Svētdiena, 2026. gada 15. novembris 06:48
Vārda dienas: Leopolds, Unda, Undīne
Saeima 18. aprīlī trešajā, galīgajā lasījumā atbalstīja apjomīgus grozījumus Būvniecības likumā, kas nosaka īsākus termiņus būvatļaujas apstrīdēšanai un izmaiņas sabiedrības informēšanas kārtībā. Likuma grozījumi stāsies spēkā šāgada 1. jūnijā.
Turpmāk visos gadījumos būvatļaujas apstrīdēšanas termiņš būs viens mēnesis. Likuma grozījumi kā speciālo regulējumu būvniecībā noteic, ka papildu izvērtējuma gadījumos iestāde termiņu varēs pagarināt, nepārsniedzot kopējo izskatīšanas termiņu − divus mēnešus.
Personai būs pienākums apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas iesniegumā norādīt būvatļaujas prettiesiskuma pamatojumu. Ja persona, pārsūdzot būvatļauju, tiesai nelūgs būvatļaujas darbību apturēt, tad tā atjaunosies ar dienu, kad būvnieks par to saņems paziņojumu. Savukārt, ja tiesa saņems šādu lūgumu, tiesnešiem vienlaikus ar lietas ierosināšanu būs jāvērtē, vai būvatļaujas darbību nepieciešams apturēt. Būvatļauja paliks spēkā, ja tiesa noraidīs personas lūgumu apturēt tās darbību.
Likuma grozījumi nosaka regulējumu būvatļaujai, kas izdota būvniecībai Baltijas jūras un Rīgas līča krasta kāpu aizsargjoslā vai pludmalē, virszemes ūdensobjektu aizsargjoslā, īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai mikroliegumos – ja iestāde nolems atstāt spēkā apstrīdēto būvatļauju, tā būs spēkā tad, ja netiks pārsūdzēta tiesā.
Iepriekš būvniecības procesā izdotu administratīvo aktu varēja likumā noteiktajā kārtībā apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu iestādē, vai pārsūdzēt, iesniedzot pieteikumu tiesā. Praksē apstrīdēšanas gadījumus izskatīja laikā no viena mēneša līdz pat vairāk nekā vienam gadam.
Grozījumi paredz arī izmaiņas sabiedrības informēšanas kārtībā, nosakot, ka būvniecības pasūtītājam turpmāk par saņemto būvatļauju trīs darba dienu laikā jāinformē nekustamo īpašumu īpašnieki, kuru īpašumi robežojas ar būvniecībai plānoto zemesgabalu, nosūtot paziņojumu ierakstītā pasta sūtījumā uz deklarēto dzīvesvietas vai juridisko adresi un arī izvietojot zemesgabalā informējošu būvtāfeli.
Tāpat jaunajā regulējumā pašvaldībai būs pienākums trīs darba dienu laikā publicēt savā mājaslapā informāciju par saņemto būvniecības iesniegumu. Līdz šim pašvaldībām šāda informācija bija jāpublicē vismaz reizi mēnesī savā mājaslapā vai vietējā laikrakstā.
Līdz šim ikviens iedzīvotājs būvatļauju varēja apstrīdēt ar vienu iesniegumu, un tā automātiski tika apturēta bez tiesas lēmuma, kas nebija pareizi, jo tādējādi apstrīdēšanas process bija pārāk ilgs un investoriem radīja tiesisku nenoteiktību.
Atsāks kompensāciju izmaksu par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās dabas teritorijās
Saeima 4. aprīlī galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz jaunu kompensāciju piešķiršanas kārtību zemes īpašniekiem par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos. Likums “Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās” stāsies spēkā šāgada 1. jūnijā.
Atsakoties no vienreizēja maksājuma par saimnieciskās darbības ierobežojumiem, jaunais regulējums ievieš ikgadējos atbalsta maksājumus un kompensācijas gan no Eiropas Savienības fondu, gan valsts budžeta līdzekļiem.
Pieņemtais likums paredz atbalsta maksājumus par lauksaimnieciskās un mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās, Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos. Savukārt dabas rezervātā vai citas aizsargājamās teritorijas dabas rezervāta, stingrā režīma vai regulējamā režīma zonā kā kompensācijas mehānisms saglabāta zemes atpirkšana neapbūvētai zemei.
Jaunajā regulējumā tiek saglabāta līdzšinējā kārtība, kas paredz – ja zemes īpašniekam uzlikts sods par pārkāpumiem vides jomā, kompensācijas pieprasījumu izskata tikai tad, ja naudas sods par pārkāpumiem ir samaksāts un atlīdzināti videi nodarītie zaudējumi. Tāpat tiek saglabāts arī regulējums par kopīpašumu – ja zemes īpašums pieder vairākiem īpašniekiem, kompensāciju varēs prasīt, savstarpēji vienojoties.
Zemes īpašniekam, kurš pieteicies atlīdzības saņemšanai pēc 2009. gada 31. decembra, bet kuram atlīdzība vēl nav aprēķināta un izmaksāta, to aprēķinās un izmaksās no 2014. gada, ja zemes īpašnieks nav pieteicies ikgadējā atbalsta maksājuma saņemšanai vai zemes atpirkšanai. Savukārt atbalsta maksājumus par saimnieciskās darbības ierobežojumiem mikroliegumos varēs izmaksāt, tiklīdz būs pieejams finansējums no ES fondu līdzekļiem.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017