Rīga 11°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 2m/s
Sestdiena, 2024. gada 04. maijs 03:55
Vārda dienas: Vijolīte, Viola, Vizbulīte
Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) izbraukuma sēde 3. maijā – dienu pirms valstiskās neatkarības atjaunošanas – notika saturiski radniecīgā vietā Dobelē. Gan tāpēc, ka maija sākumā arvien domās pārstaigājam Latvijas vēstures notikumus, kur īpašas lappuses ierakstītas par zemgaļu brīvības cīņām, gan tāpēc, ka viens no slavenākajiem zemgaļu ķēniņiem bija Namejs, kura “stipruma gredzens” izvēlēts par LPIA zīmolu. Turklāt Dobeles novadā atrodas arī Kārļa Ulmaņa dzimtās mājas.
Mājastēvs – Dobeles novada domes izpilddirektors Agris Vilks – uzrunā pieminēja ne tikai gaidāmos svētkus, bet arī faktu, ka šī ir pēdējā kopāsanākšana pirms pašvaldību vēlēšanām. (Kolēģus viņš īpaši pārsteidza vēlāk, aizpildot starpbrīdi ar muzikālo pauzi – akordeonu trio azartiski virtuozu priekšnesumu.) Pie vēlēšanu tuvuma pakavējās arī novada “galva” Andrejs Spridzāns, īsā ekskursā atgādinot klātesošajiem četru aizvadīto gadu gājumu – novadu izveides sarežģījumus, krīzes radītās problēmas, likumdošanas nesakārtotību un pretrunas. Priekšsēdētājs mudināja aplaudēt – katram sev pašam un citu pašvaldību izpilddirektoriem, kas godam izturējuši šim sasaukumam lemtās peripetijas. A. Spridzāns raksturoja izpilddirektorus kā vienu no domes darba stabilitātes garantiem. Dobeles pašvaldības vadītājs arī lepni atgādināja – oficiāli pētījumi liecina, ka Dobele ir vissaulainākā Latvijas vieta un droši vien tāpēc šajā pusē dzīvo vislaimīgākie ļaudis.
Izpilddirektoru uzticamais sadarbības partneris AS “Latvijas valsts meži” (LVM) valdes loceklis Edvīns Zakovics šoreiz dalījās pārdomās par novadu teritorijas plānojumiem un LVM interesēm, izsakot pateicību pašvaldību darbiniekiem par labo sadarbību, īpaši kompromisu meklējumos (E. Zakovica un citas prezentācijas atrodamas vietnē: http://www.lps.lv/Izpilddirektoru_asociacija/?task=sessions&committee_id=1489). Tomēr runātājs vēlējās norādīt raksturīgākās kļūdas, lai meža apsaimniekošana nenonāktu pretrunā ar teritorijas attīstības plānošanas dokumentu prasībām.
! Kādā pašvaldībā nācies saskarties ar apmežošanas sarežģījumiem – plānojumā nav skaidrības par to, ka vērtīgās lauksaimniecībā izmantojamās zemes jāsaudzē, ainava jāveido, bet plānojumā rodas pretrunas starp atļauto un aizliegto.
! Citur problēmas rada ciršanas aizliegumi. Vai tie vienmēr ir pamatoti? Vai aizliegums attiecas uz visiem mežiem visā novadā? Vai tiešām gribēts apturēt jebkādu saimniecisko darbību mežā? Vai vainojams tikai neapdomīgs ieraksts plānošanas dokumentos? Kopā ar pašvaldību jāmeklē iespēja aizliegumu mīkstināt, nemainot visu plānojumu.
! Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes ierobežotas saimnieciskās darbības joslas paplašināšana – teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos nosakot, ka šajā joslā iekļauta visa novada teritorija, bet grafiskajā daļā atstājot līdz šim spēkā esošo piecu kilometru aizsargjoslas teritoriju. Jānovērš nesaskaņa savos dokumentos!
! Šopavasar plūdi nesaudzēja ne pašvaldību, ne meža teritorijas, sevišķi meža ceļus. Tad arī atklājās sarežģījumi ar rekonstrukcijas darbiem pēc plūdiem, jo dažviet plānojumā atļauta tikai būve. Taču vajadzētu paredzēt arī ikdienas uzturēšanu un rekonstrukciju.
! Dažos plānos iestrādāti pasākumi, kas liedz atbilstoši uzturēt meliorācijas sistēmas, citur strikti noteikts, ka grāvji jātīra reizi trijos gados. Drošāk paredzēt grāvjus pārtīrīt pēc vajadzības (citur tas nepieciešams ik gadu, citur – pēc pieciem sešiem gadiem).
Agris Vilks prezentēja Dobeles novadu, iepazīstinot ar tā moto – “Novads iespējām”. Ar iespējām domāta nevis visa gatava piedāvāšana iedzīvotājiem, bet uzdevums – radīt tādas dzīves un sadzīves iespējas, lai katrs pats varētu kļūt savas laimes kalējs. Stāstījums sniedza nelielu ieskatu Dobeles apkārtnes daudzu gadsimtu vēsturē (pirmoreiz dokumentos tā minēta 1254. gadā) un zemgaļu cīņās. Seno zemgaļu apmetni vēlāk nomainīja mūra pils. Kalnā redzamās pilsdrupas kā vācu iekarotāju piemiņas zīmi nolemts neatjaunot. Iepretim tām – par ziedojumiem atjaunotais padomju varas uzspridzinātais Kārļa Zemdegas piemineklis, kuru no oriģināla atšķir tikai granīta izcelsmes vieta.
Dobeles novadā pilsēta un desmit pagasti savienoti diezgan harmoniski, jo no 23,5 tūkstošiem iedzīvotāju 46 procenti dzīvo pilsētā, bet 54% – pagastos. Sīkāk analizējot “iespēju novada” piedāvājumu, Agris Vilks minēja gan izdevīgo ģeogrāfisko novietojumu trīs lielo ostu (Rīga, Ventspils, Liepāja) tuvumā, gan novada 450 aktīvos uzņēmumus (80% no tiem ir mikrouzņēmumi, 5% mazo uzņēmumu, bet ir arī lielie “spēlētāji”, viens no tiem – “Dobeles dzirnavnieks”). Graudu pārstrādes veiksmes nosaka jau kopš seniem laikiem zināmais fakts, ka Zemgalē ir pati auglīgākā augsne, te joprojām ir varenas zemnieku saimniecības. Zemei šeit ir Latvijā augstākā kadastrālā vērtība un arī atbilstoša cena. Par spīti tam, galvenie zemes pircēji vis nav svešzemnieki, bet pašmāju zemnieki. Dobeli var uzskatīt arī par sveču un ķīmijas pilsētu (no “Spodrības” atvasinājušies vairāki uzņēmumi). Kaut arī “Spodrība” tagad ir Īslandes uzņēmums, tomēr te ir darbavietas 70 vietējiem. A. Vilks palepojās, ka “Spodrība” nesen pirmā Baltijā ieguvusi ekomarķējuma tiesības. Dobeles novada uzņēmumos 20 neatkarības gados ieplūduši 6,2 miljoni latu ārvalstu kapitāla, līderi ir Dānija, Igaunija un Austrija.
Dobeles Amatniecības un vispārizglītojošā vidusskola, kuras zālē notika sanāksme, ir vēl viena iespēju kalve, kur jaunieši apgūst automehāniķa, friziera, viesnīcu darbinieka un ēdināšanas pakalpojumu specialitātes (to, ka divu pēdējo arodu iemaņas apgūtas vēl pirms skolas absolvēšanas, todien pārliecinājās izcili aprūpētie ciemiņi). Novada iedzīvotāju iespējas neaprobežojas tikai ar darbu, tās bagātina plašais pašdarbības un sporta piedāvājums. Viens no populārākajiem sporta veidiem te ir handbols. Tūrisma iespējas jūtami paplašinājusi oriģinālā ideja gadu mijā Dobeli pārvērst par “sniegavīru galvaspilsētu”. Arī uzņēmēju iespējas – kļūt par kāda sniegavīra sponsoru vai ražot preces ar šo simboliku. Novada teritorijā atrodas lielākais ceriņu dārzs un noslēpumainais Pokaiņu mežs.
Sanāksmes turpmākā daļa bija veltīta pamattēmai – informāciju tehnoloģiju attīstībai pašvaldībās. Par IT infrastruktūras attīstību un e–pakalpojumiem Dobeles novadā pamatīgu prezentāciju bija sagatavojis izpilddirektora vietnieks Gunārs Kurlovičs. Lai neņem ļaunā referents un zinātkārie lasītāji, bet šo izsmeļošo stāstījumu vērts izpētīt prezentācijā jau minētajā interneta vietnē, jo asprātīgās ilustrācijas, shēmas, tabulas, diagrammas un naudas tēriņu analīzi pārstāstīt nav iespējams. Kur nu vēl sievieša cilvēkam! Tomēr vislabāk pēc vēlēšanu drudža, uzsākot jauno četrgadu laikmetu, pieteikties un aizbraukt pie dobelniekiem viesos. Kārtīgai ēsmai vien izmetīšu G. Kurloviča stāstījuma “apakšvirsrakstu” – Kā no akmens laikmeta trīs gados nokļūt civilizācijā. Tātad – ja tāds ir arī jūsu pašvaldības mērķis, pie darba! Dobelnieki jums sīki izstāstīs gan pagastu līdzšinējās saimniecības inventarizācijas secinājumus, gan to, kādu serveri un pat kādus telefona aparātus izvēlēties, kā notiek videonovērošana un e–talona izmantošana (pagaidām gan novadā izmanto tikai vienu iespēju – kā braukšanas biļeti skolēniem; te ietaupījums ir grandiozs, jo beidzot, validējot talonus, atklājusies reālā braucēju statistika). Vēlāk G. Kurloviča runas laikā teorētiski izzinātos civilizācijas sasniegumus ciemiņi novērtēja savām acīm domes sēžu zālē un APIC (apmeklētāju pieņemšanas un informācijas centrā).
Administratīvās nodaļas vadītāja Irēna Eidmane skaidroja elektronisko dokumentu uzskaites sistēmas (EDUS) risinājumus Dobeles novadā. Par galveno priekšnoteikumu EDUS veiksmēm viņa uzskata pašu pirmo – sākt lietot šo sistēmu, bet ne mazāk svarīga ir pašvaldības vadības attieksme, kas Dobelē esot visnotaļ atbalstoša jauninājumiem. EDUS ieviešanas mērķi: informācijas aprites uzlabošana; izdruku/kopiju skaita samazināšana; dokumentu aprites un to atrašanas laika samazināšana; dokumentu strukturēšana/grupēšana; dokumentu izpildes kontroles nodrošināšana; vienmēr aktuālās versijas pieejamība; dokumentu publicēšana visiem darbiniekiem un lietvedības centralizēšana, kas bija svarīga, organizējot EDUS jaunā novada robežās. Parādot dažādu tabulu fragmentus (tās lasītāji var izpētīt prezentācijā), I. Eidmane izskaidroja dokumentu reģistrācijas ieguvumus, dokumentu apriti un izpildes kontroli. Turklāt Dobeles novadā EDUS neietver tikai dokumentu vadību, bet arī iespēju publicēt aktuālo informāciju pašvaldības darbiniekiem, izmantot darba organizatoru un prombūtnes tāfeli, nozīmīgāko notikumu attēlu galeriju un resursu rezervāciju (četras zāles, prezentāciju tehnika, koplietošanas auto).
EDUS ieguvumi
* Sistēmā strādā visas novada iestādes, pagasti un kapitālsabiedrības.
* Tikko dokuments iereģistrēts sistēmā, APIC to redz un nekavējoties nosūta rezolūcijai vai tūlītējai izpildei attiecīgajai nodaļai vai darbiniekam.
* APIC, saņemot iesniegumu, to iereģistrē un nosūta izpildei. Izziņu vai jebkuru citu dokumentu pagasta iedzīvotājam var nosūtīt nekavējoties ar elektronisko parakstu sistēmā.
* Saziņai ar iestādēm un kapitālsabiedrībām neizmanto ne pasta, ne kurjera pakalpojumus, visas darbības tiek veiktas EDUS.
* Dokumentu vizēšana, saskaņošana un viedokļu izzināšana notiek tikai caur EDUS.
* Domes komiteju un domes sēžu sagatavošana tiek veikta EDUS u.c.
Prezentācijā (16.–20. lpp.) varat izsekot arī skrupulozajiem aprēķiniem, salīdzinot laika un līdzekļu tēriņus tam, lai, piemēram, 50 darbiniekus iepazīstinātu ar darba kārtības noteikumiem 50 lappušu apjomā. Ar “sentēvu metodēm” tas izmaksātu 15,50 latus, bet, izmantojot EDUS – tikai 25 santīmus! “Ja kas, zvaniet vai rakstiet man!” tik iedrošinoši savu prezentāciju beidza I. Eidmane. Uzskatiet to par vēl vienu uzaicinājumu visu novērtēt ne tikai prezentācijās, bet klātienē.
SIA “Rīgas karte” pārstāve Ilona Zaiceva un SIA “Transporta telemātikas sistēmas” klientu menedžeris Oļegs Žižins iepazīstināja ar e–talonu kā multifunkcionālu līdzekli. Pašlaik to jau izmanto skolēnu pārvadājumu uzskaitei Alūksnes un Dobeles novadā. Alūksnes ģimnāzijā un vidusskolā ar e–talonu nodrošina dotējamo skolēnu ēdināšanu. Klients ir arī Rīgas domes Labklājības departaments, kas e–talonu izmanto mazturīgo klientu bezmaksas ēdināšanas uzskaitei. Katrai pilsētai un reģionam ir iespējams ieviest individuāla dizaina personalizētās kartes. Uzņēmuma pārstāvji pastāstīja, ka tagad esot gatavi arī aktualizēt talonu kā elektronisko “maciņu” norēķiniem. Runātāji sīkāk analizēja Dobeles pieredzi un paskaidroja, kā sistēma darbotos citās pašvaldībās, kur ir nevis viens, bet vairāki pārvadātāji. Katram no tiem nepieciešams tikai viņu firmas kases aparāts. Ieviešot e–talonu Rīgā, pretenzijas radīja augstās izmaksas. Tagad sistēma jau apgūta, tāpēc būs krietni lētāka.
SIA “ZZ Dats” direktora vietnieks Edžus Žeiris raksturoja uzņēmuma 18 darbības gados uzkrāto pieredzi, piedāvājot pašvaldībām vienoto datu sistēmu un e–pakalpojumus. Izpilddirektorus interesēja aktuālais jautājums – pāreja uz eiro. E. Žeiris neslēpa, ka pašlaik tā sagādā grūtības, jo nākas strādāt daudz vairāk, lai visas programmas laikus pārkārtotu atbilstoši noteiktajām pārejas perioda prasībām. Pēc viņa domām, Latvijas likumdevēji varēja izvēlēties vienkāršāku pārejas modeli. Viņaprāt, iebildumi par to, ka liela daļa izmaiņu jāfinansē pašvaldībām, ir pamatoti. Pareizāk būtu meklēt citu risinājumu un finansējuma avotu, bet...
Sanāksmes pēdējā sadaļa skāra pavisam citu jautājumu loku, jo AS “Sadales tīkls” (ST) Dispečervadības direktors Gunārs Kacēns un Dispečervadības un analīzes daļas vadītājs Ivars Bičkovskis stāstīja par pašvaldību prioritārajiem objektiem elektroapgādei un par pašvaldību informēšanu masveidīgu bojājumu situācijās. Tieši otrā sadaļa liecināja, ka arī te savas tiesības pieteikuši IT jauninājumi. Tās gan ir tikai īsziņas, kuru saturs daudzām pašvaldībām labi zināms (ja ne, tā ir jūsu laime, nevis nediena): “Nelabvēlīgo laika apstākļu rezultātā ir radušies masveida bojājumi elektropārvades līnijās, kas skar arī jūsu pašvaldības teritoriju. Papildu informācijai, lūdzu, sazinieties ar attiecīgo AS “Sadales tīkls” kontaktpersonu!”
Pērnā gada beigās ST pašvaldībām lūdza iesūtīt ziņas par svarīgākajiem objektiem, kam stabila energoapgāde ir vitāli svarīga. ST saņēma informāciju no 64 novadiem un pilsētām un izveidoja kopējo sarakstu, kurā pagaidām iekļauts 2421 pašvaldību objekts. Lielā dažādība objektu skaita ziņā (visvairāk Rīgā – 380, Alūksnes novadā – 202 un Dobeles novadā – 138, bet Daugavpils pilsētā – tikai viens!) liecina, ka pašvaldībām ir dažādi skatījumi uz objektu elektroapgādi, tāpēc nav iespējams izstrādāt vienotu sistēmu. Sadalot pa virzieniem, trīs prioritārās objektu grupas ir attīrīšanas ierīces, ūdensapgāde un izglītības iestādes.
Analizējot datus, ST pārstāvji ierosina:
* iesaistot pašvaldību civilās aizsardzības komisijas pārstāvjus un ST ekspluatācijas nodaļas vadītājus, turpināt precizēt pašvaldību iesūtīto svarīgāko objektu sarakstus;
* ST noslēgt vienošanos par savstarpējo sadarbību ar reģionālajām ārstniecības iestādēm, kuras izteikušas šādu vēlmi;
* ST noslēgt vienošanos par savstarpējo sadarbību ar pilsētu pašvaldībām, kurām ir centralizētais diennakts dežurants.
Katrs piekritīs, ka pēdējos gados daba nav bijusi pret mums pārāk toleranta, jo Latvijas energoapgādē bieži piedzīvota ārkārtas situācija. Ikdienā ST saņem aptuveni 600 zvanu, bet masveida bojājumu situācijā šis skaits sasniedz pat desmit tūkstošus. Bojājumus var izsaukt negaiss, vētras, apledojums, snieglauzes, plūdi. Pat lēnais pavasaris, ko strauji nomainīja vasaras tveice ar draudīgiem negaisiem un plosošām vētrām, jau paspējis bojāt ne tikai elektrotīklus, bet arī iedzīvotāju (un, protams, pašvaldību atbildīgo darbinieku) nervus. Turklāt ST jauninājumi paredz pašvaldībām nosūtīt arī preventīvās īsziņas pašvaldības kontaktpersonai, ja meteodienesta ziņas liecina par gaidāmiem apdraudējumiem. Lai nodrošinātu informācijas operativitāti, ST lūdz samazināt iesniegto mobilo telefona numuru skaitu līdz diviem vai trim (pašvaldības izpilddirektors, pašvaldības CA priekšnieks un centralizētais diennakts dežurants).
Tomēr izpilddirektoru iebildes radīja fakts, ka gadījumos, ja ST plānoto remontdarbu dēļ atslēdz elektrību, uzņēmums negādā par aizstājēju – ģeneratoru. ST pārstāvji atbildēja, ka MK noteikumi paredz par tiem gādāt pašiem klientiem. Bet... vai tas ir godīgi, ka pašvaldībām jāiegulda lieli līdzekļi ST infrastruktūras uzlabošanai? Sanāksmes dalībnieki nolēma, ka par šo problēmu jāturpina diskutēt LPS Tehnisko problēmu komitejā.
Pēc sanāksmes izpilddirektori izstaigāja Dobeles Amatniecības un vispārizglītojošās skolas mūsdienīgās telpas. Šo mācību iestādi var uzskatīt par nākotnes skolu, jo tajā jau īstenoti pašreiz aktuālie plāni par skolas un praktiskās darbadzīves tuvināšanu. Audzēkņiem prakses ir jau pirmajā kursā, tāpēc parasti skolas beidzēji mācību laikā sev atraduši darba vietas. Tikai viens absolvents bijis reģistrēts bezdarbnieku skaitā.
Dobele jau izsenis bijusi augļkopības karaļvalsts, kuras slavu gadiem kaldināja neparastā un izcilā personība selekcionārs Pēteris Upītis un Latvijas Valsts augļkopības institūts. Pretēji daudziem radniecīgiem institūtiem, direktores Edītes Kaufeldes stāstījumā nedzirdēja žēlabas par grūtajiem laikiem, nepietiekamo finansējumu un panīkumu. Tieši otrādi – daudzie projekti, kuros veiksmīgi startējuši institūta darbinieki, paver arvien jaunas iespējas 63 zinātniskajiem darbiniekiem, no kuriem 43% ir jaunāki par 35 gadiem! Te mūsdienīgi līdzsvaro fundamentālos pētījumus (ģenētikā, fizioloģijā u.c.) ar augļkopības nozarei vajadzīgajām praktiskajām zināšanām (piemēram, uzglabāšanas un pārstrādes iespējas). Ar pārstrādes sekmēm izpilddirektori varēja iepazīties, apskatot un nobaudot dažādu sulu un žāvējumu paraugus. E. Kaufelde minēja vairākas jaunas šķirnes, taču par lielāko sasniegumu uzskatāma pasaulē pirmā krūmcidoniju šķirne “Rasa”. Šis veikums iekļauts arī Latvijas Zinātņu akadēmijas 2012. gada desmit izcilāko zinātnes sasniegumu sarakstā! Ceriņu un ķiršu ziedēšanas laikā uz Dobeli allaž plūst sevišķi daudz ciemiņu, jo institūta ļaudis organizē īpašus svētku pasākumus. Rudenī kopā ar Dobeles novada pašvaldību notika Ābolu diena, kad pirmoreiz tika pasniegts Ābolu ordenis – slavenajai selekcionārei Mārai Skrīvelei.
Pirmssvētku darbīgā diena noslēdzās Dobelei tuvajā Krimūnu pagastā pie “rūķīšiem”. Latvijas dabas bagātīgi sarūpēto veselīgo ārstniecības līdzekļu klāstu ar savdabīgo marku “Rūķīšu tēja” pazīst daudzi tējas cienītāji. Zemnieku saimniecības galvenie “rūķi” Iveta un Raimonds Lignicki labprāt uzņem pie sevis ciemiņus, izrādot, kas notiek Latvijā lielākajā ārstniecības augu un zāļu tēju saimniecībā. Čaklie “rūķīši” turpina dažādot savu produktu klāstu, piedāvājot arī oriģinālu dāvanu noformējumu – linu maisiņos, kartona dāvanu mājiņās, ar īpašām uzlīmēm utt.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017