Rīga 24°C, skaidrs, bez nokrišņiem, Z vējš 1m/s
Svētdiena, 2024. gada 26. maijs 19:01
Vārda dienas: Eduards, Edvards, Varis
11. februārī Briselē notika Eiropas Savienības Reģionu komitejas Pilsoniskuma, pārvaldības, institucionālo lietu un ārlietu komisijas sanāksme, kur spraigākās diskusijas izvērtās par Eiropas Komisijas nesen veiktajā pētījumā par publiskajām finansēm secināto saistībā ar varas decentralizācijas tendencēm un to ietekmi uz pašvaldībām.
2012. gadā sagatavotais pētījums vēsta, ka kopš ekonomikas un finansiālā stāvokļa pasliktināšanās ES vērojama aizvien izteiktāka centralizācijas tendence, kuras pamatā ir kļūdains pieņēmums, proti, reģionālā un vietējā līmeņa darbība ir viens no faktoriem, kas kavē budžeta mērķu sasniegšanu valsts līmenī, savukārt centrālajā līmenī sniegti publiskie pakalpojumi ir ekonomiski izdevīgāki.
Šī bijusi arī Latvijas realitāte, kad krīzes apstākļos mūsu valstī notika visu pakalpojumu centralizācija un pakalpojumu sniedzēju pārstāvniecības reģionos slēdza. Šo praksi kritiski vērtē Reģionu komitejas Latvijas delegācijas pārstāve Saldus novada domes priekšsēdētāja Indra Rassa, atzīstot, ka pašvaldībai, ja tā vēlējās turpināt nodrošināt iedzīvotājiem kādu no valsts sniegtajiem pakalpojumiem, bija jāpiedāvā telpas par velti. “Tā ir pseidotaupīšana – valsts, centralizējot pakalpojumus, liek maksāt iedzīvotājam ceļa izdevumus, lai nokļūtu līdz nu jau attālākajai pakalpojuma sniegšanas vietai citā novadā. Tā, piemēram, Saldus novadā domes telpas mēs piedāvājam Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai un Uzņēmumu reģistram,” kritiski centralizācijas pasākumus vērtē I. Rassa.
Pētījuma autori secina, ka dažas dalībvalstis ekonomikas un parādu krīzi, kā arī nepieciešamos taupības pasākumus izmanto par ieganstu turpmākai kompetenču centralizācijai, decentralizācijai bez attiecīgiem finanšu resursiem, reģionālo un vietējo struktūru vienkāršošanai, samazināšanai vai pat likvidēšanai.
Pētnieku nostājai pret centralizācijas pasākumiem viennozīmīgi piekrīt Latvijas delegācijas pārstāve Reģionu komitejā Skrundas novada domes vadītāja Nellija Kleinberga: “Ekonomiskās krīzes laikā, kad naudas ir tik, cik tās ir, decentralizācija ir vienīgais pareizais risinājums. Tieši pašvaldības ir tās, kas visefektīvāk var darboties ar līdzekļiem, vislabāk redzot iedzīvotāju vajadzības un visvairāk pārdomājot, kur un kā esošos līdzekļus izlietot.”
Vienlaikus Eiropas Komisijas veiktajā pētījumā secināts, ka pašu resursi, piemēram, autonomi iekasēti pašvaldību nodokļi vai nodevas ir efektīvāki finansēšanas instrumenti nekā pārvedumi no centrālās valdības, taču šādus autonomus pašvaldību nodokļus vai nodevas izmanto mazāk nekā 50% gadījumu, un tie nav palielinājušies kopš 1995. gada. Reģionu komitejas pārstāvji kritizēja jaunākās tendences dažās dalībvalstīs, kur pilnvaru nodošana nav saistīta ar attiecīgiem finanšu resursiem vai tiesībām iekasēt finanšu ieņēmumus. Šādas rīcības sekas ir reģionālās vai vietējās pašpārvaldes neefektivitāte, ko savukārt vēlāk var veiksmīgi izmantot par argumentu centralizācijas pasākumiem.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017