Rīga 8°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DA vējš 2m/s
Sestdiena, 2024. gada 27. aprīlis 23:29
Vārda dienas: Klementīne, Raimonda, Raina, Tāle
Kā visā pasaulē, tā arī Latvijā pastāv atšķirības dažādās jomās, kas mazina izvēles un labklājības iespējas gan sievietēm, gan vīriešiem. Statistika liecina, ka sievietēm retāk nekā vīriešiem pieder pēdējais vārds, pieņemot lēmumus valstī un pašvaldībā. Vīrieši savukārt dzīvo īsāku mūžu un ir vairāk pakļauti dažādām slimībām un negadījumiem.
Pašvaldību līmenī šīs problēmas iespējams risināt, novērtējot, kā pašvaldību politikas un pakalpojumi ietekmē abus dzimumus. Domāt par iedzīvotāju (gan sieviešu, gan vīriešu) apmierinātību ir ne tikai moderni, bet arī tālredzīgi. Dzimumu līdztiesības principu ievērošana uzlabo visas sabiedrības dzīves kvalitāti. Ģimenes augstu novērtē, ja pašvaldība, piemēram, piedāvā drošus un pieejamus bērnudārzus, kas dod iespēju sievietēm turpināt karjeru un ģimenei nav jāmeklē cita dzīvesvieta.
Lai veicinātu dzimumu līdztiesības principu ievērošanu, ikviena Latvijas pašvaldība ir aicināta parakstīt Eiropas Hartu dzimumu līdztiesības īstenošanai pašvaldībās (The European Charter for equality of women and men in local life), apņemoties īstenot sieviešu un vīriešu līdztiesības principus savā teritorijā. Šobrīd no Latvijas hartai pievienojusies tikai viena pašvaldība – Skrundas novada dome, un hartu parakstījusi Skrundas novada domes priekšsēdētāja Nellija Kleinberga.
Kopš 1999. gada atbildīgā institūcija par dzimumu līdztiesības jautājumu koordinēšanu valstī ir Labklājības ministrija. Dzimumu līdztiesības integrētās pieejas (gender mainstreaming) efektīvākai īstenošanai visās politikas jomās katrā ministrijā ir atbildīgā persona par dzimumu līdztiesības jautājumiem, tajā skaitā dzimumu līdztiesības integrētās pieejas īstenošanu nozarē. Savukārt Tiesībsarga birojs ir vienādas attieksmes veicināšanas iestāde saskaņā ar Eiropas Savienības Padomes 2004. gada 13. decembra direktīvu 2004/113/EK, ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādei un pakalpojumu sniegšanai, kā arī Padomes 2006. gada 5. jūlija direktīvu 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos. Nediskriminācijas princips ir nostiprināts Latvijas Republikas Satversmē. Tās VIII nodaļa “Cilvēka pamattiesības” ietver atsauci uz starptautiskajiem dokumentiem (89. pants) un nosaka vienlīdzīgu iespēju pamatprincipu (91. pants): “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.” Latvija normatīvo aktu sistēmu diskriminācijas novēršanas jomā izvēlējusies veidot pēc integrētas pieejas, tas ir, diskriminācijas aizliegums iekļauts dažādu nozaru regulējošos normatīvajos aktos (piemēram, Darba likumā), un nav veidots atsevišķs diskriminācijas aizlieguma likums. 2007. gada 1. janvārī stājās spēkā Tiesībsarga likums, izveidojot Latvijas Republikas Tiesībsarga institūciju. Tiesībsargs sekmē vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanu un jebkāda veida diskriminācijas novēršanu.
Latvija ir ratificējusi, un kopš 2010. gada 31. marta Latvijā ir spēkā Apvienoto Nāciju Organizācijas konvencija “Par personu ar invaliditāti tiesībām”. Saskaņā ar 2010. gada 17. februāra likumu “Par Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām” šīs konvencijas ieviešanu koordinē Labklājības ministrija, bet tās īstenošanu pārrauga Tiesībsarga birojs. Viens no būtiskākajiem vienlīdzīgu iespēju aspektiem – vides pieejamības nodrošināšana personām ar invaliditāti – nav skatāms atrauti no citām iedzīvotāju grupām (vecāka gadagājuma cilvēki, mazi bērni, vecāki ar bērnu ratiņiem u.c.), kurām dažādu apstākļu dēļ pieejamības iespējas konkrētā infrastruktūrā konkrētam pakalpojumam ir ierobežotas. Spēkā esošie tiesību akti būvniecībā nosaka obligātos pieejamas vides nosacījumus. Tas pats attiecināms arī uz sabiedrisko transportu un tā infrastruktūru – pieejamības nodrošināšanu nosaka ES direktīvas un politikas plānošanas dokumentos ietvertie uzdevumi.
2012. gada 17. janvārī Ministru kabinetā apstiprināts un šobrīd spēkā ir “Plāns dzimumu līdztiesības īstenošanai 2012.–2014. gadam”. Tajā noteikti četri rīcības virzieni un aktivitātes to īstenošanai:
dzimumu lomu un stereotipu mazināšana;
sieviešu un vīriešu veselīga un videi draudzīga dzīvesveida veicināšana;
sieviešu un vīriešu ekonomiskās neatkarības un vienlīdzīgu iespēju veicināšana darba tirgū;
dzimumu līdztiesības politikas uzraudzība un novērtēšana.
Ievērojot dzimumu līdztiesības integrēto pieeju, plānā ietvertie pasākumi vērsti uz dzimumu aspekta integrēšanu nozaru politikās (izglītība, veselība, vide, uzņēmējdarbība u.c.).
2013. gada 1. jūnija pašvaldību vēlēšanām reģistrētajos deputātu kandidātu sarakstos bija 5186 (59%) vīriešu un 3539 (41%) sieviešu. Vēlēšanas atklāja, ka kandidātu sarakstos tajās pašvaldībās, kuras līdz vēlēšanām jau vadīja sievietes, tika iekļauts vairāk sieviešu un arī ievēlētas.
Par domju priekšsēdētājām ievēlētas 29 sievietes, kas ir 24% no visiem jaunievēlētajiem pašvaldību vadītājiem.
Mūsu pašvaldību vadītājas, par ko patiess prieks: Aglonas novada pašvaldības priekšsēdētāja Helēna Streiķe, Aknīstes novada pašvaldības priekšsēdētāja Vija Dzene, Amatas novada pašvaldības priekšsēdētāja Elita Eglīte, Apes novada pašvaldības priekšsēdētāja Astrīda Harju, Baldones novada pašvaldības priekšsēdētāja Karina Putniņa, Baltinavas novada pašvaldības priekšsēdētāja Lidija Siliņa, Beverīnas novada pašvaldības priekšsēdētāja Cilda Purgale, Brocēnu novada pašvaldības priekšsēdētāja Solvita Dūklava, Carnikavas novada pašvaldības priekšsēdētāja Daiga Jurēvica, Dagdas novada pašvaldības priekšsēdētāja Sandra Viškure, Daugavpils novada pašvaldības priekšsēdētāja Janīna Jalinska, Jaunpils novada pašvaldības priekšsēdētāja Ligita Gintere, Kārsavas novada pašvaldības priekšsēdētāja Ināra Silicka, Kuldīgas novada pašvaldības priekšsēdētāja Inga Bērziņa, Ludzas novada pašvaldības priekšsēdētāja Alīna Gendele, Pļaviņu novada pašvaldības priekšsēdētāja Gunta Žilde, Priekules novada pašvaldības priekšsēdētāja Vija Jablonska, Priekuļu novada pašvaldības priekšsēdētāja Māra Juzupa, Raunas novada pašvaldības priekšsēdētāja Evija Zurģe, Rojas novada pašvaldības priekšsēdētāja Eva Kārkliņa, Rucavas novada pašvaldības priekšsēdētāja Līga Stendze, Rugāju novada pašvaldības priekšsēdētāja Sandra Kapteine, Salas novada pašvaldības priekšsēdētāja Irēna Sproģe, Saldus novada pašvaldības priekšsēdētāja Indra Rassa, Skrundas novada pašvaldības priekšsēdētāja Nellija Kleinberga, Tērvetes novada pašvaldības priekšsēdētāja Dace Reinika, Vārkavas novada pašvaldības priekšsēdētāja Anita Brakovska, Vecpiebalgas novada pašvaldības priekšsēdētāja Ella Frīdvalde–Andersone un Viļānu novada pašvaldības priekšsēdētāja Jekaterina Ivanova.
Ievēlēto deputātu statistika pēc dzimuma
Gads Vīrieši Sievietes
2001. 58,85% 41,15%
2005. 54,7% 45,3%
2009. 64,25% 35,75%
2013. 68,67% 31,33%
Pirms reformas mēs bijām līderi ES, otrajā vietā esošā Zviedrija bija tālu aiz mums pēc pašvaldību vadītāju sieviešu skaita. Pēc reformas mums aizgāja priekšā vairākas valstis. Tas liecina, ka pašvaldību demokrātija (dzimumu līdzsvars ir viens no mēriem) samazinājusies. Tā ir viela pārdomām.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017