Rīga 15°C, mākoņains, bez nokrišņiem, D vējš 5m/s
Sestdiena, 2024. gada 27. aprīlis 11:49
Vārda dienas: Klementīne, Raimonda, Raina, Tāle
No 23. līdz 25. janvārim 19 Latvijas novadu domju priekšsēdētāji piedalījās Eiropas Komisijas organizētajā vizītē uz Beļģijas galvaspilsētu Briseli. Vizītes ietvaros viņi tikās ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem un Latvijas deputātiem Eiropas Parlamentā un diskutēja par pašvaldībām būtiskām tēmām – plānoto eiro ieviešanu, kopējo lauksaimniecības politiku, energoefektivitāti, kohēzijas politiku un pašvaldībām pieejamo struktūrfondu finansējumu nākamajā plānošanas periodā, kā arī sociālās politikas jautājumiem.
Latvijas delegācijas pārstāves Eiropas Savienības Reģionu komitejā Nellija Kleinberga un Ligita Gintere iepazīstināja kolēģus ar interesantākajiem pēdējā laikā skatītajiem jautājumiem to pārstāvētajās komisijās jauniešu, kultūras un attīstības sadarbības jomā.
Lai gan Latvijā jau tapis “Euro likuma ieviešanas” projekts un notiek aktīva gatavošanās eiro ieviešanai, Eiropas Savienības ekonomikas un monetāro lietu komisāra Olli Rēna kunga kabineta eksperts Taneli Lahti bija izvairīgs par konkrēta datuma nosaukšanu, kad Latvija varētu pievienoties eirozonai: “Mēs bieži pieminam Latvijā veiktās ekonomikas stiprināšanas reformas kā labu piemēru. Šā procesa kulminācija būs Latvijas pievienošanās eirozonai, taču par konkrētu laiku neko nesolu – tas vēl jāpēta.” Vienlaikus viņš atzina, ka Latvijai būtu jāpievienojas eirozonai, jo tas ne tikai stiprinās mūsu valsts ekonomiku, bet arī eirozonu, kas kļūs tikai pievilcīgāka, iegūstot reformētu un atveseļotu Latvijas ekonomiku.
Diskusijā Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks norādīja, ka eiro ieviešana varētu šķist nepieciešama sabiedrības mazākajai daļai – uzņēmējiem un tiem, kuriem jāpārvietojas valstīs, kas pievienojušās eiro valūtas zonai, tāpēc patlaban šīs valūtas ieviešanu Latvijā atbalsta tikai aptuveni 20% iedzīvotāju. Atbildot uz G. Libeka jautājumu, kādi varētu būt ikviena pašvaldības iedzīvotāja būtiskākie ieguvumi pēc eiro ieviešanas, Lahti kā praktiskus labumus uzsvēra cenu salīdzināmību, zemu inflāciju un zemas kredītu procentu likmes. Savukārt par svarīgu politisku ieguvumu viņš atzina iespēju piedalīties lēmumu pieņemšanā par ekonomikas nākotni, kurā aicināti tikai eirozonas valstu pārstāvji: “Ja jūs tur neesat, jums būs vienkārši jāpiemērojas. Ja jūs tur esat, jums ir ietekme. Tāpēc patlaban neredzu, kādi būtu reāli zaudējumi, ja Latvija pievienojas eirozonai,” secināja Lahti kungs.
Vizītes ietvaros Latvijas pašvaldību pārstāvji Briselē tikās arī ar Reģionālās un pilsētu politikas ģenerāldirektorāta ģenerāldirektora vietnieku īstenošanas jautājumos Normundu Popenu, lai diskutētu par kohēzijas politiku nākamajā plānošanas periodā. Dobeles novada domes priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns norādīja uz daudzu Latvijas pašvaldību un Latvijas Pašvaldību savienības pausto priekšlikumu piešķirt noteiktu daļu no kopējā valstij pieejamā kohēzijas politikas finansējuma reģioniem. Popena kungs to vērtēja pozitīvi: “Jūsu pieeja ir absolūti pareiza, taču jāskatās, lai būtu līdzsvars. Eiropas Komisija vēlas, lai tiktu nodrošināta integrēta teritoriālā pieeja visam un struktūrfondu finansētais projekts iekļautos integrētā teritoriālā attīstībā.” Tāpat viņš norādīja, ka Eiropas Komisijai ir svarīgi redzēt, ka pašvaldības nāk klajā ar konkrētām idejām par uzņēmējdarbības un ekonomikas attīstību savās teritorijās. N. Popens aicināja pašvaldības tieši patlaban ļoti aktīvi iesaistīties diskusijās ar atbildīgajām valsts institūcijām par nākamā plānošanas perioda fondu līdzekļu plānošanu un paust savas intereses. “Svarīgi noteikt principus jau pašā sākumā, taču tam jānotiek dalībvalsts līmenī, jo projektu izvērtēšanu veic dalībvalsts un tās institūcijas, nevis Eiropas Komisija,” uzmanību vērsa Normunds Popens.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017