Rīga 8°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DA vējš 2m/s
Svētdiena, 2024. gada 28. aprīlis 03:18
Vārda dienas: Gundega, Terēze
Laikam gan pirmoreiz Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) vēsturē 1. marta izbraukuma sēde bija tik salda. Turklāt – veselīgi salda, jo, attaisnojot gan Saldus novada nosaukumu, gan tā devīzi “Saldus – medus piliens Kurzemē”, gan ģerboni, kurā savienoti 16 medus pilieni (15 pagasti un Saldus pilsēta), ciemiņus te cienāja ne tikai ar stāstiem par novada veiksmēm, bet arī ar jaukos minitrauciņos fasētu medutiņu. Arī ar Saldus senioru akordeonistu ansambļa “Akords” jestrajiem un garastāvokli augšupceļošajiem priekšnesumiem.
Saldus novada domes priekšsēdētāja Indra Rassa, uzrunā sveicot tos daudzos izpilddirektorus, kas pulcējās Saldus kultūras centrā, solīja dalīties pieredzē tajās jomās, kuros pašvaldība jūtas spēcīga. Izpilddirektors Pēteris Dubra izteica prieku, ka kolēģi atbraukuši ciemos kuplā skaitā. Mērķi visiem kopēji, taču risinājumi mēdz būt atšķirīgi, tāpēc vērts skatīties un mācīties citam no cita.
Mēs esam saldākais no visiem Latvijas novadiem, bet tāpat kā katrai maizītei sava garoziņa klāt, tā daudziem mūsu cilvēkiem sava lielā rūpe un dzīves rūgtums klāt. Sociālais dienests ir tas, kas cenšas ja ne tieši šo rūgtumu mazināt, tad profesionāli palīdzēt cilvēkiem ieraudzīt ceļu uz pārmaiņām.
Pirmā joma, kurā saldenieki bez liekas kautrības var atļauties uzsist paši sev uz pleca, ir sociālais darbs. Krīzes gados tas paklupināja daudzas pašvaldības, tomēr Saldus novadā ar neplānotajām problēmām ne vien tika galā, bet arī ieviesa dažādus jauninājumus. Aģentūras “Sociālais dienests” direktore Ina Behmane uzreiz minēja skaitli 28 tūkstoši – tāds ir novada iedzīvotāju skaits, jo daudzus rādītājus sociālajā sfērā vērtē uz tūkstoti iedzīvotāju. (Šī un citas LPIA sēdes prezentācijas, kā vienmēr, atrodamas LPS interneta vietnē http://www.lps.lv/Izpilddirektoru_asociacija/?task=sessions&committee_id=1478).
Saldus novada domes Izglītības, sociālā un kultūras departamenta pārraudzībā ir trīs iestādes – pašvaldības aģentūra “Sociālais dienests”, pansionāts “Ābeles” un dienas aprūpes centrs. Aģentūra izveidota drīz pēc novadu reformas, tomēr saknes daudzām idejām meklējamas daudz senāk, Saldus rajona laikos.
Budžets sociālajām iestādēm un sociālo pakalpojumu sniegšanai izklausās varens – 1 351 486 jeb 8,5% no kopbudžeta, turklāt ar katru gadu tas nedaudz pieaug. 49% sociālā budžeta izmaksā pabalstos. Pašvaldībā strādā 24 sociālie darbinieki un seši sociālā darba organizatori. Dažos pagastos gan abu profesiju pārstāvjiem ir pusslodzes, tātad saskaņā ar prasībām katrs pilda tikai savus uzdevumus. Mīnuss ir tas, ka otru pusslodzi nodrošina darbs kaimiņu pagastā, kas prasa papildu degvielu un laiku pārbraucienam. Novadam ir sociālie pedagogi un pat sociālie psihologi(!), viena no viņām pilda mobilā psihologa pienākumus, jo brauc visur, kur tas nepieciešams. Lielākoties viņa strādā ar grupām, bieži palīdzību lūdz skolas, kam vairs neizdodas tikt galā ar pusaudžiem. Arī vecāki. Psihologa pakalpojumi uz vietas pārvaldēs attaisnojas. Ir speciālisti darbam ar atkarīgām personām, arī nepilngadīgajiem likuma pārkāpējiem. Sociālā māja ar krīzes istabām garantē to, ka novada iedzīvotāji var rast patvērumu jebkurā kļūmīgā situācijā – pēc ugunsgrēka, krīzes ģimenē utt. Dienas centram Saldū ir “satelīti” pagastos (drīzumā tie būs visos pagastu centros!). Darbu jūtami atvieglo politiskais atbalsts (visiem 104 darbiniekiem ir veselības apdrošināšanas polises), novembrī allaž notiek sociālo darbinieku svētki, kad ciemos nāk novada vadība. Šis paldies ir ļoti nozīmīgs. Daudz dod arī ik ceturkšņa tikšanās ar sadraudzības novadiem (Talsu, Kuldīgas, Dobeles, Kandavas un Tukuma novadu).
2012. gadā sociālā dienesta palīdzību izmantoja 3400 klientu jeb 11% iedzīvotāju, no tiem 1434 bija darbspējīgā vecumā. Kopš pašvaldībām ir tiesības lemt par pabalstu piešķiršanas noteikumiem un to lielumu, Saldus novadā ieviesta stingra kārtība. Katram tiek prasīta 12 stundu līdzdarbība. 2013. gadā ieviesti jauni pabalsti – īpašā gadījumā (piemēram, nespējot norēķināties par slimnīcas pakalpojumiem) var lūgt vienreizēju pabalstu (80% no minimālās algas), jaundzimušos atbalsta ar 100 latiem, bet dižjubilāriem, sākot no 75 gadu vecuma, piešķir 30 latus. Veselības pabalstu un brīvpusdienas Saldus novadā piešķir tikai, vērtējot ienākumus, nevis īpašumā esošu auto un mājokli. Brīvpusdienas piešķir arī novadā deklarētiem bērniem, kas mācās citā pašvaldībā, kā arī arodskolu un tehnikumu audzēkņiem. Ina Behmane gandarīti atzina, ka viņu aģentūras spēkos ir pozitīvi risināt komplicētas situācijas un pavisam reti nākas atzīt savu bezspēcību. Prezentācija deva iespēju neklātienē apciemot daudzas sociālās iestādes, bet izskaņā direktore parādīja “sapņu namu” – ēku, kur nākotnē saimniekos aģentūras kolektīvs.
Sadalījušies grupās, izpilddirektori, maršrutiem reizumis krustojoties, apciemoja mājinieku iecerētos objektus. Saldus medicīnas centrs (SMC) vērtējams kā “uzņēmējdarbības sasnieguma stāsts”. Tas atrodas agrākās Saldus slimnīcas izremontētajā tā saucamajā jaunajā ēkā, bet blakus – slimnīcas vecajā ēkā viesojāmies dienas centrā cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem, apbrīnā vērojot viņu prasmīgo roku darinājumus arodapmācības speciālistu vadībā. SMC valdes priekšsēdētāja Ingemara Harmsena stāstījums pārliecināja par to, ka panākumus var gūt pat tik šķietami bezcerīgā jomā kā veselības aprūpe. Interesanti, ka viņam ir arī pašvaldības izpilddirektora darba pieredze, tāpēc viņš solīja mazāk skaidrot ārstniecības nianses, bet vairāk – iespēju risināt izdzīvošanas problēmu. SMC ir privātās un publiskās kapitālsabiedrības piemērs, kur 75% pieder Saldus novada pašvaldībai, bet 25% kaimiņiem – Brocēnu novadam. 2008. gadā te vēl darbojās daudzprofilu slimnīca, taču 2009. gadā viss mainījās, jo slimnīcai noteica aprūpes iestādes profilu. I. Harmsens neslēpa mērķi – nākotnē samazināt izdevumus (protams, uz pacientu rēķina taupīt nedrīkst). Vietējās apkures vietā pieslēgsies pilsētas centralizētajai siltumapgādei.
SMC veiksmīgi izmantojis Eiropas Savienības projektu iespējas, rodot iespēju iegādāties mūsdienīgus ārstniecības līdzekļus, siltināt ēku. I. Harmsens ar biznesmeņa domāšanas vieglumu stāstīja pat par kredītsaistībām, kas ierindas cilvēka interpretācijā būtu žēluma caurvīts bēdu stāsts. Bankai viņi esot slikti klienti. Izrādās, ne parādu dēļ. Tieši otrādi – aizņēmumu izdodas dzēst raitāk, nekā paredzēts, samazinot bankas cerēto peļņu. Teju centrs būs brīvs no kredīta. Tagad jau izremontēts pirmais stāvs, tam sekos otrā stāva atdzimšana, kur pārcelsies septiņas ārstu prakses. Mediķiem ne santīma nebūs jāmaksā par jaunajām telpām un iekārtojumu. Turklāt domes nauda nav tērēta!
Vērtīgs bija Pētera Dubras ieteikums kolēģiem pēc SMC apmeklējuma: “Droši uzticiet medicīnas iestādes vadību neārstam – cilvēkam, kurš prot skaitīt naudu! Protams, Ingemars strādā ideālā tandēmā ar savu vietnieci – profesionālu mediķi.” Dažos gados, kopš valstī tika nolemts, ka Saldū (tāpat kā daudzviet Latvijā) slimnīcas jālikvidē, saldenieki tomēr pamanījušies patstāvīgi ne tikai ķepuroties, bet pozitīvi risināt savu iedzīvotāju veselības aprūpi. Arī šī pieredze būtu atdarināšanas cienīgs paraugs, diemžēl saspringtais grafiks neparedzēja laiku izsmeļošai noslēpumu pētīšanai.
Nevalstiskās organizācijas ir mūsu novada demokrātijas augļi.
Saldus novada pašvaldības Attīstības departamenta direktore Sarmīte Ozoliņa skaidroja pašvaldības sadarbību ar novada 171 nevalstisko organizāciju (NVO). Finansiālo atbalstu tās saņem no diviem novada “maciņiem” – projektu fonda un atbalsta pasākumiem.
Pašvaldības projektu fondu izveidoja 1998. gadā ar Baltijas un Amerikas partnerības programmas atbalsta fonda palīdzību. Četras programmas (vispārējā, kultūras, jauniešu un LEADER) finansē NVO, kas darbojas veselības, vides, izglītības, sociālās, kultūras, sporta un mākslas jomā. 2013. gadā projektu fonda budžets ir 26 000 latu. Vispārējo projektu programmā katra no atbalstītajām idejām var saņemt līdz tūkstotim latu. Jauniešu un kultūras projektu programmā cits sadales princips – par labāko atzītajai NVO vienai jāapgūst viss piešķīrums (3000 latu), parasti – novadā aktuālu problēmu risināšanai. Katru gadu fonds saņem apmēram 40 NVO pieteikumus, atbalstīt izdodas gandrīz divas trešdaļas no tiem.
Atbalsta pasākumiem Saldus novada NVO aktivitāšu īstenošanai iespējams saņemt līdz 200 latiem. Pieteikumus var iesniegt visu gadu, kamēr beidzas finansējums.
Cits stāsts par pašvaldības deleģējuma līgumiem. Tie noslēgti ar divām NVO – Saldus pilsētas pensionāru biedrību un mākslu attīstības biedrību “Ilizanna”. Tā, piemēram, “Ilizanna” saskaņā ar domes lēmumu saņem fiksētu naudas summu gadā kultūras aktivitāšu veikšanai Kapelleru namā (bijušajā galvenās bibliotēkas ēkā). Līgums nosaka aktivitātes, kādas “Ilizannai” jāīsteno gada laikā, kā arī atskaitīšanās kārtību.
Atbalstu saņem arī pašvaldības pārstāvniecība biedrībā “Muižu un piļu asociācija”, dalība Saldus rajona attīstības biedrībā un citi novada attīstību veicinoši pasākumi. 2012. gadā pašvaldība noslēgusi sadarbības memorandu ar tās teritorijā ietilpstošajām NVO.
Būt radošam – tas ir veids, kā meklēt un atrast pašam savus risinājumus dažādās situācijās, nevis meklēt šķēršļus, vadoties pēc stingriem priekšnoteikumiem. Spēja un drosme būt radošam ir būtisks priekšnoteikums veiksmīgai savu nodomu realizācijai.
Radošuma spējas Saldus novada izglītības pārvaldes vadītāja Saulcerīte Levica apliecināja jau tūlīt, negaidīti aicinot zālē sēdošos sasveicināties ar saviem blakussēdētājiem, bet tad ķērās pie iecerētā stāstījuma par profesionāli orientēto programmu īstenošanu vispārizglītojošās izglītības iestādēs novadā. Runātāja gan atzina, ka šis nosaukums daudzus pārsteidz – vai tiešām skolēnus pie darbgaldiem liekot? Tā gluži nav, taču saldenieki laikus apzinājušies tradicionālās izglītības trūkumus, jo bieži vien vidusskolas beidzējam, kurš neiestājas augstskolā, īsts pielietojums iegūtajām zināšanām nav rodams. Trūkst praktisko iemaņu un saiknes ar dzīvi. Tomēr lielākā daļa pamatskolas beidzēju pašsaprotami turpināja mācības vidusskolā, bet profesionālo izglītību izvēlējās nedaudzi.
Saldus novada izglītības nozares attīstības programmu izstrādāja 2009. gadā. Novadiem veidojoties, visur Latvijā jaunajās teritorijās daudz raižu radīja skolu neracionālais izvietojums un atšķirīgais audzēkņu skaits. Lai izplānotu skolu tīkla optimizāciju, saldenieki izvirzīja kritērijus, kas pamatoti ar izmērāmiem rādītājiem katras izglītības iestādes novērtēšanai: skolēnu skaits, infrastruktūras kvalitāte, mācību procesa kvalitāte un rezultāti, saimnieciskā efektivitāte. Secinājumi ļāva izstrādāt priekšlikumus iespējamām rīcības alternatīvām.
Attīstības programmas galvenais mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu, pieejamu un sasniedzamu vispārējo izglītību Saldus novadā, vienlaikus sistēmai jābūt saimnieciski efektīvai un jāattīsta visu līmeņu izglītības iestāžu infrastruktūra, tai jāņem vērā nelabvēlīgā demogrāfiskā prognoze. Saldus novada skolu direktori ir beiguši apmācību uzņēmējdarbībā, kas viņiem ļauj ne vien būt labiem pedagogiem, bet arī domāt kā uzņēmējiem. Iegaumējiet! Par vadītājam nepieciešamo biznesa “nervu” todien dzirdējām ne reizi vien! Reorganizētās skolas darbojas Sorosa fonda – Latvija iniciatīvas “Pārmaiņu iespēja skolām” ietvaros, skolas kļūst par daudzfunkcionāliem centriem. Visas novada skolas strādā e–vidē. Ekonomiskie apstākļi mūsu dienās neļauj vecākiem sūtīt atvases apgūt arodu tālu no mājām, tāpēc rūpīgi tika analizēts Saldus profesionālās vidusskolas (SPV) programmu piedāvājums, saistot ar tām arī pamatizglītības profesionāli orientētā virziena programmas. Izpilddirektoru darba problēmām veltītā materiālā sīki analizēt saldenieku izvēlēto ceļu nav iespējams, tomēr interesentiem tas noteikti ir izpētes vērts. Minēšu tikai dažus piemērus: vairākās skolās ieviestā sporta programma sasaucas ar ugunsdrošības un ugunsdzēsības specialitāti SPV, Pampāļu pamatskolēni papildus apgūst informātikas programmu, ko var sekmīgi turpināt SPV, savukārt valodu programma nākotnē var noderēt gan “datoriķiem”, gan viesnīcu darbiniekiem.
Radoša bija arī stāstījuma izskaņa, kurā ar populārā multfilmu seriāla “Maša un lācis” neordināru ideju pārbagātās Mašas piemēru klātesošajiem tika nodemonstrēts, ka, par spīti grūtībām, pat lāci no ziemas miega iespējams pamodināt – tāpat kā laika garam un iespējām atbilstoši virzīt novada izglītības attīstību.
S. Levica: “Esam pārliecināti, ka katrai izglītības iestādei jāpiedāvā kaut kas atšķirīgs, bērniem noderīgs, tāpēc novada 18 skolās ir dažādas programmas – skolotāji mēģinājuši strādāt citādāk, bērni ir priecīgi mācīties citādāk; izmaiņas novada izglītības jomā palīdz iet jēgpilnu un mūsdienīgu pārmaiņu virzienā.”
Par “veiksmes stāstu” uzskatāma PII “Pasaciņa” renovācija. Līdzekļus tai piešķīra “treknajos” gados, bet būvdarbus veica krīzes periodā, tāpēc izmaksas saruka par pusi. Otra finansējuma puse ļāva uzcelt vēl vienu ēku, pilnībā atrisinot rindu problēmu.
Oriģinālas idejas un to īstenošana ir tā sāls šķipsna, kas dod garšu gan ikdienas dzīvē, gan izklaides nozarē.
Saldus novada kultūras darba vadītāja Zaiga Vēja savu stāstu sāka ar “gaismas pili”, kas 18 tūkstošu kvadrātmetru platībā piedāvā ne tikai plašu grāmatu krājumu, bet arī atbilstošas telpas izstādēm, sanāksmēm un citiem pasākumiem. LNB Atbalsta biedrības konkursā par “gaismas nesējiem” sešu gadu laikā Kurzemē nominēti trīs Saldus novada pagastu bibliotekāri. Te notiek ne tikai populārā Muzeju nakts, bet pat Bibliotēku nakts! Vēl viens Jaņa Rozentāla pilsētas zīmols ir Saldus mākslas skola, tās pedagogi prasmīgi piesaista projektu līdzekļus dažādiem ārpusstundu pasākumiem, piemēram, Rozentāla vasaras skoliņai, plenēram Rozentāla pilsētā un citiem. Saldus mūzikas skola saņēmusi “labākās skolas titulu” daudzos Latvijas mēroga konkursos. Arī paši saldenieki savās mājās rīko trīs konkursus: kopš 2001. gada – Latvijas mūzikas skolu jaunāko klašu audzēkņu etīžu konkursu klavierspēlē, bet kopš 2006. gada – Kurzemes mūzikas skolu pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu nodaļu audzēkņu konkursu un Kurzemes reģiona mūzikas skolu stīgu instrumentu nodaļu audzēkņu konkursu. Abas “izcilnieces” šopavasar saņēma godam nopelnīto – jaunas mājas pilsētas centrā. Izpilddirektori plašās telpas, kur rūpīgi izdomāts katrs topošo mākslinieku un mūziķu izglītošanai un ērtībām nepieciešams sīkums, novērtēja vēl brīdi pirms oficiālās atklāšanas 22. martā.
Uz Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeju pieredzes apmaiņā jābrauc tiem, kas uzskata, ka Latvijā ar mecenātismu ir pavisam slikti. Muzeja darbinieki visas Saldū esošās bankas ir pratuši iesaistīt “muzeja draugu” kustībā! Pozitīvā publicitāte rosinājusi arī individuālos ziedotājus, kas papildinājuši muzeja krātuves. Saldus novadā 11 kultūras namos un piecās kultūras darbam pielāgotās telpās strādā 18 kultūras darbinieki un 65 amatiermākslas kolektīvi. Uz Dziesmu un deju svētkiem Rīgā šovasar pošas 30 kolektīvi ar 630 dalībniekiem! Kultūras cilvēku veikumu Saldus novadā godina ar vairākām balvām – Jaņa Rozentāla prēmiju, titulu “Gada kultūras darbinieks”, bet sekmīgākais amatiermākslas kolektīva vadītājs katru gadu saņem balvu “Kristāla zirgs”.
Saldus mūzikas un mākslas skolas jaunās mītnes projekts jau guvis atzinību valsts mērogā. Pirmoreiz Latvijā uzcelta šāda ēka, kuras projekts tapa ciešā sazobē ar abu skolu vadību, tāpēc tajā pārdomāts katrs sīkums. Pieņemot, ka šo “izcilības stāstu” paraugam gribēs iepazīt daudzi, P. Dubra mudināja kolēģus ekskursijas pieteikt iepriekš.
Sports apzīmē visu veidu fiziskās aktivitātes, kuras caur nejaušu vai organizētu piedalīšanos vērstas uz fiziskās un garīgās labsajūtas izteikšanu vai uzlabošanu, sociālo attiecību veidošanu vai rezultātu sasniegšanu jebkura līmeņa sacensībās.
“Lielīšanās maratonu” (šā vārda vislabākajā nozīmē) turpināja Saldus novada sporta darba vadītāja Elga Grota. Viņas vadītie sporta entuziasti un vadītāji pilnībā attaisno nule citēto Sporta hartas atziņu. Fiziskām aktivitātēm paredzētas 38 attīstītas sporta bāzes – sporta komplekss, 18 sporta spēļu zāles, peldbaseins, mototrase, BMX trase, futbola laukums (nākotnē tam lemts pārtapt stadionā, kura trūkums līdz šim novadā bijis jūtams), 13 sporta laukumi pie izglītības iestādēm, 12 smagatlētikas zāles, desmit pludmales volejbola laukumi utt. Saldus ezerā atkal ierīkoti četri atklātie peldceliņi 25 m garumā. Novada sporta dzīves dzinulis ikdienā ir 24 sporta klubi un biedrības, kas organizē Latvijas un starptautiskas sacensības. Novada atklātie čempionāti un kausu izcīņas notiek 18 sporta veidos. Reizi vai divas gadā pagastos notiek sporta dienas. Labākos izcilniekus gada beigās cildina pasākumā “Sporta zvaigznes”. Tomēr pats nozīmīgākais ir fakts, ka katru vakaru novada sporta zālēs organismam un muskuļiem ierūsēt neļauj ap 60 iedzīvotāju.
Sportisko tematu papildināja Latvijas Futbola federācijas pārstāvja Guntara Indriksona stāstījums par futbola laukumu apgaismošanas programmas iespējām. Sīkāk ar šo piedāvājumu varat iepazīties prezentācijā vai izmantot kontaktinformācijas iespēju – stadioni @lff.lv.
Savukārt Latvijas Nacionālā kinocentra direktore Ilze Gailīte–Holmberga kopā ar speciālistiem aktualizēja kinoteātru un kultūras namu digitalizācijas nepieciešamību sakarā ar tehnoloģiju nomaiņu, kas neļauj demonstrēt mūsdienu tehnikā veidotās filmas. Latvijā darbojas 17 kinoteātri, astoņi no tiem pieder pašvaldībām. Pieci kinoteātri atrodas Rīgā, bet 12 – reģionos, kas, protams, ir niecīgs skaits, salīdzinot ar vēstures faktu: 1991. gadā valstī darbojās ap tūkstoti lielāku un mazāku kinoteātru. Diemžēl tikai astoņi no esošajiem kinoteātriem spēj izmantot digitālo projekcijas tehniku. Kultūras ministrija nākotnē solījusi atbalstu kinojomas mūsdienīgošanai, bet pagaidām par to jādomā pašvaldībām – sākumam izpētot prezentācijas LPS mājaslapā.
Par sanāksmes izskaņas gaišo noti gādāja jaunās grāmatas “Atmiņu Daugava” autors Jānis Ivars Padedzis un projekta autors Jānis Dzenis ar emocionālu videoprezentāciju un piedāvājumu pašvaldībām tiešām skaisto izdevumu iegādāties par īpašu cenu (www.atminudaugava.lv ar to varat iepazīties arī jūs).
Saldus novada izpilddirektors Pēteris Dubra: “Pārbraukt lielo Saldus novadu, kuram pa diagonāli ir aptuveni simts kilometru, ir tas pats kā aizbraukt līdz Rīgai, Liepājai, Ventspilij vai Klaipēdai. Esam apmierināti ar šo lielumu. Četros gados esam sapratuši, kas ir kas, pašiem liekas, ka arī cilvēki būs novērtējuši to, ka pēc apvienošanās dzīve nav pasliktinājusies, un pirmajā jūnijā veikumu gluži nenovērtēs ar “sitienu zem jostasvietas”. Jau vairākus gadus novada vadība regulāri apbraukā pagastu pārvaldes. Mums ir interesants veidojums – līdzsvarotas attīstības komisija, kur ietilpst visu pārvalžu un domes vadība. Katru mēnesi sanāksme notiek citā pagastā, bet pirms tam tiekamies ar iedzīvotājiem. Sākumā interesentu bija mazāk, tagad ļaudis aktivizējušies. Sevišķs gandarījums bija pēc sarunas kādā no nomaļajiem pagastiem, kur skola likvidēta un tiešām varētu vēlēties vēl daudzko. Ja tur iedzīvotāji atzina, ka sliktāk neesot ne par grama tiesu, to uztvērām gandrīz kā uzslavu, jo cenšamies strādāt tā, lai atbalsts tiktu gan pilsētai, gan laukiem.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017