Rīga 4°C, apmācies, bez nokrišņiem, DR vējš 4m/s
Svētdiena, 2025. gada 19. janvāris 14:02
Vārda dienas: Alnis, Andulis
Plostnieku svētku ietvaros notika Eiropas Savienības programmas “Eiropa pilsoņiem” projekta “Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana Eiropas pilsoņu aktivitātei” konference, kurā piedalījās sadraudzības pilsētu Saidas (Vācija), Rosices (Čehija) un Rimocas (Ungārija) delegācijas. Konferencē projekta partneri dalījās pieredzē par kultūras tradīciju saglabāšanu un uzturēšanu.
Projekta partneru tikšanās reizē tika noslēgts sadraudzības līgums starp Strenču novada pašvaldību Latvijā un Rimocas pašvaldību Ungārijā, ko parakstīja Strenču novada domes priekšsēdētājs Jānis Pētersons un Rimocas pašvaldības vadītājs Andors Beskids.
Svētku ietvaros tika iezīmēts koši krāsains akcents pilsētas sejā – iestādīta dzelteni oranža samteņu dobe pie plosta maketa, ko paveica biedrības “Šūpolēs” aktīvisti kopā ar Strenču iedzīvotājiem. Dobes stādīšanā piedalījās arī viesi no sadraudzības pilsētas Saidas.
Visu valstu pārstāvji bija organizējuši delegācijas ne tikai vadības līmenī, bet arī atveduši iepazīstināšanai savu valstu nemateriālo kultūras mantojumu. Sedas iedzīvotājiem bija iespēja pirmajiem baudīt sadraudzības pilsētu viesu kolektīvu priekšnesumus, jo 17. maija vakarā pie Sedas kultūras nama notika sadraudzības koncerts, kurā piedalījās ungāru dejotāji, čehu bruņinieki un pašmāju ansamblis “Sudaruška”.
Plostnieku svētku dienas rītā Strenčos notika kārtīga andele – svētku tirdziņā pie brīvdabas estrādes bija iespējams nopirkt visu, ko sirds kāro – dārzkopji varēja iegādāties dažādus dēstus un puķes, skaistuma lietu tīkotāji – rotaslietas un greznuma priekšmetus, mājsaimnieces – dažādas saimniecībā noderīgas lietas un priekšmetus. Savs labums tika arī tiem, kas gribēja ļauties vēderpriekiem – tirdziņā bija nopērkami visdažādākie kārumi – gan sāļi, gan saldi.
Iegūt informāciju par svētku norisēm un iegādāties suvenīrus ar plostnieku un Strenču novada simboliku varēja informācijas teltī, kur čakli kā bitītes strādāja novada bibliotēku darbinieces.
Svētku dienā – 18. maijā – plosts ar pūtēju orķestra maršu tika sagaidīts krastmalā pie Vecā ozola. Plostniekiem uzmanību izrādīt bija ieradušies simtiem sagaidītāju. Gaujas plostnieku svētkos allaž gaidīti ir vecie plostnieki, kuru atmiņas vēl glabā tos laikus, kad koku pludināšana pa upēm bija viena no smagākajām profesijām. Viņi tika sumināti, dāvājot piemiņas suvenīrus. Sveicienus saņēma arī biedrības “Gaujas plostnieki” biedri un plosta ekspedīcijas dalībnieki.
Kamēr tika gaidīts plosts, Gaujas krastā vārījās milzīgs katls, kurā šefpavārs Lauris Aleksejevs gatavoja Plostnieku šostes zupu. Ja mežcirtēji vāra zupu no cirvja kāta, kāpēc gan plostnieki to nevarētu gatavot no šostes? Tas, protams, ir joks, jo zupa izdevās varen garda, un, kaut gan katls bija milzīgs, visiem gribētājiem nepietika. Taču noskumt par to nebija pamata, jo svētku laikā varēja nogaršot daudzko citu. Bonuss pie šostes zupas bija plostnieku pasniegtais “plosta prieks”.
Nacionālo ēdienu stundā viesi no sadraudzības pilsētām gatavoja savus nacionālos ēdienus. Apmeklētājiem bija iespēja nogaršot ungāru gulašu un cepumus, baudīt īstus ungāru vīnus, izgaršot “Freiberger” un citu šķirņu alu, klāt piekožot grilētas desiņas, ko laipni piedāvāja draugi no Vācijas. Interesenti varēja vērot čehu bruņinieku pankūku cepšanas procesu un cūkas cepeti, kas kārdinoši grozījās virs ugunskura liesmām. Tam visam klāt, protams, derēja nogaršot čehu alus šķirnes. Īstus Sibīrijas pelmeņus krievu gaumē gatavoja un pasniedza saimnieces no Sedas. Un kur tad vēl Laura Aleksejeva gatavotais atspirdzinošais vasaras kokteilis, kurā brīnišķīgas garšas nianses veidoja zemenes, laima sula, piparmētras, brūnais cukurs, ledus un gāzētie dzērieni “Sprite” un “Tonic”.
Šajā dienā bija padomāts ne tikai par vēderpriekiem vien. Svētku dalībnieki un viesi varēja vērot atraktīvus baļķu zāģēšanas paraugdemonstrējumus un piedalīties vīru spēlēs plostnieku garā.
Svētkus kuplināja arī kompānija “Dansukker” ar informāciju par saviem produktiem, reizē demonstrējot, ko no tiem var pagatavot. Apmeklētāji iesaistījās šokolādes keksiņu “brauniju” cepšanā, vasaras kokteiļu “Panna Cotta” gatavošanā un figūriņu veidošanā no cukura masas. No tālienes pamanāma bija kompānijas “Oriflame” koši zaļā telts, kur varēja iegriezties skaistuma cienītāji, bet zilajā “Viasat” teltī bija iespējams noskaidrot informatīvus jautājumus, kas saistīti ar televīziju.
Bērni draiskojās kopā ar Pekausi un lapsu Alisi bērnu pilsētiņā, kur varēja izlēkāties piepūšamajās atrakcijās un spēlēt dažādas spēles. Bērnu priekam bija arī izjādes ar zirgiem.
Tiem, kas interesējas par vēsturiskajām lietām, interesanti bija viesoties Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas muzejā, kur ar nosaukumu “Satikšanās priedēs” varēja izbaudīt Starptautiskās muzeju nakts aktivitātes – dažādu veidu terapijas.
Dienas izskaņā brīvdabas estrādē sadraudzības koncertā satikās vairāku valstu kultūras – ungāru mūzikas un deju ritmus demonstrēja Rimocas folkloras deju grupa, viduslaiku cīņas mākslu demonstrēja Rosices bruņinieku grupa “Taranis”, krievu romances dziedāja ansamblis “Sudaruška” no Sedas, bet sarežģītos latvju deju rakstus izdejoja Strenču novada deju kolektīvi.
Romantisku noskaņu radīja vakara mūzika – pa Gauju slīdošā laivā skanēja populāras melodijas pūtēju izpildījumā, bet, izskanot mūzikai, Gaujā uzplauka ugunsziedi un notika svētku uguņošana.
Mūzikas cienītājiem izskanēja Muzeju nakts koncerts Strenču evaņģēliski luteriskajā baznīcā – “Šūpuļdziesma vakara lūgšanai”, kurā piedalījās ērģelnieki no Vācijas un Latvijas, Strenču Mūzikas skolas un vidusskolas muzicējošie skolēni un viesi.
Svētki turpinājās līdz rītausmai, sadancojot šīsvasaras pirmajā zaļumballē Strenču brīvdabas estrādē kopā ar grupu “Brāļi Optimisti”.
Svētki izdevās godam, pateicoties daudzajiem sponsoriem un atbalstītājiem, brīvprātīgajiem palīgiem un pašvaldības darbiniekiem, kuri ieguldīja milzu darbu to sagatavošanā un norisē. Organizatori jau sākuši domāt par nākamo gadu, kad maija trešajā sestdienā Strenčos pulcēsies plostnieki un notiks Starptautiskās koku pludinātāju asociācijas Ģenerālā asambleja.
Sadraudzība starp Strenčiem un Rimocas pašvaldību Ungārijā
16. Gaujas plostnieku svētku ietvaros 17. maijā Strenču kultūras namā notika Eiropas Savienības programmas “Eiropa pilsoņiem” projekta “Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana Eiropas pilsoņu aktivitātei” konference. Tajā piedalījās projekta partneri no Rosices pilsētas pašvaldības Čehijā, Saidas pilsētas pašvaldības Vācijā un Rimocas pilsētas pašvaldības Ungārijā.
Projektu “Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana Eiropas pilsoņu aktivitātei” prezentēja Strenču novada Plānošanas un attīstības nodaļas starptautisko projektu vadītāja Ilona Pinzule. Konferences dalībnieki uzklausīja eksperta viedokli par tradīciju saglabāšanu un integrēšanu tūrismā – to prezentēja Vidzemes Augstskolas Tūrisma un viesmīlības vadības fakultātes lektore Mg.art., Mg.oec. Linda Lotiņa.
Konferencē projekta partneri dalījās savā pieredzē par kultūras tradīciju saglabāšanu un uzturēšanu. Dalībnieki iepazinās ar Rosices (Čehijā), Saidas (Vācijā), Rimocas (Ungārijā) un Strenču novada pašvaldības prezentācijām. Viesi tika iepazīstināti ar nelielu videoprezentāciju par Gaujas plostnieku svētkiem.
Projekta partneru tikšanās reizē tika noslēgts sadraudzības līgums starp Strenču novada pašvaldību Latvijā un Rimocas pašvaldību Ungārijā. To parakstīja Strenču novada domes priekšsēdētājs Jānis Pētersons un Rimocas pašvaldības vadītājs Andors Beskids. Viens no sadraudzības līguma virzieniem ir radīt iespējas abu pašvaldību iedzīvotājiem labāk iepazīt otras puses kultūru, mākslu un profesionālās aktivitātes.
Esam ieguvuši vēl vienu sadraudzības partneri un ceram, ka sadraudzības aktivitātes aptvers plašas un atšķirīgas jomas, sākot ar kultūru un beidzot ar dažādu veidu pakalpojumiem, ko sniedz pašvaldības. Lai mums izdodas savstarpēji apmainīties ar labās prakses piemēriem – gan daloties pieredzē, gan arī mācoties ko jaunu no saviem draugiem.
Raksts sagatavots ar ES programmas “Eiropa pilsoņiem” finansiālu atbalstu.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017
© Lursoft IT 1993-2025 Lietotājs, lietojot sistēmas, apņemas ievērot Autortiesību likumu, Fizisko personu datu apstrādes likuma prasības (Lursoft IT privātuma politika) un Lursoft IT sistēmas izmantošanas noteikumus. Lietotājam aizliegts izmantot jebkādas automatizētas sistēmas vai robotus piekļuvei sistēmai bez rakstiskas saskaņošanas ar Lursoft IT. Lursoft IT nenes nekādu atbildību par darbībām vai lēmumiem, kas balstīti uz saņemto pakalpojumu. Lursoft IT portālos publicētie pētījumi tiek sagatavoti, lai sniegtu sabiedrībai būtisku informāciju par uzņēmējdarbības, tai skaitā nozares, reģiona attīstības utml. tendencēm. Pētījumu mērķis ir publiskot informāciju, kas skar sabiedrības intereses. Pētījumos tiek norādīti tajos izmantotie datu avoti.
(0)
