Rīga 7°C, mākoņains, bez nokrišņiem, Z vējš 3m/s
Otrdiena, 2024. gada 07. maijs 00:34
Vārda dienas: Henriete, Henrijs, Jete
Jau tradicionāli aprīļa beigās visā Latvijā norisinās radošās darbības nedēļa “radi!” ar mērķi parādīt un izcelt radošuma praktisko un pragmatisko pusi un apzināt un sekmēt radošumu mērķtiecīgā darbībā – izglītībā, kultūrā, uzņēmējvidē, valsts pārvaldē, pašvaldībās, sociālajā sfērā – un tā spēju radīt pievienoto vērtību un risināt sabiedrībai svarīgus problēmjautājumus. Šogad šīs nedēļas moto bija – “radi!=dari!”.
18. aprīlī Hedas mājā Andrejsalā notika radošās darbības nedēļas “radi!2013” ieskaņas pasākums. Tā dalībnieku vidū bija gan “radi!” iniciatori – Kultūras ministrijas un Britu padomes Latvijā vadītāji, gan sadarbības partneru – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības un Izglītības un zinātnes ministrijas, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas un Ministru kabineta pārstāvji, gan atbalstītāji un līdzdomātāji, arī no pašvaldībām.
Klātesošajiem bija iespēja baudīt radošuma atmosfēru, mielojoties ar pavasarīgi spirgtu cienastu un iesaistoties improvizētās radi!=dari! aktivitātēs, piemēram, pie kalējmeistara varēja izgatavot radošuma monētiņu un uz “radi!2013” punktotā plakāta izveidot savus radošuma tēlus ar savilkto punktiņu palīdzību – šo darbību rezultātā izveidojās viens burts vai simbols, kas kopā veidoja uzrakstu – radi!=dari!.
Pasākuma vadītājs Didzis Jonovs, aicinot viesus ieņemt vietas pie lodziņiem, kas izvietoti Hedas mājas trijos stāvos, mēģināja noformulēt radošuma definīciju: “Vispirms ir vajadzīga vēlme savā galvā saņemt idejas “šāvienu”. Ja esam tam gatavi, tad pirmais priekšnosacījums, lai ideja rastos, ir izpildīts. Nākamais – ir nepieciešama vide un rituāls jeb simboliska darbība, jo tie sev līdzi nes noskaņu. Vispirms ideja iešaujas noskaņas veidā, kā sajūta, kā iedvesma, bet vide un rituāli palīdz iedvesmai atnākt. Valsts līmenī mēs varam veicināt radošu vidi, taču darbība paliek katra paša atbildības zonā. Kad grūtākais ir aiz muguras – pēc iedvesmas atnākusi ideja un tā noformulēta, sākas sarežģītākais – ideja ir jāīsteno. Šajā ziņā gan ar pašu spēkiem nepietiek – vajadzīga plānošana, projektu rakstīšana, citi cilvēki, palīgi, tehniskie līdzekļi, finanses, vieta, visādu veidu atbalsts. Aicinu visus būt radošiem un lidot tā, kā katrs protam un varam!”
Savus formulējumus un papildinājumus šai definīcijai pauda arī kultūras ministre Žaneta Jaunzeme–Grende, uzsverot, ka kultūra ir nozare, kurā vērts investēt, un ka radošajām industrijām ir pieaugoša loma valsts ekonomiskajā attīstībā. Viņa aicināja izmantot iespēju līdz 31. maijam pieteikties finansējumam jaunajā Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammā radošo industriju pilotprojektiem, kam paredzēti 100 000 latu. Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece Izglītības departamenta direktore Evija Papule ir pārliecināta, ka 21. gadsimta skola noteikti nevar iztikt bez radošuma, tāpēc radošās nedēļas ietvaros aktuālākais jautājums šajā jomā ir diskusija par to, kādai jābūt nākotnes skolai un skolotājiem un kas būtu jādara, lai veicinātu radošumu skolās. Britu padomes Latvijā Programmu direktore Ilze Saleniece pauda prieku, ka radošās nedēļas mērogs kļūst lielāks un plašāks, vairāk iesaistīto partneru, no abstraktām runām pārejam uz konkrētiem jautājumiem un problēmām un “radi!” no pasākumu kalendāra pārtop par kustību. UNESCO Latvijas komisijas ģenerālsekretāra pienākumu izpildītāja Baiba Moļņika uzskata, ka radošs ir katrs cilvēks un radošums rodas tur, kur sastopas izglītība, kultūra un uzņēmējdarbība. Savukārt Ministru kabineta preses sekretāre Signe Znotiņa–Znota atzīmēja, ka radoši strādā arī Ministru kabinets un Valsts kanceleja – gan organizējot iekšējo procesu pārvaldē un menedžmentā, gan arī sadarbībā. Pasākuma dalībniekus uzrunāja arī Dizaina informācijas centra vadītāja Daina Vītoliņa, RISEBA Arhitektūras un dizaina fakultātes Arhitektūras studiju programmu direktors Oskars Redbergs, režisore un teātra festivāla jauniem cilvēkiem “NoMadi” direktore Krista Burāne, radošo industriju interneta platformas “Fold” galvenā redaktore Evelīna Ozola, grupas “Prāta Vētra” starptautisko un sabiedrisko attiecību menedžere Guna Zučika un radošās kultūras telpas/ēdinātavas “371” Rīgas Centrāltirgū pārstāvis Roberts Celms.
Radošās nedēļas ieskaņas pasākumā tika arī pasniegtas Radošuma balvas pašvaldību pārstāvjiem, kuri piedalījās Vides un reģionālās attīstības ministrijas izsludinātajā konkursā pašvaldībām, pašvaldību iestādēm un pašvaldību kapitālsabiedrībām. Šogad balvai tika saņemti 20 pašvaldību pieteikumi.
VARAM valsts sekretāra vietniece Ilona Raugze: “Jau otro gadu “radi!” nedēļas ietvaros tiek rīkots Radošuma balvas konkurss, un man prieks, ka tas pārvērties par tradīciju un gūst pašvaldību atsaucību. Radošuma balva tiek piešķirta ar mērķi, lai izceltu radošus risinājumus teritorijas attīstībai, kas bieži vien neprasa daudz naudas, bet drīzāk netradicionālu un integrētu skatījumu uz sabiedrības vajadzībām un teritorijā pieejamajiem resursiem, kā arī iniciatīvu, sadarbību un drosmi. Pašreizējos sociāli ekonomiskajos apstākļos teritorijas dzīvotspēja ir atkarīga no tā, cik gudri pašvaldība domā un rīkojas, lai noturētu un piesaistītu iedzīvotājus, nodrošinātu kvalitatīvus un sasniedzamus pakalpojumus, radītu pievilcīgu vidi dzīvošanai un uzņēmējdarbības veikšanai. Teritorijas dzīvotspējas nodrošināšanai pašvaldībai ir jāspēj pieņemt ne tikai tradicionālus ieguldījumus, piemēram, ceļu un komunikāciju sakārtošanā, bet arī ieviest netradicionālu un jaunu pieeju pakalpojumu nodrošināšanā un darbavietu radīšanā. Radošuma balvas konkurss iedvesmo un iedrošina citas pašvaldības meklēt, ģenerēt un īstenot radošus risinājumus atbilstoši savām vajadzībām, lai veicinātu “gudro” izrāvienu vietējā līmenī.”
Radošuma konkuss notika trīs grupās: republikas pilsētu un novadu pašvaldības, kas ietver reģionālās nozīmes attīstības centru; novadu pašvaldības, kur iedzīvotāju skaits ir lielāks par 5500; novadu pašvaldības, kur iedzīvotāju skaits ir līdz 5500.
Pirmajā grupā Radošuma balva tika piešķirta Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centram par ideju “Sistēmas izveide intereses par dabaszinātnēm un spējas risināt tehniskas dabas problēmas veicināšanai visos izglītības posmos”. To saņēma Jelgavas pilsētas pašvaldības pieaugušo izglītības iestādes “Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrs” direktore Sarmīte Vīksna.
Šīs iniciatīvas ietvaros Jelgavas pilsētas un Jelgavas un Ozolnieku novada skolās ieviesta jauna metodika, kuras pamatā ir 52 eksperimenti mācību stundām un starpbrīžiem – 52 kompaktas eksperimentu stacijas, kas attēlo kādu interesantu fizikas parādību. Kad bērni darbojas ar eksperimentu stacijām, skolotājs nestāsta, kā kurš eksperiments darbojas un kāda fizikas parādība ar to tiek attēlota, audzēkņiem tiek ļauts pašiem eksperimentēt un atrast atbildes.
Savukārt otrajā grupā tika sumināta Dagdas novada pašvaldība un tās priekšsēdētājs Viktors Stikuts par iniciatīvām “Kļūsti uzņēmējs laukos”, kuras mērķis ir aktivizēt jauniešus uzņēmējdarbības uzsākšanai laukos, un “Izstāžu zāles izveidošana Jaundomes muižā un teritorijas labiekārtošana”, kuras ietvaros pašvaldība veiksmīgi un efektīvi izmanto tās unikalitāti tūrisma attīstībai.
Ar iniciatīvas “Kļūsti uzņēmējs laukos” palīdzību dagdānieši cer attīstīt savas pašvaldības uzņēmējdarbības potenciālu. Projekta gaitā jaunieši nodarbosies ar dārza ogu audzēšanu, attīstot uzņēmējdarbības iemaņas un gūstot pieredzi dēstu stādīšanā, ravēšanā, ogu iegūšanā, bet vēlāk kļūs par uzņēmējiem, kas veiksmīgi nodarbosies ar ogu audzēšanu un, realizējot savu produkciju, sadarbojoties sava starpā un attīstoties, nākotnē pāraugs par nopietniem lauksaimniekiem. Tāpat ieguvēji būs arī novada iedzīvotāji, jo viņi varēs iegādāties pašu novadā audzētās ogas, tādējādi atbalstot vietējos ražotājus.
Savukārt iniciatīvas “Izstāžu zāles izveidošana Jaundomes muižā un teritorijas labiekārtošana” ietvaros pašvaldība veiksmīgi izmanto tās unikalitāti tūrisma attīstībai. Dagdas novads ir viens no ezeriem bagātākajiem Latvijā – novada teritorijā ir vairāk nekā 120 ezeru, tajā skaitā arī salām bagātākais – Ežezers. Lai vietējiem un tūristiem būtu iespēja tuvāk iepazīt ezeru dzīvi un to zemūdens pasauli, iemītniekus un augus, pašvaldība ar ES ELFLA finansējumu 2011. gadā uzsāka projekta “Izstāžu zāles izveidošana Jaundomes muižā un teritorijas labiekārtošana” īstenošanu Ezernieku pagasta Novomisļos. Jaundomes muižas vides izglītības centrā un ekspozīciju zālē jau šovasar būs pieejamas savdabīgas zivju iemītnieku mulāžas un mikroskopos varēs apskatīt zivju mazuļu ikrus, bet āra vides klasē notiks nodarbības bērniem un jauniešiem.
Jāpiebilst, ka Dagdas novada pašvaldība konkursam bija iesniegusi vēl vienu ideju – par dziedošo kolektīvu un “gvelžu” saietu “Auni kõjas, laksteigola!”, kas tikko norisinājās jau desmito reizi.
Trešajā grupā par laureāti atzīta Beverīnas novada pašvaldība, un balvu par iniciatīvu “Lauku biznesa inkubators (kooperatīvās, sociālās jeb inovatīvas ekonomikas modelis)” saņēma pašvaldības izpilddirektors Sandris Brālēns.
Šīs iniciatīvas ietvaros nodibinātas trīs biedrības – “Beverīnas kopdarbu asociācija”, kam deleģētas pašvaldības pārvaldes uzdevumi, biedrībai “Beverīnas ūdeņi” uzticēta upes un ezeru apsaimniekošana, bet “Beverīnas amatnieki” uzsākuši amatnieku apmācības un izstrādājumu tirdzniecību, kā arī divi kooperatīvi – lauksaimnieku, kas uzsākuši savu produktu tirdzniecību Rīgas Centrāltirgū, un mežsaimnieku.
Pašvaldības tika godinātas arī ar īpašām balvām. UNESCO pārstāve Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāra p.i. Baiba Moļņika speciālbalvu pasniedza divām pašvaldībām – Aizkraukles novada pašvaldībai par iniciatīvu “Vides objekts – divritenis kā Aizkraukles novada atpazīstamības zīme” un Jelgavas novada pašvaldībai par iniciatīvu “Logo un piemiņas velte novada jaundzimušajiem”. Aizkrauklē pērnvasar novada Mākslas skola pie savas ēkas izveidoja interesantu divriteņu novietni, kas pati ir divriteņa formā. Nu šis divritenis aizkraukliešiem kļuvis par iedvesmas avotu jaunām idejām. Savukārt Jelgavas novads pratis tradicionālas lietas izveidot kā oriģinālus un unikālus priekšmetus – novada logo buras formā un piemiņas velti novada jaundzimušajiem (tīra sudraba monēta ar bērniņa pēdiņu nospiedumu un tekstu “Nes Jelgavas novadu pasaulē!” aversā un Jelgavas novada ģerboni reversā).
Britu padomes pārstāve Ilze Saleniece speciālbalvu pasniedza Jēkabpils pilsētas pašvaldības Kultūras pārvaldei par iniciatīvu “Bērnu pašu sarakstīto dzejoļu krājuma “Rakstu dzejoli pats” izdošana”. Tajā publicēti 54 jauno autoru (vecumā no pieciem līdz 12 gadiem) darbi.
Latvijas IT klastera pārstāvji savu balvu pasniedza Valmieras pilsētas pašvaldībai par iniciatīvu “Konkurss “Hackfest Valmiera 2012””. Šā konkursa mērķis bija iesaistīt profesionālus informācijas un komunikācijas tehnoloģiju drošības auditorus, amatierus speciālistus un studentus Valmieras pilsētas pašvaldības informācijas sistēmu drošības testēšanā un ievainojamību meklēšanā.
“Ernst & Young” pārstāve Renāte Strazdiņa sveica Jelgavas pilsētas pašvaldību par ideju “Viedā pilsētsaimniecība”. Tajā vienotā sistēmā apvienotas vairākas infrastruktūras pārraudzības sistēmas: ģeogrāfiskā informācijas sistēma, inteliģentā luksoforu vadības sistēma, lietusūdens sūknētavas, pretplūdu aizvari, ielu apgaismojums, automašīnu stāvlaukumi un ģeogrāfiskās pozicionēšanas sistēma. Papildus izveidota videonovērošanas sistēma, kapsētu saimniecības pārraudzības sistēma, iedzīvotāju ziņojumu interaktīvā karte, mobilā aplikācija, SMS apziņošanas risinājums, īsā iedzīvotāju atbalsta tālruņa 8787 ieviešana un problēmu uzskaites un kontroles sistēma visu notikumu vienotai reģistrēšanai.
Radošs bija arī Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēža Andra Jaunsleiņa apsveikums Radošuma balvas laureātiem un visiem pasākuma dalībniekiem. Viņš aicināja uz 30 sekunžu klusuma brīdi – lai šajā mirklī katram galvā iešautos kāda spoža ideja!
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017