augustā svinīgi atklājām Višķu estrādi, kas turpmāk pulcēs korus, deju kolektīvus, folkloras ansambļus, mūziķus un teātra spēlētājus, amatniekus un skatītājus uz kopējiem svētkiem, kā arī atjaunot Višķu estrādei senāk tik populārā kultūras objekta statusu.
Gadam noslēdzoties, Līksnas Romas katoļu baznīcā notika ekumēniskais dievkalpojums, kurā tika iesvētīts Daugavpils novada karogs. Tas sadalīts divās vertikālās joslās: kreisā – sarkanā krāsā, bet labā – baltā krāsā, kuras joslā trīs plīvojoši sudraba karogi ar trīsdaļīgi šķeltiem galiem, uz karogiem centrā savīts sarkans krusts ar melnu punktu rindām zaros. Karogs simbolizē ne tikai Daugavpils novada īpašo un nozīmīgo vietu uz Latvijas robežas, bet arī tā pagātni, tagadni un nākotni. Sarkanā krāsa nozīmē enerģiju un spēku, bet baltā – neatkarību, brīvību un prieku. Karogs, kā zināms, ir uzvaras simbols, šis tēls simboliski atgādina, ka novadu gaida vēl daudzas uzvaras un ne mazums darāmā.
Kolēģiem citās pašvaldībās novēlam veiksmi nākotnes izaicinājumos. Lai jaunais gads paver durvis pārvērtību pilnām idejām un īpašiem, patīkamiem pārsteigumiem!
Engures novads
Kristaps Zaļkalns
2012. gads mūsu pašvaldībai bija varens kā lācis, ātrs kā strauss un čakls kā skudra.
* Aizvadītajā gadā īstenojām ļoti lielu skaitu projektu, piesaistot patiešām vērienīgas investīcijas Engures, Lapmežciema un Smārdes attīstībai. Kad gada nogalē palūkojāmies uz padarīto, izrādījās, ka 2012. gadā esam uzstādījuši apgūtā Eiropas fonda finansējuma rekordu, piesaistot gandrīz trīs miljonus latu (šī summa ir krietni lielāka par pašvaldības budžetu!). Realizēts rekordskaits Eiropas projektu – četri ūdenssaimniecības projekti Smārdē, Engurē un Lapmežciemā, nosiltinātas četras izglītības iestādes, rekonstruēts Auniņparks Engurē un parks Lapmežciemā, ieskaitot divu estrāžu rekonstrukciju, tāpat par Eiropas fondu naudu izbūvētas divas ielas, kā arī īstenoti daudzi citi projekti.
* Patīkami, ka Eiropas fondu apguvē iesaistās arī iedzīvotāji, ar kuriem kopā pabeidzām Vēju dārzu, kas jau ieņēmis vietu tūrisma aģentūru jaunākajos bukletos.
* Liels prieks par to, ka mūsu darbus novērtē arī Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš, kurš Lielajā talkā bija izvēlējies talkot mūsu novadā, palīdzot jūras krasta kāpu nostiprināšanas darbos Lapmežciema pusē.
* Engures novadu šķērsoja pasaulē garākais skrējiens “The World Harmony Run”, un Smārdē notika I Latvijas sieviešu vokālo ansambļu konkursa fināls.
Gribētos pašiem sev un visām pašvaldībām novēlēt, lai 2013. gadā par padarāmo darbu ir gandarījums gan pašiem, gan iedzīvotājiem! Lai cilvēkos dzirkstī dzīvesprieks un visi varam strādāt ar entuziasmu, vairojot prieku apkārtējos. Lai visiem veselība – pārējo ar darbu sasniegsim!
Jēkabpils pilsēta
Laura Afanasjeva, Elīna Bite, Lāsma Skļarska, Aiga Sleže
Kopš 2012. gada nogales par Jēkabpils simbolu kļuvis darbīgais Zirgs, jo vēsturiskajā pilsētas tirgus laukumā tika uzstādīts jauns vides objekts – zirgs ar ratiem. Šo, pēc unikālas tehnoloģijas veidoto objektu, jau paspējuši iemīļot gan pilsētnieki, gan Jēkabpils viesi – katru dienu pie tā var sastapt iedzīvotājus, kas iemūžina Jēkabpils zirgu fotogrāfijās un priecājas par tā skaistumu. Jēkabpils Zirgs ar pilsētas iedzīvotājiem uzsācis komunikāciju arī populārākajā sociālajā tīklā www.draugiem.lv/Zirgs.
Zirgs, kā zināms, ir strādīgs, aktīvs un darbīgs. Tieši tāds Jēkabpils pilsētas pašvaldībā bijis aizvadītais gads.
* Noslēdzās vērienīgais pilsētas centrālo – Rīgas un Brīvības – ielu rekonstrukcijas projekts.
* Uzstādīti jauni vides objekti – strūklaka Krustpils pils dīķī un zirgs ar ratiem.
* Jēkabpils reģionālajā slimnīcā uzlaboti ģimenes ārstu prakšu kabineti, uzsākti jaunās infekcijas slimību nodaļas un dienas stacionāra ēkas būvdarbi, kā arī piesaistīti jauni kvalificēti medicīnas speciālisti.
* Skolās uzsākta vienotas informatizācijas sistēmas ieviešana, kas mācību procesu padarīs mūsdienīgu un kvalitatīvu, veicinot jaunās paaudzes konkurētspēju darba tirgū. Par pamatu šīm inovācijām kalpo vienotā optiskā tīkla izveide starp pašvaldību un tās iestādēm.
* Novērtējot Jēkabpils pilsētas pašvaldības sasniegumus informatizācijas jomā, jau otro reizi saņēmām Efektīvas pārvaldības gada balvu.
* Ar grandioziem pasaules klasikas uzvedumiem Jēkabpilī viesojās Latvijas Nacionālā opera un Krievijas Valsts kamermūzikas teātris “Sanktpēterburgas Opera”.
* Izstrādāta Jēkabpils pilsētas attīstības programma 2012.–2018. gadam un Jēkabpils pilsētas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam, kas iezīmē tās prioritātes, kas tuvinās mūs vīzijai par Jēkabpili kā labo pārmaiņu pilsētu.
* Notika vērienīgas rallijsprinta, rallijreida un ātrumlaivu sacensības “Motoru svētki 2012”.
* Nodibināts basketbola klubs “Jēkabpils”, kas ar panākumiem startē Latvijas basketbola līgā.
* Turpināta Mežaparka infrastruktūras attīstība, lai nodrošinātu vēl labākas atpūtas iespējas Zilā karoga pludmalē un slēpošanas kalnā.
Pilsētas (un jebkuras pašvaldības) vērtība, tās dzinējspēks un sirds ir tās iedzīvotāji. Tikai strādājot kopā, uzklausot un izprotot, paslavējot un pakritizējot citam citu, varam bruģēt ceļu labo pārmaiņu virzienā gan Jēkabpilī, gan Latvijā.
Ķekavas novads
Līva Benete, Vita Andžejevska
Par mūsu pašvaldības simbolu pērn kļuva pīlādžu odziņas. Kultūras aģentūra 2012. gada vasarā izstrādāja un iepazīstināja iedzīvotājus ar jauno talismanu, kura mērķis ir veidot spilgtu tēlu, lai veicinātu Ķekavas novada atpazīstamību visā Latvijā un ārpus tās. Pīlādžogas arī raksturo 2012. gadu Ķekavas novadā. Mūsu talismans ir miera, draudzības un saticības simbols. Jau senos laikos šim kokam piedēvētas maģiskas spējas, un kā mājas svētību pīlādzi stādīja katrā pagalmā. Nākotnē Ķekavas novadā plānots iestādīt pīlādžu aleju, no iegūtās ražas gatavot pīlādžu ievārījumu un dažādus dzērienus. Pīlādžu odziņas izmantojam daudzos pasākumos, piemēram, mazo vokālistu konkursā “Odziņa”, Novada svētkos, Zinību dienā, labdarības pasākumos u.c.
2012. gadā par vēsturisku dienu uzskatāms 23. novembris, kad tika uzsākti ilgi gaidītās Ķekavas sākumskolas būvdarbi un pamatos svinīgi iemūrēta vēstījuma kapsula nākamajām paaudzēm. Iecere radās jau 2000. gadā, diemžēl pirmais projekts līdz galam netika izstrādāts. 2007. gadā izstrādāja tehniskā projekta otru variantu, kas netika realizēts un 2012. gada sākumā tam iestājas noilgums. Tāpēc 2012. gada februārī Ķekavas novada dome pieņēma lēmumu veikt izmaiņas otrajā projektā (tapa trešais variants), lai varētu sākt būvdarbus. Topošās Ķekavas sākumskolas pirmā korpusa būvniecību plānots pabeigt gada laikā. Kopējā mācību korpusa platība būs 2920 m2. Sākumskolā zinības iegūs vairāk nekā 700 Ķekavas novada bērnu. Jaunas un mūsdienīgas sākumskolas būvniecība Ķekavas novadā ir ļoti nepieciešama, jo, ņemot vērā pašreizējo deklarēto bērnu skaita dinamiku novadā un pozitīvās nākotnes prognozes, šobrīd sākumskolas bērniem pašvaldības izglītības iestādēs ir vietu deficīts. Speciālisti lēš, ka sākumskolas audzēkņu skaits tuvākajos septiņos gados vēl turpinās pieaugt par vairāk nekā 23%.
Limbažu novads
Līva Tauriņa, Liene Preimane
Par Limbažu novada veikumu jau lasījāt iepriekšējā numurā, šoreiz, atjaunojot vēsturisko patiesību, atkārtoti iepazīstinām ar ziņu rūpētājām.
Līvānu novads
Ginta Kraukle
* 2012. gads. Silta vasaras nakts. Mirdz zvaigznes jūlija debesīs Līvānos, pašā Daugavas krastā. Tā varētu raksturot pilsētas dzimšanas dienas svētkus, kuros ar īpaši gatavotu programmu un vienīgo koncertu Latvijā viesojās dziedātāja Laima Vaikule. Tas bija skaists atelpas brīdis lielo un steidzamo darbu straumē.
* Sanācis tā, ka tieši 2012. gadā Līvānu novadā noslēdzies daudzu nozīmīgu darbu cikls. Ir siltinātas visas novada skolas (izņemot vienu), un pabeigta daudzdzīvokļu māju iekšpagalmu rekonstrukcija. Šķiet, esam vienīgā pilsēta Latvijā, kurā atjaunoti, asfaltēti, apgaismoti un labiekārtoti pilnīgi visi daudzdzīvokļu namu pagalmi. Katrā pagalmā uzstādīti koši bērnu rotaļu laukumi. Noslēgusies veloceliņa izbūve pilsētā Rīgas ielas (gandrīz 5 km) garumā. Līvāni ir koša pilsēta. To apliecina arī priecīgais sabiedrisko ēku krāsojums. Priecājamies par rekonstruēto Līvānu novada centrālās bibliotēkas ēku, kas ir viena no skaistākajām bibliotēkām Latvijā ar 21. gadsimtam atbilstošu saturu. Viss minētais nebūtu iespējams bez saliedēta un brīžiem pašaizliedzīga komandas darba, bez tālredzīgas novada vadības un iedzīvotāju atbalsta mūsu idejām.
* Bet ar to jau mūsu darāmo darbu saraksts nebeidzas. Jau šovasar Līvānos taps jaunā autoostas ēka, vieglatlētikas manēža un jaunatnes daudzfunkcionālais iniciatīvu centrs. Noslēgsies Rīgas ielas vairākgadu rekonstrukcijas projekts, un beidzot iedzīvotājiem būs normālas ietves un apgaismojums visas pilsētas garumā. Jaunajā tūrisma sezonā durvis jaunās telpās vērs populārais Līvānu stikla muzejs. Stikls ir sasalusi gaisma! Ja gribat to redzēt, brauciet ciemos un lūkojiet! Kaut vai pilsētas svētkos – 20. jūlijā.
Ko novēlēt citiem kolēģiem pašvaldībās 2013. gadā? To pašu, ko sev. Atcerēties, ka starp gudriem cilvēkiem nav konkurences. Ir sadarbība! Novēlam, lai tā tas ir visās jomās!
Mālpils novads
Iveta Krieviņa, Esmeralda Tāle
Mūsu novads 2012. gadā turpināja tapt aizvien sakārtotāks un skaistāks!
* Mālpils vidusskolā realizēts KPFI programmas projekts, ļaujot ēkai ne tikai kļūt “siltākai”, bet gluži vai atdzimt no jauna.
* Kopš 2012. gada janvāra Mālpils novada Upmalās, bijušajā uzņēmuma “Laiko” ražotnē, darbojas Dānijas kokapstrādes uzņēmums SIA “Kvist”. Uzņēmumā ražo liekti līmēta finiera mēbeles un mēbeļu detaļas – plauktus, galdus, krēslus, krēslu sēdītes un atzveltnes, gultu līstes, pat bērnu ragaviņas. Tajā strādā ap 170 darbinieku, pārsvarā vietējie novada iedzīvotāji. SIA “Kvist” jau ir sasniedzis divu miljonu eiro apgrozījumu gadā, un ražošana sevi pierādījusi kā rentabla. Liela daļa peļņas tiek investēta uzņēmuma attīstībā un atjaunošanā.
* 2012. gada 7. decembrī Mālpils novadā viesojās Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš. Prezidents apmeklēja uzņēmumu SIA “Kvist”, Mālpils sporta kompleksu un Mālpils profesionālo vidusskolu, kā arī piedalījās “Lielās lasītāju balvas 2012” pasniegšanas ceremonijā Mālpils Kultūras centrā.
* 2012. gada 22. aprīlī notika mūsu novadnieka – izcilā Dailes teātra aktiera Valentīna Skulmes 90 gadu jubilejas atceres sarīkojums ar aktieru Olgas Dreģes, Gunāra Placēna, Jura Strengas, Kaspara Pūces un kinorežisora Jāņa Streiča piedalīšanos un izstādes “Gara aristokrāts – Valentīns Skulme” atklāšanu. Šo pasākumu, uz kuru bija ieradušies arī Skulmju dzimtas pārstāvji – Džemma Skulme un Didzis Skulme, rīkoja Mālpils Kultūras centrs.
Dodiet, un tiks dots arī jums! Lai 2013. gadā ik rītu jūs pamostos ar jauniem spēkiem un domām darīt mūsu mīļo Latviju vēl skaistāku!
Ogres novads
Baiba Trumekalne
2012. gads mūsu pašvaldībā būtu salīdzināms ar raibu, izturīgu un spēcīgu putnu, kurš savā lidojumā reizēm paceļas augstu gaisā, bet brīžam vairāk tuvojas zemei...
* Aizvadītais gads vēsturē noteikti iezīmējams kā pašvaldības ēku rekonstrukciju gads – jaunā un patiešām skaistā veidolā tērpusies Jaunogres vidusskola, Ogres basketbola skola, pašvaldības aģentūras “Dziednīca” un pašvaldības administrācijas ēka. Gandarījums par iesākto pilsētas centrālās – Brīvības ielas rekonstrukciju, kas turpināsies arī šogad.
* 2012. gadā novada pašvaldībā izstrādāti nozīmīgi plānošanas dokumenti – spēkā stājās jaunais novada teritorijas plānojums, tika pieņemts lēmums uzsākt novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijas izstrādi 2013.–2037. gadam. Novada aktīvie jaunieši mudināja izstrādāt jaunatnes lietu stratēģiju 2012.–2017. gadam, ko apstiprinās šogad. Tas ir pirmais jaunatnes politikas attīstības plānošanas dokuments novadā. Gada nogalē pašvaldība saņēma Izglītības un zinātnes ministrijas balvu “Darbs ar jaunatni 2012” kategorijā “Straujākais lēciens darba ar jaunatni attīstībai pašvaldībā”.
* Lai uzlabotu iedzīvotāju labklājību, 2012. gadā ieviests vienreizējais bērna piedzimšanas pabalsts 50 latu apmērā. Tika rasta iespēja palielināt pirmsskolas izglītības iestāžu skolotāju atalgojumu.
* Pašvaldība lepojas ar saviem izcilajiem un talantīgajiem cilvēkiem, kuri nes Ogres vārdu pasaulē. Viens no tiem – Andris Dambis, kurš janvāra sākumā piedalījās Dienvidamerikas Dakāras rallijā ar paša konstruētu elektroautomobili, kopā ar kolēģi Māri Saukānu kļūstot par pirmo elektroautomobiļu ekipāžu sacensību vēsturē, kas šķērsojusi finišu. Februārī novada dome A. Dambim piešķīra Ogres Goda pilsoņa nosaukumu.
* Pašvaldība aktīvi pievērsusies jautājumam par pilsētas tēla izveidi un visu paaudžu iedzīvotāju izklaides iespējām. Gada sākumā tika atdzīvināta sena tradīcija – publiskās slidotavas ierīkošana. Maijā novadā atklāja tūrisma sezonu, organizējot Līkā tilta regati. Augusta beigās novada iedzīvotājiem un viesiem bija iespēja baudīt patiešām skaistus pilsētas svētkus trīs dienu garumā. Sadarbībā ar Mākslas akadēmijas jaunajiem māksliniekiem septembrī Ogres skaistākajās vietās tika uzstādītas vairākas granīta skulptūras. Aktīvi un mērķtiecīgi noris darbs dabas parka “Ogres Zilie kalni” labiekārtošanā. Vasarā sakārtojām peldvietas Ogrē un Madlienā. Jūnijā Ķeipenes pagastā tika atklāts jauns tūrisma objekts – Šūpoļu parks, kurā uzstādītas augstākās šūpoles Latvijā (11 m). Suntažos pabeigta skaistā brīvdabas estrāde. Savukārt gada otrajā pusē mēneša garumā novadā tika rīkota “Foto diena 2012”, ko organizēja fotoklubs “Ogre” sadarbībā ar pašvaldību.
* Viena no Ogres novada pašvaldības prioritātēm ir vide. Vides programmas īsteno izglītības iestādes. Iedzīvotāji aktīvi piedalās pašvaldības rīkotajos projektu konkursos “Veidojam vidi ap mums” un “Iedzīvotāji veido savu vidi”, kā arī konkursā “Sakārtotākais namīpašums” individuālo dzīvojamo māju teritorijās. Prieks, ka arī novada uzņēmēji attīsta ar vidi saistītu uzņēmējdarbību. Jūnijā SIA “Ķilupe” Ogresgalā atvēra sadzīves atkritumu šķirošanas staciju un kompostēšanas laukumu, piesaistot ES Kohēzijas fonda finansējumu. Šī ir pirmā šāda veida stacija Rīgas reģionā. Septembra beigās šķiroto atkritumu savākšanas laukums atklāts Madlienā.
* Kaut gan ekonomiskā situācijā Latvijā nav spoža, uzņēmēji nenokar degunu. 2012. gada septembrī tika atklāta jauna, moderna govju ferma (SIA “Ogres piens”) un cūkkopības komplekss ar biogāzes ražotni “Rukši” (SIA “Baltic Pork”). Gada nogalē Ogres Biznesa un inovāciju inkubators sadarbībā ar pašvaldību jau trešo gadu organizēja Uzņēmēju dienu.
Citām Latvijas pašvaldībām vēlam to pašu, ko sev – nezaudēt darba sparu un optimismu, izmantot visas iespējas attīstīties un pilnveidoties, kā arī aizvien uzlabot komunikāciju ar saviem iedzīvotājiem un paplašināt sadarbību ar saviem partneriem! Vēl veiksmīgāku 2013. gadu!
Pļaviņu novads
Ko mūsu novada vēsturei un iedzīvotājiem atstājis 2012. gads?
* 2012. gadā pabeigts Pļaviņu novada ģimnāzijas un PII “Bērziņš” ēku siltināšanas projekts, ko atbalstīja Klimata pārmaiņu finanšu instruments. Bērnudārzā ierīkota sistēma, kas automātiski nosaka siltuma patēriņu mēnesī un gadā. Visus rādījumus var redzēt gaitenī novietotajā ekrānā, un siltuma daudzumu iespējams regulēt atbilstoši laikapstākļiem. 22. oktobrī ekspluatācijā nodeva Pļaviņu novada ģimnāzijas atdzimušo ēku. Līdz septembrim darbus pabeigt nebija iespējams, tāpēc skolēniem mācību gada sākumā bija jāsadzīvo ar dažām neērtībām. Nosiltināta ēkas fasāde, nomainīta elektroinstalācija, apkures sistēma, vecie logi, iztīrīta ventilācija, nomainīts un siltināts jumts ēkas daļai gar Daugavas ielu un sporta zālei, kur izbūvēta pilnīgi jauna apkures sistēma ar gaisa pūtējiem.
* 29. septembrī Pļaviņu ģimnāzijas Odzienas filiāle jaunajā sporta hallē svinēja savu 120. jubileju ar svētku pasākumu “Nekas nav mainījies”. 19. gadsimta beigās dibinātā skola piedzīvojusi dažādus laikus, bet turpina pastāvēt joprojām. Cerams, ka daudzie vēlējumi par to, lai dzīves ritējums skolā neapstājas, – piepildīsies!
* 27. oktobrī Kultūras centrā atzīmējām Pļaviņu mūzikas skolas 55 gadu jubileju. Gaviļnieki nebija iecerējuši plašu pārskatu par skolas darbību, bet gan centās sagādāt patīkamu, emocionālu kopābūšanu ar draugiem, skolasbiedriem, bijušajiem audzēkņiem, skolotājiem, kolēģiem. Starp priekšnesumiem klausītājiem nolasīja apkopotās skolēnu domas par mācībām mūzikas skolā un iemesliem, kas pievērsuši mūzikai. Tam sekoja lielisks skolas absolventu koncerts un apsveikumi. Ar oriģinālu apsveikumu mūzikas skolu svētkos sveica novada Kultūras centrs, mudinot mūzikas skolas kolektīvu domāt par senioru apmācību mūzikā. Vakara noslēgumā skolas direktore Dita Ārgule pateicās saviem priekšgājējiem un visiem sveicējiem, īpaši novada domei par materiālo atbalstu un biļetēm uz operas izrādi.
* 1. un 2. novembrī Pļaviņu novada ģimnāzijā notika Latvijas skolu tehnoloģiju ekspozīcija jeb LatSTE. Vairāk nekā 500 izglītības darbinieku un uzņēmumu pārstāvju piedalījās semināros, radošajās darbnīcās un iepazinās ar tehnoloģiju ekspozīcijām. Tika prezentēta jaunā Windows 8 operētājsistēma, kas ir kā starpposms no klasiskiem datoriem uz skārienjutīgām iekārtām. Ekspozīcijās bija parādīti dažādi ar datoru savienojami mērinstrumenti un sensori un ar to darbību saistīta programmatūra ķīmijas, fizikas un citu mācību priekšmetu apmācībai.
* Vietalvas kapos restaurēta kapliča un salabota sēta, kas liegs meža zvēriem ziemā postīt kapus. SIA “Jards” celtnieki mēneša laikā paveica darbus par 18,5 tūkstošiem latu, kas iegūti, pārdodot izsolē izstrādei meža cirsmu Vietalvas pagastā. Celtnieki strādājuši, saudzējot dabas resursus – daļa kokmateriālu likti lietā atkārtoti, daļa iegūti, izmantojot nenoplicinošas mežsaimniecības principus, darbos izmantoti Vesetas un lietusūdeņi, bet, sākot darbus, uz mežu pārvietotas skudras, kas bija iemitinājušās kapličā.
* Pļaviņu pilsētas iedzīvotāji un viesi sākuši izmantot jaunizbūvēto tualeti pilsētas skvērā pie Pļaviņu kultūras centra Daugavas ielā 49. Aprīlī tika uzsākts Latvijas–Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas atbalstītais projekts “Zaļā pilsētvide”, kur Eiropas Savienības ieguldījums ir 85% apmērā. Tualetē ierīkots ūdensvads un kanalizācija, telpas ir plašas un tiek apsildītas ar infrasarkano sildītāju. Atsevišķas telpas aprīkotas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un māmiņām ar zīdaiņiem. Jaunbūve plānota ar perspektīvu, jo pilsētas centrā turpinās celtniecība – tiek rekonstruēts pilsētas tirgus un taps laivu piestātne.
Preiļu novads
Jānis Vaivods
Aizvadītais gads Preiļu novadam bijis darbīgs un gaišs. Izdevies iesākt daudz labu lietu, kas virzītas uz attīstību un mūsu cilvēku dzīves kvalitātes un vides uzlabošanu.
* 2012. gadā uzsākti ūdenssaimniecības sakārtošanas otrās kārtas darbi, turpinās ceļu infrastruktūras rekonstrukcija, sākusies izglītības iestāžu energoefektivitātes uzlabošana, tiek pilnveidots sociālo pakalpojumu klāsts un kvalitāte, aktīva un daudzveidīga ir bijusi kultūras un sporta dzīve.
* Novads ir ticis pie sava jaunā ģerboņa, godam esam uzņēmuši pašvaldību delegātus un valsts augstākās amatpersonas LPS 23. kongresā.
* Aizvadītajā gadā izdevies piesaistīt vairākus privātos investorus, kuru īstenotās ieceres nesīs labumu novadam arī tālākā nākotnē.
* Gada noslēgumā par ieguldījumu novada iedzīvotāju labklājības vairošanā, nopelniem uzņēmējdarbības attīstībā, akciju sabiedrības “Preiļu siers” izaugsmē un Preiļu vārda atpazīstamības veicināšanu Latvijā un ārpus valsts robežām A/S “Preiļu siers” valdes priekšsēdētājam Jāzepam Šņepstam tika piešķirts Goda pilsoņa nosaukums.
* Laukos turpina atgriezties jaunieši, kas, nebaidoties smagā darba, pārņem savu vecāku saimniecības. Aktīvi tiek dibināti jauni uzņēmumi, kas meklē un atrod savu tirgus nišu. Tiek veidotas biedrības, kas aktivizē un iesaista apkārtējos. Tas ir apliecinājums cilvēku vēlmei dzīvot Preiļu novadā, strādāt un atpūsties savā dzimtajā pusē. Mēs esam lepni par mūsu cilvēkiem, kas ne vien apzinīgi dara savus ikdienas darbus, bet ir aktīvi un atsaucīgi arī sabiedriskajā dzīvē.
* 2013. gadā mēs lauzīsim tradīciju, jo šogad tiks svinēta ne vien pilsētas tiesību piešķiršanas 85. gadskārta, bet arī 665. gadadiena, kopš pirmo reizi vēstures avotos ir minēts Preiļu vārds. Aicinām arī jūs pievienoties svētku svinībām, kas notiks no 30. augusta līdz 1. septembrim!
Priekuļu novads
Ieva Fogele
2012. gadu mūsu novadā varētu raksturot kā zaļo gadu, jo pērnā gada notikumi un realizētie projekti saistās ar zaļo nokrāsu.
* 2012. gada pavasarī ieguvām savu – Priekuļu novada ģerboni, kura pamatā ir zaļš fons, uz kura attēlota zelta saule ar pulksteņa ciparnīcu.
* Pavasarī gadskārtējo Meža dienu ietvaros rīkotajā pasākumā par meža stādīšanu, kopšanu un izstrādi Priekuļos pulcējās apmēram 1100 dalībnieku. Pasākumu organizēja Priekuļu novada pašvaldība un SIA “Metsa Forest Latvia”. Aicinājumam “Nāc līdzi, ejam mežā!” atsaucās ne tikai Priekuļu novada, bet arī kaimiņu pašvaldību bērni, skolotāji un vecāki. Divas skolēnu klases bija atbraukušas pat no Balviem. Meža dienu apmeklētājiem kopīgi ar dažādu nozaru meža speciālistiem 16 meža pieturās bija iespējams uzzināt par dabas aizsardzību, meža audzēšanu, kopšanu, par kokiem, augiem, dzīvniekiem mežā, ka arī iemēģināt roku šaušanā.
* Viens no ļoti nozīmīgiem labiekārtošanas projektiem pērn tika īstenots Liepas pagastā – rekonstruēta un labiekārtota Lielā Ellīte. Tika sakopta klints apkārtne, novākti aizlūzušie koki, uzstādītas barjeras, lai ierobežotu cilvēku plūsmu pa klints virsmu. Ierīkojot barjeras, izmantota unikāla, videi draudzīga metode – skrūvpāļi, tos ieskrūvējot zemē un uz tiem uzstādot barjeras. Lai droša un ērta būtu pārvietošanās arī māmiņām ar bērnu ratiņiem un cilvēkiem ratiņkrēslos, ierīkots apgaismojums un gājēju celiņš no videi draudzīga materiāla – māla klinkera. Ellītē ir uzstādīta arī videonovērošanas kamera, kas tiek translēta Priekuļu novada mājaslapā www.priekuli.lv, kur ikviens interesents var aplūkot objektu tiešsaistē.
Lai novirzītu kaut daļu uzmanības no iespējamās unikālā ieža postīšanas, blakus klintij izveidots jauns objekts – kulta vieta – kulta akmens ar labirintu, uz kura ir arī putnu dzirdinātava un latviskās zīmes. Tas ir prototips senlatviešu veidotajām svētvietām. Mums izdevies sakārtot ģeoloģiski un ģeomorfoloģiski aizsargājamu dabas un kultūras pieminekli, lai tas priecētu arī nākamās paaudzes.
Liepas Ellītes atklāšanas svētkos bērnudārza audzēkņi un Liepas pamatskolas absolventi Liepas ciematā iestādīja 40 jaunas liepiņas.
* Turpinot 2011. gadā uzsāktā Saules parka labiekārtošanu, aizvadītajā gadā ar Hipotēku bankas atbalstu parkā tika ierīkota Saules taka. Tas ir gājēju celiņš 30 metru garumā, un gar to izveidotas 30 dažādu ārstniecisko augu dobītes saules formā. Veidojot Saules taku, pieaicinājām arī konsultantu – fitoterapeitu Artūru Tereško. Taka veidota no dažādu izmēru oļiem. Staigājot pa Saules taku basām kājām, augu enerģētiskā iedarbība pastiprinās un summējas ar pēdu aktīvo zonu masāžu.
* Pie nozīmīgiem zaļajiem darbiem jāatzīmē Veselavas muižas parka rekonstrukcija – iestādīti koki un krūmi, ievērojot 19. gadsimta eklektikas stila īpatnības, atjaunoti divi tiltiņi. Tāpat atjaunota arī vēsturiskā melnalkšņu aleja gar iebraucamo ceļu pie muižas ēkas. Tā kā muižas ansamblī ir saglabājusies unikāla meliorācijas sistēma – grāvju malas nostiprinātas ar laukakmeņu sienu – uzsākta pakāpeniska tās atjaunošana, saglabājot vēstures liecības nākamajām paaudzēm. Savukārt muižas parka daļā pie brīvdabas estrādes pilnībā atjaunotas koka kāpnes dabas takās gar Rauņa upi.
2013. gadā vēlam visiem būt gudriem, izturīgiem un pacietīgiem! Sargājiet mums visiem dabas dotās četras veltes – dvēseles brīvību, gara spēku, prāta gaišumu un sirds labestību!
Rēzeknes pilsēta
Olga Grišina
2012. gads Rēzeknē bija brīnišķīgu pārmaiņu laiks. Jau pašā Rēzeknes pilsētas vārdā ietverts cēlā zieda – rozes – nosaukums, kura pumpurs jau ir mazliet pavēries un pavisam drīz apburs visus ar savu jauko ziedu un aromātu. Rēzekne uzplaukst. Tā ir likumsakarība – rēzekniešu, kas iegulda savu sirdi dzimtās pilsētas labklājībā, neatlaidīgā darba rezultāts.
2012. gads iezīmējās ar vairākiem nozīmīgiem pasākumiem.
* 1. septembrī Rēzeknē tika atklāts Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrs “Zeimuļs”, kas tagad ir ļoti populārs bērnu un jauniešu vidū. No “Zeimuļa” līdz jaunajai Latgales vēstniecībai “Gors” (to atklājām 30. maijā) izveidota jauna gājēju iela gar Rēzeknes upi, ko pilsētas iedzīvotāji ir ļoti iemīļojuši.
* Veikti pilsētas galvenās transporta maģistrāles – Atbrīvošanas alejas rekonstrukcijas pamatdarbi, tostarp uzstādīts dekoratīvais apgaismojums, jauni soliņi un pulksteņi. Pabeigta Zilupes ielas rekonstrukcija, veikta vairāku pašvaldības ēku renovācija. Pilsētā tiek uzstādīta koģenerācija, atjaunota ūdenssaimniecība, modernizēta pilsētas slimnīca.
* Rēzeknē dzīvo ļoti sportiski cilvēki – 2012. gadā šeit notika liels pusmaratons, kurā piedalījās viesi no visas Latvijas un ārzemēm. Aizvadītajā gadā notika arī svarīgi kultūras pasākumi: III Pasaules latgaliešu saiets, Baroka mūzikas dienas, teātru festivāls “Soli pa solim”, pilsētas svētki un daudz kas cits.
Jaunajā gadā novēlam kolēģiem izturību, pacietību un neizsīkstošu enerģiju visambiciozāko ideju īstenošanā! Vēlam jums arī vairāk brīvdienu, lai būtu laiks atbraukt uz Rēzekni un izbaudīt Latgales viesmīlību, sirsnību un siltumu!
Ropažu novads
Inga Koleča
Mūsu novada devīze – “Esi savējais Ropažu novadā!”. Mūsu lielākā vērtība ir radoši, uzņēmīgi, darbīgi un iniciatīvas bagāti cilvēki, un mēs vēlamies, lai ikviens Ropažu novadā justos patīkami, ērti, labi un būtu vienmēr gaidīts.
* Lepojamies ar to, ka Ropažu novads ir līderis mājokļu siltināšanas jomā Latvijā. Iedzīvotāji izrādījuši lielu ieinteresētību un aktivitāti savu mājokļu siltināšanā. Tā, piemēram, Zaķumuižas ciematā drīzumā gandrīz visas daudzdzīvokļu mājas būs nosiltinātas un rekonstrukcijas gaitā ieguvušas jaunu, modernu, skaistu ārējo veidolu, vienlaikus kļūstot ilgtspējīgākas un, kas nav mazsvarīgi, samazinot iedzīvotāju ikmēneša apkures izmaksas.
* Pateicoties pašvaldības un Eiropas Savienības līdzfinansējumam un novada iedzīvotāju aktivitātei, piedaloties vietējās rīcības grupas izsludinātajos LAD projektu konkursos, bērni vairākos novada ciematos tikuši pie jauniem, moderniem aktīvās atpūtas rotaļu laukumiem.
* Sākām izstrādāt novada attīstības programmu nākamajiem septiņiem gadiem. Tajā iesaistījām iedzīvotājus, uzņēmējus un jauniešus, kopīgi domājot par to, kā saredzam novada attīstību turpmāk.
* Esam ieguvuši arī neparastu kultūras projektu “Āra lasītava”, kas vienuviet pulcēja tos, kas vēlas apgūt ko jaunu un neparastu, būt klāt meistarklasēs džezā, blūzā, ielu vingrošanā, mandalu veidošanā, kulinārijas prasmēs, zvaigžņu vērošanā, grāmatu lasīšanā utt.
* “Rīgas festivāla” ietvaros pirmoreiz Ropažu baznīcā notika džeza mūzikas nakts koncerts ar latviešu vokālā džeza grupu “Framest”.
* Jau piekto gadu pēc kārtas Ropažu novadā notika populārais novada iepazīšanas pasākums kopā ar Ropažu novadpētnieku Andreju Planderu “Ar velo pa novadu”, kurā ar interesantiem nostāstiem un leģendām iepazinām novada īpašās, vēsturiskās un visādi citādi interesantās vietas.
* Dienu pirms valsts svētkiem (arī jau piekto gadu) īpašā ceremonijā “Ropažu novada lepnums” godinājām tos novada ļaudis, kuri bijuši nesavtīgi, novada labā paveikuši ko patiesi nozīmīgu un godam nesuši Ropažu vārdu ārpus novada robežām.
Jaunajā gadā ikvienam vēlam iegūt sirdsgudrību un sirdsskaidrību! Būt līdzatbildīgiem, mērķtiecīgiem un atvērtiem un ikdienas steigā starp daudzajiem darbiem un atbildībām nepazaudēt mirkli sev, spēju priecāties un brīnīties!
Salacgrīvas novads
Ilga Tiesnese
2012. gadu mūsu novadā varētu raksturot ar zaļo krāsu – jo esam Zaļais novads – domājam, plānojam, strādājam un dzīvojam “zaļi”. Jau 2009. gadā pieņēmām zaļo deklarāciju, esam realizējuši “zaļos” – alternatīvās enerģijas un energoresursus taupošus projektus. Salacgrīvas vidusskola, sporta komplekss, mūzikas skola un PII “Vilnītis” “sildās”, izmantojot jūras siltumu, savukārt vasarā silto ūdeni vidusskola iegūst no saules kolektoriem, kas uzstādīti uz skolas jumta. Zaļi domā arī novada uzņēmēji, jo Duntes muižas Minhauzena muzejā šogad atklāja Saules dārzu ar 261 saules paneli.
* 2012. gadā ieguvām pirmo vietu VARAM rīkotajā Radošuma balvu konkursā vidējo pašvaldību grupā par jauniešu biznesa plānu konkursu komercdarbības uzsākšanai Salacgrīvas novadā un pašvaldības iniciatīvu sadarbībā ar uzņēmējiem, organizējot skolēnu starptautiskās jauniešu nometnes.
* Grūti nosaukt vienu nozīmīgāko 2012. gada notikumu. Kultūras dzīvē tas noteikti ir akustiskās mūzikas festivāls “Sudraba kaija” Liepupē, infrastruktūras jomā – uzsāktā jauniešu iniciatīvas centra rekonstrukcija. Lielākie un finansiāli ietilpīgākie darbi visā pašvaldības teritorijā saistīti ar ūdenssaimniecības projektiem, kas paredz gan jaunu ūdens un kanalizācijas vadu izbūvi, gan esošo rekonstrukciju. Prāvākais – pāris miljonu vērts – tiek īstenots Salacgrīvā.
* Uzsākta Promenādes projekta izstrāde Salacas labajā krastā, tās būvniecībai iedzīvotāji ved un dāvina akmeņus.
* Svarīgākais, mūsuprāt, ir turpināt un attīstīt labas lietas. Jo arī Antuāna de Sent – Ekziperī Mazais princis saka: mēs esam atbildīgi par tiem, ko esam pieradinājuši... Pieradinājuši mēs esam daudz – starptautisko Masku festivālu, Plostnieku svētkus, Biedrību dienu Vasarsvētkos, Līgo teātra spēlēšanu, Jūras svētkus, “Positivus” festivālu, novada senioru svētkus, starptautisko klasiskās mūzikas un Ziemeļlivonijas festivālus, Nēģu dienu un Patriotiskās dzejas festivālu. Par šiem svētkiem mēs daudz domājam un to ieceri attīstām, lai pie mums brauktu ciemos un klātienē redzētu Salacgrīvas novada brīnišķīgo dabu, satiktu sirsnīgus un atvērtus cilvēkus un gūtu pozitīvu enerģiju!
* 2012. gadā noslēdzām sadarbības līgumu ar Gabalas pašvaldību Azerbaidžānā, turpinām draudzību ar pašvaldībām Nīčepingā Zviedrijā un Handevitā Vācijā. Turpinām labi uzsākto sadarbību ar konsultatīvajām padomēm, biedrībām un NVO.
Citu pašvaldību un Salacgrīvas novada ļaudīm un pašvaldību darbiniekiem novēlam – lai nepietrūkst sirds siltuma un mīļuma šajā steigas pilnajā laikā! Biežāk atcerēsimies to labo, ko esam izdarījuši! Parasti labais šķiet pats par sevi saprotams un ātri aizmirstas. Reizēm ikdienībā, meklējot taisnību, ķildojamies, pārmetam cits citam, aizmirstam pateikt ko labu. Turpināsim strādāt un domāt, kā dzīvot labāk! Iespējams, tieši mums jāiestāda tas koks, kas nesīs augļus nākamajām paaudzēm. Dzīvosim šodienai un atcerēsimies, ka rītdiena jau rīt kļūs par šodienu! Strādāsim, jo mūsu vietā neviens cits neko nedarīs! Katrs gads ir labāks par iepriekšējo kaut vai tāpēc vien, ka tas būs citādāks.
Salas novads
Kristīne Jucīte
Pēc teritoriālās reformas tieši pēdējā, 2012. gada laikā cilvēki novadu sākuši uztvert kā vienu veselu. Tāpēc novada ģerboņa izstrāde un saņemšana no Valsts prezidenta rokām bija nepieciešama un pareizā laikā, lai iedzīvotāji vēl vairāk apzinātos piederību Salas novadam. Ģerboņa pamatā ir sēļu karoga krāsas: zaļš, balts un sarkans, bet tā centrā – meža zemene, kas simbolizē ikvienu novada iedzīvotāju ar iespēju ziedēt un dot augļus par prieku sev un citiem.
Visvairāk naudas pašvaldība atvēl izglītībai, bet kultūra ir neatņemama dzīves sastāvdaļa, lai cilvēki vēlētos dzīvot mūsu novadā. Tāpēc LAD projektu ietvaros veiktie remontdarbi Salas un Sēlpils kultūras namā priecē ikvienu kultūras pasākumu apmeklētāju un amatierkolektīva dalībnieku.
Protams, ka jāsakārto arī attiecības ar apkārtējo vidi, lai paaudzes pēc mums dzīvotu tīrā un sakoptā vidē. Pabeigti būvdarbi kanalizācijas tīklu izbūvei Ozolkalna ielā un attīrīšanas iekārtu rekonstrukcija Salas ciemā, realizējot projektu “Ūdenssaimniecības attīstība Salas pagasta Salas ciemā”. Ar LEADER atbalstu iegādāti konteineri, lai uzsāktu atkritumu šķirošanu.
Publiskās apspriešanas rezultātā novada dome atbalstīja ieceri par polimēro materiālu un uz to bāzes radīto produktu ražošanu Salā, ievērojot vides prasības. Mēs esam interesanti investoriem!
2013. gadā vēlam visiem daudz gaišu ieceru un plānu, tad atnāks arī to realizācijas iespējas!
Saulkrastu novads
Marika Grasmane
Trīs krāsas – dzeltenā, kas simbolizē sauli, zilā – jūru un zaļā – mežus, ir Saulkrastu novada 2012. gada galvenās krāsas. Šīs krāsas mirdz novada ģerbonī un karogā, apliecinot novada identitāti un stiprinot patriotismu, un ikviens darbs, kas šogad paveikts novada attīstībai un iedzīvotāju labā, vieno un rada kopības izjūtu – veido dzimtās un dzīvesvietas mīlestību.
Aizvadītais gads Saulkrastiem bijis īpašs, tas nesa gandarījumu un atziņu – ir padarīts daudz. Šajā gadā pēc fasādes renovācijas no jauna iemirdzējās Zvejniekciema kultūras nams, uzposta vietējiem iedzīvotājiem un novada viesiem tik iemīļotā Baltā kāpa, vairākās ielās, kā arī pie Saulkrastu dzelzceļa stacijas atjaunotas un no jauna izbūvētas ietves, pilsētā rekonstruēta apgaismojuma sistēma, Zvejniekciemā jauniešu brīvā laika pavadīšanai izbūvēts skeitlaukums. Saulkrasti uzziedēja vārda tiešā nozīmē. Taču pats galvenais – pilsētai “iepukstējās” sava sirds – Saules laukums, ko atklāja pagājušā gada maijā. Pamazām novadā veidojas tradīcija nozīmīgus brīvdabas pasākumus organizēt jaunatklātajā laukumā.
Savstarpējo sapratni, darbošanās prieku un ticību saviem spēkiem novēlam visām Latvijas pašvaldībām, to vadītājiem un iedzīvotājiem jaunajā – 2013. gadā!
Siguldas novads
Diāna Kondratenko
2012. gada nozīmīgākie jaunumi.
* 1. septembrī tika atklāta rekonstruētā dzelzceļa stacija, stacijas laukums un Laimas pulkstenis.
* Aizvadītā gada tūrisma sezonā ciemiņu skaits pieauga vidēji par 15–20%, palielinājās arī tūrisma pakalpojuma sniedzēju apgrozījums. Nozīmīgākais sezonas jaunums bija Siguldas pils atklāšana pēc rekonstrukcijas. Tajā iespējams izbaudīt Livonijas ordeņa brāļu ikdienu un piedalīties viduslaiku dzīrēs Siguldas pils tornī.
* Paplašināta novadā deklarēto iedzīvotāju identifikācijas karšu programma, tās saņēmuši jau vairāk nekā puse novadā deklarēto iedzīvotāju.
* Kopš 1. septembra novada iedzīvotājiem ir pieejami desmit bezmaksas autobusu maršrutu.
* Jau septīto gadu pieaug jaundzimušo mazuļu skaits. Novadā ir viens no Latvijā lielākajiem pašvaldību pabalstiem (minimālās algas apmērā) novadā deklarētajiem vecākiem. Vērojot demogrāfijas rādītājus, 2013. gadā plānota jauna bērnudārza būvniecība, lai visiem novada mazuļiem būtu iespēja no pusotra gada vecuma apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādes un vecāki varētu strādāt.
* 2012. gadā uzsāktas jaunas tradīcijas – Veselības dienas, kurās novadnieki varēja saņemt bez maksas ārstu konsultācijas, un jaundzimušo novadnieku sveikšanas pasākums.
* Uzlabojot drošību novadā, pašvaldības policijai iegādāts vēl viens operatīvais transportlīdzeklis, kas aprīkots ar audio un videonovērošanas sistēmām, izveidota pašvaldības policijas velopatruļa.
* Lai rosinātu iedzīvotājus pievērsties aktīvam dzīvesveidam, izveidots āra trenažieru laukums Raiņa parkā, atjaunotas skeitrampas, veikts sporta skolas fasādes remonts un siltināšana, uzsākta jauna stadiona būvniecība ar 200 m skrejceļu, futbola, pludmales volejbola un basketbola laukumu, tāllēkšanas sektoru, vingrošanas rīku un āra trenažieru zonu. Notiek aktīvs darbs pie Laurenču sporta un aktīvās atpūtas kompleksa izveides, kas paredz izbūvēt unikālu slēpošanas trasi ar iebūvētu aukstuma iekārtu mākslīgā sniega seguma saglabāšanai un servisa māju. Vasarā trasi varēs izmantot skrituļošanai, kā arī tā būs piemērota skriešanai, ko nodrošinās koka mulčas seguma josla gar asfaltēto daļu visā trases garumā.
* Pašvaldība turpina investīcijas novada infrastruktūrā – izbūvēti gājēju un veloceliņi, ierīkots mūsdienīgs apgaismojums vairākās ielās, bet 23 gājēju pārejas aprīkotas ar speciālām lampām, veikti grantēto ceļu posmu remonti vairāk nekā 35 km garumā, bet Rožu ielai uzklāts jauns asfalta segums.
Skrīveru novads
Ināra Mikažāne
Mūsu pašvaldībai 2012. bija jubileju gads: apritēja 130 gadu, kopš ap Skrīveru dzelzceļa staciju sāka veidoties pašreizējais novada centrs, 30. gadskārtu svinēja pirmsskolas izglītības iestāde “Sprīdītis”, dižajam novadniekam Andrejam Upītim atzīmējām 135. dzimšanas dienu, 10 un 15 gadu svinības bija vairākiem Kultūras centra pašdarbības kolektīviem un pulciņiem. Visa gada garumā Skrīveros pastiprināta uzmanība tika pievērsta novada vēsturei un skrīveriešiem, kuri devuši būtisku ieguldījumu novada attīstībā un popularizēšanā.
* Pērn Skrīveri kļuva bagātāki par vienu sociālās palīdzības iestādi – dienas aprūpes centru, kas iekārtots atjaunotā namā un lieliski iekļaujas sociālās aprūpes centra “Ziedugravas” ēku kompleksā.
* Pagājušajā gadā Skrīveri iesaistījās KNHM (Nīderlandes) atbalstīto projektu īstenošanā. Galvenais šajās iniciatīvās – ieraudzīt, kur nepieciešams kaut ko sakopt vai uzlabot, atrast domubiedrus un pēc tam kopā izdarīt. Izrādās, ka šāds brīvprātīgais darbs gan dod labumu sabiedrībai, gan rada prieku un sniedz gandarījumu pašiem darītājiem.
Tāpēc mūsu novēlējums – darīsim paši, darīsim kopā!
Smiltenes novads
Marita Mūze
Smiltenes novadu raksturo tā devīze – “Vieta, kur augt!”. Tā ir vieta, kur attīstīta konkurētspējīga uzņēmējdarbība, tiek koptas izglītības, kultūras un sporta tradīcijas, radīta pievilcīga dzīves vide, kur dzīvo un darbojas gudri un izglītoti cilvēki. Ar šādu devīzi gadu no gada strādā Smiltenes novada dome, lai dzīve novadā kļūtu arvien labāka. Liekas, ka beidzot esam sākuši dzīvot novadā kā viens vesels, nav vairs pilsētnieku un laucinieku, bet ir Smiltenes novada ļaudis!
2012. gads aizritējis attīstības zīmē.
* Tika realizēti vai iesākti vairāki vērienīgi projekti, piemēram, lauku ceļu rekonstrukcija, pilsētas ielu rekonstrukcijas otrā kārta, Smiltenes kultūras nama rekonstrukcija, Palsmanes bērnudārza un Grundzāles pamatskolas siltināšanas projekti, ūdenssaimniecības sakārtošanas projekti Grundzāles, Blomes, Bilskas, Variņu un Palsmanes ciemā, Smiltenes pilsētā, Grundzāles un Blomes brīvdabas estrāžu atjaunošana u.c.
* Ar novada iedzīvotāju atbalstu vasaras vidū tika izvēlēts Smiltenes novada karogs, aizvadīti vērienīgi sporta un kultūras pasākumi.
* Lepojamies ar sava novada cilvēkiem, kuri pērn guva panākumus dažādu līmeņu sacensībās. Īpaši jāatzīmē šķēpmetējas Līnas Mūzes un BMX riteņbraucējas Sandras Aleksējevas dalība Londonas Olimpiskajās spēlēs. Līnas izcīnītā 13. vieta un Sandras 14. vieta BMX ir ļoti augsts sasniegums.
* 2012. gadā domes augstāko apbalvojumu – titulu “Smiltenes novada Goda cilvēks” saņēma amatnieks, Latvijā pazīstamais mucu meistars Alberts Mednis, kurš septembra sākumā atzīmēja savu 99 gadu jubileju.
* Mūsu novadā dažādās nozarēs ir uzņēmumi, kas ieņem vadošas vietas visas valsts mērogā un minēti lielāko nodokļu maksātāju vidū, tāpēc Smiltenes novadā ir viens no zemākajiem bezdarba līmeņa radītājiem valstī. Z/s “Rožkalni” īpašnieks Ivars Ādamsons 18. novembrī saņēma valsts apbalvojumu – Atzinības krustu par izciliem sasniegumiem savā īpašumā, kā arī fonda “Lāčplēsis” Goda zīmi bronzā. AS “Smiltenes piens” kolektīvs pērn atzīmēja savu 100 gadu jubileju, tās ietvaros uzdāvinot skaistus svētkus pilsētai un novadam. 2012. gada oktobrī jau iepriekš saņemtajiem apbalvojumiem piensaimnieki pievienoja vēl vienu – konkursa “Sējējs 2012” balvu nominācijā “Lauku attīstības projekts pārtikas ražošanā”. Z/s “Kalējiņi” pērn atklāja vienu no modernākajām piena lopkopības fermām ne tikai novadā, bet arī Latvijā. Slaucamo govju kūtī ar 320 vietām izmantota Latvijā mūsdienīgākā ganāmpulka nepiesietās turēšanas tehnoloģija.
* Īstenojot divus projektus, Smiltenē rekonstruēti un labiekārtoti deviņu ielu posmi un to krustojumi.
* Vērienīgi remontdarbi pērn notika 1962. gadā celtajā Smiltenes kultūras namā, ko plānots atklāt 2013. gada 8. martā.
Novēlam, lai 2013. gads ienes ikvienā mājā vēl vairāk sirdsdegsmes un mīlestības, nezūdošu enerģiju un optimismu, jo tikai tā mēs spēsim celt gan savu, gan savas ģimenes un tautas labklājību! Neturēsim naidu cits uz citu, būsim saprotoši, laipni, dzīvespriecīgi un izpalīdzīgi!
Strenču novads
Ginta Gailīte
Mūsu novads izveidojies Vidzemes upju pērles Gaujas krastos, tāpēc mūsu krāsa ir zilā. Tai atvēlēta nozīmīga vieta novada ģerbonī un logo, zilo krāsu izmantojam novada suvenīros. Aizvadītajā gadā izvēlējāmies arī mūsu novada devīzi – “Spēks no Gaujas smelts” un iestādījām zilo puķu dobi pie plosta maketa. Mums patīk zilās krāsas simboliskā nozīme – stabilitāte, uzticamība, veiksme, gudrība, spēks, rāmums, bezgalība.
Strenču novada ļaudis 2012. gada 4. augustā svinēja sava novada svētkus, kopā pulcējot novada iedzīvotājus, uzņēmējus, viesus un sadarbības partnerus. Svētku diena noslēdzās ar novada pašdarbības kolektīvu lieluzvedumu, ko pēc Žila Verna romāna “Noslēpumu sala” motīviem veidoja režisors Kārlis Anitens, bet viens no svarīgākajiem notikumiem bija Strenču novada karoga pacelšana mastā.
Atkal no jauna savu vēsturi sācis rakstīt Sedas kultūras nams, kas 1. septembrī piedzīvoja atdzimšanu. Vēsturiskā ēka būvēta 1959. gadā. Senāk te notikusi rosīga kultūras dzīve, taču kopš 1996. gada kultūras nams netika izmantots, un Staļina klasicisma stilā celtā ēka pamazām gāja bojā. Nu tajā atkal notiek pašdarbnieku rosība, atsākas koncerti un citi pasākumi.
Lai, baltus ceļus brienot, baltas domas rosās un pretim nāk tikai balti cilvēki! Lai baltas dienas un balti darbi 2013. gadā!
Tērvetes novads
Inita Roze
Domājot, ko atveidot ģerbonī kā zīmīgu un raksturīgu tikai Tērvetes novadam, nonācām pie vēl mazzināmas informācijas. Izrādās, ka Tērvetes, Bukaišu un Augstkalnes apkārtnē, pagastos, kas veido Tērvetes novadu, sastopams Latvijā ļoti reti izplatīts savvaļas augs astrancija jeb lielā zvaigznīte, kas ir īpaši aizsargājams augs, pirmo reizi ievākta 1912. gadā. Tātad – 100 gadu garumā esam pratuši saglabāt novadā tikai mums dabas uzticētās īpašās vērtības.
2012. gads turpmāk saistīsies ar diviem galvenajiem notikumiem.
* Ģerboņa izveide, kuru svinīgi saņēmām Valsts prezidenta pilī 6. septembrī. Mūsu īpašais lepnums saistīts ar to, ka novada ģerboņa autors ir Tērvetes senvēstures muzeja vadītājs, Mag.hist. Normunds Jērums. Tagad ierāmēts ģerboņa attēls jau svinīgi pasniegts katrai novada iestādei.
* Novada desmit gadu jubilejas svinības visa 2012. gada garumā. Gada sākumā projektu nedēļā skolu jaunieši filmēja, fotografēja, intervēja un izzināja iedzīvotāju, iestāžu vadītāju un uzņēmējdarbības pārstāvju viedokli par Tērvetes novada izveides ieguvumiem un iespējamiem zaudējumiem. Darba rezultātā tika izveidota vispusīgi informējoša ceļojošā izstāde, kas oktobrī apceļoja visas novada izglītības iestādes, bet valsts svētku pasākumā priecēja novada iedzīvotājus Kultūras namā.
Novembrī savu nepieciešamību apliecināja skolās rīkotās sarunas ar jauniešiem par novadu, tā bija “Tērvetes novada stunda”, bet vienkāršāk – lietderīga jauniešu patriotiskā izglītošana un audzināšana savam novadam.
Vasaras vidū lielākā daļa iedzīvotāju tikāmies divu dienu kultūras programmā “Roku rokā”, kad pie mums viesojās Latvijā populāri mākslinieki – tērvetnieki Žoržs Siksna un Lauris Reiniks. Tas bija brīnišķīgs sākums jaunai tradīcijai – vasaras vidū savus iedzīvotājus pulcēt Tērvetes novada svētkos.
Jubilejas gads noslēdzās ar decembrī sasaukto svinīgo domes sēdi, kurā pulcējās desmit gadu laikā novadā bijušie un esošie deputāti, iestāžu un pakalpojumu centru vadītāji, tie darbinieki, kuri ikdienā rūpējas par ikvienu novada iedzīvotāju. Domes sēdē katrai novada darbības jomai atradām “pievienoto vērtību”, un ikviens mirklis liecināja, ka pirms gadiem pieņemtais lēmums ir bijis pareizs.
Ventspils novads
Gunita Ansone,
Ventspils novada domes priekšsēdētāja pirmā vietniece
Mūsu pašvaldības aizvadītā gada nozīmīgākais notikums bija Ventspils Piejūras brīvdabas muzejā organizētais Ventspils novada desmit gadu jubilejas pasākums “Pagastu dienas”, kas nu jau desmito reizi kopā pulcē visus Ventspils novada ļaudis, lai godā celtu mūsu senču simtgadīgās ēdienu receptes un dažādu mājamatniecības meistaru izstrādājumus. Rudens noskaņu palīdzēja radīt skaistos rakstos izadītie cimdi un zeķes. Novada ļaudīm un viesiem bija iespēja baudīt dažādus gardumus un saņemt arī receptes, iegādāties novada amatnieku darinātās gleznas, koka karotes, mēbeles un pītos grozus, kā arī nogaršot mājražotāju darinātos vīnus, sklandraušus un medu. Kā katru gadu, arī šogad pasākumu kuplināja mūsu novada amatierkolektīvu un viesu priekšnesumi, bija iespēja arī vērot novada tautas tērpu parādi. Īpašs prieks par jaunatnes iesaistīšanos latvisko tradīciju un prasmju pārņemšanā no vidējās un vecākās paaudzes. Dažādās amatnieku meistarklasēs aktīvi līdzdarbojās novada mazpulcēni, kas tirgoja pašu izaudzēto produkciju.
Visiem Latvijas ļaudīm novēlam rūpēties par savu novadu un mūsu skaisto Latviju, lai te būtu patīkami dzīvot, strādāt un atpūsties! Lai rokas un prāts gurtu tīkamā darbā, bet spēkus lai atjauno tuvu un mīļu cilvēku klātbūtne!
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017