Rīga 16°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 1m/s
Piektdiena, 2024. gada 03. maijs 19:16
Vārda dienas: Gints, Uvis
Tikšanās ar Ministru prezidentu
• 26. aprīlī Latvijas Pašvaldību savienības Valdes pārstāvji tikās ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski, lai apspriestu vidēja termiņa budžeta ietvaru, pašvaldību finanšu izlīdzināšanu, kā arī iespējamo veselības nodokli un sabiedriskā transporta organizēšanu plānošanas reģionos.
Jautājumā par vidēja termiņa budžeta ietvaru premjers uzdeva Finanšu ministrijai (FM) nosūtīt LPS detalizētu skaidrojumu par finanšu pozīcijām, ko tieši ietver konkrētais FM piedāvātais solījums, ka vidēja termiņa budžeta izstrādes gaitā tiks nodrošināts pašvaldību budžetu pieaugums proporcionāli valsts pamatbudžeta pieaugumam. LPS pārstāvji arī izteica bažas – ja pašvaldību budžeta proporcionālais pieaugums ietver valsts mērķdotācijas pedagogu algām un ES fondu finansējumu, tad diemžēl tas nenozīmēs budžeta pieaugumu pašvaldību pusē proporcionāli valstij.
LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis izteica gandarījumu, ka FM pārstāvji pauž vienādu nostāju ar pašvaldībām jautājumā par pašvaldību budžetu konkrētāku, paredzamāku un precīzāku plānošanu, jo tas pilnībā sasaucas ar LPS lūgumu Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā noteikt pašvaldību patstāvīgo ieņēmumu proporciju attiecībā pret visu nodokļu ieņēmumu kopsummu, tādējādi nepieļaujot pašvaldību finansējumu pēc pārpalikuma principa kārtējā gada budžetā. Nenostiprinot šo principu, pašvaldības nav spējīgas ilgtermiņā plānot savus budžetus, jo nav zināmi konkrēti finanšu apjomi.
Par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) sadali diskusijas vēl turpināsies, tomēr LPS gaida no valdības, ka tā nodrošinās, lai IIN izmaiņas, kas saistītas ar iespējamo veselības nodokļa ieviešanu, neuzliek papildu slogu mazo algu saņēmējiem, kā tas šobrīd izriet no Veselības ministrijas koncepcijas.
Apspriežot sabiedriskā transporta organizēšanu plānošanas reģionos, puses vienojās, ka 0,8 miljonu latu parāds pārvadātājiem tiks segts, līdzko Saeima pieņems lēmumu. Savukārt darbs pie vienota modeļa izstrādes sabiedriskā transporta pārvadājumos vēl jāturpina. LPS uzskata, ka nepieciešams veidot padomi, kuras sastāvā būtu pieci plānošanas reģionu un pieci valsts pārstāvji, kuri var lemt par finanšu nepieciešamību vietējiem reģionālajiem maršrutiem, kā arī ir tiesīgi lemt par reģionālajiem, vietējiem, starppilsētu un dzelzceļa pārvadājumiem un to finansiālo sadalījumu.
LPS sarunas ar ministrijām
• 26. aprīlī Labklājības ministrijas (LM) un Latvijas Pašvaldību savienības gadskārtējās sarunās tika panākta vienošanās, ka LM un pašvaldības ciešāk sadarbosies sociālo jautājumu risināšanā un sociālo pakalpojumu pilnveidē.
Ņemot vērā, ka ministrija šobrīd izstrādā pamatnostādnes sociālo pakalpojumu attīstībai 2014.–2020. gadā, klātesošie diskutēja par turpmāko gadu izaicinājumiem sociālo pakalpojumu jomā, tostarp alternatīvās aprūpes pakalpojumu pieejamību pašvaldībās un ilgtspējas nodrošināšanu pašvaldību īstenotajos Eiropas Savienības struktūrfondu projektos.
Pārrunājot pašvaldību lomu, lai nodrošinātu sociālās rehabilitācijas un sociālās aprūpes pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā, sanāksmes dalībnieki vienojās par kopīgu redzējumu sociālo pakalpojumu attīstībai, tajā skaitā sociālās aprūpes pakāpeniskai deinstitucionalizācijai, ko plānots iekļaut “Pamatnostādnēs sociālo pakalpojumu attīstībai 2014.–2020. gadam”. Paredzēts, ka nākamgad LM ciešā sadarbībā ar pašvaldībām izstrādās konkrētu un detalizētu rīcības plānu deinstitucionalizācijas reālai īstenošanai ar ES struktūrfondu līdzekļu atbalstu.
Iepazīstoties ar konstatētajām problēmām pašvaldību sociālās aprūpes centros, klātesošie pārrunāja iespējamo pašvaldību rīcību problēmu novēršanai. Dalībnieki vienojās, ka pašvaldību sociālās aprūpes centros veiks pašnovērtējumu atbilstoši LM definētajiem kritērijiem un izstrādās un īstenos plānu trūkumu novēršanai. Tāpat pašvaldības ir apņēmušās informēt ministriju par nereģistrētiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem.
Tikšanās laikā puses apsprieda topošās pamatnostādnes profesionālā sociālā darba attīstībai 2014.–2020. gadā un tajos iekļauto pasākumu ietekmi uz pašvaldību funkcijām. LPS piekrīt LM identificētajām problēmām un konceptuāli atbalsta piedāvātos risinājumus profesionāla sociālā darba attīstībai, ko plānots iekļaut pamatnostādnēs.
Ar Veselības ministriju
• 24. maijā notika LPS un Veselības ministrijas (VM) sarunas, kurās piedalījās gan veselības ministre Ingrīda Circene un ministrijas speciālisti, gan LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis un pašvaldību pārstāvji.
Sarunās apsprieda abu pušu akceptētās tēmas: primārās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība; sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība un neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukumu skaita samazināšana; sadarbība ar pašvaldībām sociālo pakalpojumu sniegšanā, tajā skaitā veselības aprūpes nodrošināšana mājās; veselības aprūpes finansējuma plānošana un finansējuma sadalījums reģionos un novados; veselības obligātā apdrošināšana un iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļēja novirzīšana veselības aprūpei; Eiropas Savienības fondi 2014.–2020. gada plānošanas periodā atbilstoši Nacionālajā attīstības plānā 2014.–2020. gadam noteiktajiem uzdevumiem; nacionālā veselīgo pašvaldību tīkla izveide un attīstība; pašvaldību loma tuberkulozes izplatības ierobežošanā.
Veselības ministre Ingrīda Circene pašvaldību vadītājus un darbiniekus informēja par valdībā atbalstīto veselības apdrošināšanas sistēmas koncepciju, kas paredz pakāpenisku finanšu līdzekļu un veselības aprūpes pakalpojumu apjoma palielināšanu un pieejamības uzlabošanu. “Pārmaiņu mērķis ir viens – ilgtspējīgas veselības aprūpes finanšu sistēmas izveide, tās paredzamība un stabilitāte, no kā ieguvējs ir pacients,” uzsvēra veselības ministre.
Nacionālā Veselības dienesta (NVD) pārstāvis informēja, ka izstrādāti grozījumi MK noteikumos, lai panāktu augstāku pakalpojuma kvalitāti veselības aprūpes sniegšanai mājās. Tiks uzlabots ekipējums ārstniecības personām, kas veic šo aprūpi, un izstrādās standartu veselības aprūpes nodrošināšanai mājās visaugstākajā iespējamajā līmenī. NVD ir gatavs slēgt līgumu jebkurā brīdī ar speciālistiem, īpaši lauku teritorijās, kuri būtu gatavi sniegt medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus mājās, bet problēma tā, ka trūkst šādu speciālistu.
Sarunas varēja vērot un tajās piedalīties arī tiešsaistē internetā. Sarunu videoierakstu meklējiet LPS mājaslapā www.lps.lv, sadaļā Semināri un video/Videoieraksti.
LPS Valdē
• 7. maijā LPS Valde nolēma 17. maijā Kuldīgā Novadu dienas laikā sasaukt arī LPS Domi, lai pieņemtu lēmumu par LPS 24. kongresa rīkošanu.
Valde arī apstiprināja Latvijas pašvaldību darbinieku veselības, sporta un zināšanu dienas nolikumu. Šogad sporta diena notiks 24. augustā Jūrmalā.
Vēl sēdē akceptēja sadarbības līguma parakstīšanu starp Latvijas Pašvaldību savienību un reģionālajām augstskolām.
LPS komitejās
Reģionālās attīstības un sadarbības komitejā
• 23. aprīlī LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas ārkārtas sēdē izskatīja jautājumu par pašvaldību attīstības indeksiem Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotajā informatīvā ziņojuma projektā. Jaunās metodikas pamatprincipus raksturoja VARAM Reģionālās politikas departamenta vecākais eksperts Zintis Hermansons. Indekss, pateicoties izmantoto rādītāju skaita pieaugumam no četriem uz desmit, precīzāk raksturo attīstību, taču būtu jāvienkāršo indeksa aktualizēšanas kārtība, atsakoties no ikgadējas Ministru kabineta noteikumu pieņemšanas. Komiteja nolēma kopumā atbalstīt metodikas pamatprincipus, tomēr jāturpina darbs pie metodikas precizēšanas.
VARAM pārstāvji arī iepazīstināja ar pašreizējo piedāvājumu investīcijām nākamajā plānošanas periodā ministrijas atbildības sfērā. Tā kā investīciju kopējais apjoms nedaudz samazinājies, rūpīgāk strādāts pie sadales starp reģionālās attīstības un vides aizsardzības sfēru un to iekšienē. LPS pārstāvji aicināja VARAM domāt par reģionālo attīstību un vienoties par projektu papildinātības un partnerības principu starp ministrijām un pašvaldībām. Tāpat būtu nepieciešams pārskatīt zaļās apziņas veidošanas projektu kritērijus un pieteicējus, lai pašvaldības neizstumtu no pieteicēju loka. Pašvaldību pārstāvji arī vēlas, lai tiktu pārskatītas pilsētvides projektos atbalstāmās aktivitātes un būtu ļauts sakārtot ēkas, atvieglojot mazo un vidējo uzņēmumu darbību.
Sēdes otrajā daļā tika izskatīts administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojekts. LPS ir sniegusi VARAM savu atzinumu, bet patlaban top jauna redakcija ar dažām izmaiņām.
LPS padomniece Gunta Lukstiņa iepazīstināja ar Ainavu politikas pamatnostādnēm, uzsverot, ka nav atbalstāma jaunas aizsardzības ainavu saglabāšanas sistēmas veidošana, pareizāk būtu to integrēt ar divām esošajām – īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un kultūrvēsturisko vērtību aizsardzības sistēmu. Šādu viedokli pauž arī LPS savā atzinumā, ko komiteja atbalstījusi.
Tehnisko problēmu komitejā
• 23. aprīlī LPS Tehnisko problēmu komitejas sēde notika Jelgavā, kur dalībniekiem bija iespēja iepazīties ar Pašvaldības operatīvās informācijas centru (POIC) un tā rīcību ikdienas un ārkārtas situācijās. Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādes “Pilsētsaimniecība” vadītājs Andrejs Baļčūns pastāstīja, ka sākotnēji šī sistēma veidota kā krīzes vadības sistēma, bet vēlāk pārņemtas arī Dispečerdienesta, Satiksmes vadības nodaļas, pašvaldības policijas Operatīvās vadības nodaļas un Krīzes situācijas vadības nodaļas funkcijas. POIC ir visaptverošs saziņas un informācijas apkopošanas mehānisms, kas nodrošina tiešu komunikāciju starp Jelgavas pilsētas iedzīvotājiem, infrastruktūras uzturētājiem, operatīvajiem dienestiem, valsts un pašvaldības iestādēm, komercsabiedrībām un civilās aizsardzības komisiju. Sanāksmes dalībnieki iepazinās arī ar inteliģento satiksmes vadības jeb gudro luksoforu sistēmu un atzinīgi novērtēja Jelgavas pieredzi šāda centra izveidē.
Jelgavas autobusu parka vadītājs Pēteris Salkazanovs iepazīstināja ar bezkontakta kartes izmantošanu Jelgavas pilsētas sabiedriskajā transportā. Tā saucamā sīkmaksājumu karte ļauj atteikties no mēnešbiļetēm, un šobrīd to veiksmīgi izmanto Jelgavas skolēni, taču šo sistēmu var piemērot arī pārējām pasažieru kategorijām, kurām noteikti valsts vai pašvaldības atvieglojumi.
Sanāksmes noslēgumā LPS padomnieks Aino Salmiņš informēja par Satiksmes ministrijas piedāvāto sabiedriskā transporta pakalpojuma modeli un LPS pozīciju šajā jautājumā.
Finanšu un ekonomikas jautājumu komitejā
• 28. maijā LPS Finanšu un ekonomikas jautājumu komitejas sēdē tika skatīti vairāki jautājumi – kases aparātu pielāgošana euro (par kases aparātu noteikumu grozījumiem un praktiskajām vadlīnijām), sagatavotie grozījumi Ministru kabineta 1999. gada 13. jūlija noteikumos Nr. 250 “Kārtība, kādā veicami pašvaldību savstarpējie norēķini par izglītības iestāžu vai sociālās aprūpes iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem” un Finanšu ministrijas izstrādātais informatīvais ziņojums “Priekšlikumi ienākumu nevienlīdzības mazināšanai”.
Grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 250 “Kārtība, kādā veicami pašvaldību savstarpējie norēķini par izglītības iestāžu vai sociālās aprūpes iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem” paredz būtisku izmaiņu izdevumu aprēķinā uz vienu audzēkni – paredzēts, ka izmaksu aprēķins par audzēkni konkrētā izglītības iestādē balstīsies uz iepriekšējā budžeta gada faktiskajām izmaksām, nevis uz sagaidāmajām izmaksām budžeta gadā, kā tas bijis līdz šim. Tāpat precizētas aprēķinā iekļaujamās izdevumu pozīcijas.
Informatīvais ziņojums “Priekšlikumi ienākumu nevienlīdzības mazināšanai” rosina no 2014. gada 1. janvāra minimālo darba algu palielināt līdz 225 latiem, atvieglojumu par apgādībā esošu personu noteikt 98 latu apmērā, bet neapliekamo minimumu – robežās no 45 līdz 84 latiem. Neapliekamais minimums 84 latu apmērā paredzēts tiem strādājošajiem, kuriem darba samaksa ir minimālās darba algas apmērā, savukārt 45 latu apmērā tiem darbiniekiem, kuru ienākumi ir 400 latu vai vairāk. Šo pasākumu fiskālā ietekme uz pašvaldību budžetu aprēķināta šāda (ar nosacījumu, ka pašvaldībām piekrīt 80% IIN ieņēmumu): minimālās darba algas paaugstināšana: +2,04 miljoni latu; atvieglojuma par apgādībā esošu personu noteikšana: 9,79 miljoni latu; diferencēta neapliekamā minimuma ieviešana: 18,17 miljoni latu.
Citi notikumi
• 8. maijā LPS organizēja informatīvo semināru pašvaldību finanšu un grāmatvedības speciālistiem par pašvaldību budžetiem, administratīvo izdevumu plānošanu un uzskaiti un aizņēmumiem. Semināra videoieraksts pieejams vietnē: http://www.lps.lv/Pasakumi/Videoieraksti/.
• 10. maijā Pašvaldību savienībā notika uzņēmējdarbības atbalsta tīkla diskusija, kurā piedalījās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Valsts reģionālās attīstības aģentūras pārstāvji. Diskusijas dalībnieki apsprieda ES fondu 2007.–2013. gada plānošanas perioda projektos konstatētās problēmas. Diskusijas ierakstu varat noskatīties LPS mājaslapā: http://www.lps.lv/Pasakumi/Videoieraksti/.
Informācijai
• Senioriem nodrošinās bezmaksas datorapmācības trīs līmeņos
Sociālās iniciatīvas “Pieslēdzies, Latvija!” bezmaksas datorapmācību laikā 2013. gadā visā Latvijā plānots apmācīt septiņus tūkstošus cilvēku vecumā pēc 50 gadiem, nodrošinot nepieciešamās prasmes konkurētspējas celšanai darba tirgū un digitālās plaisas mazināšanai.
Balstoties uz līdzšinējo pieredzi un senioru vajadzībām, šogad būtiski papildināts mācību saturs, piedāvājot trīs līmeņu apmācības atbilstoši dalībnieku līdzšinējai pieredzei un prasmēm. Pirmais līmenis paredzēts tiem, kas ar datoru saskaras pirmo reizi, savukārt trešajā līmenī iekļauta padziļināta apmācība par programmu lietošanu, e–pakalpojumu izmantošanu un datu apstrādi.
Bezmaksas datorapmācībām visā Latvijas teritorijā var pieteikties ikviens interesents pēc 50 gadu vecuma, zvanot pa tālruni 80000822 vai aizpildot reģistrācijas anketu internetā: www.piesledzieslatvija.lv. Mācības notiks latviešu un krievu valodas grupās, kas tiks komplektētas pēc iespējas tuvāk senioru dzīvesvietai.
Zvanot uz norādīto tālruni, aicināti pieteikties arī skolotāji.
• Atklāta “E–prasmju skola” digitālās plaisas mazināšanai
AS “Swedbank” atklājusi apmācību programmu “E–prasmju skola”, kurā ikviens var apgūt, kā izmantot e–risinājumus savām naudas lietām. Tā ir iespēja mazināt digitālo plaisu, lai veicinātu e–pakalpojumu lietošanu, kas ir ne vien ātrāki un ērtāki, bet arī finansiāli izdevīgāki.
Plānots, ka ik mēnesi visā Latvijā notiks vidēji 20 apmācības, kur e–prasmes apgūs aptuveni 200 dalībnieku. “E–prasmju skolas” apmācības notiks sadarbībā ar reģionu bibliotēkām, skolām un pašvaldību iestādēm, kā arī “Swedbank” filiālēs.
Plašāk lasiet šeit: http://www.swedbank.lv/zinas.
• Piedāvā radošo darbnīcu “Bērna emocijas un audzināšana”
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) piedāvā radošo darbnīcu “Bērna emocijas un audzināšana”.
Radošās darbnīcas paredzētas pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem un viņu palīgiem. Radošo darbnīcu laikā tiks pilnveidotas zināšanas par bērnu emocionālo audzināšanu, apzinātas robežas, kas atbilst bērnu vecumam un vajadzībām, un saprasta bērnu uzvedība un tās mērķis. Tāpat arī praktisko nodarbību laikā darbnīcu dalībniekiem būs iespēja pilnveidot emociju atpazīšanas prasmes un iemaņas.
Radošo darbnīcu nodarbības notiek Rīgā, VBTAI telpās Ventspils ielā 53, 3. stāva zālē.
Dalība radošajās darbnīcās ir bez maksas.
Lai pieteiktos dalībai radošajās darbnīcās, zvaniet: 76359147 vai rakstiet: [email protected].
• Konkurss apdāvinātu bērnu muzikālajai attīstībai
Rietumu bankas labdarības fonds pieņem pieteikumus konkursam “Apdāvinātu bērnu muzikālajai attīstībai”, kura mērķis ir pilnveidot muzikālās izglītības iespējas apdāvinātiem bērniem, veicināt dalību konkursos un festivālos, piedāvāt bērniem pilnveidot zināšanas un paplašināt attīstības iespējas muzikālajā jomā.
Projektu pieņemšana dalībai konkursā turpināsies līdz 30. jūnijam, un tos var iesniegt mūzikas skolas no visas Latvijas. Projektos iespējams iekļaut gan piedalīšanos meistarklasēs, kursos, semināros, starptautiskos konkursos un festivālos, gan arī apmācības pie labākajiem Latvijas un ārzemju pasniedzējiem.
Kopējais projektu konkursam piešķirtais finansējums – 12 000 latu, un viena projekta maksimālais finansējuma apjoms ir 1000 latu.
Plašāka informācija pieejama Rietumu bankas labdarības fonda mājaslapā: http://rbfonds.lv.
Apsveicam!
• Valsts apbalvojumi
Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā 4. maijā Melngalvju namā notika valsts apbalvojumu svinīgā pasniegšanas ceremonija.
Triju Zvaigžņu ordenis par nopelniem valsts darbā un ilggadēju ieguldījumu lauksaimniecības attīstībā Latvijā un Jaunpiebalgas novada izaugsmē piešķirts politiķim un lauksaimniekam Jānim Dūklavam.
Triju Zvaigžņu ordeņa Zeltītu goda zīmi saņēma Dundagas vidusskolas skolotāja un teātra pulciņa vadītāja Vaira Kamara un Jūrmalas pilsētas pašvaldības SIA “Veselības un sociālās aprūpes centrs – Sloka” ilggadējā medicīnas māsa Tamāra Žurova.
Godināmo vidū bija arī ilggadējais pašvaldības, kultūras un sabiedriskais darbinieks Raitis Apalups, kurš apbalvots ar Atzinības krustu par izcilu Tēvijas mīlestību un mūža ieguldījumu pašvaldības, kultūras un sabiedriskajā darbā un pilsoniskas sabiedrības un kultūrvides veidošanā Ziemeļvidzemes reģionā. Tāpat Atzinības krusts piešķirts ilggadējai Valkas novada Kārķu pamatskolas direktorei Vallijai Ābelei par mūža ieguldījumu izglītības darbā un lielo personīgo ieguldījumu lauku kultūrvides kopšanā un kultūras tradīciju saglabāšanā. Par Atzinības krusta kavalieriem iecelti Latgales sabiedriskais un kultūras darbinieks fotogrāfs Igors Pličs, Jēkabpils Valsts ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja Anita Vītola, Madonas novada Degumnieku pamatskolas direktora vietniece audzināšanas darbā un veselības mācības un sporta skolotāja Edīte Zaube un Aglonas novada domes Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Ineta Valaine par nozīmīgo ieguldījumu pašvaldības un sabiedriskajā darbā, pilsoniskas sabiedrības veidošanā un Aglonas novada izaugsmes veicināšanā. Ar Atzinības krusta Zeltītu goda zīmi apbalvots Ogres novada pašvaldības Madlienas pagasta pārvaldes Madlienas būvvaldes būvinspektors Egils Vilnītis par mūža ieguldījumu celtniecības nozares attīstībā Latvijas lauku reģionos.
• Pateicības raksti Latvijas muzeju darbiniekiem
24. maijā Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā Rīgā notika Latvijas Muzeju biedrības rīkotā Starptautiskajai muzeju dienai veltītā darbinieku sanāksme, kurā kultūras ministre Žaneta Jaunzeme–Grende pasniedza Kultūras ministrijas Pateicības rakstu darbiniekiem, kuri nostrādājuši muzejā 25 gadus.
Kultūras ministrijas Pateicības raksts par nozīmīgu ieguldījumu nozares izaugsmē piešķirts pavisam 18 valsts un pašvaldību muzeju darbiniekiem no visas Latvijas.
Pateicības rakstu saņēma vairāki muzeju pārstāvji no pašvaldībām – Memoriālo muzeju apvienības Andreja Upīša memoriālā muzeja muzejpedagoģe Ināra Odiņa, Gulbenes novada Vēstures un mākslas muzeja dekoratore Valentīna Brūniņa, Jaunmoku pils muzeja vadītāja Daiga Šmitenberga, Kārļa Ulmaņa piemiņas muzeja “Pikšas” direktors Gunārs Ulmanis, Kuldīgas novada muzeja galvenā krājuma speciāliste Elita Pūrīte, Rundāles pils muzeja galvenā speciāliste Iveta Ārmane, galvenā speciāliste – fotogrāfe Velta Leijere un eksponātu uzraudze Vēsma Štelmahere un Valmieras muzeja Krājuma nodaļas vadītāja Indra Vīlistere.
• Piešķirtas pirmās kultūras zīmes “Latviskais mantojums”
10. maijā Latviešu biedrības namā Rīgā 12 lauku tūrisma saimnieki svinīgā pasākumā saņēma pirmās kultūras zīmes “Latviskais mantojums”, ko pasniedza kultūras ministre Žaneta Jaunzeme–Grende, klātesot Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdim Andrim Jaunsleinim, kultūras ekspertiem un to pašvaldību vadītājiem, kurās saimnieko jaunie zīmes saņēmēji.
“Latviskā mantojuma” zīme izveidota pēc asociācijas “Lauku ceļotājs” iniciatīvas, lai godinātu un rādītu latviskās kultūras un sadzīves mantojumu. Latviskā mantojuma zīmes uzdevums – saglabāt latviskās identitātes saikni ar mūsdienu dzīvi, demonstrējot to tūrismā. Pēc šīs zīmes varēs pazīt vietas, kur saimnieki ir gatavi apmeklētājiem rādīt un stāstīt, cienāt ar latviskiem ēdieniem, mācīt amatus un prasmes, svinēt latviskos svētkus.
Zīmes “Latviskais mantojums” pasniegšanas svētkos smaržoja pēc īstiem lauku labumiem. Pasākuma dalībnieki varēja nobaudīt Rucavas kartupeļu kukulīšus ar mērci, sklandraušus, Valmiermuižas alu, kaņepju aizdaru, nēģus, “Tēva rausi”, diedzētu graudu maizītes un citus lauku labumus, ko bija sagādājuši zīmes “Latviskais mantojums” saņēmēji: Mekes krogs, lauku sēta “Ūši”, tradīciju nams “Zvanītāji”, Valmiermuižas alus darītava, zemnieku saimniecība “Adzelvieši”, Vienkoču parks, Ludzas Amatnieku centrs, Salacgrīvas nēģu tači, lauku sēta “Dzirnupes”, zemnieku saimniecība “Vaidelotes”, lauku mājas “Donas” un viesu nams “Lantus”.
Lauku tūrisma uzņēmēji var pieteikties zīmes piešķiršanas otrajā kārtā, kas notiks rudenī.
Vairāk par “Latviskā mantojuma” zīmi gan Latvijas apceļotāji, gan lauku saimnieki – iespējamie zīmes pretendenti – var uzzināt “Lauku ceļotāja” mājaslapā: http://www.celotajs.lv.
• Paldies “zaļajiem” bērnudārziem!
Biedrība “Dzīvosim zaļi!” un kompānija “Greenwalk” pateicas par sadarbību un aktīvu dalību pētījumā “Ekoloģiska un ekonomiska saimniekošana pirmsskolas izglītības iestādē” un jo īpaši Salacgrīvas PII “Vilnītis” (vadītāja Baiba Kotāne), Saulkalnes PII “Daugaviņa” (vadītāja Inga Ģēģere), Jēkabpils PII “Zvaniņš” (vadītāja Silvija Bērziņa), Rēzeknes PII “Rūķītis” (vadītāja Irina Tukiša), Liepājas PII “Delfīns” (vadītāja Nora Strode), Liepājas PII “Saulīte” (vadītāja Dina Jaunzeme), Valmieras PII “Sprīdītis” (vadītāja Sarmīte Indriksone), Jelgavas PII “Rotaļa” (vadītāja Ilze Putniece), Valmieras SPII “Bitīte” (vadītāja Guntra Kukjāne), Rūjienas SPII “Vārpiņa” (vadītāja Lidija Budaha), Rojas PII “Zelta zivtiņa” (vadītāja Iveta Pastore) un Rīgas 220. PII (vadītāja Silvija Linaberga).
100 latu dāvanu karte videi saudzīgu “Greenwalk” tīrīšanas līdzekļu iegādei piešķirta Jēkabpils PII “Zvaniņš” (vadītāja Silvija Bērziņa).
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017