Rīga 11°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 2m/s
Sestdiena, 2024. gada 04. maijs 01:52
Vārda dienas: Vijolīte, Viola, Vizbulīte
17. maijā Kuldīgā notika Novadu diena, kurā piedalījās novadu un arī pilsētu pašvaldību pārstāvji. Viesmīlīgie saimnieki todien bija sarūpējuši lielisku laiciņu, kas nodrošināja optimisma pilnu noskaņojumu gan nopietnajās sarunās pirms šāgada izšķirošā notikuma pašvaldību dzīvē – vēlēšanām, gan iespēju bez lietus draudiem izstaigāt Kurzemes pērli – ne vien ziedoņa, bet arī vietējās varas sarūpētajā plaukumā.
Saimnieku vārdā ciemiņus sveica Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa. Atskatoties uz četru gadu veikumu, viņa gandarīta teica, ka novadā investēti aptuveni 40 miljoni latu, kas atbilst šā laikposma nodokļu ieņēmumiem novadā. Vadmotīvs bija un paliks nemainīgs: lai ļaudis vēlētos te dzīvot, strādāt un palikt. I. Bērziņa uzsvēra, ka iedzīvotāji, deputāti un domes darbinieki ļoti mīl savu seno pilsētu un novadu, tāpēc cer arī ciemiņiem to parādīt iespējami daudzpusīgi.
Novadu apvienības valdes priekšsēdētājs Ogres novada domes vadītājs Edvīns Bartkevičs savu uzrunu sāka ar situācijai atbilstošām dzejas rindām par izjūtām, izejot cauri visiem vējiem. Novadu veikums četros gados bijis gana bagāts, nākamajam posmam plāni ir vēl lielāki. Grūtākais – atrast tam visam naudu. Tas arī izvirzīts kā viens no sapulces diskusiju problēmjautājumiem.
Novadu dienas sākumā notika Latvijas Pašvaldību savienības Domes sēde, jo līdzšinējās Domes iecerēto tikšanos ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski līdz 1. jūnijam valdības vadītājs atteicis. Domes sēdes vadītājs LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis izklāstīja pašreizējās aktualitātes. Pašvaldību pārstāvji uzskata, ka nav korekti vainot pašvaldības par nepietiekamo pieslēgumu skaitu īstenotajos ūdenssaimniecības projektos. Nākamajam plānošanas periodam būtiski noslēgt atbilstošu partnerības līgumu, kurā tiktu pienācīgi pārstāvētas pašvaldību intereses. Visus satrauc pasažieru pārvadājumi. Pašlaik top priekšlikums par sabiedriskā transporta padomes izveidošanu (pa pieciem pārstāvjiem no valsts un pašvaldību puses), kas kontrolētu gan dzelzceļa pārvadājumus, gan vietējo un starppilsētu autobusu satiksmi. LPS ir sagatavots modelis, kā padomi veidot (līdzīgi ostu padomēm). Protams, abām pusēm vēl nāksies meklēt kompromisus. LPS priekšsēdis izskaidroja arī administratīvo tēriņu problēmu, jo nereti domēm pārmet lielus izdevumus, kas iedziļinoties izrādās tikai neprecīzas grāmatvedības uzskaites rezultāts. Tiem grāmatvežiem, kas nepiedalījās LPS organizētajā seminārā (klātienē vai neklātienē vērojot videotranslāciju), to noteikti der noskatīties LPS videoarhīvā, lai Starptautiskā Valūtas fonda vizītēs nenāktos uzklausīt pārmetumus par lielajiem administratīvajiem izdevumiem, bet aina vērstos precīza un atbilstoša. A. Jaunsleinis mudināja pašvaldības maksimāli izmantot interneta tiešraižu iespēju, netērējot laiku pārbraucieniem, tomēr gūstot jaunāko informāciju.
Klātesošie vienbalsīgi pieņēma LPS Domes lēmumu par LPS 24. kongresa sasaukšanu 9. augustā, kā arī LPS Dome deleģēja funkcijas un kongresa sagatavošanu LPS Valdei.
Domes sēdes noslēgumā Andris Jaunsleinis, izmantojot izdevību, pateicās šim pašvaldību deputātu sasaukumam par smago darbu četru gadu posmā, kas ir bijis sarežģītākais un grūtākais pēc deviņdesmito gadu sākuma, bet Latvijas iedzīvotājiem novēlēja izdarīt pareizo izvēli 1. jūnijā.
Novadu dienas sapulce turpinājās trīs darba grupās: finanšu, uzņēmējdarbības attīstības un normatīvisma novēršanas un apkarošanas darba grupā.
Finanšu darba grupā Novadu dienas dalībnieki izskatīja pēdējā laika aktuālo jautājumu virzību. Galvenais no tiem ir pašvaldībām pieejamais finanšu resursu apjoms pašvaldību funkciju un uzdevumu izpildei vidējā termiņā – 2014. gadā un turpmākajos gados, kur LPS prasa noteikt pašvaldībām piekrītošo nodokļu ieņēmumu proporciju attiecībā pret visu nodokļu ieņēmumu kopsummu, tādējādi nepieļaujot pašvaldību finansējumu pēc pārpalikuma principa. LPS arī sekos līdzi valdības solījumam, ko Valde saņēma, tiekoties ar Ministru prezidentu V. Dombrovski, ka pašvaldību budžets turpmākajos gados pieaugs līdzvērtīgi valsts pamatbudžeta valsts pamatfunkciju izdevumu pieaugumam.
LPS finanšu padomniece Lāsma Ūbele analizēja koncepcijas projektu “Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas uzlabošanu”, kas izsludināts valsts sekretāru sanāksmē, sniegti atzinumi, bet tālākas virzības pagaidām nav, tāpēc atreferējumā to detalizēti neatspoguļosim. VARAM atbalstītais modelis diemžēl nozīmētu to, ka 94 novadiem (85%) ieņēmumi, salīdzinot ar pašreizējo sistēmu, samazinātos. Darba grupā apsprieda arī savstarpējos norēķinus par izglītības iestāžu pakalpojumiem un pašvaldību budžeta iespējamo iedalījumu pamata un speciālajā budžetā, kā arī citas aktualitātes.
Uzņēmējdarbības darba grupas dalībnieki apsprieda pašvaldību lomu un iespējas, atbalstot uzņēmējdarbību savā teritorijā. LPS padomniece uzņēmējdarbības jautājumos Andra Feldmane prezentācijā atskatījās uz LPS veikumu 2013. gadā, organizējot vairākus uzņēmējdarbības atbalstam veltītus seminārus un veidojot uzņēmējdarbības tīklu. Klātesošajiem viņa atgādināja jautājumus, kas tika izvirzīti pirmajā tikšanās reizē 10. janvārī, piemēram, pašvaldību tiešs atbalsts kooperācijas organizēšanā, klasteru veidošana dažādos tautsaimniecības sektoros, valsts un pašvaldību finanšu fonda/bankas izveide, zemes iegādes tiesības uzņēmējdarbības attīstībai pašvaldībā, izmaiņu iekļaušana pašreizējā nodokļu sistēmā u.c.
LPS notikušās uzņēmējdarbības atbalsta tīkla diskusijas un iniciatīvas:
* zaļais iepirkums un Zemkopības ministrijas ieteikumi par vietējo pārtikas produktu izmantošanu pārtikas produktu iepirkumos;
* kā atbalstīt draudzīgu un ekonomisku attiecību veidošanos starp visu veidu ražotājiem, pakalpojumu sniedzējiem un kooperatīviem – gan pašvaldību, gan nacionālā līmenī;
* ES struktūrfondu jautājumi, kā ārējos un iekšējos normatīvajos aktos noteikt atbildību par neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu, tajā skaitā finanšu korekciju piemērošanu, finanšu korekcijas apjoma noteikšanu un piemērošanas iespējas atkarībā no pārkāpuma būtiskuma.
Noslēdzot prezentāciju, A. Feldmane aicināja domāt par to, ka nacionālās ekonomikas attīstība un ilgtspēja ir atkarīga no Latvijas vietējiem uzņēmējiem. Pašvaldības ir tās, kas, pagaidām palīdzot tikai organizatoriski, var atbalstīt uzņēmējus, veidojot klasterus un kooperatīvus, taču vairāki normatīvie akti aizliedz tos atbalstīt finansiāli. Tāpēc kopīgiem spēkiem nepieciešams meklēt ceļus, kā visdažādākajos veidos atbalstīt savus uzņēmējus, kā arī svarīgi ir pirkt vietējo produkciju, lai nodokļi paliktu Latvijā.
Normatīvisma novēršanas darba grupā apsprieda galvenos izaicinājumus normatīvo aktu daudzuma un birokrātijas mazināšanā. Par normatīvisma ierobežošanas perspektīvu referēja LPS vecākais padomnieks Dr.oec., Dr.phys. Māris Pūķis. Viņš analizēja LPS ieteikumus Pašvaldību likuma grozījumiem, paredzot, ka gadījumos, ja valsts nefinansē pašvaldībām uzdotās funkcijas, pašvaldības to izpildi nodrošina atbilstoši sava budžeta iespējām. Galvenā problēma ir normatīvisma un birokrātijas ierobežojošā ietekme uz pašvaldību darbu, attīstību un iniciatīvu. Tāpēc, atsaucoties uz LPS vairākkārtējiem aicinājumiem ilgākā laikposmā, Valsts prezidents ir izdevis rīkojumu Nr. 7 – līdz 2013. gada beigām Tieslietu ministrijai jāsagatavo plāns, kā samazināt likumu grozījumu, likumu, noteikumu un normu augošo skaitu.
Šopavasar LPS organizēja aptauju internetā par likumu un Ministru kabineta noteikumu normām, kuru izpildei nav paredzēti līdzekļi vai paredzētais finansējums ir nepietiekams, kā arī par pārāk sīkumaini regulētām autonomajām funkcijām. Aptaujā piedalījās un informāciju jau sniegušas 20 pašvaldības (15 novadi un piecas republikas pilsētas). Iebildumi galvenokārt skar normatīvos aktus ģeotelpiskās informācijas, zemes ierīcības un būvniecības, izglītības, sociālās palīdzības, dzīvokļu palīdzības un invaliditātes, bibliotēku un muzeju darbības un citās jomās. Aptauju aizvien var aizpildīt Latvijas Pašvaldību savienības interneta mājaslapā. LPS aicina arī citas pašvaldības iesūtīt savus priekšlikumus normatīvisma, noteikumu un likumu mazināšanā! Aptauju varat atrast šeit: http://www.lps.lv/LPS/Aptauja/.
Atkal satiekoties plenārsēdē, Novadu sanāksmes dalībnieki uzklausīja darba grupu ziņojumus par diskusiju secinājumiem. Uzņēmējdarbības grupas secinājumus īsi apkopoja Andra Feldmane, un ar sava novada pieredzi kooperācijas attīstībā tos papildināja Beverīnas novada domes priekšsēdētājs Māris Zvirbulis. Visai skarbo ainu pašvaldību finanšu tagadnē un nākotnē ar sev raksturīgo humoru vieglāku vērta Andris Jaunsleinis. Trešās darba grupas secinājumi apkopo priekšlikumus cīņai ar birokrātijas “pūķi”, kuram kā pasakās vienas nocirstās galvas vietā uzaug deviņas. Viens no tiem – sagatavot rezolūciju LPS kongresam.
Pēcpusdienā, sadalījušies četrās grupās, novadu pārstāvji domes vadošo amatpersonu pavadībā savām acīm novērtēja Kuldīgas novada prāvo investīciju ieguldījumu un atdevi. Kuldīgas novadā jau pabeigti deviņi ar ES fondiem saistīti projekti, trīs vēl tiek īstenoti.
Viesi izstaigāja romantisko Vecpilsētu, apskatīja atjaunoto Rātsnamu – domes mājvietu, mūsdienīgo bibliotēku kādreizējās sinagogas ēkā, nesen atklāto pieminekli hercogam Jēkabam “Teleport”, daļēji uzbūvēto koģenerācijas staciju, nobruģētās ietves un pat ielas. Pretēji gaidītajam, dažiem izdevās savām acīm skatīt arī aizkavējušās “lidojošās” vimbas.
No pagastiem mājinieki “izrādīšanai” bija izvēlējušies Ēdoli – ne tikai slavenās pils, bet arī Ēdoles ekopamatskolas dēļ. Pērn tās kolektīvs nosvinēja 190. dzimšanas dienu. Ēdoles pakalnā Piņķa gravas ielokā – īstā dabas šūpulī – esošajā skolā valda “zaļā domāšana”, 2011./2012. mācību gadā tā bija izpelnījusies MammasDabas vēstnieces godu.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017