Rīga 7°C, mākoņains, bez nokrišņiem, Z vējš 3m/s
Pirmdiena, 2024. gada 06. maijs 23:51
Vārda dienas: Didzis, Gaidis
Guntas Klismetas saruna ar Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju ARNI CIMDARU
– Ar ko jaunu atšķirībā no citām reizēm iezīmīgas 2013. gada 1. jūnija pašvaldību vēlēšanas – gan deputātu kandidātiem un sarakstu gatavotājiem, gan vēlēšanu komisijām un vēlētājiem?
– Viens no galvenajiem jaunumiem, kas attiecas uz pašvaldībām, ir tāds, ka daudzās novadu pašvaldībās būs mazāks skaits deputātu. Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma otrais pants paredz, ka novada domē ievēlējamo deputātu skaitu nosaka atbilstoši iedzīvotāju skaitam, kāds attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vēlēšanu izsludināšanas dienā ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā: līdz pieciem tūkstošiem iedzīvotāju – deviņi deputāti; no 5001 līdz 20 tūkstošiem iedzīvotāju – 15 deputāti; no 20 001 līdz 50 tūkstošiem iedzīvotāju – 17 deputāti; vairāk nekā 50 tūkstoši iedzīvotāju – 19 deputāti. Republikas pilsētu domē, izņemot Rīgas domi, kuras sastāvā ir 60 deputātu, ievēlējamo deputātu skaits atbilstoši iedzīvotāju skaitam ir šāds: ja pilsētā dzīvo mazāk nekā 50 tūkstoši iedzīvotāju, tad ievēlē 13 deputātus, bet, ja iedzīvotāju ir vairāk nekā 50 tūkstoši, – 15 deputātus. Atbilstīgi likumam un pamatojoties uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistra departamenta datiem par iedzīvotāju skaitu vēlēšanu izsludināšanas dienā 2013. gada 28. februārī, Centrālā vēlēšanu komisija ar savu 6. marta lēmumu noteikusi šā lēmuma pielikumā norādīto republikas pilsētu un novadu domēs ievēlējamo deputātu skaitu.
– Vai daudzas pašvaldības skar likuma jaunā norma par mazāku deputātu skaitu, un cik vietējo pašvaldību deputātus Latvijā ievēlēsim pirmajā jūnijā?
– Kopumā republikas pilsētu un novadu domēs ievēlējamais deputātu skaits 2013. gada 1. jūnija pašvaldību vēlēšanās Latvijā būs 1618 deputāti. Agrāko 13 deputātu vietā deviņi deputāti domēs turpmāk strādās 39 novados – Aglonas, Aknīstes, Alsungas, Apes, Baltinavas, Beverīnas, Cesvaines, Ciblas, Dundagas, Durbes, Ērgļu, Jaunpiebalgas, Jaunpils, Līgatnes, Lubānas, Mazsalacas, Mālpils, Mērsraga, Naukšēnu, Neretas, Nīcas, Pārgaujas, Pāvilostas, Raunas, Rojas, Rucavas, Rugāju, Rundāles, Salas, Sējas, Skrīveru, Strenču, Tērvetes, Vaiņodes, Varakļānu, Vārkavas, Vecpiebalgas, Viesītes un Zilupes novadā. 2009. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlējām kopā 1765 pašvaldību deputātus, tātad šogad vēlēsim par 147 deputātiem mazāk.
– Kāds bija “konkurss” uz vienu deputāta vietu, un cik sarakstu vietējo pašvaldību vēlēšanām šogad iesniegts?
– 22. aprīlī, kad beidzās deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana, pieteikto kandidātu bija 8684. Ņemot talkā matemātiku, varam sarēķināt, ka uz vienu vietu kandidē 5 cilvēki. Te gan iespējamas korekcijas, jo septiņās pašvaldībās – Baltinavas, Naukšēnu, Nīcas, Pāvilostas, Rūjienas, Salacgrīvas un Skrundas novadā – bija iesniegts tikai viens saraksts, tāpēc šeit atbilstoši likumam Centrālā vēlēšanu komisija līdz otrajam maijam pagarinājusi deputātu kandidātu sarakstu iesniegšanas termiņu. Tiesa gan, katrā no šiem sarakstiem pieteiktais kandidātu skaits ir lielāks nekā domē ievēlamo deputātu skaits, un tas nozīmē – ja līdz 2. maijam šo novadu pašvaldību vēlēšanām tomēr netiks iesniegts vēl kāds kandidātu saraksts, atkārtotas vēlēšanas šajās pašvaldībās nebūs jāizsludina. Vēlēšanu kārtība paredz, ka šādā gadījumā vēlēšanas drīkst notikt arī, piedaloties tikai vienam sarakstam. Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās 2009. gadā kandidātu sarakstu iesniegšanas termiņš tika pagarināts divos novados – Mālpils un Naukšēnu novadā, kur arī bija iesniegts tikai viens kandidātu saraksts. Pavisam 2013. gada pašvaldību vēlēšanām iesniegti 583 saraksti. Visvairāk sarakstu no reģistrētajām partijām un partiju apvienībām iesniegusi partija “Vienotība” – 65 sarakstus ar 1113 kandidātiem. Tad seko Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” ar 52 sarakstiem un 804 kandidātiem un politisko partiju apvienība “Saskaņas Centrs” ar 49 sarakstiem un 621 kandidātu. Daudz sarakstu ir arī “Reformu partijai”, Zaļo un Zemnieku savienībai, “Centriskajai partijai Latvijas Zemnieku savienība” un politiskajai partijai “Reģionu alianse”. Kopumā visvairāk sarakstu iesniegušas dažādas vēlētāju apvienības – pavisam 115 sarakstus, un tajos ierakstīti 1135 kandidāti.
– Kandidātiem sarakstu iesniegšanai tika dots laiks no 12. līdz 22. aprīlim, turklāt ikviens interesents Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā varēja sekot līdzi šim procesam – tas laikam arī pieskaitāms šo vēlēšanu jaunumiem?
– Kandidātu sarakstu sastādītājiem šoreiz tie bija jāsagatavo interneta vidē, izmantojot Centrālās vēlēšanu komisijas lietojumprogrammu. Mainoties sarakstu sagatavošanas struktūrai, daudziem iesniedzējiem ar agrāko vēlēšanu pieredzi ir visai grūti tai pielāgoties, jo nākas mainīt domāšanu, un nereti tas nebija viegli. Manuprāt, īstais klupšanas akmens gan ir nevis jaunā programma, ko mēs piedāvājam, bet nevēlēšanās lasīt instrukcijas. Pirms uzsākt lietot programmu, noteikti būtu jāiepazīstas ar lietošanas pamācību, taču daudzi uzreiz grib “ķerties vērsim pie ragiem” un mēģina ar “bakstīšanas metodi” iegūt rezultātu, ātri nonākot strupceļā, un ir bēdīgi, nelaimīgi un ļoti neapmierināti ar visiem citiem, izņemot sevi. Savukārt man kā Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam jaunā sistēma piešķīrusi tādu tiesību apjomu, ka jebkurā brīdī, pieslēdzoties internetam, varu redzēt, cik sarakstu tobrīd tiek gatavots, cik sarakstu ir pieņemšanas procesā, cik sarakstu un kurās pašvaldībās ir reģistrēti, kādi kandidāti iekļauti, cik sarakstu ir pieņemts un cik anulēts.
– Vai paralēli tam pastāv arī iespēja iesniegt sarakstu papīra formātā?
– Likums nosaka, ka saraksti jāsagatavo, izmantojot lietojuma programmu, bet jāiesniedz gan papīra formātā, gan elektroniski. Savulaik, gatavojoties pašvaldību vēlēšanām, tika uzlikts pienākums pieteiktos kandidātu sarakstus un programmas publicēt internetā. Ņemot vērā, ka, piemēram, pagājušajās vēlēšanās bija gandrīz 11 tūkstoši kandidātu un apmēram 750 sarakstu, šā darba organizācija citādi nemaz nav iedomājama – vien decentralizēti veidojot elektronisko vidi. Manuprāt, šis projekts, neraugoties uz sarežģījumiem sākumposmā, atrisinājies pozitīvi. Sākotnējos sarežģījumus izraisīja valdības atteikums piešķirt finansējumu nepieciešamajā apjomā, tāpēc to saņemam kā pakalpojumu. Mēs neesam ne produkta īpašnieki, ne tie, kas nosaka blakusproduktu likteni. Mūsu uzdevums ir nodrošināt, lai kandidātu saraksti tiek pieņemti, reģistrēti un pārbaudīti, vai tie ir tādā gatavībā, ka tos var izmantot zīmju drukāšanai un vēlēšanu organizēšanai vēlēšanu dienā. Viss pārējais, ko vēl var iegūt, izmantojot elektroniskas programmas, piemēram, statistiku vai analīzes materiālus, diemžēl nav mūsu īpašums, un ar to ir jārēķinās.
– Vai vēlētāju sarakstu var iesniegt tikai viens cilvēks, un vai šādu sarakstu pieņem?
– Tā gluži nav, ka to var darīt viena persona. Sarakstu var iesniegt partijas, partiju apvienības un vairākas partijas kopā, šo apvienību nereģistrējot – tajās pašvaldībās, kur ir vairāk nekā pieci tūkstoši iedzīvotāju, bet pašvaldībās ar iedzīvotāju skaitu līdz 5000 var iesniegt arī vēlētāju apvienības un, protams, partijas. Taču arī vēlētāju apvienībām un mazām pašvaldībām nepietiek vien ar to, ka kāda persona viena pati sagatavo un iesniedz sarakstu. Vajadzīgs, lai būtu vismaz viens deputāta kandidāts un 20 šīs pašvaldības vēlētāji, kas ar savu parakstu apliecina, ka viņi atbalsta šāda saraksta iesniegšanu. Tātad viens nav karotājs nedz domē, nedz lēmumu pieņemšanā sabiedrības pārvaldīšanā, nedz arī vēlēšanu sagatavošanā!
– Tomēr, pārlūkojot šo vēlēšanu sarakstus, redzams, ka reģistrētajos sarakstos ir tikai četri vai pat viens deputāta kandidāts! Vai, jūsuprāt, nevajadzētu noteikt tādu normu, ka sarakstā minimālajam deputātu kandidātu skaitam vajadzētu vismaz saskanēt ar pašvaldībā ievēlējamo deputātu skaitu?
– Ne jau katra muļķība ir jāatrunā likuma normās. Pēc definīcijas un savas būtības, politiskā spēka uzdevums un misija, kāpēc tas vispār eksistē, ir pārvaldīt sabiedrību tā, kā šis spēks uzskata par pareizu. Lai to izdarītu domē, lēmumu pieņemšanā vajadzīga vismaz puse no balsu skaita. Tas nozīmē, ka saprātīgs vēlētājs, redzot, ka kāds ir pieteicis mazāk nekā pusi no domes deputātu skaita, var pilnīgi droši izdarīt secinājumu – šie cilvēki nav tie, kas grib uzņemties pilnu atbildību, nokļūstot domē. Viņi vai nu labākajā gadījumā jau iepriekš apzinās savu atbalstītāju trūkumu un definē, ar ko kopā koalīcijā risinās kādas problēmas, vai sliktākajā gadījumā, kādu, es ceru, nav daudz, viņu mērķis, nokļūstot domē, nepavisam nav strādāt visu labā. Tas ir ciniski, taču šo cilvēku grupu rīcība manā skatījumā ir vēl ciniskāka. Var jau būt, ka tas nav cinisms, iespējams, tas ir politiskās kultūras un izglītības trūkums, ar ko diemžēl esam spiesti rēķināties un kādu laiku sirgsim, jo pirms 20 gadiem demokrātija mums nokrita, var teikt, tikpat kā no debesīm un tās tradīcijas, ko mēs redzam senākās demokrātijas valstīs, kur iekšpartiju diskusija un sabiedrības attieksme pret vēlēšanu tiesībām ir daudz augstākā līmenī, līdz ar to arī dzīves līmenis daudz augstāks, es ceru, mums vēl ir priekšā.
– Vai kādas jaunas izmaiņas vēlēšanu organizēšanā šajās pašvaldību vēlēšanās attiecas arī uz vēlēšanu komisiju darbu?
– Šogad vēlēšanu iecirkņu komisijas pirms vēlēšanu dienas strādās nevis desmit dienas, bet tikai piecas, un tas ļauj optimizēt pašvaldībām līdzekļus, no vienas puses, un arī resursus – cilvēkiem nebūs jāatprasās no darba, lai sēdētu dežūrrežīmā un visbiežāk bez apmeklētājiem šīs dienas. Taču jārēķinās arī ar to, ka tiem cilvēkiem, kuri veselības stāvokļa dēļ sestdien, 1. jūnijā, nevarēs atnākt uz iecirkni, laiks pieteikuma iesniegšanai tiek samazināts no desmit uz piecām dienām, tāpēc laikus ir jāsagatavojas šim notikumam un jāpārdomā, kura būs viņa uzticības persona – kaimiņš vai sociālais darbinieks, kurš aiznesīs šīs personas iesniegumu vai viņa vārdā izdarīs pieteikumu iecirknī.
– Pašvaldību vēlēšanās vēlētāji drīkstēs balsot tikai tajā iecirknī, kurā dzīvo vai kur viņiem ir īpašums. Pēc CVK pasūtījuma veiktā pētījumu centra “SKDS” vēlētāju aptauja atklāja, ka šāgada janvārī savā deklarētajā dzīvesvietā nedzīvoja gandrīz piektā daļa jeb 18,1 procents vēlētāju vecumu sasniegušo pilsoņu, turklāt aptuveni pusei jeb 47,8 procentiem šo vēlētāju faktiskā un deklarētā dzīvesvieta atrodas dažādās pašvaldībās.
– Atšķirībā no parlamenta vēlēšanām un tautas nobalsošanas pašvaldību vēlēšanās vēlētāju uzskaitei tiek lietots Vēlētāju reģistrs. Tas nozīmē, ka pašvaldību vēlēšanās katrs vēlētājs tiek iekļauts noteikta vēlēšanu iecirkņa vēlētāju sarakstā atbilstoši reģistrētajai dzīvesvietai 90 dienas pirms vēlēšanu dienas (2013. gada vēlēšanās – atbilstoši ierakstam par reģistrēto dzīvesvietu Iedzīvotāju reģistrā 2013. gada 3. martā). Tie Latvijas pilsoņi, kuriem 3. martā nebija spēkā esošas dzīvesvietas reģistrācijas, tiks iekļauti tā vēlēšanu iecirkņa sarakstā, kas atbildīs ziņām par viņu pēdējo reģistrēto dzīvesvietu. Gatavojoties 1. jūnija pašvaldību vēlēšanām, Centrālā vēlēšanu komisija un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde aicināja vēlētājus, kuri vēlēšanās grib balsot pašvaldībā, kurā dzīvo, bet kuriem šajā pašvaldībā nav reģistrētas dzīvesvietas, deklarēt to līdz 3. martam. Lai informētu par to, kura vēlēšanu iecirkņa sarakstā vēlētājs iekļauts, pārvalde līdz 23. martam katram vēlētājam uz reģistrētās dzīvesvietas adresi pa pastu izsūtīja paziņojumu. Ja kāds to nav saņēmis, tad viņš savu vēlēšanu iecirkni viegli var noskaidrot internetā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes mājaslapā www.pmlp.gov.lv, kur tiešsaistē pieejamas ziņas no vēlētāju reģistra.
– Vai vēlētājiem ir tiesības mainīt vēlēšanu iecirkni?
– Jā, tādas tiesības ir, un to var izdarīt līdz septītajam maijam. Vēlētājiem, kuri gribēs balsot pašvaldībā pēc nekustamā īpašuma piederības, līdz šai dienai jāpiereģistrē iecirkņa maiņa. Iespēju līdz 7. maijam mainīt sākotnēji reģistrēto vēlēšanu iecirkni var izmantot arī citi vēlētāji, tomēr šajos gadījumos iecirkni drīkstēs mainīt tikai pašvaldības ietvaros – uz jebkuru citu vēlēšanu iecirkni tās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kurā vēlētājam bija reģistrēta dzīvesvieta 90 dienas pirms vēlēšanām. Lai reģistrētu iecirkņa maiņu, vēlētājam jāiesniedz iesniegums jebkurā pašvaldības dzīvesvietas deklarēšanas iestādē. Mainot iecirkni uz to pašvaldību, kur vēlētājam pieder likumā noteiktā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums, jāuzrāda īpašuma tiesības apliecinošs dokuments – Zemesgrāmatas akts vai izziņa no Zemesgrāmatas.
– Ļoti daudz potenciālo vēlētāju dzīvo ārpus Latvijas. Vai viņu mītnes zemēs arī būs iespējams piedalīties Latvijas pašvaldību vēlēšanās?
– Nē, pašvaldību vēlēšanas ir pašvaldību vēlēšanas, un vēlēt varēs tikai Latvijā. Ja kāds balsstiesīgais pilsonis grib piedalīties, tad šis jautājums viņam jārisina pašam – nevar taču gaidīt, ka pie viņa ieradīsies divi pārstāvji no pašvaldības, kam valsts apmaksās ceļu, lai saņemtu vienu balsi. Tas, manuprāt, nav ne pragmatiski, ne loģiski. Esmu stingri pārliecināts, ka vēlēšanas ir pietiekami nopietna lieta un svarīga arī kā pamattiesību jautājums – tā uz to būtu jāraugās un jāattiecas arī katram pašam ne tikai no tiesību, bet arī pienākumu viedokļa.
– Jūs esat bijis ļoti daudzās valstīs un piedalījies vēlēšanās gan kā novērotājs, gan eksperts. Vai pie mums vēlēšanas tiek organizētas tāpat kā lielākajā daļā valstu, vai arī Latvijā ir savas atšķirības?
– Protams, mums ir savas atšķirības, un tādas ir katrai valstij. Tā, piemēram, Amerikas Savienotās Valstis pozicionē sevi kā attīstītākās dažādu tehnoloģiju piemērošanā balsojumu veikšanai, savukārt Eiropā, īpaši Austrumeiropā un postsociālisma valstīs, ļoti cenšas piestrādāt pie tā, lai būtu ievēroti demokrātiskie principi vēlēšanu administrēšanā. Pie mums ir ļoti augsta administratīvā kapacitāte. Arī ASV kolēģi atzīst, ka viņi no mums varētu mācīties šo administrēšanu, bet mēs no viņiem – dažādu tehnoloģiju izmantošanu. Latvija, var droši teikt, ir viens no vēlēšanu administrēšanas paraugiem, un pētīt mūsu pieredzi brauc citu valstu pārstāvji. Nereti tas, kas pie mums konceptuāli būvēts kā vienots mehānisms, kā organisks veidojums, kaut arī guvis atspoguļojumu dažādos likumos, gūst iemiesojumu arī citās valstīs. Tā, piemēram, vieni no pirmajiem mēs ieviesām kompetenču sadalījumu starp vēlēšanu komisiju un institūciju, kas uzrauga partiju finansēšanu – KNAB. Mēs šīs jomas nodalījām, turklāt pārbaudītājiem sniegts instruments, jo viņiem ir dotas izvērtēšanas tiesības, un viņi tās arī izmanto. To novērtē arī citas valstis – Gruzijā notikušas pārmaiņas, tieši balstoties uz Latvijas pieredzi par kompetenču sadalījumu. Citu valstu kolēģi Latvijā pēta arī vēlētāju reģistrēšanas kārtību, jo pie mums kompetence ir sadalīta starp Centrālo vēlēšanu komisiju, Iekšlietu ministriju, pašvaldību institūcijām un neatņemami ceturtā daļa ir pašu vēlētāju kompetence un atbildība. Mēs bijām vieni no pirmajiem, kas ieviesa šādu modeli, bet tagad to sākušas izmantot arī daudzas citas valstis, nosakot, ka saraksti pēdējā dienā vairs netiek grozīti, klāt nevienu nedrīkst pierakstīt un vēlētāja pienākums un atbildība ir pārliecināties, ka dati reģistrā pareizi. Savukārt valsts uzdevums ir šos sarakstus sagatavot, izmantojot centralizētu sistēmu, bet pašvaldību uzdevums un atbildība ir sadalīt mājokļus savā teritorijā pēc piederības iecirkņiem. Protams, mēs arī sekojam, kas notiek citās valstīs. Tie jaunievedumi, kurus no mums cenšas pārņemt, ir kādreiz redzēti kaut kur citur vai arī kaut kas uzvedinājis uz domu, ka mums vajadzētu pamēģināt tieši tā. Tā ka šajā ziņā vēlēšanu administrēšanu globalizācija ir pat ļoti sekmējusi.
– Kas no citur redzētā un zināmā būtu ieviešanas vērts Latvijā? Droši vien elektroniskā balsošana?
– Elektroniskā balsošana ir viens no papildu balsošanas rīkiem. Varu nosaukt vēl citus: pasta balsošana, depozitāra balsošana, telefona balsošana, balsošana uz pilnvarojuma pamata. Visi šie rīki ir ar dažādām izmaksām un dažādu pamatojumu, kāpēc tā ir nepieciešama, kā arī ar dažādiem riskiem un vājajām vietām. Tāpēc to kopsummu, kuru lietot vai nelietot, īstenībā nosaka gan sabiedrības pieprasījums, gan arī rīcībā esošie līdzekļi. Par interneta balsošanu varētu runāt ilgi, jo tas ir nopietns valsts mēroga projekts, ar to saprotot gan finansējuma apjomu, gan arī atbildību.
– Bet kaut kad nākotnē taču šāda iespēja ir paredzēta? Sabiedrībā par to runāja kā iespējamu jau šajās vēlēšanās.
– Droši vien pie tā nonāksim, bet tas atkarīgs no tautas priekšstāvju – Saeimas deputātu – viedokļa un valdības nostājas. Pagaidām nekas neliecina, ka šai idejai būtu nopietns atbalsts. Vārdos jā, bet darbi tam neseko. Šādu projektu nevar ieviest sabiedriskā kārtā. Igaunijā speciāli izveidota projekta komanda ar resursiem un atbildību pie tā strādāja trīs gadus, viņi pētīja un analizēja situāciju un izvērtēja visus riskus. Spānijā ar to nodarbojās veselus sešus gadus, līdz no sākumizpētes nonāca līdz pirmajam produktam. Norvēģijā, kas manā skatījumā ir otra attīstītākā valsts šajā jomā aiz Igaunijas, tikuši tālu šīs tehnoloģijas apgūšanā, bet arī tur bija nopietns darbs speciālai komandai. Pie mums notikušas vien uz pussabiedriskiem pamatiem no dažādām institūcijām saaicinātu darba grupu sanāksmes, kur esam sprieduši par to, kā labāk veidot koncepciju, bet tālāk neesam tikuši. Un, ja tā turpināsies, tad nekur tālāk arī netiksim.
– Kur tad palika pirms gada Valsts sekretāru sanāksmē atbalstītā koncepcija “Par interneta vēlēšanu sistēmas izveidi”, kas paredzēja nodrošināt vēlētājiem balsošanu internetā 2013. gada pašvaldību vēlēšanās? Rudenī šo koncepciju vērtēja arī Ministru kabineta komitejas sēdē, kur ministri vienojās kopumā atbalstīt interneta vēlēšanu sistēmas izveidi.
– Mērķis ieviest interneta balsošanu ir iekļauts Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam un valdības rīcības plānā. Taču to sasniegt var tikai tad, ja šim projektam ir valdības, parlamenta un sabiedrības atbalsts, kā arī nepieciešamais finansējums – nedaudz vairāk nekā viens miljons latu. Arī līdz šim Centrālā vēlēšanu komisija ir atbalstījusi drošu un pārdomātu IT pielietojumu vēlēšanās. Tam apliecinājums ir kaut vai automatizētā vēlēšanu rezultātu apkopošanas sistēma, ko izmantojām gan 11. Saeimas vēlēšanās, gan tautas nobalsošanā. Pēc būtības interneta balsošanas modelis nav pārlieku sarežģīts. To veido trīs stūrakmeņi: vēlētāju reģistrs, drošs elektroniskais paraksts un elektroniskās personu apliecības jeb ID kartes un e–vēlēšanu vide, kas ietver gan e–vēlēšanu portālu, kurā vēlētājs var reģistrēties balsošanai, aizpildīt balsošanas zīmi un nobalsot, gan vēlēšanu rezultātu šifrēšanas serveri, ko izmanto interneta balsojumu apkopošanai.
– Šoreiz tātad viss vēl paliks pa vecam – ar pasi rokās dosimies pēc vēlēšanu zīmēm, lai tās iemestu vēlēšanu urnās?
– Palabošu jūsu teikto ar diviem papildinājumiem. Dodoties uz vēlēšanu iecirkni, līdzi jābūt derīgam personu apliecinošam dokumentam – tā var būt pase vai arī personas apliecība (eID), derīgas ir abas. Otrs jaunums ir tāds, ka šoreiz visos vēlēšanu iecirkņos būs jaunas vēlēšanu kastes – daļēji caurspīdīgas un ar mūsdienīgu dizainu. “Vecmodīgajām” balsošanas kastēm salīdzinājumā ar internetu ir neapstrīdama priekšrocība – tās pilnībā nodrošina leģitīmām vēlēšanām nepieciešamos principus – vēlētāju tiesības balsot aizklāti un vēlēšanu caurspīdīgumu jeb sabiedrības iespējas uzraudzīt balsošanas norisi un balsu skaitīšanu. Kad vēlēšanu iecirknī balsotājs iemet kastē vēlēšanu zīmi, vairs nav iespējams izsekot, kuram no vēlētājiem pieder šī balss. Tāpat vēlēšanu iecirkņos novērotājiem ir iespēja sekot līdzi balsu skaitīšanai un, rodoties aizdomām par balsu viltošanu vai kļūdām balsu skaitīšanā, vēlēšanu zīmes iespējams pārskaitīt.
FAKTI
• 2013. gada 1. jūnijā Latvijā notiks kārtējās pašvaldību vēlēšanas. Tās tiks sarīkotas 119 vēlēšanu apgabalos, kuru robežas atbilst deviņu republikas pilsētu un 110 novadu robežām.
• Tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās ir balsstiesīgajiem Latvijas un ES pilsoņiem, sākot no 18 gadu vecuma. Lai piedalītos pašvaldību vēlēšanās Latvijā, ES pilsonim jābūt reģistrētam Latvijas Iedzīvotāju reģistrā.
• Piedaloties vēlēšanās, vēlēšanu iecirknī jāuzrāda derīgs personu apliecinošs dokuments – pase vai personas apliecība (eID karte).
• Trīs dienas pirms vēlēšanu dienas iespējama iepriekšējā balsošana: trešdien, 29. maijā, no pulksten 17 līdz 20; ceturtdien, 30. maijā, no plkst. 9 līdz 12 un piektdien, 31. maijā, no plkst. 10 līdz 16.
• Vēlēšanu dienā 1. jūnijā vēlēšanu iecirkņu darba laiks ir no pulksten 7 līdz 22.
Vēlētāju apvienību saraksti – 115; kandidātu skaits – 1135.
Dzimums
Vīrieši: 5160 (59,42%).
Sievietes: 3524 (40,58%).
Vecums
18 gadi – 18 (0,21%)
19 gadi – 34 (0,39%)
20 gadi – 33 (0,38%)
21 – 30 gadi – 1211 (13,95%)
31 – 40 gadi – 1839 (21,18%)
41 – 50 gadi – 2618 (30,15%)
51 – 60 gadi – 2115 (24,36%)
61 – 70 gadi – 645 (7,43%)
71 – 80 gadi – 166 (1,91%)
Virs 80 gadiem – 5 (0,06%)
Piezīme: Kandidātu vecums tiek rēķināts uz vēlēšanu dienu – 2013. gada 1. jūniju
Vidējais vecums: 44,8 gadi
Vecākais kandidāts: 84 gadi
Jaunākais kandidāts: 18 gadi
Pilsonība
Latvijas – 8678 (99,93%)
Amerikas Savienoto Valstu – 6 (0,07%)
Lietuvas – 3 (0,03%)
Vācijas un Zviedrijas – pa 2 (0,02%)
Dānijas, Igaunijas, Kanādas un Polijas – pa 1 (0,01%)
Tautība
Latvieši – 5855 (67,42%)
Nav norādīta – 2258 (26%)
Krievi – 372 (4,28%)
Poļi – 58 (0,67%)
Lietuvieši – 42 (0,48%)
Ukraiņi – 39 (0,45%)
Baltkrievi – 32 (0,37%)
Vācieši – 6 (0,07%)
Ebreji un gruzīni – pa 4 (0,05%)
Čigāni un tatāri – pa 2 (0,02%)
Armēņi, avāri, baškīri, čehi, čuvaši, dāņi, grieķi, igauņi, lībieši un rumāņi – pa 1 (0,01%)
Kandidēšanas pazīme
Dzīvo 7911 91,1%
Dzīvo, ir īpašums 61 0,7%
Dzīvo, strādā 68 0,78%
Dzīvo, strādā, ir īpašums 7 0,08%
Ir tikai īpašums 333 3,83%
Strādā 574 6,61%
Strādā, ir īpašums 12 0,14%
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017