Rīga 15°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 2m/s
Sestdiena, 2024. gada 04. maijs 18:34
Vārda dienas: Vijolīte, Viola, Vizbulīte
Jauno arhitektu kustība – par sakoptāku Latviju
Pagalmu sakārtošanas un labiekārtošanas projekts jeb Pagalmu projekts, kā to dēvē ikdienā, ir sabiedrības līdzdalībā orientēts dzīvojamās vides sakārtošanas piemērs Latvijas daudzdzīvokļu namu pagalmos. Tā pamats ir trīs balsti: komunikācija, sadarbība un līdzdalība, bez kuriem projekta veiksmīgs rezultāts nebūtu iespējams. Pagalmu projekta aizsākumi meklējami 2010. gada pavasarī, kad divos Rīgas dzīvojamo kvartālu pagalmos – Čiekurkalnā un Ziepniekkalnā – Latvijas Ainavu arhitektu biedrības pārstāvji kopā ar talciniekiem, iesaistot pašus pagalma iedzīvotājus, pirmo reizi Lielās talkas laikā īstenoja eksperimentālo pagalmu sakārtošanas modeli.
Daudzdzīvokļu namu pagalmi, kas veido nozīmīgu publiskās ārtelpas daļu pilsētnieka ikdienā, šobrīd ir visai dažādi. Pagalmi, kas, nepiedzīvojot iecerētās labiekārtojuma idejas vai dažādu pārmaiņu rezultātā, ir fiziski un morāli novecojuši, pašlaik stāv tukši vai tiek lietoti kā tranzīta teritorija, atstājot tikai gājēju takas kā liecības par iedzīvotāju kustības paradumiem. Citus pagalmus pārņem motorizētais transports, un bijušajos bumbošanas laukumos tiek ierīkotas autostāvvietas vai arī to tehniskais stāvoklis nav apmierinošs un neatbilst kvalitatīvas ārtelpas prasībām, savukārt respektējot attiecīgo vides degradācijas līmeni, pagalmos pilnībā tiek aizmirsta aktīva sociālā dzīve un dažādu pagalma lietotāju grupu un paaudžu savstarpējā komunikācija.
Publiskā telpa ir dzīva tikai tad, kad tā funkcionē un tās lietotāji to aktīvi izmanto savu vajadzību īstenošanai, tādēļ Jauno arhitektu kustība kā vienu no svarīgākajiem Pagalmu projekta uzdevumiem noteikusi iedzīvotāju iesaisti savas apkārtējās vides sakārtošanā, iedzīvotāju savstarpējās komunikācijas veicināšanu un priekšstatu maiņu par iedzīvotāju vajadzību lomu kopējās pagalma telpas sekmēšanā. Savstarpējā komunikācija ir nozīmīga gan projekta sākotnējā posmā, kad tiek apzinātas iedzīvotāju vēlmes un vajadzības, idejas un priekšlikumi par dzīvi savā pagalmā, gan projekta gaitā, kad iedzīvotājiem jāpiedalās priekšlikuma izstrādes procesā, un jau realizācijas noslēguma fāzē, kad iedzīvotājiem ir iespējams redzēt savas balss nozīmi lēmuma pieņemšanas procesā kā jau īstenotu konkrētu pagalma labiekārtojuma sastāvdaļu, piemēram, precizētu funkcionālo zonējumu, soliņa izvietojumu vai speciāla bērnu rotaļu laukuma risinājumus. Pagalmu projekts dod iespēju iedzīvotājiem iepazīties, komunicēt savā starpā un uzsākt sarunu ar pašvaldības pārstāvjiem, pievēršot uzmanību kvalitatīvas pilsētvides problemātikai ne tikai savā pagalmā, bet apkaimes un pat pilsētas mērogā. Neraugoties uz daudzdzīvokļu namu pagalmu nereti sadrumstaloto īpašumpiederību, pašvaldības atbalstam ir liela loma pagalmu sakārtošanā un labiekārtošanā un kopīgu risinājumu meklējumos arī Lielās talkas projektā.
Pagalmu projekts notiek no agra rudens līdz pavasarim. Septembrī tiek izsludināts pieteikumu konkurss iedzīvotājiem, kura laikā iedzīvotāju pārstāvji sagatavo informāciju par savu pagalmu. Žūrija, kurā piedalās arī pārstāvis no Jauno arhitektu kustības, izvērtē iesniegto informāciju, balstoties uz iedzīvotāju iniciatīvu, vēlmi un gatavību pašiem aktīvi iesaistīties pagalma sakopšanas darbos. Otrajā posmā aktīvi iesaistās Jauno arhitektu kustība, kas organizē studentu konkursu un rosina topošos arhitektūras un citu saistīto nozaru studentus iesaistīties apkārtējās vides sakārtošanā, izstrādājot pagalmu attīstības priekšlikumus. Trešajā posmā studentu grupas kopā ar mentoriem un iedzīvotājiem detalizē un pilnveido savus pagalma attīstības priekšlikumus, lai gatavotos Lielās talkas dienai.
Jauno arhitektu kustība pulcē topošos arhitektūras, ainavu arhitektūras, telpisko plānotāju un citu saistīto nozaru speciālistus, kas paralēli mācībām augstskolā vēlas neformāli iesaistīties praktiskajā profesijas dzīvē un iegūt nepieciešamās iemaņas, pieredzi un kontaktus turpmākajai darba dzīvei. Jauno arhitektu kustības dalība Lielās talkas dzīvē sākās pirms diviem gadiem – agrā 2011. gada pavasarī, kad Pagalmu kustības idejas autore žurnāliste Anete Lesīte un trīs arhitektūras studentes – Līva Kalniņa, Zanda Zamuška un Gunita Kuļikovska – aizsāka studentu ideju konkursu Lielās talkas izvēlēto pagalmu attīstības priekšlikumu izstrādei. Tobrīd Lielās talkas pārstāvji jau bija izvēlējušies piecus Latvijas pagalmus – Alūksnē, Dobelē, Liepājā, Rēzeknes novada Ratnieku ciemā un Nīcgales ielā Rīgā, kuriem Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes studenti divu nedēļu laikā izstrādāja attīstības priekšlikumus, lai jau pavisam drīz tos realizētu. Pēdējos divos Pagalmu projekta gados situācija ir mainīta – studentu konkursā piedalās dažādu Latvijas augstskolu studenti, veidojot starpdisciplināras autoru grupas pagalmu priekšlikumu izstrādei.
Pagalmu projekts jaunajiem studentiem piedāvā daudzšķautņainu atspēriena punktu izvēlētās profesijas jomā, dodot iespēju radoši attīstīties, sekmējot spēju strādāt komandā un komunicēt ar sabiedrību un jau praktizējošiem profesionāļiem, veidojot izpratni par sabiedrības vajadzībām pilsētvidē un atgriezenisko saikni ar pasūtītāju jeb pagalma iedzīvotājiem, kā arī visbūtiskākais – ļauj īstenot savas radošās ieceres no pirmās skices uz papīra līdz pat to realizācijai dabā. Studenti gūst praktisku pieredzi teritorijas labiekārtošanas projekta izstrādes procesā, strādājot pie pagalma attīstības priekšlikuma sākotnējās idejas un mazo arhitektūras formu detalizācijas kopā ar padomdevējiem – arhitektiem, ainavu arhitektiem, dārzniekiem, kā arī sastādot nepieciešamo materiālu tāmes, organizējot būvmateriālu iegādi, kā arī strādājot par darbu vadītājiem Lielās talkas dienā. Vislielāko gandarījumu sniedz labi padarīta darba izjūta pēc rezultatīvas talkošanas, kurā idejas pārtop par iniciatoriem turpmākai attīstībai pagalma vidē. Pagalmu projekts ir projekts ar pēctecīgu zināšanu un vērtīgu atziņu bāzi – tā ir profesionālās kompetences izaugsmes iespēja, kas pirmo kursu studentiem akadēmisko studiju laikā netiek piedāvāts, un vērtīga pieredze iedzīvotāju savstarpējās izpratnes, sadarbības un aktivitātes nozīmes apzināšanā. Savukārt Jauno arhitektu kustības pārstāvji, kas piedalās Pagalmu projekta organizēšanā, attīsta dažādas sociālās iemaņas, jo tas ir nepārtraukts pašizziņas un personības pilnveidošanās process un pamatā balstās kopīga darba un vienotas idejas ticībā. Lielās talkas Pagalmu sakārtošanas un labiekārtošanas projekts ir īsts piemērs, kā Latvijas vides un sabiedriskās domas tīrību panāk brīvprātīgi orientēta, saliedēta un vienotas idejas vadīta sabiedrība.
Pagalmu projekta sadarbības modelis, iesaistot pagalma iedzīvotājus, studentus, dažādu profesiju speciālistus, pašvaldības pārstāvjus un citus dalībniekus, ļauj izprast sadarbību kā pozitīvu vides kvalitātes izaugsmes instrumentu un publiskās ārtelpas sociālās dzīves veicināšanas instrumentu. Ikgadēji Pagalmu projekta atbalstītāji ir Latvijas Ainavu arhitektu biedrība (LAAB), ar kuriem sadarbība turpinās arī šogad, piesaistot katra pagalma studentu autoru grupai biedrības pārstāvi kā mentoru, un tie ir daiļdārzniece Ilze Indriksone, dārzniece Maija Strazdiņa un ainavu arhitekte Una Īle. Līdzšinējā projekta pieredze liecina, ka tieši dažādu profesiju pārstāvju sadarbība veicina kvalitatīvāku un pagalma iedzīvotāju vajadzībām piemērotāka risinājuma iegūšanu, tādēļ savu atbalstu studentu autoru grupu vadīšanā šogad sniedz arī Jauno arhitektu apvienības (JAA) pārstāvji, ko pārstāv arhitekti Ilze Mekša un Zigmārs Jauja.
Šopavasar, kad jau ceturto gadu pagalmu sakārtošanas un labiekārtošanas ideja tiek īstenota tīras un zaļas Latvijas vides vārdā, trīs Rīgas pagalmi piedzīvos pozitīvas pārmaiņas. Ar nodibinājuma “Rīga 2014” atbalstu šogad tiks sakārtoti un labiekārtoti pagalmi Valdeķu ielā 15, Balvu ielā 9 un S. Eizenšteina ielā 63. Sagatavošanās darbi Lielās talkas dienai notiek jau krietni pirms tam, un nereti tās ir iedzīvotāju un studentu kopīgi rīkotās mazās talkas nedēļas nogalēs pirms Lielās talkas dienas, kad tiek veikti lielākie sagatavošanās darbi ideju realizācijai pašā talkas dienā. Šādas mazās talkas notikušas, piemēram, Liepājā, Klaipēdas ielas 84. nama pagalmā, un Alūksnē, Apes ielas 12. nama pagalmā (2011. gadā), pagalmos Kalētu ciemata Liepu alejā 3 un 3a un Felicianovas ciemata māju “Atspulgas” pagalmā (pērn). Šogad pagalmu sakārtošanas un labiekārtošanas projekta praktisko pusi atklāj mazā talka Valdeķu ielas 15. nama pagalmā, kur profesionāla arborista vadībā tiks apkopta pagalma zaļā rota – ābeles un bumbieres.
Pašus Jauno arhitektu kustības pārstāvjus katru gadu Lielās talkas dienā var sastapt pagalmos, kur studenti kopā ar visu lielo atbalstītāju pulku aktīvi strādā, lai pagalms iedzīvotājiem būtu kā otras mājas, ar kurām lepoties un kur atgriezties vienmēr būtu prieks. Arī šogad jaunos arhitektus un viņu draugus varēs satikt organizējam, skrūvējam, rokam, krāsojam un daudz ko citu darām trijos Rīgas pagalmos, kas izvēlēti par sava veida eksperimentu sabiedrības iesaistes jomā, tāpēc jāuzsver, ka pagalmu sakārtošana nebeidzas ar Lielās talkas dienas noslēgumu, jo priekšā vissvarīgākais posms – pagalma sociālās dzīves un apkārtnes uzturēšana, kas ir kopēja pagalma iedzīvotāju atbildība un nu jau bez tiešas jauno arhitektu palīdzības.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017