Rīga 21°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DR vējš 3m/s
Sestdiena, 2024. gada 04. maijs 13:57
Vārda dienas: Vijolīte, Viola, Vizbulīte
JŪRMALA
Citiem noderīga pieredze
Pēc Jūrmalas pilsētas domes apkopotajiem datiem, 2012. gada Lielajā talkā aptuveni 2500 jūrmalnieku strādāja vairāk nekā 100 talkošanas vietās. Atkritumu savākšanai tika izdalīti 12 000 dzelteno maisu. Jau Talkas dienā uz atkritumu izgāztuvi tika izvestas 77,5 tonnas atkritumu, un to savākšana turpinājās arī nākamajās dienās.
Dome talciniekus aicināja papildināt kūrortpilsētas zaļo rotu un Lielās talkas dienā stādīt priedes. Pilsētas dome AS “Latvijas valsts meži” Sabiles novada “Mazsilu” kokaudzētavā iegādājās 700 priežu ietvarstādu, un ikviens jūrmalnieks tos varēja saņemt bez maksas un iestādīt savā teritorijā. Domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis un citi pašvaldības darbinieki Lielās talkas dienā stādīja priedes Dubultos, Strēlnieku prospektā pie Kļavu ielas, kur tagad zaļo 50 jaunas Benksa priedītes, kas dažādos Jūrmalas zaļo rotu. Turpinot iepriekšējā talkā iesākto tradīciju, kopā ar Bulduru dārzkopības tehnikuma audzēkņiem un SIA “JLD” tika ierīkoti jauni puķu stādījumi parkā pie Bulduru stacijas.
Atbalstot Talkas organizatoru aicinājumu īpašu uzmanību pievērst ūdensmalām, vairākas talcinieku grupas sakopa prāvas teritorijas Lielupes krastos, Lielupes palienu pļavas, makšķernieku iecienītās vietas pie Varkaļu kanāla un Baltās kāpas apkārtni, kur talkas organizatori – vasarnīcu īpašnieku biedrība “Vārnukrogs” – izvietoja brīdinājuma zīmes par ugunsdrošību mežā. Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālā administrācija sakopa apkārtni pie Slokas ezera, Melnezera un Vēršupītes. Ūdenstūrisma draugu kopa veica sakopšanas darbus iedzīvotāju iecienītā peldvietā Lielupes krastā, savāca pavasara palos tur izskalotos dabīgos materiālus un izvietoja tos upes krastos, kā arī pļaviņā blakus peldvietai iestādīja tuvējam mežam raksturīgus kokus – Jūrmalas priedes.
Iepriecinoši, ka talkas organizēja daudzdzīvokļu namu iemītnieki. Ļoti aktīvi talkas organizēšanā iesaistījās jaunievēlētās Jūrmalas Iedzīvotāju konsultatīvās padomes locekļi, iejuzdamies savu mikrorajonu iedzīvotāju mobilizētāju lomā. Talcinieki sakopa Majoru muižas teritoriju, domubiedru grupa organizēja koka laipu remontu Ragakāpā. Talka notika arī Brāļu kapos Slokā, pie kapteiņa Zolta pieminekļa Kaugurciemā un Asaru kapos, kur saposa Pirmā pasaules kara cīnītāju piemiņas vietas.
Apkārtnes sakopšanā un labiekārtošanā strādāja arī pilsētas izglītības iestādes. Īpaši čakli bija Jūrmalas Alternatīvās skolas darbinieki un audzēkņi kopā ar vecākiem, pirmsskolas izglītības iestādes “Zvaniņš” un bērnunama “Sprīdītis” darbinieki un audzēkņi. Pēc labi padarīta darba talcinieki daudzviet ieturēja kopīgas maltītes ar ugunskurā ceptām desiņām vai pašu vārītu zupu un tēju.
Citām pašvaldībām iesakām
* Pateikt paldies cilvēkiem par darbu teritorijas sakopšanā. Jūrmalas pilsētas dome pateicās visiem talkas organizatoriem, visiem iedzīvotājiem, iedzīvotāju grupām, organizācijām, skolām un pirmsskolas iestādēm, kas iesaistījās apkārtnes sakopšanā Lielās talkas laikā, kā arī visiem talku organizētājiem, pašvaldības laikrakstā nosaucot uzņēmumus, iestādes un cilvēkus, kuri organizēja talkošanu savās izvēlētajās vietās. Cilvēki jutās pagodināti, ka dome pamanījusi un novērtējusi viņu darbu, zvanīja mums un pateicās, ka bijis patīkami redzēt savu uzvārdu vai firmas nosaukumu – tas liecina, ka viņu darbs ir pamanīts.
* Jūrmalā pilsētas sakopšana tiek organizēta ne tikai Lielās talkas dienā, bet, gatavojoties vasaras sezonai, visu mēnesi – no aprīļa vidus līdz maija vidum – katru gadu tiek izsludināts Spodrības mēnesis. Tā laikā ikviens pilsētas iedzīvotājs un nekustamā īpašuma īpašnieks tiek aicināts sakopt savu apkārtni. Pilsētas sakopšanā piedalīties aicināti visi – gan lieli un gan mazi, gan privātpersonas un iestāžu un organizāciju darbinieki, gan dažādas sabiedriskās organizācijas. Jūrmalas domes Pilsētsaimniecības un labiekārtošanas nodaļa Spodrības mēneša laikā organizē bezmaksas lielgabarīta sadzīves atkritumu izvešanu. Lai izvairītos no publisko sabiedrisko vietu piesārņošanas ar saimniecībā nevajadzīgiem lielgabarīta sadzīves atkritumiem (nokalpojušām mēbelēm, sadzīves tehniku un citām nevajadzīgām lietām, bet ne būvgružiem, sīkiem sadzīves atkritumiem un pērnajām lapām), katram pilsētas iedzīvotājam ir iespēja pieteikt šo atkritumu izvešanu bez maksas. Pilsētas iedzīvotāji Spodrības mēneša laikā var zvanīt uz Pilsētsaimniecības un labiekārtošanas nodaļu un pieteikt atkritumu izvešanu, kas tiek veikta pēc iepriekš saskaņota grafika.
Elita Cepurīte
JAUNPILS NOVADS
Dāvana iedzīvotājiem
Talkošana jaunpilniekiem nav bijusi sveša nekad, jo sakopta vide šejieniešiem ir ļoti būtiska.
Savus iedzīvotājus Lielās talkas dienā iepriecinām, piedāvājot bez maksas atbrīvoties no lielgabarīta atkritumiem (skapjiem, gultām, matračiem u.c.). Aizvešanu un noglabāšanu atkritumu poligonā apmaksā novada dome, un šis pakalpojums ar prieku tiek plaši izmantots.
Šajā gadā Lielā talka notiks, kā ierasts, neesam plānojuši to rīkot atšķirīgu no citiem gadiem, jo cilvēkiem ir izveidojušās savas tradīcijas un ierastā dienas kārtība. Iedzīvotāji veido grupas un sakopj sev aktuālas teritorijas – mājas vai darbavietas apkārtni, savu iemīļoto atpūtas vietu utt., tādējādi pārklājot lielāko daļu novada teritorijas. Pēc laba darba talcinieki paši sev sarīko atpūtu – lielākoties labos laikapstākļos tas ir pikniks.
Gribas cerēt, ka Lielās talkas dienā saulīte pa zemes virsu ripos, darbi veiksies un būs maz, ko maisos iekšā likt!
Līga Eidmane–Kabaka
KANDAVAS NOVADS
Pucējam!
Talkās paveikto savā novadā varam vērtēt gan kilogramos, gan maisos, gan dalībniekos, bet, protams, visprecīzākais būtu vērtējums pēc padarītā darba un novada tīrības un sakoptības.
Ja skaitām maisus, tad 2010. gadā to bija 3012, 2011. gadā – 3144, bet pagājušajā gadā maisu skaits bija sarucis līdz 2751. Varētu secināt, ka novads kļuvis tīrāks un “nejaucību” gar ceļa malām, tuvējos mežos un upes krastos – mazāk.
Ja vērtējam cilvēkos, tad to skaits pēdējos trijos gados ir aptuveni vienāds – tuvu pie četriem simtiem talkojošo tieši Lielās talkas dienā, bet šim skaitam vēl jāpieplusē piecu pamatskolu, divu vidusskolu un viena tehnikuma audzēkņi, kas sakopj savas teritorijas pirmstalkas nedēļā. Un kur tad vēl privātmāju un daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji, kas sakopj savu māju apkārtni šajā dienā!
Ja rēķinām tonnāžā, tad cipari ir šādi: 2010. gadā – 61,62 tonnas, 2011. gadā – 38 tonnas; 2012. gadā – 47,14 tonnas. (Re, kāds paradokss – 2011. gadā maisu bijis vairāk, bet tonnāža mazāka! Izrādās – maisi esot bijuši mazāka izmēra.)
Ja runājam par to, kas pieminēšanas vērts, tad tā ir Kandavas pagasta iedzīvotāja Inese Kleinberga, kura pēc savas iniciatīvas kopā ar saviem bērniem, audžubērniem un kaimiņu bērniem katru gadu talkas dienā sakopj Kandavas stacijas apkārtni, kur pati dzīvo. Ineses čaklumu novada ļaudis novērtējuši, pagājušā gada nogalē piešķirot viņai apbalvojumu “Gada labdaris”. Varētu jau vēl turpināt virknēt pieminēšanas vērtus faktus, bet tad jau citiem novadiem vietas nepietiks!
Kā vienojošo faktoru gan gribu pieminēt to, ka visās talkās noslēgumā notiek kopīga maltītes baudīšana un sarunas par talkā padarīto. Tas cilvēkiem ir ļoti svarīgi.
Dagnija Gudriķe
TALSU NOVADS
Acīm tīkams skats
Tāpat kā visā Latvijā, arī Talsu novadā katru gadu aprīlī pēc Lielās pavasara talkas ikviens, dodoties uz darbu vai skolu, pamana, ka apkārtne kļuvusi daudz tīrāka un acīm patīkamāka – nemētājas tukšas pudeles, izdzertas kafijas krūzes, dažādu firmu maisiņi un vēl citi neiedomājami atkritumu kalni.
Un vēl lielāks gandarījums ir tad, kad tas paveikts kopīgiem spēkiem un omulīgā gaisotnē. Ik gadu talkā piedalās ap 3000 dalībnieku. Savāktie atkritumi tiek nogādāti uz sadzīves atkritumu poligonu “Janvāri”. Bet paši talcinieki bauda uz ugunskura vārītu zupu vai ugunskurā ceptas desiņas.
Talsu pašvaldības administrācijas darbinieki jau astoto gadu pēc kārtas talku organizē sadarbībā ar Ziemeļkurzemes Valsts meža dienesta ļaudīm – ne tikai savāc atkritumus, bet veic arī labiekārtošanas darbus. Šogad turpināsim pērn iesākto un uzposīsim Vilkmuižas ezera apkārtni. Paldies par atsaucību AS “Latvijas valsts meži”, kas bieži vien palīdz norādīt vietas, kas prasās pēc sakopšanas!
Inga Priede
VENTSPILS PILSĒTA
Tīrība diendienā
Ventspilī par kārtību un tīrību gādā ikdienā, nevis vienu reizi gadā īpašā datumā, tāpēc dienā, kad visā Latvijā notiek Lielā talka, ventspilnieki stāda jaunus kokus vai gatavo putnu būrīšus.
Arī šogad 20. aprīlī stādīsim kokus abos Ventas krastos. Koku stādīšanas talkās ik gadu iesaistās Ventspils pilsētas domes deputāti, domes nodaļu vadītāji un speciālisti, kā arī aicināts piedalīties ikviens iedzīvotājs. Ventas labajā krastā – Pārventā – Dzintaru ielā un Kurzemes ielā stādīs aptuveni 70 piramidālos ozolus, savukārt Ventas kreisajā krastā Pasiekstes ielā iecerēts iestādīt 35 sarkanos ozolus vai Pensilvānijas ošus (izvēle būs iedzīvotāju ziņā).
Savukārt 6. aprīlī Ventspils skolās, piedaloties skolēniem un domes deputātiem un speciālistiem, norisināsies ikgadējā putnu būrīšu gatavošanas talka. Šāds datums izvēlēts, lai putni pie jaunajām mājām tiktu laikus. 2012. gadā putnu būrīšu gatavošanas talkā tika izgatavoti un pie skolu tuvumā augošiem kokiem piestiprināti 120 putnu būrīši, bet koku stādīšanas talkas laikā Liepu ielā Ventas kreisajā krastā iestādīja 39 platlapu liepas.
Ventspils pilsētas teritoriju kopjam ikdienā un neatkarīgi no sezonas. Iedzīvotājiem tiek radīti visi apstākļi, lai būtu pēc iespējas ērtāk sakopt privātās teritorijas – divas reizes gadā Ventspils pilsētā organizējam lielgabarīta atkritumu savākšanas akcijas, kā arī pa vienai bīstamo atkritumu savākšanas akcijai un elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu savākšanas akcijai. Arī Lielās talkas laikā pilsētas teritorijā tiek izvietoti lielgabarīta atkritumu konteineri.
Kristīne Duļbinska
KULDĪGAS NOVADS
Ābele uzzied martā!
2012. gada Lielajā talkā 10 ha platībā savācām 3000 maisu ar atkritumiem.
Interesantākais pasākums pērn bija akcija “Atvērsim un nomazgāsim vecpilsētas acis! Skaties dziļāk!”, kuras mērķis – nomazgāt ēku logus trīs vecpilsētas ielās – Baznīcas, Raiņa un 1905. gada ielā. Kuldīga ir unikāla ar savu seno apbūvi. Pilsētā ir daudz ēku, kuru logi atrodas tuvu zemei un ziemas un pavasara atkušņu iespaidā tiek ļoti ātri nosmērēti un nolieti ar netīrajiem peļķu ūdeņiem. Kuldīgas novada pašvaldības Lielās talkas koordinatore Evita Pētersone kopā ar SIA “Kuldīgas komunālie pakalpojumi” darbiniekiem un brīvprātīgajiem nomazgāja logus apmēram 50 mājām, kas atrodas šajās trīs ielās. Pavisam tika nomazgāti ap 150 – 200 logu!
Sakopjot teritorijas, gadījušies arī dažādi neparasti atradumi – vecs vērpjamais ratiņš, senas zirglietas, neiztika arī bez dīvāniem un gultām.
Šogad plānots turpināt sapost pilsētu un novadu pavasarim. 9. aprīlī tiks organizēta putnu dienu darbnīca. Tajā ģimenes ar bērniem varēs izgatavot putnu būrīšus, ko izvietos 1905. gada parkā. Marta beigās Kuldīgā uzziedēja vides objekts “Ziedošā ābele”, kas veidots no 4138 PET pudelēm. Tādējādi atkritumiem tiek dots otrs mūžs. Akcijā “Uzziedi savai pilsētai” iesaistījušies bērni un jaunieši no mācību iestādēm.
Anita Zvingule
RUCAVAS NOVADS
Jubilejas gads
Šogad svinēsim Rucavas 760. jubileju, tāpēc vēlamies sakopt pēc iespējas plašāku novada teritoriju.
Aicinām māju īpašniekus sakopt savus īpašumus, lai novada svētkos varētu lepoties ar sakoptiem namiem. Tāpat kā daudzviet citur, pēc talkas tiek rīkots pikniks, kur visi var atpūsties, spēlēt spēles, izdziedāties vai vienkārši baudīt paveiktā darba augļus.
Baiba Auguste
PRIEKULES NOVADS
Priekšdarbi aktīvai ikdienai
Atskatoties uz pērn paveikto, vēlamies īpaši pieminēt talku pie Priekules kultūras nama, kur Lielās talkas dienā tika veikti priekšdarbi un sakopts laukums, lai varētu uzstādīt slidotavu un minigolfa laukumu. ES projekts “Hokeja un slidošanas laukuma apmaļu (bortu) un minigolfa laukuma un inventāra iegāde” tika realizēts, pateicoties LEADER programmā gūtajam atbalstam. 2013. gada janvārī notika publiskās slidotavas atklāšanas pasākums, bet minigolfa laukums tiks uzstādīts un būs pieejams apmeklētājiem vasaras sezonā.
Kalētu pagasta iedzīvotāji talkoja pie daudzdzīvokļu mājām Liepu alejā 3 un 3a, kur darbi tika veikti, ieguldot Lielās talkas pagalmu konkursā iegūto finansējumu. Projektu uzrakstīja un idejas kopā vāca Solvita Ķerķe un Elita Jaunzeme. Piedaloties konkursā, galvenais uzsvars bija likts uz to, lai iekārtotu bērniem tīkamu pagalmu. Pagalmu konkursa uzvarētāji stādīja jaunos apstādījumus un pabeidza iesāktos rotaļu elementus – smilšu kastes, slīdkalniņus, skatuvi, šūpoles, kustīgo baļķīšu pāreju u.c.
Egita Ziņģe
SKRUNDAS NOVADS
Kopā ar “sava” kuģa komandu
Lielās talkas rītā visos Skrundas novada apdzīvoto vietu centros cilvēki grābj, vāc un uzkopj teritoriju. 2012. gada talkā īpaša uzmanība tika pievērsta skvēram Skrundas centrā, uzsākot tā rekonstrukciju. Talkā nāca patruļkuģa “Skrunda” komanda, jo daudzi darbi tā īsti pa spēkam bija tikai vīriešiem – celmu un krūmu izrakšana, bedru izlīdzināšana. Darbos palīdzēja arī ainavu arhitekte Rita Ķirķe, kura raudzījās, lai uzlabotu skvēra vizuālo izskatu.
Jau pēc mēneša – maijā – Skrundas svētkos tika atklāts skvērs, kurā goda vietu ieņem Ģirta Burvja veidotais pulkstenis “Laika upe”.
2013. gadā Lielās talkas laikā tiks turpināta Skrundas novada skolēnu domes iesāktā O. Kalpaka takas attīrīšana, sadarbojoties ar patruļkuģa “Skrunda” komandu, kā arī citi darbi.
Zane Eglīte
DOBELES NOVADS
Atkritumu apjoms nesarūk
2012. gadā Lielās talkas tēma bija ūdens, tādēļ par galveno norises vietu tika izraudzīts Ķestermežs gar Bērzes upes krastu, kur attīrījām pastaigu celiņu un pašu Bērzes upi. Kā katru gadu, jaunieši kopa un atjaunoja pludmales volejbola laukumu pie upes. Talkas dienas noslēgumā par tradīciju kļuvusi sezonas atklāšana laukumā ar volejbola spēli.
Dobeles pilsētā iedzīvotāji iestādīja 300 liepu aleju. Arī pagastu iedzīvotāji kopa savas teritorijas un stādīja jaunus kokus.
Novadu cenšamies uzturēt sakoptu arī ikdienā. Talkā savāktajiem atkritumiem vajadzētu arvien samazināties, tomēr tā nav. 2010. gadā kopējais savākto atkritumu daudzums bija 18,46 tonnas, bet 2012. gada Lielajā talkā novadā nodeva 25,14 tonnas atkritumu.
Ikdienā cenšamies mainīt cilvēku attieksmi pret dabu, rīkojot akcijas skolās, publicējot rakstus par vides tīrību, dzīvnieku turēšanu un atkritumu šķirošanu. Katru gadu pašvaldība atbalsta SIA “EKO MEDIA” organizētās akcijas par atkritumu šķirošanu. Sadarbībā ar uzņēmējiem tika atrastas vietas, kur izvietot izlietoto bateriju un ekonomisko spuldžu savākšanas kastītes.
Šāgada Lielajā talkā plānojam iekārtot atpūtas vietu aiz dzīvojamā masīva Krasta ielā, izveidojot oriģinālus soliņus un ugunskura vietu. Paredzēts turpināt atpūtas takas veidošanu gar Bērzes upes krastu.
Agnese Liepa un Egija Košinska
JELGAVAS PILSĒTA
Lielās talkas mazās māsas
Jelgavā talcinieku skaits katru gadu ir audzis – no 1000 cilvēkiem 2008. gadā līdz 2400 sakoptības entuziastiem pērn.
Vides sakopšanas darbi notiek pašvaldības izsludinātā Spodrības mēneša un Meža dienu laikā. Šogad tas būs aprīlis. Tā kā ne visi var piedalīties Lielās talkas dienā, mazākas talkas notiek visa Spodrības mēneša garumā.
Jelgavā talku koordinē pašvaldības SIA “Zemgales EKO”, kas ikdienā organizē sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Galveno akcentu liekam uz savas mājas un apkārtnes labiekārtošanu.
2012. gadā jelgavnieki talkoja 80 vietās, labiekārtoja septiņus objektus, kuros līdzināja un veidoja apstādījumus un stādīja dekoratīvos krūmus, kokus un vīteņaugus. Šogad labiekārtošanas darbus turpināsim, īpaši aicinot sakārtot daudzdzīvokļu namu iekšpagalmus.
Līga Klismeta
JELGAVAS NOVADS
Upju labsajūtas pionieri
Jelgavas novada pašvaldība ir talkas idejas piekritēji, lai gan savās cēlākajās aktivitātēs neietilpst tikai Lielās talkas datuma ievērotājos. Ja palūkojamies uz talkas jēgu – paveikt kopā to, ko nevar izdarīt vienatnē, tad vislabākais apliecinājums tai ir Jelgavas novada iniciatīva mazo upju tīrīšanā.
Latvijā tam uzmanību pievērsa 2012. gada talkā, bet mūsu novadā šis būs jau trešais gads, kad, izvēloties mazās upes konkrēto posmu, bruņojušies ar izkaptīm, ķekšiem un grābekļiem, pašvaldības darbinieki, pulkā aicinot jauniešus, nevalstisko organizāciju un pagastu aktīvistus, brien upē un attīra to no aizauguma, niedrēm un dažādiem atradumiem upes gultnē. Aprīlī, atsaucoties Lielās talkas aicinājumiem, novada iedzīvotāji galvenokārt rosās teritoriju sakopšanā, koku stādīšanā un dabas objektu sakārtošanā, talka upēs vispilnasinīgāk tiek turpināta jūnijā un jūlijā.
Tam aizsākums ir 2011. gada pasākums vides projekta ietvaros, kad hidrobiologa Andra Urtāna virsvadībā attīrīja kādu no Vircavas upes posmiem. Pašu rokām paveiktais un patiešām redzamais efekts upes posma attīrīšanā sniedza pārliecību, ka līdzīgi pasākumi organizējami regulāri arī citu upju aizaugušajos posmos. Pēc tīrīšanas Vircavas upe konkrētajā posmā pārliecinoši atguva straujteci un spēku. Pērn līdzīgas talkas akcijas tika organizētas gan Svētes upē Svētes pagastā, gan Platones pagasta Lielvircavā – jau citā Vircavas upes posmā. Un ticiet vai ne, no upes tiek izceltas visneiedomājamākās lietas: vecas gultas, ledusskapji, vārtu ailes, režģi, kas līdz šim slāpējuši upes plūdumu, gulēdami dzelmē.
Tā kā Jelgavas novadā upju tīkls ļoti blīvs un upes ir mūsu bagātība, nevaram atļauties par tām nerūpēties. Jāņem vērā, ka mums kā lielā mērā lauksaimniecības novadam intensīvā nitrātu deva, kas nonāk upēs, ātri tās aizaudzē. Aizaugumi ar ūdensaugiem, koku sagāzumi un pārlieku pārkārušies zari, straujteces samazināšanās ir teju katras mazās upes problēma. Vairākos upju posmos nepieciešama profesionāla tehnika un arī vērā ņemamas finanses, lai koriģētu un atjaunotu krasta līniju un attīrītu pašu upes gultni. Taču daudzviet kaut vai upes izpļaušana, zaru izvākšana, akmeņu ievietošana straujteces nodrošināšanai ir būtiski palīdzības soļi, lai upe atgūtu savu bioloģisko komfortu un varētu tālāk pašattīrīties. Reizēm iedzīvotāji protestē pret upes profesionālu tīrīšanu ar tehnikas palīdzību, iebilstot pret krastu izbagarēšanu. Tad vienīgā alternatīva ir pašu iedzīvotāju rūpes par upes regulāru attīrīšanu – līdzīgi kā pavasara talkā.
Arī šogad 20. aprīli Jelgavas novadā plānojam aizvadīt rosīgi, kopjot parkus, stādot jaunus kokus Vircavas un Lielplatones parkā, aprūpējot dižkokus un ūdenskrātuvju krastus, tomēr ar nepacietību gaidīsim atkal to īsto ūdenstalku, kas patiešām iedveš pārliecību, ka “talka sākas galvā” – ideja par tīru upi sākas ar noticēšanu tam, ka viena upes posma labsajūta ir mūsu pašu rokās un varēšanā!
Esam saņēmuši Latvijas vides aizsardzības fonda apstiprinājumu projektam, kas šogad paredz atbalstu ūdenstalku veiksmīgai norisei vēl piecos Jelgavas novada upju – Vircavas, Svētes, Platones un Sidrabes – posmos. Tas nozīmē, ka aprīļa talka Jelgavas novadā turpināsies gan jūnijā, gan jūlijā, bet jau – ūdenī.
Dace Kaņepone
RUNDĀLES NOVADS
Pusmaiss atkritumu katram
2011. gadā aicinājumam sakopt savu apkārtējo vidi atsaucās 200 talcinieku, piepildot ar atkritumiem 1800 maisus. Pērn drēgno laikapstākļu dēļ talcinieku bija mazāk – 130 iedzīvotāji, toties piepildīto maisu vairāk – 2500. Varam secināt, ka 2012. gadā par katru Rundāles novada iedzīvotāju tika savākts pa pusmaisam ar atkritumiem (novadā ir 4250 iedzīvotāju).
Lielās talkas laikā tradicionāli tiek sakopts Mežotnes pilskalns. Gluži kā balvu var uzskatīt zupas vārīšanu un atpūtu pēc padarītā darba vienā no skaistākajām vietām – pilskalnā ar gleznainu skatu pār Lielupi.
2012. gada talkā pavisam neparasts atradums gadījās divām Pilsrundāles iedzīvotājām. Vietējās upītes krastā apzinīgās talcinieces zem rudens lapām ieraudzīja tādu kā konservu kārbu. Aplūkojot neparasto atradumu tuvāk, izrādījās, ka tas ir lādiņš. Atbraukušie sapieri konstatēja, ka atradums ir nešauts padomju armijas mīnmetēja lādiņš.
Šogad Lielās talkas laikā Rundāles novada iedzīvotāji kops ne tikai sabiedriskās vietas, bet arī savu tuvāko apkārtni. Sasaucoties ar vadmotīvu “Tīra Latvija sākas tavā galvā!”, iedzīvotāji tiks aicināti arī ikdienas steigā pievērst uzmanību apkārtējās vides jautājumiem, lai 2018. gadā, kad Latvija kļūs par tīrāko valsti pasaulē, novadā būtu 2500 talcinieku un tikai 130 piepildīti maisi!
Kristīne Kociņa
BAUSKAS NOVADS
Rekords!
2012. gada Lielajā talkā novadā kopumā talkoja 1037 lieli un mazi talcinieki, kas kopā savāca ap 5000 atkritumu maisu. Kopš Talkas rīkošanas pirmsākumiem šis ir lielākais savākto maisu skaits.
Tā kā pagājušā gadā talkas pamatvirziens bija ūdenstilpes, tad mūsu novadā šajā jomā darba pilnas rokas, jo teritoriju caurvij trīs skaistas upes. Atjautīgākie talkotāji pat nebaidījās ienirt aprīļa vēsajos ūdeņos, lai attīrītu iecienītās peldvietas. Arī par atradumu oriģinalitāti būtu grēks sūdzēties: no automašīnu riepām un vientuļiem apaviem līdz pat numuru zīmēm. Ceraukstes pagasta talkotāji bija padomājuši par talcinieku īpašu vienotu noformējumu. Ļoti izdevusies bija sadarbība ar tirdzniecības centru “Rimi”, kas talciniekus cienāja ar pīrāgiem un siltu tēju. Kopā ar vietējiem muzikantiem tika dziedātas talkas dziesmas.
Gadiem ejot, izmaiņas skar talcinieku sastāvu, jo vairāk kļūst to talkotāju, kas nav ne kolektīvu, ne arī kādu sabiedrisko organizāciju biedri. Arvien vairāk nāk domubiedru grupas, ģimenes, draugu kompānijas – cilvēki, kas vēlas brīvprātīgi dot savu artavu mūsu novada un visas Latvijas vides sakopšanā.
Andra Matuļenko
BALDONES NOVADS
Objekti mainās, vadītājs ne
Lielās talkas koordinators Baldones novadā nemainīgi ir Pilsētas un ceļu uzturēšanas dienesta vadītājs Helmuts Nezinis. Viņa virsvadībā iedzīvotāji ir braši talkotāji!
* 2011. gadā Baldones novadā tika savākti 2200 maisu ar atkritumiem. 2012. gadā savākto maisu skaits bija mazāks (1900), jo slikto laikapstākļu dēļ talkā nepiedalījās skolēni. Šogad Baldones novada domes Attīstības nodaļa ļoti cītīgi domā par to, kā Lielajā talkā iesaistīt vairāk jauniešu.
* Pērn visinteresantākais talkošanas objekts bija pie Liliju ezera. Šis ezers ir iegruvumezers pie slēpotājiem iemīļotā Riekstukalna. Ezera malas šūpojas, kas ir ne tikai nepatīkami, bet arī bīstami. Tas neatturēja daudzus tīrības mīļotājus sakopt ezera apkārtni!
* Dzelzāmura ceļa posma apkaimē dzīvo ļoti strādīgi un saliedēti ļaudis. Katru gadu viņi cītīgi piedalās talkā un šo pasākumu uztver ne tikai kā darbu, bet arī kā iespēju satikt kaimiņus, paziņas un kopā svinēt šo dienu, kad Latvija kļūst tīrāka.
* Visneparastākais Lielās talkas atradums Baldones novadā 2012. gadā bija nesprādzis lādiņš.
Alma Šlosberga
ĶEKAVAS NOVADS
Papildtalka
2011. un 2012. gadā mūsu novadā tika savāktas aptuveni 100 tonnas atkritumu. Šogad šis skaitlis, iespējams, būs mazāks, jo teritorija ar katru gadu kļūst aizvien sakoptāka.
Pērn Ķekavas novada Kultūras aģentūra rīkoja papildu talku 1. maijā. Šajā talkā piedalījās arī pārstāvji no Imanta Ziedoņa fonda “Viegli”. Talkas laikā tika sakoptas gan pašvaldībai piederošās, gan privātās teritorijas. Arī šogad Kultūras aģentūra ir ieplānojusi papildu talku.
Artūrs Zālītis
IKŠĶILES NOVADS
Izaugsmes garantija
Vislielākā talcinieku atsaucība bija 2009. gadā, kad mūsu novadā notika apkārtnes sakopšanas, koku stādīšanas un citu pavasara darbu talkas 24 pieteiktās un daudzās oficiāli nepieteiktās vietās. Kopējais apzināto talcinieku skaits bija vairāk nekā 550, no tiem 140 – skolu audzēkņi. Talkas ietvaros bija organizēta makulatūras vākšanas akcija – uz Līgatnes papīrfabriku aizveda trīs tonnas makulatūras.
2010. un 2011. gadā talkoja 19 vietās. Ikšķiles novadā bija izvietoti deviņi atkritumu konteineri. 2010. gadā talkošanas darbos piedalījās 373 cilvēki, savācot 96 m³ atkritumu. Patīkami apzināties, ka šo talku atbalstīja ne tikai dažādu vecumu vietējie iedzīvotāji, bet arī brīvprātīgās ģimenes no Rīgas. Savukārt 2012. gadā kopumā piedalījās vairāk nekā 350 dažādu vecumu talcinieku 16 talkošanas vietās visā novadā.
Katru gadu talko arī Ikšķiles novada pašvaldības darbinieki. Tā, piemēram, pagājušajā gadā sakopām Jāņkrastu saliņu gleznainās Juglas upes krastos. Atdzīvinot senās tradīcijas, nākotnē šajā vietā, pašā Tīnūžu centrā, plānots izveidot jauku atpūtas un svētku rīkošanas vietu.
Lielajās talkās kopīgiem spēkiem sakoptas daudzas Ikšķiles novada vietas – Daugavas dambis, zaļās zonas Ikšķiles pilsētā, teritorijas pie Ikšķiles benzīntanka un dzelzceļa sliedēm, Upes ielai piegulošā meža teritorija, Tīnūžu administratīvais centrs un Juglas upes krasts. Talkas laikā grābtas ne tikai pērnā gada lapas, lasīti žagari, savākti dažādi sadzīves atkritumi, bet arī stādīti koki un veikti apzaļumošanas darbi.
Šogad plānojam turpināt iepriekšējos gados iesāktās tradīcijas, sakopjot teritorijas gan Ikšķiles pilsētā, gan Tīnūžu pagastā. Mēs ticam – jo skaistāks un sakārtotāks būs mūsu novads, jo labāk jutīsies tā iedzīvotāji un viesi.
Inga Šulca
OGRES NOVADS
Atkritumu “otrā elpa”
2012. gada aprīlī Ogres novada iedzīvotāji pilsētā un pagastos sakopa ne tikai savu apkārtni – ceļmalas, piemiņas un sabiedriskās vietas, dārzus, parkus, upju krastus un peldvietas, bet rīkoja arī dažādus citus interesantus pasākumus. Tā, piemēram, Ķeipenē talka notika Muižas parkā, kas ir aizsargājams dendroloģiskais stādījums, tādēļ talciniekiem interesanti bijis atrast neparastus ķērpjus un piepes, apbrīnot veco koku skaistumu un diženumu. Atzīmējot Talkas piecgadi, bija noorganizēta fotoizstāde “Lielā talka Ķeipenē 2008–2012”. Savukārt Madlienā talkotājiem pievienojās arī jaunsargi un zemessargi, makšķernieki un pat nūjotāju komanda. Mazozolos vienuviet talkas laikā atrasts vesels talkotāja komplekts – gumijas zābaki, darba cimdi, šķīvītis, pudele un glāzīte. Toties Suntažos apkopts 250 gadu vecs dižozols! Lielajā talkā 2012. gadā novadā piedalījās dalībnieki no gada līdz pat 81 gada vecumam.
Talkas priekšvakarā – 2012. gada marta beigās Ogres Mūzikas skolā notika mākslas darbu izstādes “Skaties dziļāk!” atklāšana, kur bija apskatāmi Ogres Mākslas skolas un Bērnu un jauniešu centra audzēkņu zīmējumi par tīru upju un ezeru tēmu – bērnu skatījums uz to, kāpēc izmirst ūdenī dzīvojošās radības, kāpēc ūdens tiek piesārņots, kā to novērst. Pasākuma laikā interesenti varēja noklausīties Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta direktora, vides gida Andra Urtāna lekciju par Daugavas un Ogres upes vērtību, kā arī kopīgi piedalīties radošā mākslas darba tapšanā. Savukārt Ogres un Ikšķiles tūrisma attīstības aģentūra Ogres Zilo kalnu dabas parkā kopā ar skolēniem un vieglatlētikas sporta klubu “Jūdze” organizēja priežu stādīšanu.
Šogad talkā vēlas piedalīties “Fazer maiznīca”, ne tikai piedāvājot darbarokas, bet arī solot uzkodas un karstu zupu talciniekiem. Ogres novada pašvaldība ar sadarbības partneriem plāno organizēt konkursu iedzīvotājiem par “otrās elpas” piešķiršanu atkritumiem.
2010. gadā Ogres novadā reģistrēti 2300 talkotāju, 2011. – 2185, bet 2012. gadā – 1623. Kaut arī talkotāju skaits sarūk, savākto atkritumu skaits pieaug – pagājušajā gadā talkas laikā savāktas 360 tonnas atkritumu, tāpēc pašvaldības Komunālās nodaļas vadītāja un Lielās talkas koordinatore Valentīna Jahimoviča ir pateicīga visiem, kas piedalās Lielajā talkā un sakopj savu māju, savas pilsētas un pagasta apkārtni, tā padarot tīrāku, skaistāku un zaļāku mūsu kopējo dzīves telpu.
Baiba Trumekalne
KOKNESES NOVADS
Pamanīt vērtības
Lielās talkas ideja gūst arvien lielāku atsaucību mūsu iedzīvotāju vidū. Ne jau kāds cits, bet mēs paši varam likt atkāpties pērnajiem sārņiem un darboties tā, lai ik vieta mūsu novadā top par sakoptu un zaļu stūrīti. Lielā talka mūs pamudinājusi vērīgāk un kā no jauna paskatīties uz vērtībām, kas mums pieder, devusi iedvesmu un apņemšanos apvienot spēkus, paveicot labus darbus. Lai arī Lielās talkas atbalstītāji galvenokārt ir Kokneses novada domes un pagasta pārvalžu darbinieki un izglītības iestādes, ik gadu šajā dienā sastopam pavisam mazus talciniekus un tos, kam sirmums matos.
Iršu pagastā Lielās talkas dienā aktīva rosība notika Iršu muižas klēts – Magazinas apkārtnē. Irsieši lepojas ar sava pagasta vēsturi un neļauj zust aizmirstībā tās aculieciniecei – sirmajai muižas klētij. Tā vienmēr atgādinās par laiku (1766–1939), kad Iršos atradās Baltijā lielākā vācu kolonija. Talkas dienā Iršu pagasta pārvaldes darbinieki, Pērses pamatskolas skolēni, ģimenes krīzes centra “Dzeguzīte” iemītnieki un pārējie pagasta iedzīvotāji tapa par vienotu spēku, lai atbrīvotu muižas pagalmu no krūmiem, veciem bojātiem kokiem un saknēm. Uzņēmīgākajiem vīriem izdevās “salāpīt” vienu stūrīti daudz pieredzējušās klēts jumtā, tika iztīrītas un sakoptas klēts iekštelpas. Irsieši jau redz klēts nākotnes vīziju – tajā taps savdabīga ekspozīcija, kas stāstīs par pagasta īpašo un neparasto vēsturi laiku lokos.
Vispirms bija ideja – izlolota piecu gadu garumā. Pagājušajā pavasarī, kad bija iegūtas vajadzīgās atļaujas, klāt bija arī Lielās talkas diena, un idejas īstenošana – dabas takas izveide no Kokneses pilsdrupām līdz Likteņdārzam varēja sākties! Sparīgie dabas takas veidotāji, savācot sadzīves atkritumus un kritalas, darbojās trīs maršrutos: gan no brīvdabas estrādes, gan no vecās peldētavas talkotāji gar Daugavas krastu virzījās uz Likteņdārzu, savukārt citi koknesieši no Likteņdārza gāja pretī abu grupu talciniekiem. Gatavojoties Lielās talkas dienai, Kokneses novada domes Komunālās nodaļas vīri jau bija paguvuši izgriezt lielākos krūmus un izveidot vizūru, atraduši piemērotu vietu tiltiņa būvei. Čakli rosoties, aiz talciniekiem pavērās glīti sakopta ainava. Mēnesi vēlāk, 19. maijā, Koknesē tūrisma sezonas atklāšanas pasākumā “Sama modināšanas svētki” nūjotāji pirmo reizi devās gājienā pa jauno dabas taku. Iecerēts, ka šajā Lielajā talkā koknesieši turpinās labiekārtot dabas taku, izveidojot vēl jaunus tiltiņus un soliņus, kaut ko interesantu bērnu atpūtai un rotaļām.
Bebru pagasta centrā, Vecbebru muižas parkā, jau piekto gadu atvērtas Vecbebru Romas katoļu baznīcas durvis. “Mazā lauku baznīciņa”, kā to atklāšanas dienā 2008. gada 28. decembrī nosauca kardināls Jānis Pujats, ir uzņēmīgo katoļu draudzes locekļu un dāsno atbalstītāju lolojums. Saulainajā Lielās talkas dienā ap dievnama teritoriju kā čaklas bitītes darbojās draudzes locekļi, Bebru pagasta pārvaldes darbinieki un citi pagasta iedzīvotāji, kas lepojas, ka Bebros nu ir savs dievnams. Kopīgiem spēkiem tika sakopta dievnama apkārtne pēc pēdējiem remontdarbiem, piegulošā parka teritorija, taciņas un zālājs. Arī šogad Lielās talkas dienā bebrēnieši turpinās labiekārtot dievnama apkārtni un sakops dīķīti piegulošajā parka teritorijā.
Sarmīte Rode un Anita Šmite
SALAS NOVADS
Solis tuvāk tīrai videi
Pagājušajā gadā Salas novada iedzīvotājiem Lielā talka norisinājās no 15. līdz 28. aprīlim. Divu nedēļu laikā talkošanā iesaistījās visi, kam rūp vide, kurā dzīvojam, – pašvaldības administrācija, iestāžu un uzņēmumu darbinieki, skolēni, daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji.
Katram novada iedzīvotājam Lielā talka bija atgādinājums un iespēja spert soli tuvāk tīrai videi un sakoptai apkārtnei. Tāpēc visos Salas novada ciemos – Salā, Sēlijā, Biržos, Gravānos un Ošānos – iedzīvotāji 21. aprīlī izmantoja saulaino un silto dienu, lai sakoptu dzīvojamo māju un saimniecības ēku apkārtni. Kopā tika savākti apmēram 1300 atkritumu maisu.
Pēc projekta “Dalīto atkritumu savākšanas laukumu izveidošana Salas novadā” realizācijas šogad ziemā notika sanāksmes visos ciemos, kur iedzīvotāji tika skoloti atkritumu šķirošanas un vides aizsardzības jautājumos. Sanāksmes bija necerēti labi apmeklētas, kas liecina par iedzīvotāju atbildību un ieinteresētību dzīvot skaistākā vidē.
Salas novada atpūtas komplekss “Zvejnieklīcis” ir vieta, kas vasarā piesaista gan vietējos iedzīvotājus, gan tūristus, tādēļ Salas vidusskolas skolēni nolēma sakopt pie šīs vietas esošos vecos kapus un grāvmalas. 2012. gadā te talkot bija ieradies AS “Sadales tīkls” ziemeļaustrumu reģiona kolektīvs no Aiviekstes, kas izzāģēja liekos kokus un zarus visas takas garumā gar Daugavas krastu.
Kristīne Jucīte
JĒKABPILS PILSĒTA
Kamēr vecāki talkos
* 2008. gads. Talkas laikā tika sakopta Daugavas mala un vairākas pilsētas teritorijas, talkā piedalījās apmēram 400 iedzīvotāju. Tika izvesti 507 maisi un 212 m³ savākto atkritumu.
* 2009. gads. Talcinieki sakopa tūristu apmeklētākā objekta – Krustpils pils apkārtni, kā arī Mežaparku un Radžu ūdenskrātuves apkaimi, Daugavas krastus un citas pilsētas iedzīvotāju iecienītās atpūtas vietas. Talkā piedalījās vairāk nekā 400 jēkabpiliešu.
* 2010. gads. Talkošana notika visā pilsētas teritorijā. Talkā piedalījās vairāk nekā 2000 talcinieku, kopā savākti vairāk nekā 660 m³ atkritumu.
* 2011. gads. Sakopām Jēkabpils pilsētas kapu piegulošo teritoriju, kur tika likvidēti snieglauzes postījumi. Talkā piedalījās apmēram 2000 talcinieku. Kopā tika savākti un nogādāti izgāztuvē apmēram 261 m³ atkritumu.
* 2012. gads. Talkas tēma bija ūdens, tāpēc pašvaldība organizēja talku pie pilsētas ūdeņiem – Radžu ūdenskrātuves un Pils dīķa. Talkā piedalījās aptuveni 2500 talcinieku un kopā tika savākti apmēram 3000 maisu ar atkritumiem. Uz poligonu “Dziļā vāda” un lapu kompostu laukumu nogādāja 60 tonnas dažādu atkritumu.
* 2013. gada 20. aprīlī pašvaldība turpinās iepriekšējā gadā uzsākto sakopšanu un labiekārtošanu Mežaparkā pie Radžu ūdenskrātuves. Laikā, kad vecāki būs nodarbināti sakopšanas darbos, bērniem un jauniešiem paredzētas dažādas aktivitātes, kas saistītas ar apkārtējās vides izzināšanu (lekcijas, praktiskie darbi, piemēram, putnu būrīšu izgatavošana un uzstādīšana u.c.). Pēc labi padarīta darba paredzēta gan talcinieku cienāšana ar talkai atbilstošu ēdienu, gan pašdarbības kolektīvu priekšnesumi.
Anita Truksne
JĒKABPILS NOVADS
Meklēsim “čaklo bitīti”
2012. gadā laikapstākļi mums bija sagādājuši gan sauli, gan siltumu, un novada čaklie talkotāji to arī izmantoja no visas sirds – kopumā piedalījās 505 cilvēki, kas atbilst aptuveni 10% no visa iedzīvotāju skaita. Katrā pagastā 2012. gads atstāja “tīrības zīmes”.
Piedalījāmies arī talkas koordinatoru sacensībās “Skaties dziļāk!”. Galvenās balvas gan aizceļoja mums garām, tomēr paši jutāmies ieguvēji, jo rīkojām dažādus pasākumus: jaunieši piedalījās erudīcijas konkursā par tēmu “Globālie ūdens resursi”, dārzu un sētu mīļotājiem notika lekciju cikls “Mazās ūdenstilpnes dārzos un pagalmos”, taču visinteresantākais bija konkurss “Vārdu Daugava”. Aicinājām iedzīvotājus iesūtīt savas mīļākās tautasdziesmas par mūsu dižupi. Varējām apkopot vairāk nekā 120 tautasdziesmas! Gan mītiskas, gan jautras, gan dzirdētas, gan nedzirdētas – tās visas ir lasāmas arī mūsu novada mājaslapā, sadaļā “Mūsu literātu daiļrade”.
Tā kā esam zaļš un ar dabu bagāts novads, tad iedzīvotājus allaž aicinām talkas laikā ne tikai savākt atkritumus, bet arī stādīt. Pirms talkas dienas mudinām doties palīgā tiem cilvēkiem, kas vairs nespēj paši apkopt savas sētas un pagalmus. Jau iepriekšējos divos gados mūsu novadā talkoja ne tikai iedzīvotāji, bet arī viesi – viņi darbojās nodibinājuma “Mārtiņa fonds” rehabilitācijas centra “Dūjas” teritorijā Kalna pagastā. Šogad Jēkabpils novadā talka ar lielu viestalcinieku skaitu notiks arī Dignājas muižas teritorijā, un to organizē biedrība “Dzīvības koks”, kas šeit veido rehabilitācijas centru. Divi rehabilitācijas centri tik mazā novadā – tas apliecina, ka esam tiešām zaļi un dzīvelīgi! Biedrība “Ūdenszīmes” pie bijušās Kaldabruņas skolas Rubenes pagastā organizēs talku ar Latvijas vides aizsardzības fonda administrācijas atbalstu – šīs talkas ietvaros tiks labiekārtota teritorija vides klasei un izveidots ārstniecības augu dārzs. Skolas telpās top Pļavas muzejs.
Arī šogad piedalīsimies talkas koordinatoru konkursā un dosimies uz vairākām novada skolām ar lekcijām par dabas aizsardzības tēmām. Šogad čaklākie talcinieki saņems uzlīmes “Jēkabpils novada čaklā bitīte”, kas jauki sasaucas ar mūsu novada tēlu – gan ar zaļumu un darbīgumu, jo tieši bites savas mājvietas sāk sapost pašas pirmās, gan arī ar pašvaldības logo, kurā mūsu septiņi pagasti ir attēloti kā bišu šūnas. Plānojam pasūtīt 1500 uzlīmes, cerams, ka visiem pietiks!
Ieva Jātniece
AKNĪSTES NOVADS
Dzīve bez “šmuces”
Pagājušajā gadā mūsu novadā Lielās talkas devīze bija “Novads bez šmuces”. Pateicoties ideāliem laikapstākļiem, talcinieku atsaucība bija liela. Aknīstes veselības un sociālās aprūpes centra darbinieki kopa sev piederošo teritoriju un ravēja puķu dobes. Tika sakopta grava aiz domes ēkas. Aknīstē pie Dambēm darbojās talcinieki no Sēlijas (Augšzemes) vides aizsardzības asociācijas, izcērtot krūmus upes krastā, vācot atkritumus un dedzinot zarus. Īpašs pielietojums bija izcirstajām zaru klūgām, kas tika iepītas tiltiņa margās, lai radītu lielāku drošību, pārejot tiltu. Pagastos tika sakoptas ceļmalas, jo ceļš ir mūsu vizītkarte. Pa ceļam uz Asares pagastu tika stādīta bērzu birztala. Arī privātmāju un saimniecību īpašnieki čakli strādāja savās saimniecībās.
Pēc kvalitatīvi veiktajiem darba uzdevumiem talciniekus gaidīja atmiņā paliekoši atpūtas brīži. Katrā pagastā “STK (sakoptības, tīrības, kārtības) departaments” un “Zaļais krusts” ieradās ar talkas himnu. Pēc kopīgas dziedāšanas notika veselības pārbaude. Nogurušajiem veselības atgūšanai derēja karote “Spēka dziras” vai “Enerģijas kapsula”. Pēc nopietnas izmeklēšanas tika izsniegti sertifikāti veselīgākajiem talciniekiem, bet pagastu pārvaldnieki saņēma sertifikātu “Novads bez šmuces”. Taču visam pāri izskanēja doma – brīdi padomāt, pirms metam zemē papīru, plastmasas pudeli vai kādu citu nevajadzīgu lietu, tad reizi gadā nevajadzēs rīkot tādu pompozu pasākumu kā Lielā talka.
Mūsu pagājušā gada domu lidojums īstenojas 2013. gada talkas devīzē “Tīra Latvijas sākas tavā galvā!”. Mūsu novada sauklis šogad ir “Tīrs novads, skaists novads!”, bet par zaļo domāšanu atgādina novada emblēma. Lai popularizētu veselīgu dzīvesveidu, Aknīstes novadā notiks pašvaldības iestāžu un uzņēmumu sporta spēles, kad katram dalībniekam būs iespēja izmērīt arī savu ekoloģiskās pēdas nospiedumu. Pateicībā tiks izsniegtas emblēmas. Lielajā talkā, atbalstot ūdens tēmu, aknīstieši sakops Vecmuižas un Zuju ezera krastus. Pēc talkas paredzēts cienasts un čaklāko talkotāju apbalvošana ar ekoloģiskiem pušķīšiem – lociņu un salātiņu buntītēm.
Lāsma Prande
DAUGAVPILS NOVADS
Ar “zelta grābekli” pūrā
2012. gadā mūsu novadā tika pieteiktas 30 talkošanas vietas, kur darbojās vairāk nekā 2000 talcinieku. Kopējiem spēkiem viņiem izdevās piepildīt 7000 atkritumu maisu, kas bija par 2000 maisiem vairāk nekā 2011. gadā. Rekordista gods pienācās Naujenes pagasta ļaudīm – 1150 maisu, otrās vietas ieguvēji no Līksnas pagasta savāca 758 maisus ar atkritumiem.
Talka mūsu novadā nesaistās tikai ar sakopšanas darbiem – Līksnas, Maļinovas, Vecsalienas, Tabores un Demenes pagastā tika iestādīti gandrīz 200 jaunu kociņu un košumkrūmu.
Mēs joprojām lepojamies ar to, ka 2011. gadā Līksnas pagasts ieguva balvu “Zelta grābeklis” kā labākais talkas rīkotājs Latgales reģionā. Strādājot 62 cilvēkiem, līksnieši spēja savākt 724 maisus, sakārtojot teritoriju 24 kilometru garumā.
Elza Timšāne
PREIĻU NOVADS
Talkojam ar prieku
Visus sešus gadus Lielās talkas koordinatore ir SIA “Preiļu saimnieks” Komunālās nodaļas vadītāja Zenta Igolniece: “Priecē, ka talcinieku pulks gadu no gada kļūst kuplāks. Talkojam ne tikai pilsētā, bet arī pagastu centros. Talkā piedalās visas novada skolas. Kopumā var teikt, ka Lielās talkas diena mūsu novadā kļuvusi par stabilu tradīciju.”
Preilēnieši katru gadu sakopj Preiļu parka teritoriju. Parks mums ir liels, vairāk nekā 40 hektāru, tādēļ darba pietiek visiem. Lielās talkas dienā savācam atkritumus no parka dīķiem. Parks ir iecienīta atpūtas vieta, vasaras sezonā estrādē notiek dažādi pasākumi. Preiļu parks ir nozīmīgs ikvienam pilsētas iedzīvotājam, tādēļ šeit visi strādā ar prieku.
Mums izveidojusies lieliska Talkas dienas tradīcija – koku stādīšana. Iepriekšējos gados kopīgi stādījām Holandes liepas Valmieras ielā, atjaunojām liepu aleju Raiņa bulvārī un parkā. Par to īpašs prieks – kociņi augs vēl ilgi. Kopējo pūliņu rezultātā Preiļu centrs ar katru gadu kļūst arvien sakoptāks, tādēļ Lielās talkas dienā varam sakopt arī attālākas pilsētas vietas.
Darāmā, protams, vēl daudz, tomēr Lielās talkas tradīcijai ir pozitīvs rezultāts. Novadā savākto atkritumu kopējais daudzums ik gadu palielinās. Tas nav tādēļ, ka no jauna tiek daudz piemēslots, bet gan tāpēc, ka talkas kustība vēršas plašumā un piedalās arvien vairāk talcinieku.
Inese Šņepste
AGLONAS NOVADS
Aizraujošs piedzīvojums
Tāda 2012. gada Lielās talkas diena izvērtās tiem Aglonas novada jauniešiem, kuri piekrita talkas koordinatora Aināra Streļča piedāvājumam braukt ar kanoe laivām no Jaunaglonas līdz Aglonai un sakārtot upju un ezeru krastus. Atkritumu bija daudz! Iesākums bija smags, jo vajadzēja ne vien apgūt iemaņas laivas vadīšanā pa upi, bet ievērot gružus gar krastiem, apstāties, savākt tos un doties tālāk. Vietām airēšana bija ekstrēma, ja upēs gadījās koku zari un krāces. Vienai no jauniešu ekipāžām nācās izjust pavasara dzestrā ūdens pieskārienus. Ar apņēmību un neatlaidību viss izdevās – sakārtota pludmale, izzāģēti sakritušie zari, savākti gruži no salas, upju un ezeru krastiem. Visiem bija prieks par labi padarītu darbu – 70 atkritumu maisiem.
Talkošana notika visos Aglonas novada pagastos, galvenais uzsvars bija likts uz ezeru krastu sakopšanu. Ar prieku jāatzīst, ka daļa no Aglonas novada 63 zilo ezeru krastiem kļuva tīrāka. Vairāk nekā simts talcinieku kopā savāca 670 maisus gružu. Arī šogad Lielajā talkā iecerēts turpināt upju un ezeru krastu tīrīšanas akciju.
Zane Ločmele
RĒZEKNES NOVADS
Prieks pašiem un citiem
Ar gandarījuma izjūtu par paveikto darbu un tīrāku apkārtni jau vairākus gadus ik pavasari noslēdzas Lielā talka Rēzeknes novadā. Pērn talkošanā Rēzeknes novadā piedalījās vairāk nekā 1600 cilvēku, tostarp arī daudz bērnu.
“Mazākie bija ļoti priecīgi, jo jutās vajadzīgi, lai gan brīžiem paši bija pārsteigti, no kurienes rodas tik daudz atkritumu,” par pagājušā gada talkas norisi Strūžānu pagastā pastāstīja talkas organizatore Inese Boļšija.
Kopumā 2012. gada Lielajā talkā Rēzeknes novadā tika savākti 9718 atkritumu maisi. Darba gaitā bija arī interesanti atradumi – Maltas pagastā talkotāji ieraudzījuši izmestu datoru, bet Ozolmuižā – 1500 nelietotu plastmasas pudeļu, savukārt Lūznavas pagastā, sakopjot ceļmalas, no miega esot iztraucētas odzītes.
Talkas dienā paveikto var mērīt ne vien ar maisu skaitu, bet arī padarītajos darbos, jo, piemēram, Silmalas pagastā no kārklu klūgām izveidota puķu dobe, Sakstagalā sakopta rakstnieka Jāņa Klīdzēja kapa vieta, Kaunatā uzstādītas bērnu šūpoles, slīdkalniņi un kāpnes.
Arī šogad talkas dienā aktīva rosība būs vērojama visos 25 Rēzeknes novada pagastos. Kā teic ilggadējie talkas dalībnieki: “Lai būtu prieks pašiem un arī apkārtējiem!”
Madara Ļaksa
GULBENES NOVADS
Ar domu par rītdienu
Mūsu novads ir gana plašs, un šīspuses cilvēki allaž gribējuši sakopt katru pleķīti, katru stūrīti zemes. Kurš gan var saskaitīt mērvienībās talkās paveikto? Mūsu bilancē ir sakārtoti parki un skvēri, kultūrvēsturiskās vietas un pieminekļi, kapsētas, upmalas, ezermalas, mežmalas, ceļa malas, pamestas teritorijas un vēl, un vēl. Taču vislielākā vērtība – katra talkas dalībnieka brīvā griba sakopt vairāk par savu degungalu.
Ko interesantu esam atklājuši pēdējo gadu “ekspedīcijās”? Kādā no Lielajām talkām pulciņš domubiedru sakopa 19. gadsimta vidū celtās Galgauskas Sv. Jāņa Kristītāja baznīcas teritoriju. Pati ēka bija tā ieaugusi kokos un krūmos, ka to pat trenētai acij bija grūti pamanīt un atrast. Lai gan baznīca ir pamesta un tā pieder valstij, talcinieki ar lielu entuziasmu ķērās pie smagā darba. Blakus baznīcai atrodas baronu Mengdenu dzimtas kapi. Uz kapakmeņiem lasāms, ka divi baroni nodzīvojuši 61 un 47 gadus, bet abas baroneses – tikai 18. Baznīcu kā apskates vērtu objektu izvēlas alternatīvie ceļotāji vai interesentu grupas.
Vēl kādā talkā savu atdzimšanu piedzīvoja Paideru dižakmens Lejasciema pagastā. Nacionālās nozīmes dižakmeni no kokiem un krūmiem kopīgi attīrīja Ziemeļaustrumu virsmežniecības Lejasciema mežniecības un Lejasciema pagasta pārvaldes darbinieki kopā ar Lejasciema vidusskolas skolēniem. Trīsstūra formas dižakmeni, kura apkārtmērs ir 14 metri, augstums 1,8 metri, garums 5,2 metri un platums 3,5 metri, pēc sakopšanas darbiem ir skatījuši un turpina skatīt tuvi un tāli novada viesi, piebilstot, ka šis ir bijis viens labs un varens darbs.
Savukārt Gulbenes Spārītes parka Svētā ezera tīrīšana bija liels notikums gan talciniekiem, gan vienkāršiem garāmgājējiem, jo talkā nāca Gulbenes VUGD ūdenslīdēji, kas nira ledainajā ūdenī un cēla ārā noglabātos “dārgumus”. Jāpiebilst, ka aizvadītajā gadā Svētā ezera nosaukums – “Svētā ezera brīnums” – tika piešķirts aukstajai zupai, kas iekļauta Gulbenes novada īpašā piedāvājuma ēdienkartē!
Arī šogad centīgi turpināsim talkot visā Gulbenes novada teritorijā, atkal to padarot par vēl vienu soli zaļāku, gaišāku un pievilcīgāku. Tā kā trešie Gulbenes novada svētki “Tirza laika turzā” notiks Tirzā, tad Lielajā talkā visvairāk darbarūķu plūdīs šā pagasta virzienā, lai kopīgiem spēkiem gatavotu pamatīgu augsni 3. augustam. Talkosim šodien ar domām par rītdienu!
Jana Igaviņa
VALKAS NOVADS
Kristāla kurpītes meklējumos
Kurpju kalns Putraskalnā – tā varētu raksturot pagājušā gada valcēniešu lielāko un neparastāko atradumu, strādājot vienā no Valkas pilsētas Lielās talkas objektiem. Vieni no šīs vietas kopējiem un “laimīgie” atradēji bija AAS “Balta” Cēsu filiāles Valkas klientu apkalpošanas centra darbinieki ar savām ģimenēm. 69 dažādi apavi, kopā salasīti 25 sadzīves atkritumu maisi nebija vienīgais darba auglis un ieguvums. Pēc talkas AAS “Balta” čaklais talcinieku kolektīvs sagatavoja atraktīvu prezentāciju par redzēto, piedzīvoto un Lielajā talkā paveikto. Pēc tam viņi šo prezentāciju pieteica sava uzņēmuma izsludinātajā iekšējā konkursā, kur ieguva pirmo vietu un naudas balvu. To kolektīvs izmantoja kopīgai ekskursijai uz Igauniju.
Varbūt šis labais piemērs noder arī kādai citai organizācijai, lai motivētu darbinieku kolektīva aktīvāku dalību Lielajā talkā? Atraktīvās prezentācijas autori bija apdrošināšanas speciālista Māra Koopa dēli – Jānis un Roberts. “Šādi pasākumi vieno darba kolektīvus un viņu ģimenes, protams, vislielākais ieguvums – tīra un sakopta pilsēta,” atzīst Māris Koops.
“Latvija ir brīnumskaista zeme, bet skaistajam jāpalīdz parādīties,” šim Imanta Ziedoņa teiktajam piekrīt arī AAS “Balta” Valkas KAC kolektīvs un ir apņēmības pilns šogad atkal piedalīties Lielajā talkā.
Sandra Pilskalne
STRENČU NOVADS
“Birzīte” atdzimusi
Ar katru gadu Strenču novadā pieaug talkas dalībnieku skaits. 2011. gadā talkoja 200 talcinieku, bet pērn to skaits jau bija pieaudzis līdz 549 talkotājiem.
Viens no labākajiem un interesantākajiem darbiem, kas uzsākts Lielās talkas laikā, ir Sūnu ciema atpūtas parka “Birzīte” izveidošana Strenčos. Kādreiz tā bijusi strencēniešu iecienīta aktīvās atpūtas vieta, bet gadu gaitā zaudējusi seno spožumu. Vietas sakopšanas darbi tika uzsākti 2011. gada Lielajā talkā. Piesaistot dažādu projektu finansējumu, tika izveidota aktīvās atpūtas vieta ar sporta spēļu laukumiem, ugunskura vietu, šūpolēm un citiem aktīvās atpūtas atribūtiem.
2011. gada 10. septembrī notika “Birzītes” atklāšana un pirmie Dārza svētki ģimenēm. Nu jau šis pasākums kļuvis par iecienītu tradīciju un ieguvis popularitāti visā novadā. Dārza svētkos notiek volejbola turnīrs “Birzītes kauss”, atraktīvas nodarbes bērniem un pieaugušajiem, kultūras programma, zupas vārīšana uz ugunskura un atpūta visai ģimenei. “Birzītes” aktīvisti ik gadu rūpējas par vietas sakopšanu un arī šogad Lielajā talkā strādās turpat.
Ginta Gailīte
NAUKŠĒNU NOVADS
Absolventi poš savu birzi
Naukšēnu novads var lepoties, ka ar katru gadu palielinās talcinieku skaits, bet samazinās savākto atkritumu maisu skaits. Tātad vide kļūst mazāk piemēslota, un par to jāpateicas vietējiem iedzīvotājiem.
2012. gada talka atšķīrās no ierastās teritorijas uzkopšanas, jo pēc Naukšēnu novada vidusskolas direktores un vecāku padomes iniciatīvas notika skolas Absolventu birzs sakopšanas talka. Tā bija iespēja absolventiem un pašreizējiem un bijušajiem skolotājiem tikties pēc vairāku gadu pārtraukuma. Talcinieku reģistrācija liecināja, ka viskuplākā skaitā tika pārstāvēta vidusskolas trešā izlaiduma (1962) klase, turklāt bijušie skolēni ieradās kopā ar audzinātāju. Ikviens Absolventu birzs talcinieks, ilgi nedomājot, atcerējās izlaiduma dienā stādīto koku un tā atrašanās vietu. Gandrīz pie katra koka atrodas izlaiduma gada plāksnīte. Šajā reizē darbs tika apvienots ar patīkamu atkalredzēšanos un kavēšanos atmiņās par skolas gadiem.
Šāgada darbus pagaidām ir ļoti grūti plānot, jo Naukšēnu novadā kā jau Ziemeļvidzemē vēl aizvien turpinās ziema. Tā kā sakopjamo teritoriju kļūst mazāk, tad lielāka uzmanība tiks veltīta labiekārtošanai, aizaugušo teritoriju sakopšanai un citiem darbiem. Lielajā talkā allaž aktīvi iesaistās arī pensionāru biedrības “Sarma” seniori.
Nora Kārkliņa
KOCĒNU NOVADS
No ledusskapja līdz konspektiem
2012. gadā Lielajā talkā piedalījās vairāk nekā 460 talkotāju, iedzīvotāji piepildīja aptuveni 640 maisus ar atkritumiem, kā arī, attīrot Kocēnu novada teritorijā esošās ūdenstilpes, savāca 40 m3 malkas, kas tika izmantota apkures nodrošināšanā iedzīvotājiem. 2011. gadā, kad talcinieku bija tikai par dažiem desmitiem mazāk, tika savākti vairāk nekā 1050 maisu ar atkritumiem. Tātad novads ar katru gadu kļūst tīrāks un sakoptāks un iedzīvotāji – apzinīgāki.
2012. gadā Lielās talkas organizatoru rīkotajā plastmasas pudeļu korķīšu vākšanas akcijā ar aktīvu izglītības iestāžu kolektīvu un novada iedzīvotāju līdzdalību tika savākti 22 128 korķīši.
Katru gadu Lielajā talkā ir bijuši dažādi interesanti atradumi, piemēram, televizori, ledusskapji, automašīnas stūre, klozetpods, mēbeles. Arī fotogrāfijās var redzēt dažus no iemūžinātajiem atradumiem – bērna kurpīte un lērums studiju laika pierakstu bloku, ko kāda studente, kurai, iespējams, konkrētās studijas “gājušas pie sirds”, tīši vai netīši to atstājusi gleznainajā Gaujas piekrastē.
Elīna Upīte un Eva Eglīte
VALMIERAS PILSĒTA
Rūpes par galveno “ielu”
Šogad Lielās talkas dienā Valmierā uzmanības centrā būs pilsētas galvenā “iela” – Gauja ar tās krastiem piegulošajām zaļajām teritorijām.
“Pēdējos gados Valmieras pilsētā Lielās talkas laikā savākto sadzīves atkritumu apjoms samazinās, jo valmierieši cenšas rūpēties par vidi, kurā dzīvo. Tomēr, ziemas sniegam nokūstot, zaļajās zonās vēl aizvien “izaug” krāsainas plastmasas un skārda “puķes”, ko vajadzēs “izravēt”,” saka pašvaldības Nekustamā īpašuma pārvaldes speciāliste Līga Zīlmane. “Jau septīto gadu pilsētas sakopšanā neatsverams ir Valmieras izglītības iestāžu – no pirmsskolas līdz pat augstskolai – ieguldījums. Tas ir apbrīnojami, cik lielas zaļās teritorijas pilsētā spēj pārstaigāt bērni. Protams, pirms tam viņi tiek iepazīstināti ar drošības noteikumiem – bērniem nav jāceļ lietas, kas varētu būt bīstamas, vai tādas, ko viņi nevēlas aiztikt. Par to jāinformē klātesošie pieaugušie.”
Lielajai talkai aktīvi atsaucas arī Valmieras uzņēmumi, valsts un pašvaldības iestādes, kā arī sabiedriskās organizācijas.
Šāgada Lielās talkas jaunums Valmierā būs arī Zaļā biroja programmas atklāšana pašvaldībā. “Vides apziņas veicināšanai pilsētā, informējot un izglītojot iedzīvotājus par dabai draudzīgu principu ievērošanu ikdienā, nav nekā iedarbīgāka par labu piemēru, kas reāli tiek īstenots,” atzīst Valmieras pilsētas izpilddirektors Jānis Baiks. Jau šobrīd pašvaldības darbinieki arvien vairāk domā par resursu taupīšanu – izmanto elektroniskos dokumentus, drukā un kopē dokumentus uz papīra lapas abām pusēm, šķiro un nodod papīru otrreizējai pārstrādei, kā arī īsteno citas videi draudzīgas aktivitātes.
Kristīne Melece
RAUNAS NOVADS
Pozitīvi augošs ieguldījums
Raunas novada domes darbinieki un novada iedzīvotāji jau daudzus gadus sapulcējas pavasara pirmajās siltajās dienās, lai sakoptu vai labiekārtotu kādu vietu pagasta teritorijā. Parasti tas notika krietni ātrāk, pirms tika organizēta valsts mēroga Lielā talka, tādēļ mēs savu ieguldījumu un veikumu varam raksturot kā pozitīvi augošu gan sakoptās teritorijas ziņā, gan dalībnieku skaita ziņā.
Necenšamies padarīto vērtēt pēc savākto atkritumu daudzuma, bet gan pēc iesaistīto aktīvistu skaita. Katru gadu tam ir tendence pieaugt! Talkas ietvaros ne tikai sakopjam piemēslotās teritorijas, bet arī stādām mežus un parkus, labiekārtojam atpūtas vietas gan bērniem, gan pieaugušajiem. Žēl, ka joprojām cilvēki savus sadzīves atkritumus atstāj nepiemērotās vietās, tomēr neko vērtīgu un neparastu neesam atraduši.
Šis gads mums iesācies neparasti aktīvi – jau no pirmās dienas tiek plānoti darbi, ko veiksim ne tikai Lielās talkas dienā, bet mērķtiecīgi turpināsim arī pēc tam. Šogad veidosim Veselības taku, izkopjot aizaugušās teritorijas Raunas upes krastos un ierīkojot bērnu un pieaugušo aktīvās atpūtas nodrošināšanai atbilstošu teritoriju. Taka ietvers burvīgos Raunas dabas skatus un kultūrvēsturiskos objektus, tādēļ tā būs interesanta ne tikai vietējiem aktīvistiem, bet arī ikvienam tūristam.
Linda Zūdiņa
PRIEKUĻU NOVADS
Vairāk saules Mārsnēnos
Priekuļu novadā Lielās talkas centrālo pasākumu tradicionāli rīko kādā novada pagastā. Šogad kārta pienākusi Mārsnēnu pagastam. Tas nenozīmē, ka citur nekas nenotiks, bet citviet talkošana vairāk būs atkarīga no pašiem iedzīvotājiem.
Mārsnēnu ciematā sāksim veidot interesantu objektu – Tautisko taku (pēdu masāžai) un neparastu saules pulksteni (projektējis astronoms, saules pulksteņu speciālists Mārtiņš Gills). Šim projektam par pamatu esam ņēmuši vietējo tautisko ornamentu motīvu, ko papildināsim ar populārākajām latvju zīmēm. Šo projektu uzsākām tādēļ, ka gribam dot iespēju arī mārsnēniešiem izbaudīt austrumu medicīnas labumus, kas kļuvuši populāri Priekuļu Saules parka Saules takā. Mēs radīsim iespēju plašākam Priekuļu novada iedzīvotāju lokam piekopt veselīgu dzīvesveidu.
Aicināsim visus iedzīvotājus piedalīties Tautiskās takas un saules pulksteņa izveidošanā ar savu pienesumu – meklēsim un vāksim laukakmeņus (nelielas kāpostgalvas lielumā), kas tiks izmantoti objekta veidošanā.
Jānis Sirlaks
AMATAS NOVADS
Meistarklase Skujenē
Arī 2013. gada Lielās talkas laikā tiks sakoptas teritorijas un labiekārtota apkārtne, tomēr šogad vēlējāmies pirms talkas cilvēkus uzrunāt par to, kā vēl mēs varam veidot tīru Latviju, mazināt atkritumus un dzīvot harmoniskākā vidē.
Tā ar saukli “Tīra Latvija sākas tavā galvā!” Skujenes pagastā rīkosim meistarklasi par to, kā lietas izmantot atkārtoti. Ņemot vērā faktu, ka salīdzinājumā ar vidējiem rādītājiem Eiropā, kur aptuveni 40% atkritumu tiek otrreizēji pārstrādāti, Latvijā šis procents ir tikai 12, gribam pievērst iedzīvotāju uzmanību tam, kā viņi paši savās mājsaimniecībās var izmantot lietas atkārtoti. Skujenes pagastā jau darbojas aktīvas un izdomas bagātas audējas, kas drēbes un džinsus stellēs pārvērš par skaistiem deķiem. Aprīlī Skujenē meistarklases ietvaros vērsim vaļā savus skapjus, vilksim ārā drēbju gabalus, kas sen apnikuši vai neder, un no šīm drēbēm veidosim jaunas lietas – rotaļlietas, stilīgus apģērbus, iepirkuma maisiņus, somas un pat svētku virtenes.
Atklāsim savu radošumu kopā ar Laini Lapiņu, kura, dzīvojot Zaubē, veido savu blogu http://mammasrokas.blogspot.com/ par lietu otrreizēju izmantošanu, vienlaikus piešķirot lietām modernu un stilīgu izskatu.
Zane Pīpkalēja
PĀRGAUJAS NOVADS
Korķu pilnas kabatas
2012. gada Lielā talka novadā pulcēja vairāk nekā 300 talkotājus, kas kopā savāca aptuveni 1300 maisus ar atkritumiem.
Tā kā talkas tēma bija ūdeņi, tad talkošanas vietas visos pagastos galvenokārt bija ap ūdenstilpēm. Īpaši lielu rosību un darba sparu izrādīja novada jaunieši. Straupes pagastā viņi bija uzņēmušies rūpi par Riebiņezera peldvietu un tās tuvāko apkārtni. Raiskuma pagasta jauniešu jaundibinātā biedrība “Vari un dari” sakopa peldētavu pie Auciema ezera, kā arī pašu spēkiem atpūtas vietai izgatavoja galdu un solus. Raiskumieši atsaucās arī aicinājumam vākt korķīšus un triju nedēļu garumā savāca 1600 korķu gan no dažādu dzērienu pudelēm, gan piena pakām. Auciema apkārtne tika atbrīvota no korķīšiem, jo tolaik katrs korķis bija zelta vērtē. Daži pat ballīšu laikā uzpasēja, lai neviens korķis nenokļūst atkritumu urnā. Tāds par šausmām tuviniekiem nāca mājās korķu pilnām kabatām. Savukārt jaunieši no Stalbes pagasta sakopa Divupes pietekas apkaimi, kur laika gaitā bija savākusies milzīga atkritumu bedre.
Lielu aktivitāti izrādīja arī novada biedrības. “Braslas draugi” ne tikai aicināja visus talkot Braslas krastos Rozulā, bet pēc paveiktā darba uzstādīja sagatavotos plakātus ar brīdinošiem uzrakstiem atkritumu izmetējiem. “RIKA biedrība” sakopa Auciemmuižas teritoriju un Auciema ezera kanālu. Tika izveidota ainava un sagatavota teritorija laipas un laivu piestātņu būvniecībai.
Jolanta Vaido–Zālīte
SAULKRASTU NOVADS
Īpaša diena
Lielā talka vienmēr ir gaidīts notikums mūsu novadā. Šī ir īpaša diena, kad kopā pulcējas visu paaudžu iedzīvotāji, lai tīrītu, kārtotu un sakoptu savu novadu. Čakli darbos iesaistās mazie bērnudārznieki, skolēni, seniori, amatiermākslas kolektīvu dalībnieki, pašvaldības iestāžu darbinieki, kā arī vietējie iedzīvotāji. Katru gadu centīgi strādā gandrīz tūkstotis talkotāju.
Talkas laikā tiek sakoptas ceļmalas, upju krasti, meži, kāpas, kā arī veikti labiekārtošanas darbi. Pēdējos četrus gadus Lielās talkas laikā savākti teju 900 m3 atkritumu, tajā skaitā arī nestandarta. Nevajadzīgos liela izmēra sadzīves priekšmetus iedzīvotāji var nodot speciāli šim nolūkam paredzētos konteineros.
Priecē tas, ka cilvēki labprāt iesaistās sakopšanas darbos, turklāt svarīgi, ka atkritumu nekļūst ievērojami vairāk. Tīrot apkārtni, talcinieki atrod dažādus sadzīves priekšmetus. Tā pērn, tīrot Pēterupi, no tās tiks izcelts velosipēds, savukārt pāris gadus iepriekš talcinieki mežā atrada televizoru un gultu.
Par tradīciju kļuvusi Lielās talkas zupas ēšana, kad talkotāji pulcējas vienkopus, lai pēc padarītā darba kopīgi pusdienotu un atpūstos.
Marika Grasmane
CARNIKAVAS NOVADS
Ceļš uz jūru – brīvs!
2012. gadā talkoja kā lieli, tā mazi – kopumā aptuveni 700 cilvēku. 2011. gadā Lielās talkas laikā tika savāktas 50 tonnas atkritumu, bet 2012. gadā – 80 tonnas atkritumu.
Tā kā pagājušā gada talka bija veltīta tīriem ūdeņiem, talcinieki tīrīja Lilastes upes pieteku, kur tika atrasti arī vislielākie atkritumi – kopumā izcēla 6 km3 koku, dažādus sanesumus, kā arī plastmasas pudeles, skapjus un pat metāla krēslus. Tagad no Lilastes ezera ar laivu iespējams izbraukt līdz pat jūrai.
Šogad Lielās talkas dienā Carnikavas novada iedzīvotāji ne tikai sakops novada piesārņotākās vietas, bet veiks arī dažādus labiekārtošanas darbus. Šoreiz carnikavieši kopā ar pašvaldības un arī nevalstisko organizāciju pārstāvjiem strādās jau pirms Lielās talkas dienas – ja vien sniegs būs nokusis, tiks stādīts mežs, savukārt skolēni saliks pašu spēkiem meistarotos putnu būrīšus.
Tā kā Carnikavas novadā neatņemama dzīves sastāvdaļa ir sports, talkas dienā ar skaidām un mulču tiks iezīmēts skriešanas aplis Piejūras dabas parkā, kā arī jaunizveidotās “Zibeņu” trases, kur šogad aizvadītas pirmās slēpošanas sacensības. Labiekārtošanas darbi notiks arī citviet novadā, piemēram, restaurējot koka taciņas un mazos tiltiņus.
Sandra Baltruka
STOPIŅU NOVADS
Neparasta instalācija
Ar katru gadu iedzīvotāju aktivitāte talkās ir pieaugusi, un diemžēl pieauguši arī savākto atkritumu kalni, par ko liecina talkas maisu un izvesto atkritumu tonnu statistika.
Pārskatot līdz šim paveikto, secinājām, ka talkās esam ne tikai kopuši, bet arī posuši savu novadu. Tā 2005. gadā daudzdzīvokļu māju pagalmos ir apgriezti košumkrūmi un stādītas puķes; 2008. gadā uzstādīti 40 putnu būrīši. Pagājušajā gadā, pievienojoties Lielās talkas aicinājumam par ūdenskrātuvju sakopšanu, tīrījām Mazās Juglas, Piķurgas, Sauriešu karjeru ūdenskrātuvju un Ulbrokas ezera krastus.
Stopiņu novada raksturīgākā talkas tradīcija ir kopīgas pusdienas talciniekiem. Pirmajos gados cepām desiņas un vārījām tēju, bet jau kopš 2008. gada piecos lielākajos ciemos uz ugunskura tiek vārīta īpašā talkas zupa.
Ik gadu aktīvi talcinieki Stopiņu novadā ir Ulbrokas vidusskolas jaunsargu pulciņa dalībnieki, kas pagājušajā gadā no savāktajiem atkritumiem izveidoja savdabīgu instalāciju.
Inese Skrastiņa
____________
Paldies par līdzdalību talkas atmiņu un nākotnes plānu apkopošanā pašvaldību, iestāžu un uzņēmumu sabiedrisko attiecību speciālistiem, kā arī talkas koordinatoriem un, protams, visiem foto autoriem!
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017