Rīga 15°C, mākoņains, bez nokrišņiem, D vējš 5m/s
Sestdiena, 2024. gada 27. aprīlis 14:52
Vārda dienas: Klementīne, Raimonda, Raina, Tāle
Tas, ka mazie novadi traucē dzīvot tieši atsevišķiem politiķiem, nav nekāds jaunums. Šobrīd ar jaunu sparu atsākušās diskusijas par mazo novadu pievienošanu lielajiem. Kārtējo reizi ir skaisti saukļi, bet nekāda ekonomiska pamatojuma. Galvenie solītie ieguvumi apvienošanai – varēs labāk piesaistīt investorus, radīt darba vietas, samazināt administratīvās izmaksas, realizēt ES projektus.
Mazos novadus izslēdz no spēles
Apmēram pirms pusgada vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Sprūdžs Latvijas Pašvaldību savienības Domes sēdē pārmeta, ka pašvaldības slikti apgūst ERAF programmu bērnudārzu rekonstrukcijai.
Iedziļinoties tēmā, gan nācās konstatēt, ka pieeja šai programmai ir tikai reģionu attīstības centru un pilsētu bērnudārziem. Mazajiem novadiem tas bija liegts. Tā arī līdz šodienai man neviens nav atbildējis, ar ko 70 vietu bērnudārzs, piemēram, Tukumā, atšķiras no tāda paša Mērsragā, kāpēc vieniem ir, bet otriem pat nav dota iespēja konkurēt par šiem projektiem...
Šobrīd visi tiek aicināti siltināt namus, un virkne lielo pašvaldību saņem pārmetumus par kūtrumu un neiesaistīšanos siltināšanas projektos.
Mērsraga pašvaldība radīja virkni atbalsta mehānismu, un mūsu novadā vairākas mājas gatavojas iet šo ceļu, turklāt lielākā daudzdzīvokļu māja jau sagatavojusi projekta pieteikumu. Tomēr mūsu projekti netiks atbalstīti. Iemesls – MK noteikumi Nr. 272, pretendenta kritērijs Nr. 24, kas nosaka, ka siltināšana tiek atbalstīta pašvaldībās, kurās iedzīvotāju skaits ir lielāks par 2000. Protams, ka neviens nevienā ministrijā nevar paskaidrot, kādēļ tiek diskriminēti mazo novadu iedzīvotāji. Ja, piemēram, Mērsrags rīt pievienotos Talsu novadam, tad, nekam citam nemainoties, pēkšņi tāds pats projekts tiktu atbalstīts. Tas liecina, ka šādi kritēriji balstīti nevis uz loģiku, bet gan uz varas izmantošanu šauru interešu lokam. Tāpat neviens nevar atbildēt, ar ko 50 dzīvokļu māja Mērsragā, kas vēlas realizēt siltināšanas projektu, atšķiras no tādas pašas mājas, piemēram, pilsētā, kur iedzīvotāji pat nevēlas īstenot šādu projektu.
Ar šādām metodēm mazie novadi, kuriem ir labāki un kvalitatīvāki projekti, tiek izslēgti no iespējas konkurēt par finansējumu saviem iedzīvotājiem. No EK arī esam pieprasījuši skaidrojumu par šādas teritoriālas diskriminācijas iespējamību.
Mazie novadi – efektīvāki un dzīvotspējīgāki
Sabiedrībā tiek kultivēts mīts, ka mazie novadi ir dārgi pārvaldībā un neefektīvi, tāpēc tos vajag apvienot. Tie ir meli! Interesanti, ka tos izsaka to novadu un pilsētu vadītāji, kuru novadi ir lieli, bet paši nav dzīvotspējīgi – saņem miljoniem latu izlīdzināšanas fonda dotācijas.
Mūsu mazais Mērsraga novads šādu dotāciju nesaņem vispār un dzīvo no saviem nodokļu ieņēmumiem. Tam pamats ir Mērsragā attīstītā ražošana. Arī bezdarbs Mērsragā svārstās ap 5–6%, kas ir uz pusi mazāks nekā vidēji valstī. Mazā Mērsraga novada pārvaldīšana katram mērsradzniekam izmaksā ap 46 latiem gadā, bet, piemēram, apmēram 14 reižu lielākais Jelgavas novads katram jelgavniekam izmaksā 61 latu gadā.
Šie skaitļi, kā arī iedzīvotāju migrācija un nodokļu ieņēmumu pieauguma dinamika pierāda, ka dažs mazs novads spēj saimniekot daudz efektīvāk par stipri lielākajiem. Lielāks nav labāks. Tas ir pilnīgi noteikti.
Mūsu izaicinājums – panākt, ka visiem šajā valstī beidzot tiek dotas vienlīdzīgas iespējas. Pārējo izdarīsim paši.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017