Rīga 10°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 3m/s
Piektdiena, 2024. gada 03. maijs 02:17
Vārda dienas: Gints, Uvis
TUVĀKO GADU DIENASKĀRTĪBA
Pašvaldību deputātiem un īpaši domju vadītājiem priekšā ir četri atbildīgi, grūti, bet tajā pašā laikā ļoti interesanti gadi.
Atbildīgi tāpēc, ka, iespējams, tieši tuvākajos gados izšķirsies tas virziens, kādā Latvija veidos savu nākotni. Pēc iziešanas no ekonomiskās krīzes, pēc kļūdu un situācijas izvērtēšanas (ceru, ka tāda notiek), tagad tiek likti praktiskie pamati tām darbībām un rīcībām, ko novērtēs nevis šodien vai rīt, bet kuras kā rezultāts būs jūtamas tikai pēc pieciem vai vairāk gadiem.
Mēs esam pieņēmuši Nacionālo attīstības plānu, esam noteikuši savu galveno prioritāti – ekonomiskā attīstība (izrāviens), un vismaz teorētiski nostiprinājusies apziņa, ko ar to saprotam: tie ir ieguldījumi infrastruktūrā un cilvēku zināšanās tur, kur šo ieguldījumu rezultāts būs kvalitatīvu esošo vai jaunu uzņēmumu (līdz ar to arī darba iespējas) attīstība, un ieguldījumi izglītības sistēmā, lai spētu nodrošināt tādu izglītību, kas profesionālajā līmenī atbilstu attīstības vajadzībām. Šeit būtisks uzsvars liekams tieši uz – “kvalitatīvu”, ja negribam vēl ilgi būt Eiropas nomale, bet nodrošināt jaunajiem cilvēkiem tādu iemaņu apguvi, kas ļautu “būt pieprasītiem” prasīgajā darba tirgū.
Publiskās infrastruktūras attīstībā svarīgi, cik mērķtiecīgi izlietosim Eiropas Savienības fondu līdzekļus 2014.–2020. gadā un kā atbalstītie konkrētie publiskās infrastruktūras objekti spēs nodrošināt uzņēmēju ticību, ka tieši Latvija un tieši konkrētā pašvaldības teritorija būs tā, kurā ir labvēlīgi apstākļi un attieksme pret viņu konkrētajiem plāniem. Savukārt tālākai attīstībai izglītības jomā svarīgi, kā katra konkrētā izglītības iestāde spēs nodrošināt kvalificētas izglītības iespējas visu līmeņu izglītībā, ieskaitot, iespējams, pašu galveno – pamatizglītību.
Varētu jautāt: kur te ir pašvaldību loma un atbildība? Ja rūpes par pašvaldības iedzīvotājiem saprotam ne tikai kā komunālo apkalpošanu un sociālās palīdzības sniegšanu, tad pašvaldībai būtiska loma ir savu iedzīvotāju ekonomisko jautājumu (darba iespējas, ienākumi, bērnu kvalitatīva izglītība) risināšanā.
Pašreizējā situācija prasa jau citādāku pieeju un risinājumus – bieži nepopulārus, taču svarīgus un rezultātus nesošus ilgtermiņā. Ir jāspēj sadarboties un skatīties pāri savas teritorijas robežām! Svarīgas ir attiecības ar uzņēmējiem: tā, piemēram, ja divu pašvaldību – pilsētas un lauku novada – teritoriju šķir grāvis, tad uzņēmējam ir vienalga, kāds pašvaldības karogs nosaka attiecīgo pašvaldības teritoriju katrā pusē. Uzņēmējam nav svarīgi, no kuras puses uz savu jauno darba vietu ierodas vajadzīgais darbinieks. Iedzīvotāji pozitīvi novērtēs pašvaldības darbu arī tad, ja sadarbības rezultātā tiks piedāvāts darbs un atrisināta viņu nokļūšana uz darbu arī citā pašvaldībā.
Savukārt skola dos rezultātu (kvalitatīva izglītība) tikai tad, ja vecāki redzēs savus bērnus izglītotus un konkurētspējīgus. Skola nedrīkst būt sociāla iestāde, kuras galvenā funkcija ir pieskatīt bērnus. Demogrāfiskā situācija un lauku teritoriju iztukšošanās pēc kolhozu un padomju saimniecību sabrukuma, gribam to vai negribam, liek izvērtēt prioritātes un meklēt risinājumus.
Tuvākos gadus grūtākus varētu darīt arī pretrunas starp valdību un pašvaldībām. Politisko partiju nepopularitāte veicināja reģionālo un lokālo partiju izveidi. Iedzīvotāji pašvaldībās, balsojot par saviem vietējiem līderiem, to ir novērtējuši vēlēšanās, atstājot valdības koalīciju partijas bez nopietnas pārstāvniecības Latvijas reģionos. Tas, visticamāk, neveicinās labvēlību pret valsts budžeta pašvaldību ieņēmumu daļas pieaugumu tuvākajos gados. Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums neglābjami novecojis – rezultātā budžeta ieņēmumi var būt atkarīgi galvenokārt no dotācijām, ko rudenī dala (vai nedala) valdība. Un šādā situācijā valsts šobrīd ievieš budžeta plānošanu jau trīs gadu budžetam – bez noteiktiem ilgtermiņa kritērijiem pašvaldību ieņēmumos!
Šie tuvākie gadi būs interesanti. Lai panāktu straujāku attīstību savā pašvaldībā, būs smagi un gudri jāstrādā. Jāatceras, ka pašvaldības iedzīvotāju intereses neaprobežojas un nevar būt šauri lokālas, īpaši, ja pasaule ap mums mainās un kļūst aizvien mobilāka. Lokālā līmenī tā ir maksimāla sadarbība – gan ar blakuspašvaldībām, gan valsts pārvaldes institūcijām, uzņēmējiem un interešu grupām. Valsts līmenī tas ir organizēts darbs ar valdības pārstāvjiem, savukārt politiķiem tā ir līdzdalība visos procesos, kas notiek valsts varā un it kā tieši neskar pašvaldības. Un galu galā arī Saeimas vēlēšanas nav aiz kalniem! Laiki, kad ievēlētais deputāts varēja apstaigāt mājas, kopā ar savu vēlētāju paraudāt par sliktajiem laikiem, pie visām nebūšanām vainīgo valsti un par sliktajiem politiķiem, varētu būt beigušies. Pašvaldības un mēs katrs atsevišķi – tā ir mūsu valsts!
Kāda ir Latvijas Lielo pilsētu asociācijas pārstāvju dienaskārtība šiem gadiem?
Tas ir darbs pie šiem jautājumiem, kas svarīgi šodien un rīt. Tie svarīgi mums visiem. Visas pašvaldības taču vieno galvenā misija – rūpes par iedzīvotājiem, kuri dzīvo attiecīgajā teritorijā. Ja arī atsevišķos jautājumos reizēm atšķiras pilsētu un novadu gan problēmas, gan piedāvājums to risināšanai, tas nedrīkst traucēt spējai sadarboties, skatīties pāri robežām un vienoties galveno prioritāšu noteikšanai un to izpildei.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017