Rīga 15°C, mākoņains, bez nokrišņiem, D vējš 5m/s
Sestdiena, 2024. gada 27. aprīlis 15:21
Vārda dienas: Klementīne, Raimonda, Raina, Tāle
Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) biedri pēc 15 gadu jubilejas svinībām decembrī jauno gadu uzsāka 9. janvārī Rīgā ar “naudas skaitīšanu”. Nē, svešās kabatās un makos lūrēt nav šo darbarūķu dabā, viņiem vairāk rūp savas pašvaldības nākotnes izredzes.
I. Pašvaldību budžets
LPS finanšu padomniece Lāsma Ūbele bija sagatavojusi prezentāciju “Pašvaldību budžets 2013. gadā”. (Visas sanāksmes prezentācijas atrodamas LPS interneta vietnē http://www.lps.lv/Izpilddirektoru_asociacija/?task=sessions&committee_id=1464).
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN)
⊖ Pašvaldību naudas maku galvenais pildītājs – IIN šogad tika samazināts no 25 uz 24 procentiem, neapliekamais minimums palicis nemainīgs – 45 lati, bet no 1. jūlija par desmit latiem pieaugs ar nodokļiem neapliekamā summa par apgādībā esošu personu. Tā kā pašvaldību daļa no IIN ieņēmumiem pēc gada nogales kolīzijām starp LPS un Ministru kabinetu diemžēl palika nemainīga – 80% apmērā, tad IIN ieņēmumu prognoze ir 698 291 574 lati, no tiem Valsts kases sadales kontā plānoti 433 809 043 lati. 2012. gadā nodokļa faktiskā izpilde bija 698,29 milj. latu, kas salīdzinājumā ar sākotnējo plānu ir par 7% vairāk. 2013. gadam plānotie ieņēmumi ir pērnā gada līmenī. Protams, katrai pašvaldībai tie varētu mainīties dažādu faktoru ietekmē.
⊕ Šogad atšķirībā no iepriekšējiem gadiem valdība pašvaldībām garantēs 100% no plānotajiem ieņēmumiem. Sadalījums pa ceturkšņiem paliek nemainīgs – 20%, 24%, 27%, 29%.
Nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN)
Finanšu izlīdzināšanas aprēķinā 2013. gadā iekļautie NĪN ieņēmumi – 89,495 milj. latu, bet FM prognozētie NĪN ieņēmumi šogad – 119 milj. latu; tātad nepilni 30 miljoni latu nepiedalās kopējā izlīdzināšanas masā, bet paliek to pašvaldību rīcībā, kas nodokli iekasē. Izlīdzināšanas aprēķinam tika izmantota NĪN prognoze zemei ar 25% pieauguma ierobežojumu.
⊖ Vairākās tabulās L. Ūbele parādīja atšķirības starp valsts un pašvaldību budžeta pieaugumu pēdējo gadu laikā. Ja salīdzina plānotos nodokļa ieņēmumus 2013. gadā ar faktiskajiem nodokļu ieņēmumiem 2010. gadā, tad valsts pamatbudžetā vērojams pieaugums par 37%, bet pašvaldību budžetā – tikai par 13%. 2013. gadam plānotais kāpums attiecīgi ir 4% un 2%. Tās bija galvenās domstarpības sarunās ar Finanšu ministriju rudenī, jo pieauguma tempu atšķirības nav īsti godīgas. Trīs gadu budžeta perspektīva nav cerīgāka, jo 2014. un 2015. gadā prognozēta ieņēmumu samazināšanās.
Pašvaldību finanšu izlīdzināšana
⊕ Valsts budžeta dotācijas PFIF šogad ir 8 478 360 latu – nedaudz vairāk nekā pērn. Tam par iemeslu gan ir visai prozaisks fakts – ar katru gadu samazinās dotācija pašvaldībām par bērniem bērnunamos un iemītniekiem pansionātos, kas ievietoti līdz 1998. gadam, jo šo personu skaits pašsaprotami sarūk, bet naudas atlikums nonāk izlīdzināšanas fondā. Paredzēta papilddotācija četrām “trūcīgākajām” lielo pilsētu pašvaldībām un novadiem.
Aizņēmumi
To mērķi lielos vilcienos palikuši nemainīgi. Prioritāte vēl arvien ir ES investīciju projektu līdzfinansēšana.
⊕ Mainījies tas, ka aizdevumu var saņemt ne tikai pirmsskolas izglītības iestāžu remonta, siltināšanas un citām vajadzībām, bet visām izglītības iestādēm.
⊕ Jaunums ir arī iespēja aizņemties naudu pašvaldību katlumāju (ar jaudu līdz 3 MW) energoefektivitātes uzlabošanas investīciju projektiem.
⊕ Izvērtējot 2013. gada trīs mēnešos atbalstīto pašvaldību aizņēmumu pieprasījumu kopējos apmērus, finanšu ministram ir dota atļauja, sākot ar 1. aprīli, piešķirt pašvaldībām aizņēmumus pašvaldību prioritāro investīciju projektu īstenošanai ar maksimālo pašvaldības aizņēmumu summu 100 000 latu ar nosacījumu, ka netiek pārsniegts pašvaldību aizņēmumu kopējais palielinājums. Tas domāts, lai atbalstītu pašvaldību ikdienas darbam nepieciešamu projektu īstenošanu. Tikai – tiem jābūt prioritāšu saraksta augšgalā.
NB! Aizņēmumu pieprasījumus drīkst iesniegt tikai tad, kad ir noslēdzies iepirkums, jo nereti iepriekš izsniegtās aizņēmumu atļaujas bija summā daudz lielākas nekā reāli izņemtā nauda. Finanšu ministrija ir solījusi pieprasījumus izskatīt maksimāli raiti, vajadzības gadījumā sēdes sasauks arī vairākas reizes mēnesī. Vēl kāds jauninājums – aizņēmumus budžetā drīkst plānot arī pirms apstiprinājuma saņemšanas.
Mērķdotācija pašvaldību autoceļiem (ielām)
⊖ Mērķdotācija ir mazāka nekā pērn – tikai 18,35 miljoni latu! Tā ir visos laikos (kopš 2004. gada) mazākā summa, kas nekādi neatbilst pašreizējam ekonomikas izaugsmes periodam. Salīdzināmās cenās dotācija ir 2001. gada līmenī. Ko varam paveikt par šādu summu?
⊕ Panācām papildvienošanos par ārkārtas gadījumiem: “Ja tiek konstatēti ārkārtas apstākļi un nav pieejami finanšu resursi uzturēšanas izdevumu nodrošināšanai [..], Satiksmes ministrija sniedz Ministru kabinetā finansējuma pieprasījumu autoceļu ārkārtas seku likvidēšanai.”
Sociālā palīdzība
⊖ Prognozes nav iepriecinošas arī šajā jomā. GMI līmenis šogad ir 35 lati, pašvaldības var lemt par lielāku summu, bet... 2013. gadā jāiztiek bez valsts līdzfinansējuma ne tikai GMI, bet arī dzīvokļu pabalstiem.
⊖ Budžeta izskatīšanas gaitā parādījās vienošanās protokols starp koalīcijas partijām par valsts atbalstu dzimstības veicināšanai un ģimenēm ar bērniem. Protams, arī pašvaldībām rūp demogrāfiskā situācija, tomēr rādās, ka arī šo problēmu valsts paredz risināt savam budžetam iespējami mazsāpīgi.
No 2013. gada 1. septembra paredzēts valsts mērķa maksājums vecākiem, kuru bērniem vecumā no pusotra gada vecuma līdz obligātās pirmsskolas izglītības uzsākšanai nav pieejams pašvaldības pirmsskolas izglītības pakalpojums.
⊖ Diemžēl jau 2014. gadā paredzēts šo summu, izmantojot PFIF mehānismu, ieturēt no pašvaldības, kura nav nodrošinājusi vietu PII, bet jau 2015. gadā summa tiks piedzīta, piemērojot koeficientu!
Pagaidām šī ir koalīcijas partneru vienošanās, tāpēc pāragri spriest, kā tā īstenosies dzīvē, tomēr pieņemt zināšanai šo iespējamību der.
II. Darbinieku atalgojums un novērtēšana
Turpinājumā Lāsma Ūbele skaidroja grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā.
Piemaksas
⊕ Par amatpersonas (darbinieka) aizvietošanu, vakanta amata pienākumu pildīšanu papildus amata aprakstā noteiktajiem pienākumiem atļauta piemaksa līdz 30% no noteiktās mēnešalgas (bija līdz 20%) – 14. panta 1. daļa.
⊕ Ja ir noteiktas vairākas iepriekšminētās piemaksas, to kopsumma nedrīkst pārsniegt 30% no mēnešalgas (bija 20%) – 14. panta 2. daļa.
⊕ Piemaksa par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti mēnesī nedrīkst pārsniegt 30% no noteiktās mēnešalgas – 14. panta 12. daļa.
Pārejas noteikumus par atlaišanas pabalstiem un prēmēšanu ieteicams detalizēti izpētīt pašiem vai izmantot L. Ūbeles prezentāciju.
NB! Pievērsiet uzmanību tam, ka lēmumu par pašvaldības institūciju amatpersonu (darbinieku) prēmēšanu dome pieņem, vērtējot gada pirmo deviņu mēnešu faktisko izpildi. Prēmiju izmaksai var izmantot ne vairāk par 5% no pašvaldības budžetā atlīdzībai paredzētā līdzekļu apjoma.
Novērtēšana
Speciāliste darba tiesībās un personāla dokumentu pārvaldībā Karīna Platā iepazīstināja ar darbinieku novērtēšanas ieviešanu, kā arī saistību ar normatīvajiem aktiem, t.sk. Civillikumu, Darba likumu un Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma jaunākajiem grozījumiem. Civillikumu piemēro miršanas gadījumu jautājumu risināšanā, arī piedziņas procesos tiesā. Atlīdzības likums jāskata kopā ar Darba likumu! Pašvaldībām nav obligāta darbinieku novērtēšana, bet saskaņā ar Atlīdzības likumu tā ir nepieciešama, ja izmaksā pabalstu, darbiniekam ejot atvaļinājumā, kā arī piešķirot ikgadējo prēmiju (viens no kritērijiem – darba rezultātu izvērtēšana). Novērtēšanas mērķi valsts pārvaldē jau ir noteikti, var tos izmantot.
Senāk novērtēšanu vairāk izmantoja, cenšoties uzrādīt paveiktā trūkumus, strostēt vai sodīt darbinieku. Tagad tendence mainījusies, jo mērķis ir darbinieku attīstības iespējas – lai iedzīvotāji no pašvaldības saņemtu labākus pakalpojumus, lai katrs darbinieks justos labi, īstenojot kopējos mērķus. Vērtē darba devējs, vadoties no ideālā tēla, kādu vadītājs sagaida no padotā. Darbinieks pretī liek pašvērtējumu, un abas puses meklē kopsaucēju sarunā. Pēc novērtēšanas svarīga ir dokumentu sakārtošana.
Pirms novērtēšanas jāsaprot, ko grib panākt ar novērtēšanu. Ja tā kalpo tikai prēmiju izmaksai, tad novērtēšana ir vienkāršota, bet, ja novērtēšanas mērķis ir noskaidrot, ko tas dos iestādei kopā un katram darbiniekam atsevišķi, tad jārēķinās ar laika un cilvēkresursu ieguldījumu. Pirms sākšanas jāizstrādā procedūra – skaidri noteikumi, kā tā notiks, ko darīs ar rezultātu. Valsts pārvalde atteicās saistīt novērtējumu ar atalgojuma lielumu, un pašvaldības pašas var izvēlēties. Darbiniekam jāzina laikus, ka būs novērtēšana un ko tā dos. Turklāt jāvērtē pilnīgi visi, arī tehniskie darbinieki (varbūt apkopējā mīt potenciāls uz augstāku amatu).
Galvenās metodes – punktu (atzīmju) un 360 grādu novērtēšana. Pirmā izplatītāka ir pašvaldībās. Otro pašvaldībā grūtāk iztēloties, jo tā paredz ne tikai padotā pašvērtējumu un tiešā vadītāja skatījumu uz darbinieka paveikto, bet vērtēšanā iesaistās plašs spektrs – sadarbības partneri, klienti, kolēģi, padotie u.c. Šī metode varētu būt pati objektīvākā, tomēr, izvēloties to, jābūt gataviem, ka padotie izteiks vēlmi vērtēt vadītājus. Tiem vadītājiem, kas gatavi uzklausīt kritiku, problēmu nebūs. Sadarbības partnerus uzklausīt jēga tikai tad, ja saskarsme ir regulāra, nevis reizi gadā. Klienti biežāk parāda savu attieksmi tad, ja viņus kaut kas neapmierina. Nebūtu pareizi vērtēt tikai kritiskās atsauksmes, ko, piemēram, iemet speciālā kastītē. Ir vēl citas metodes, taču tās prasa pārāk daudz laika, tāpēc parasti nav tā vērtas.
Darba koplīgumu loma pēdējos gados ir samazinājusies, jo Atlīdzības likums uzliek ierobežojumus – koplīgumā nevar iekļaut labumus, kas nav paredzēti Atlīdzības likumā, tomēr tam joprojām ir liela nozīme sociālā dialoga uzturēšanā. Koplīgumā var atrunāt, piemēram, papildatvaļinājuma piešķiršanas detalizētus kritērijus. Koplīgumiem ir loma strīdu gadījumos, to pierāda tiesu prakse. Tomēr nereti koplīgumi kavē taupīt iestādes budžetu atbilstoši valsts noteiktajiem saprātīgajiem ierobežojumiem. Gadījumos, kad darbinieki pieprasa izmaksāt “vecajos, labajos laikos” noteiktos atlaišanas pabalstus, Karīna Platā iesaka atsaukties uz tiesu praksi. Līdzīgā situācijā tiesa lems par labu valsts ierobežojumiem, nevis koplīguma nosacījumiem. Turpretim gadījumos, ja koplīguma nosacījumi pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli, svarīgi atcerēties, ka Darba likums to nepieļauj.
Vai nepieciešams koplīgums, ja pašvaldībā ir pieņemts iekšējais atlīdzības nolikums? – No koplīguma atteikties nevajadzētu, lai nezustu sociālais dialogs. Protams, tas vairs nebūs “labumu saraksts”.
Vai pastāv ierobežojumi pedagogu darba samaksai, pabalstiem un prēmijām? – No 2013. gada ierobežojumi attiecas tikai uz atlaišanas pabalstu, kas ir atkarīgs no darba stāža (līdz pieciem gadiem – viena vidējā alga, ja lielāks stāžs – divas). Pārējo tagad ietekmē tikai finanšu resursu iespējas.
Pulciņu vadītāji šo darbu parasti veic ārpus darbalaika, kā pareizi novērtēt? – Papildu darbs ir jāveic nolīgtā darbalaika ietvaros. Ja strādā ārpus darbalaika, tad pienākas ne tikai samaksa par papilddarbu, bet arī par virsstundām.
Vai ir izmaiņas noteikumos par gatavošanos Dziesmu svētkiem? – Jāslēdz darba līgumi, vairs nevar slēgt tikai uzņēmumu līgumus.
Ja, gadu vērtējot, darbiniekam samazinās darba samaksa, vai tiešām jāiet cauri sarežģītajam procesam saskaņā ar Darba likumu? – Jā!
Vai pašvaldībā veidojams viens koplīgums vai katrai iestādei savs? – Koplīgumu slēdz darba devējs ar darbinieku pārstāvjiem. Tas ir iestādes dokuments. Dome var noteikt pamatlietas par finansēm, bet katrai iestādei jāveido savs darba koplīgums.
III. Reversais PVN būvniecības pakalpojumiem
Finanšu ministrijas Netiešo nodokļu departamenta Pievienotās vērtības nodokļa nodaļas vadītāja Sintija Ozola iepazīstināja ar izmaiņām pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jautājumos. Tiesa gan, “tautas modrā acs” tajā jau atklājusi nepilnības, kas kvalificētas kā tehniska kļūda, tomēr likuma prasības jāzina. Vēlreiz iesakām šo informāciju izpētīt raksta sākumā minētajā LPS interneta vietnē, kur ievietota prezentācija “Likumprojekts “Pievienotās vērtības nodokļa likums”” un sīks skaidrojums par reverso PVN būvniecības pakalpojumiem, kas attiecas uz pašvaldību līgumiem, kas noslēgti pēc 2013. gada 1. janvāra. Tas ir ļoti svarīgi, jo, sākot ar šo gadu, tas attiecas uz visām pašvaldībām, saņemot būvniecības pakalpojumus.
Līdz šim reversā PVN maksāšanas kārtība saistījās ar kokmateriāliem un saistītajiem pakalpojumiem, pēc tam uz metāllūžņiem un saistītajiem pakalpojumiem, tagad arī būvniecību, bet attiecināma tikai uz pakalpojumiem. To ieviešanu pamato atklātie krāpšanas gadījumi, taču PVN ir svarīga valsts budžeta ieņēmumu joma. Pieņemot, ka daļai izpilddirektoru līdz šim nav bijusi saistība ar reverso PVN, Sintija Ozola akcentēja nodokļa pamatprincipus:
• abām iesaistītajām pusēm jābūt PVN maksātājiem;
• šī kārtība darbojas tikai iekšzemē, neskar eksportu un importu;
• maksātājs ir pakalpojuma vai preces saņēmējs. (Parastajā kārtībā PVN maksā pakalpojuma sniedzējs, saņēmējam ir tiesības uz priekšnodokli.)
Izrakstot rēķinu reversās apmaksas gadījumā, PVN tajā neuzrāda, saņēmējs apmaksā rēķinu bez PVN. S. Ozola nodemonstrēja, kur dokumentā atrodams PVN, to saņēmējs ieskaita tieši valsts budžetā. Dokumentā obligāti jānorāda, ka tas ir reversā PVN darījums.
Turpinājumā Finanšu ministrijas speciāliste detalizēti skaidroja: kā PVN maksātājiem jāreģistrējas tām pašvaldību iestādēm, kas saņem būvniecības pakalpojumus saskaņā ar Publisko iepirkumu likumā noteikto iepirkuma procedūru vai kā publiskais partneris saskaņā ar Publiskās un privātās partnerības likumu. Prezentācijā uzskaitīti 12 būvniecības pakalpojumi, uz kuriem attiecas jaunā kārtība. Tā jāpiemēro tikai tiem līgumiem, kas slēgti pēc 1. janvāra. Iestādei, kura saņems būvniecības pakalpojumu, jāreģistrējas VID PVN reģistrā. Saņemto reģistrācijas numuru izmantos tikai, iemaksājot valsts budžetā PVN. Ja iestādi var uzskatīt par “mazo PVN maksātāju” (līdz 35 000 latu), arī turpmāk citus darījumus ar PVN neapliks. Reizi pusgadā jāiesniedz PVN deklarācija, kurā jānorāda, vai šajā laikā ir saņemti būvniecības pakalpojumi.
Sintija Ozola ieteica Finanšu ministrijas mājaslapā rūpīgi iepazīties ar jauno likumu un tā anotāciju. VID labprāt konsultēs neskaidrību gadījumos, taču labus padomdevējus varētu atrast starp kolēģiem, kuriem jau uzkrāta pieredze darījumos ar reverso PVN kokmateriāliem un metāllūžņiem. Gadījumā, ja atklājas kāda nepilnība likumā, runātāja drošināja savu viedokli nosūtīt FM.
Līgumi tagad citādi, pakalpojumu sniedzējs vairs PVN nesaņems. – Jā, tāpēc gatavojiet ar juristiem pareizus līgumus!
Kā dabūs atpakaļ PVN saistībā ar ES projektiem? – Domāju, ka problēmu nebūs. Mainās tikai maksāšanas kārtība.
Kā palielināsies projektu cena? – Tai nevajadzētu mainīties. Ja budžetā maksājamā summa ir mazāka par jūsu priekšnodokli, jums ir tiesības dabūt atpakaļ pārmaksāto naudu no VID.
Ja uzņēmējs iegādājies preci, pieliks cenā PVN. – Arī uzņēmējam iespējas saņemt PVN atpakaļ.
Būves vērtību noteicām kopā ar PVN, kā tagad? – Būves vērtība nemainās. Nemainās darījumu vērtība, mainās tikai maksāšanas kārtība.
IV. Eiro ieviešanas būtiskākie aspekti
LPS padomnieces Lāsmas Ūbeles ziņojuma beigu daļa bija veltīta eiro ieviešanai. Lai palīdzētu pašvaldībām sagatavoties pārejai, 5. decembrī un 17. janvārī LPS organizēja sanāksmes par eiro ieviešanu, ko translēja tiešraidē. L. Ūbele mudināja līdzīgu sanāksmju laikā sūtīt aktuālos jautājumus e–pastā.
Lata konvertācijas kursu noteiks pēc ES Padomes noteiktā maiņas kursa, kas būs zināms jūlijā. Visticamāk, tas būs līdzīgs esošajam kursam. Latus bez maksas kredītiestādēs mainīs sešus mēnešus, Latvijas Pastā vienu mēnesi, bet Latvijas Bankā – bez termiņa un apjoma ierobežojumiem. Pirmās divas nedēļas apgrozībā būs abas valūtas.
NB! Cenu zīmēs abas valūtas jānorāda trīs mēnešus pirms un sešus mēnešus pēc eiro ieviešanas. Šis noteikums skars arī pašvaldības, piemēram, komunālo maksājumu rēķinos šajā periodā summa jānorāda gan latos, gan eiro. Uz nodevām tas neattiecas.
Pašvaldību saistošie noteikumi – līdz 1. novembrim jāizmaina saistošie noteikumi, kuros ir atsauces uz latiem bez konkrētu summu norādes, bet līdz 1. decembrim jāizmaina noteikumi, kuros minētas summas latos. Saistošie noteikumi stāsies spēkā 2014. gada 1. janvārī.
NB! Saistošie noteikumi, kas tiks pieņemti sakarā ar eiro ieviešanu, nav jāsaskaņo, tikai trīs dienu laikā jānosūta VARAM informācijai.
NB! Saistošajos noteikumos summas var noapaļot, bet tikai par labu iedzīvotājiem (izņemot soda naudas). Gada pārskats par 2013. gadu jāsagatavo latos, bet par 2014. gadu – eiro. Procentu likmes nemainīsies, ja līgumos nav paredzēts (pie mainīgajām likmēm). Ja 2014. gada budžetu pašvaldība pieņems šogad, visas pozīcijas jāuzrāda abās valūtās, bet nākamgad – tikai eiro.
⊖ Eiro ieviešanas izmaksas pašvaldībām jāsedz no sava budžeta.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017