Rīga 11°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 2m/s
Sestdiena, 2024. gada 04. maijs 01:57
Vārda dienas: Vijolīte, Viola, Vizbulīte
“Enerģētikas salu” iemītnieki joprojām neziņā
24. aprīlī Beļģijas galvaspilsētā Briselē notikušajā Eiropas Savienības Reģionu komitejas (RK) Vides, klimata pārmaiņu un enerģētikas komisijas sanāksmē skatītajā jautājumā par ES iekšējo enerģētikas tirgu atbalstīti vairāki Latvijas delegācijas priekšlikumi saistībā ar ES iekšējā enerģijas tirgus funkcionēšanu un patērētāju lomu tajā.
Diskutējot par Eiropas Komisijas paziņojumu “Kā panākt, lai iekšējais enerģijas tirgus patiešām funkcionētu”, Latvijas delegācijas pārstāvis Reģionu komitejā Ogres novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs uzsvēra, ka, patērētājam izvēloties energopakalpojumu piegādātāju, vienlīdz svarīga ir gan cena, gan arī citi kritēriji, tāpēc būtu jāatstāj iespēja izvēlēties ne tikai lētāko, bet gan saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu. Tam pilnībā piekrita arī atzinuma sagatavotājs – Nīderlandes Groningenas provinces izpildpadomes loceklis Pīts de Vejs Mestdags, norādot, ka “enerģijas tirgus veidošanā patērētājiem nākotnē būs centrālā loma, jo viņu rokās būs ražotāju izvēle”. Tāpat patērētāja lomu enerģētikas politikā atzīst arī Eiropas Komisija, kuras pārstāvis Reģionu komitejas sanāksmē vienlaikus norādīja uz nepieciešamību ES dalībvalstīm aizstāvēt mazaizsargātos patērētājus: “Pašlaik bumba ir dalībvalstu pusē – tām jāgādā par patērētājiem kā mērķgrupu, kas jāaizsargā. Taču cenu regulējums nedrīkst arī traucēt tirgus funkcionēšanu, jo daudzos gadījumos dalībvalstis iet pārāk tālu.”
Domājams, ka jautājums par cenu regulējumu nākotnē kļūs vēl aktuālāks, jo ES plānota esošo tīklu modernizēšana un viedo tīklu izveide, kam nepieciešams gan finansējums, gan ieguldījumi jaunas infrastruktūras izveidē. Ņemot vērā Latvijas situāciju un patērētāju maksātspēju, Edvīns Bartkevičs izteica bažas par Reģionu komitejas ierosinājumu sniegt dalībvalstu regulatoriem iespēju atļaut operatoriem iekļaut tarifā nepieciešamos finanšu līdzekļus pārejai uz viedajiem tīkliem. Reģionu komitejas pārstāvji piekrita, ka šādas izmaiņas noteikti palielinātu patērētāju izmaksas un vēl nevar spriest par ieguvumiem pēc šādām izmaiņām. Tāpat var izteikt tikai hipotēzes, cik veiksmīgi ES iekšējais enerģijas tirgus funkcionēs tā sauktajās enerģētikas salās un valstīs, kur vēsturiski izveidojusies enerģētiskā atkarība, tostarp Latvijā un citās Austrumeiropas valstīs, kas atkarīgas no Krievijas energoresursu piegādēm. Šajos gadījumos visiem tirgus dalībniekiem, arī jaunienācējiem, būs īpaši grūti nodrošināt līdzvērtīgus konkurences apstākļus. Jāatzīmē, ka mūsu valsts ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts 26. martā paziņoja, ka vairs nav gatavs valdībā virzīt jautājumu par elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām no 1. septembra, kā tas tika plānots iepriekš.
RK Latvijas delegācijas sagatavotie priekšlikumi tapuši sadarbībā ar Latvijas Republikas Pastāvīgās pārstāvniecības ES Ekonomikas ministrijas nozares padomnieku Dzintaru Kauliņu.
Baltijas valstu uzmanības lokā – struktūrfondu izmantošana
2. un 3. maijā Lietuvas pilsētā Zarasos ES Reģionu komitejas Baltijas valstu delegāciju pārstāvji dalījās pieredzē par ES struktūrfondu līdzekļu izmantošanu pašvaldībās šajā plānošanas periodā, kā arī ieskatījās nākotnes prioritātēs 2014.–2020. gadam.
Lietuvā nākamajā plānošanas periodā iecerēts pievērst uzmanību piecām prioritārajām aktivitātēm, proti, īstenot programmu piecām lielākajām pilsētām, kā arī vēl vairāk iesaistīt plānošanas padomes, ko veido vēlētie pārstāvji. Tieši desmit plānošanas padomēm 2007.–2013. gada plānošanas periodā bija liela loma ES struktūrfondu piesaistē, jo tās plānoja un apstiprināja pašvaldību ES struktūrfondu līdzfinansētos projektus. Tāpat nākamajos septiņos gados paredzēts īpašu uzmanību pievērst kompleksai attīstības plānošanai un finansējuma piešķiršanai izmantot konkrētus kritērijus, piemēram, efektivitāti vai īpašumu. Lietuviešu kolēģi arī secinājuši, ka ir būtiski mērķa teritorijas izvēlēties no vienāda apmēra pilsētām un pagastiem.
Savukārt Igaunijas pašvaldību pārstāvji atklāja, ka 2007.–2013. gadā īstenoti daudzi investīciju projekti izglītības, sporta un kultūras jomā un šo objektu uzturēšanai tagad nepieciešams liels finansējums, kas vairākām pašvaldībām rada smagu finansiālu nastu. Tāpēc nākamajā plānošanas periodā igauņi vēlētos akcentēt nepieciešamību veikt labāku plānošanu un veicināt pašvaldību sadarbību. Līdzīgi kā Latvijā, arī Igaunijas uzstādījums nākamajam plānošanas periodam ir virzīt struktūrfondu finansējumu ceļu un ielu stāvokļa uzlabošanai, gādāt par satiksmes drošību, kā arī veicināt ilgtspējīgu sabiedriskā transporta attīstību.
Latvijas delegāciju Zarasos pārstāvēja delegācijas vadītājs Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis, Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs Inesis Boķis, Rīgas domes deputāts Dainis Turlais un delegācijas koordinatore LPS ģenerālsekretāre Mudīte Priede.
Baltijas valstu delegācijām bija iespēja apmeklēt slēgto Ignalinas atomelektrostaciju un dabā skatīt īstenoto ES struktūrfondu līdzfinansēto projektu piemērus.
“Svētes maize” Maizes svētkos Briselē
4. maijā Briselē notika pilsētas svētki, kuros Eiropas Savienības institūciju ieskautajā Šūmaņa aplī norisinājās “Maizes svētki”. Tajos, atsaucoties Eiropas Komisijas, vietējās asociācijas “Eiropas kvartāls” un Latvijas Pašvaldību savienības aicinājumam un pateicoties Jelgavas novada domes atbalstam, piedalījās arī vienīgais Latvijas pārstāvis – maizniekmeistars Jānis Dāvids ar savu “Svētes maizes” komandu. Visas dienas garumā vietējie iedzīvotāji priecājās par garšīgo Latvijas maizi, kas atšķiras no Beļģijā nopērkamajām atšķirīgo sastāvdaļu – rudzu miltu – dēļ.
“Maizes svētki” norisinājās vienlaikus ar Atvērtajām dienām, kad Eiropas Savienības institūcijas atver savas durvis jebkuram interesantam, kurš vēlas apskatīt ēkas un iepazīties ar to darbību tīri praktiski, ne tikai pastarpināti caur ziņām un dokumentiem. Šogad Eiropas Komisija vēlējās arī vizualizēt saukli “Vienoti dažādībā”, parādot, cik dažādi ir dalībvalstu maizes izstrādājumi, taču vienlaikus šis produkts vieno visas valstis. “Maizes svētkos” tika aicināti piedalīties visu dalībvalstu pārstāvji – maizes un to produktu ražotāji, lai popularizētu savas valsts īpašos produktus, to gatavošanas veidus un tradīcijas.
Maizniekmeistars Jānis Dāvids atklāja, ka šis “Svētes maizes” divu gadu darbības laikā ir jau otrais starptautiskais pasākums, kurā viņa nelielais uzņēmums veiksmīgi piedalās. “Man gribas parādīt mūsu maizi arī citās valstīs, un cilvēki to novērtē,” motivāciju savai enerģiskajai darbībai atklāja meistars.
Par Latvijas maizes garšu bija sajūsmināta arī pasākuma organizētāja Mariona Volfersa: “Latviešu maizes garša ir brīnišķīga! Pacienāju arī savus draugus, un viņi visi ir sajūsmā!” Viņa izteica cerību nākamgad plānotajos “Maizes svētkos” atkal tikties ar latviešu maizniekmeistaru.
Attīstības sadarbības izglītība Latvijas pašvaldībās
Vai diskusijas par attīstības izglītību sasniedz vietējo kopienu un aktivitātes, jo īpaši krīzes laikā un vai uzrunā tieši vietējos iedzīvotājus? Šis retoriskais jautājums vairākreiz izskanēja 17. maijā Dublinā (Īrijā) notikušajā seminārā “Attīstības izglītība – atbildot globālajai krīzei?”. Tajā piedalījās nevalstiskās organizācijas, kas īsteno attīstības sadarbības aktivitātes un piedāvā attīstības izglītības apmācības, kā arī akadēmiķi.
Gluži kā Latvijas augstākā izglītība piedzīvo pārmaiņu laikus, šķiet, ka arī attīstības sadarbības izglītība nonākusi krustcelēs, meklējot jaunus veidus, lai ekonomiskās lejupslīdes laikā tiešāk uzrunātu un iesaistītu Eiropas valstu sabiedrību. Īpašas cerības tiek liktas uz jauniešiem un viņu patieso vēlmi palīdzēt ne tikai vienaudžiem, bet arī citām sabiedrības grupām.
Apvienotās Karalistes De Montfortas Universitātes pasniedzējs Momodu Salla norādīja, ka attīstības izglītību varētu izmantot kā pedagoģisku metodi, lai jauniešus rosinātu uz atbalstu attīstības sadarbības valstīs. Tāpat viņš uzsvēra, ka panākumu atslēga rezultātu sasniegšanai attīstības izglītībā ir tieši darbs vietējā līmenī: “Strādājot ar cilvēkiem vietējā līmenī, mēs varam viņus iedvesmot ticībai, ka viņu rokās ir iespēja radīt pārmaiņas.”
To, ka šai iniciatīvai jārodas tieši vietējā līmenī, integrējot diskursu par attīstības izglītību un katram indivīdam vienkārši saprotamām un ikdienišķām problēmām, norādīja Eiropas valstu pārstāvji, daloties savā pieredzē. Tā, piemēram, Vācijā nav iespējams cilvēkus ieinteresēt tikai ar globālo krīzi, diskusiju neuzsākot vietējā kopienā un to nesasaistot ar vietējo situāciju un problēmām. Tieši patlaban aizsākusies Tūkstošgades attīstības mērķu pārskatīšana, kurus 191 ANO dalībvalsts apņēmusies sasniegt līdz 2015. gadam. Lai panāktu sabiedrības līdzdalību to apspriešanā un jaunu mērķu definēšanā, diskusijas sākumpunkts bija vietējā līmenī, sākumā iesaistot jauniešus un tad politiķus, no vietējā diskursa par katra personīgo un savas valsts labklājību pakāpeniski virzoties uz globālo perspektīvu.
Arī Latvijas Pašvaldību savienība un vairākas pašvaldības projekta “Strādājot kopā attīstībai” ietvaros iesaistījušās attīstības izglītības veicināšanā vietējā līmenī, stāstot interesentiem par labās prakses pieredzi attīstības sadarbības jomā. Tāpat projektā vietējās pašvaldības tiek mudinātas gūt jaunu pieredzi un zināšanas attīstības sadarbībā, jo īpaši tādās jomās kā informēšanas kampaņas par attīstības sadarbības jautājumiem, jauniešu un brīvprātīgo darbs, kā arī tīklu veidošanas aktivitātes attīstības sadarbības īstenošanai. Kopumā projektā iesaistījušies partneri no septiņām Eiropas Savienības valstīm un asociētie partneri no deviņām valstīm ārpus ES robežām.
Austrumu valstu pašvaldībās joprojām problēmas ar finanšu neatkarību
14. maijā Briselē Reģionu komitejas, Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa un Austrumu partnerības pilsoniskās sabiedrības foruma organizētajā konferencē “Fiskālā decentralizācija Austrumu partnerībā – izaicinājumi un iespējas” atzinīgi tika novērtēts Latvijas pašvaldību panāktais fiskālās decentralizācijas veicināšanā Latvijā.
Latvijas Pašvaldību savienība iepazīstināja Reģionu komitejas Austrumu partnerības valstu un ES valstu reģionālo un vietējo pašvaldību konferences (CORLEAP) biedrus ar fiskālās decentralizācijas līmeni Latvijā patlaban, kā arī LPS Domes rezolūciju palielināt pašvaldību nodokļu ieņēmumu daļu no kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem par vienu procentu gadā, 2020. gadā sasniedzot 25%. “Tādējādi mēs spētu panākt mūsu pašvaldību budžetu stabilitāti ilgtermiņā,” plānotās izmaiņas skaidroja LPS padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Sanita Šķiltere.
Šādu stratēģiju ļoti atzinīgi novērtēja Reģionu komitejas biedrs Dānijas Koldingas pašvaldības mēra vietnieks Pers Bedkers Andersens: “Esmu sekojis līdzi pašvaldību attīstībai Latvijā vēl pirms jūsu iestāšanās Eiropas Savienībā un ļoti pozitīvi vērtēju fiskālās decentralizācijas progresu šo gadu gaitā.”
Fiskālās decentralizācijas joma izvirzīta kā viena no svarīgākajām, kurā Austrumu partnerības valstis vēlētos gūt labās prakses pieredzi no Eiropas Savienības valstīm, jo tā ir pamats pašvaldību pakalpojumu nodrošināšanai vismaz minimālā apmērā un ievērojot vismaz minimālus kvalitātes standartus.
Tā, piemēram, ienākumu sadale pašvaldībām no nodokļiem patlaban ir centrālais jautājums Azerbaidžānas, Armēnijas un Gruzijas pašvaldībās. Šajās valstīs ir centralizēta finanšu sistēma, un pašvaldību finanšu neatkarība – tikai šķietama. Tā kā pašvaldībām nav tiešas pieejas finanšu tirgiem, lai iegūtu aizņēmumus un kredītus, tās ir ļoti atkarīgas no centrālajām subsīdijām, kas kavē stabilas finanšu decentralizācijas sistēmas izveidi.
Fiskālās decentralizācijas pozīcijas ir vājas arī Moldovā. Moldovas Vietējo pašvaldību kongresa programmu vadītājs Aleksandru Osadci atklāja, ka pašvaldību darbības neatkarība praktiski nepastāv, jo pašvaldību struktūras un darbinieku algu līmeni nosaka likumi vai centrālā valdība. Tāpat daudz pašvaldību pašu resursu tiek izlietoti konkrētu deleģēto funkciju īstenošanai, piemēram, izglītības jomai tērē aptuveni 90% no finansējuma. “Mēs nebijām mierā ar šo situāciju, tāpēc pašvaldību mēri gada sākumā organizēja demonstrācijas pie parlamenta un ieguva visu prasīto – gan augstākas algas mēriem, gan fiskālo decentralizāciju. Taču patlaban visas reformas, par kurām esam vienojušies, ir “iesaldētas”, jo divas varas partijas iesaistījušās cīņā par varu, radot valdībā pilnīgu haosu,” Moldovā notiekošo raksturo Osadci.
Diskusijas par fiskālo decentralizāciju turpināsies CORLEAP ikgadējā konferencē, kas norisināsies septembra sākumā Viļņā.
Reģionu komitejā karstas diskusijas par piena kvotu sistēmas izbeigšanu
30. maijā Briselē (Beļģijā) notikušajā Eiropas Savienības Reģionu komitejas plenārsēdē Latvijas delegācijas pārstāvis Mālpils novada domes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs aizstāvēja Latvijas pozīciju par nepieciešamību izbeigt piena kvotu sistēmu 2015. gadā. Viņš asi kritizēja atzinuma sagatavotāja, Overņas reģiona (Francija) padomes priekšsēdētāja Renē Sušona, priekšlikumu saglabāt piena kvotu sistēmu vismaz līdz 2019. vai 2020. gadam. Lielmežs uzsvēra, ka Latvijas lauksaimnieki gatavojušies kvotu atcelšanai, ticot, ka tā būs laba tiesiskā paļāvība un nodrošinās konkurenci pasaules tirgū. “Kvotu sistēmas turpmāka saglabāšana bremzēs lopkopības attīstību un Eiropas Savienības ietekmi piena ražošanā pasaulē,” uzsvēra Latvijas delegācijas pārstāvis.
Jau iepriekš ziņots, ka Eiropas Komisija 2012. gada nogalē publicētajā paziņojumā rosinājusi atcelt piena kvotas 2015. gadā.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017