Rīga 15°C, mākoņains, bez nokrišņiem, D vējš 5m/s
Sestdiena, 2024. gada 27. aprīlis 11:51
Vārda dienas: Klementīne, Raimonda, Raina, Tāle
Lai gan decembrī valdība atbalstīja grozījumus Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā par deputātu skaita samazināšanu pašvaldībās, Saeimas deputātu vairākums 24. janvārī tos noraidīja. Tāpat Saeima pirmajā lasījumā todien noraidīja arī grozījumus Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā, kas paredz ierobežot pašvaldību deputātu amatu savienošanu.
Galvenais šo plānoto izmaiņu iniciators – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs pauda sarūgtinājumu, uzsverot, ka viņa ierosinātās reformas pašvaldību darbības regulējumā vērstas uz vienu mērķi – tautas priekšstāvju atbildīgāku darbu un jaunu pieeju lēmumu pieņemšanā. “Pašvaldību deputātu skaita izmaiņas nav jautājums par skaitļiem, bet gan par principu, par rīcībspējīgām, efektīvi pārvaldītām pašvaldībām, kurās katrs deputāts strādā visa novada, nevis atsevišķu tā teritoriju interesēs. Taču izskatās, ka lielākā daļa Saeimas deputātu turpina lobēt un vēlas palikt pie līdz šim bieži izplatītā principa, kad katrs domnieks un katrs pagasts domā tikai par savām interesēm un negrib skatīties uz novada attīstības problēmām kopumā,” sacīja E. Sprūdžs, pārmetot koalīcijas partneriem atbalsta trūkumu reformām un norādot, ka balsojumi par šiem likumprojektiem apliecina arī atbalsta trūkumu valdībai Saeimā.
Taču 31. janvārī ministrs varēja triumfēt, jo viņa iniciatīva ieviest pašvaldību deputātiem ierobežojumus savienot amatus guva Saeimas atbalstu, un Edmunds Sprūdžs apgalvo, ka līdz ar to ir mazināts interešu konflikta risks un beidzot pielikts punkts pašvaldību vadības iespējai manipulēt ar saviem darbiniekiem.
“Šis ir ļoti nozīmīgs solis ceļā uz atbildīgākām un labāk pārvaldītām pašvaldībām,” uzsver E. Sprūdžs, paužot cerību, ka likumdevējs tikpat operatīvi un konstruktīvi atbalstīs arī pārējās viņa iniciētās reformas – pašvaldību referendumu ieviešanu un deputātu skaita samazināšanu.
VARAM atsūtītajā preses relīzē pausts, ka ieviest amatu savienošanas ierobežojumus pašvaldību deputātiem bija viena no Edmunda Sprūdža prioritātēm, kļūstot par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru. Nu Saeima atbilstošus grozījumus ir pieņēmusi galīgajā lasījumā, un pašvaldībās lēmējvara tiek nodalīta no izpildvaras.
Grozījumi likumā “Par pašvaldībām” paredz, ka ar 2013. gada 1. jūliju spēkā stāsies amatu savienošanas ierobežojumi pašvaldību deputātiem. Viņi nedrīkstēs ieņemt pašvaldības izpilddirektora vietnieka, kā arī pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītāja un viņa vietnieka amatus. Tāpat deputātiem būs aizliegts ieņemt amatu pašvaldības administrācijā, ja viņu pienākumos iekļauta domes lēmumu projektu sagatavošana, lēmumu tiesiskuma un lietderības pārbaude, kā arī domes pieņemto lēmumu kontrole un uzraudzība.
Deputātiem būs liegts arī ieņemt pašvaldības iestādes vadītāja vai viņa vietnieka amatu. Savukārt uz deputātiem, kuri ir izglītības, kultūras, veselības un sporta iestāžu vadītāji, šis aizliegums neattieksies.
No 2013. gada 1. jūlija pašvaldībās, kurās iedzīvotāju skaits ir mazāks nekā 5000, domes priekšsēdētājs vienlaikus vairs nedrīkstēs ieņemt pašvaldības izpilddirektora amatu.
Turpmāk pašvaldības domes priekšsēdētājs, izpilddirektors, pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītājs un viņa vietnieks būs jāievēl atklātā balsojumā, izmantojot vēlēšanu zīmes. Tādu pašu balsojumu izmantos arī gadījumos, kad būs nepieciešams atsaukt domes priekšsēdētāju vai viņa vietnieku no amata pienākumu pildīšanas un lemt par pašvaldības deputāta mandāta anulēšanu.
Arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir vairakkārt norādījis, ka situācija, vienam cilvēkam ieņemot amatu pašvaldības izpildstruktūrās un pieņemot lēmumus kā deputātiem, radīja ļoti nopietnu risku interešu konfliktam. Patlaban pašvaldībās aizklāts balsojums ir par domes priekšsēdētāja un viņa vietnieka ievēlēšanu amatā vai atcelšanu no amata, kā arī anulējot deputāta mandātu. Citos gadījumos aizklāta balsošana notiek, ja par to nobalso vairākums domes deputātu.
Likums arī paredz, ka no 2014. gada 1. jūlija pašvaldībām būs jānodrošina domes sēžu ierakstīšana audioformātā un ieraksta ievietošana pašvaldības mājaslapā.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017