LPS 22 GADU HRONIKA

1991. gada 14. un 15. decembris

• Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) dibināšanas kongresā Jūrmalā pieņem rezolūciju par LPS dibināšanu un ievēl priekšsēdētāju – Jelgavas pilsētas pašvaldības priekšsēdētāju Jāni Bunkšu, pieņem pagaidu statūtus un izveido pagaidu valdi, kam uzdod 1992. gadā sasaukt LPS 1. kongresu.

1992. gads

• 30. maijā Rīgā notiek LPS 1. kongress, kas apstiprina LPS statūtus, ievēl Valdi un par LPS priekšsēdi ievēl Jelgavas pašvaldības priekšsēdētāju Jāni Bunkšu.

• Sāk darboties Pašvaldību reformu padome, kuras sastāvā ir vairākas darba grupas, ko līdz ar LR Augstākās Padomes deputātiem veido arī LPS pārstāvji, pašvaldību priekšsēdētāji.

• LPS pārstāvji iegūst novērotāju statusu Eiropas Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresā.

1993. gads

• 29. un 30. janvārī Jūrmalā notiek LPS 2. kongress.

• Dome septembra sēdē par LPS priekšsēdi ievēl Liepājas pilsētas pašvaldības priekšsēdētāja vietnieku Andri Jaunsleini.

• Pašvaldību reformu padome pabeidz izstrādāt Latvijas pašvaldību reformu koncepciju.

1994. gads

• LPS 3. kongresā, kas notiek 28. janvārī Jūrmalā, par LPS priekšsēdi ievēl Andri Jaunsleini.

• 25. februārī LPS Rīgā, Kongresu namā, sasauc Vislatvijas pašvaldību sapulci, kurā LPS tiek pilnvarota pārstāvēt visas pašvaldības sarunās ar Saeimu un valdību.

• 27. un 28. martā LPS un K. Adenauera fonds (Vācija) sarīko starptautisku konferenci “Pašvaldības varas centralizācijas apstākļos”, kurā piedalās pārstāvji no 14 valstīm. Konferences dalībnieki pieņem deklarāciju “Par pašvaldību demokrātiju”, aicinot Centrālās un Austrumeiropas valstu valdības savās konstitūcijās ievērot Eiropas Vietējo pašvaldību hartas principus.

• Aprīlī LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis un Ministru prezidenta biedrs Māris Gailis paraksta pirmo Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības sarunu protokolu, kurā galvenokārt iekļauti pašvaldību budžeta jautājumi.

• 24. maijā Saeima pieņem likumu “Par pašvaldībām”, kurā Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības sarunas tiek reglamentētas ar likumu. Sāk darboties LPS un MK sarunu sistēma, un katru gadu pirms budžeta likumprojekta iesniegšanas Saeimā Ministru prezidents un LPS priekšsēdis paraksta Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības vienošanās un domstarpību protokolu.

• 29. maijā notiek pašvaldību vēlēšanas.

• 9. un 10. septembrī Jūrmalā notiek LPS 4. kongress. Revīzijas komisija ziņo, ka LPS iestājušās no katra pašvaldību veida vismaz 50% pašvaldību. Tas nozīmē, ka LPS ir tiesīga pārstāvēt visas Latvijas pašvaldības sarunās ar Saeimu un valdību, kā arī citās situācijās, izsakot pašvaldību viedokli.

1995. gads

• 8. martā notiek 2. Latvijas pašvaldību sapulce, kurā galvenā izvirzītā prasība ir pašvaldību tiesību un statusa noteikšana LR Satversmē.

• Maijā nāk klajā LPS žurnāla “Logs” pirmais numurs.

• 28. jūnijā notiek ārkārtas Domes sēde, kuras darba kārtībā ir jautājums par pašvaldību darbību finanšu krīzes apstākļos (par valdībā izstrādājamo pašvaldību budžeta samazināšanas projektu un bankās iesaldētajiem pašvaldību finanšu līdzekļiem).

• Latvijas pašvaldību delegācija, ko izveido LPS un apstiprina MK, sāk darboties Eiropas Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresā.

• 15. decembrī Jūrmalā LPS 5. kongresā pieņem rezolūciju, kurā aicina Saeimu pievienoties un ratificēt Eiropas Vietējo pašvaldību hartu.

1996. gads

• 22. februārī Saeima pieņem likumu “Par pievienošanos 1986. gada 15. oktobra Eiropas Vietējo pašvaldību hartai”.

• 19. aprīlī notiek 3. Latvijas pašvaldību sapulce par centralizāciju, kurā izsaka iebildumus pret gaidāmo administratīvi teritoriālo reformu.

• 13. decembrī LPS sarīko starptautisku konferenci “Pašvaldības – varas centralizācijas un finanšu krīzes apstākļos”.

1997. gads

• 30. maijā Jūrmalā LPS 6. kongresā pieņem rezolūciju, kurā aicina Saeimu un valdību turpmāk ievērot šādus administratīvi teritoriālās reformas pamatprincipus:

reforma jāveic iedzīvotāju interesēs;

reformai jāuzlabo gan valsts, gan pašvaldību pārvalde;

reforma jāveic ar demokrātiskām metodēm brīvprātīga procesa formā;

reformas sagatavošanas posmā jānoskaidro un jāprecizē:

dažādu veidu pašvaldību reālās funkcijas,

reālo funkciju nodrošinājums ar cilvēku, finanšu un citiem resursiem,

jauna tipa administrācijas infrastruktūrai nepieciešamais investīciju apjoms;

reformai jātuvina vara, pārvalde un pakalpojumi iedzīvotājiem;

reģionālā līmenī jābūt vēlētām pašvaldībām;

reģionālajām vai vietējām pašvaldībām nododama lielākā daļa pašlaik dekoncentrēto centrālās valdības funkciju;

tuvākajā laikā īpaši veicināma pašvaldību apvienību veidošanās rajonos;

jānoskaidro iedzīvotāju viedoklis.

LPS 6. kongress pilnvaro Pašvaldību savienības Domi nepieciešamības gadījumā sasaukt Latvijas pašvaldību deputātu sanāksmi.

• 12. decembrī Jūrmalā LPS 7. kongress nolemj iesaistīties politiskajā darbībā, kas nozīmē:

daudz lielāku vērību nekā līdz šim veltīt sabiedrības informēšanai par pašvaldību un valsts pienākumiem un tiesībām un par Saeimas deputātu un valdības ministru personīgo atbildību par pašvaldību līdzekļu samazināšanu;

pašvaldību deputātiem iesaistīties politiskajās partijās, lai ietekmētu to darbību un panāktu Latvijas pašvaldību attīstības vadlīniju principu iekļaušanu partiju programmās.

1998. gads

• 18. decembrī Jūrmalā LPS 8. kongresā nolemj noteikt 1999. gadu par pašvaldību gadu, atzīmējot desmitgadi kopš 1989. gada pašvaldību vēlēšanām.

1999. gads

• 28. maijā Viesītē notiek LPS 9. kongress. Tajā tiek uzsvērta reģionālās reformas nepieciešamība, kas vēl vairāk kļūst aktuāla, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā. Latvijā noris brīvprātīga pašvaldību apvienošanās plānošanas reģionos. LPS cer, ka tas varētu būt iedīglis pašvaldību reģionu izveidei nākotnē. Kongress aicina Saeimu atjaunot pašvaldībām pieeju kapitāla tirgum un ratificēt Eiropas Vietējo pašvaldību hartas 9. panta 8. paragrāfu.

• 8. decembrī LPS sarīko konferenci “Pašvaldību demokrātijas attīstība desmit gados un nākotnē”.

2000. gads

• 19. maijā LPS 10. kongress notiek Liepājā. Tiek pieņemta rezolūcija par izglītības reformu, kurā aicināts valdību ieviest obligāto piecu un sešus gadu veco bērnu apmācību, kā arī paredzēt tam finansējumu no valsts budžeta. Rezolūcijā par situāciju veselības aprūpē kongress aicina decentralizēt veselības aizsardzības finanšu vadību.

2001. gads

• 1. martā Saeima pieņem likumu par mājas Rīgā, Mazajā Pils ielā 1, nodošanu Latvijas Pašvaldību savienības īpašumā.

• 18. un 19. maijā Jūrmalā notiek LPS 11. kongress, kurā apspriež krīzi veselības aprūpē. Pašvaldībām reformas gaitā ir atņemti resursi un procesa ietekmēšanas iespējas, bet atstāta morālā un politiskā atbildība par veselības aprūpes pieejamību. Pašvaldības prasa sakārtot primārās veselības aprūpes finansēšanas sistēmu, nenovirzot uz pašvaldībām atbildību par savām neizdarībām.

2002. gads

• 24. maijā Līvānos notiek LPS 12. kongress.

Sakarā ar Saeimā pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par pašvaldību budžetiem”, kas paredz pašvaldību būtisku ierobežošanu finansiālajā darbībā, LPS un pašvaldības nosūta vēstuli Valsts prezidentei ar lūgumu likumu neizsludināt, bet atgriezt Saeimā. 17. oktobrī Saeima mīkstina likuma normas, un turpmāk ar Finanšu ministriju jāsaskaņo tikai ilgtermiņa darījumi un tie, kas pārsniedz 20% no gada budžeta.

2003. gads

• Martā LPS Dome apstiprina Latvijas pašvaldību delegācijas Eiropas Savienības Reģionu komitejā izveidošanas procedūru, kā arī apstiprina tās sastāvu. Līdz Latvijas iestājai ES delegācijas locekļiem ir novērotāju statuss.

• 16. maijā Jūrmalā notiek LPS 13. kongress, kas pieņem Latvijas pašvaldību attīstības vadlīnijas. Kongresa dokumentos tiek prasīta pašvaldību investīciju finansējuma apjoma palielināšana un pašvaldību aizņēmumu kopējais palielinājums.

2004. gads

• Aprit 15 demokrātijas gadi kopš pirmajām pašvaldību vēlēšanām 1989. gadā.

• Kopš Latvijas iestāšanās ES 2004. gadā Latvijas pārstāvjiem Reģionu komitejā ir pastāvīgo locekļu statuss.

• 21. maijā Jūrmalā notiek LPS 14. kongress, kurā pieņem rezolūciju par pašvaldību deputātu sociālajām garantijām un aicina Saeimu iestrādāt likumā “Par pilsētu domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu” pastāvīgu normu. Kongress arī pieņem konkrētus LR Satversmes pantus, kuros atrunāta pašvaldību vieta un tiesības, kā arī prasa 81. panta revīziju.

2005. gads

• 27. maijā Jūrmalā notiek LPS 15. kongress, kurā pirmo reizi tiek rosināts Saeimai un valdībai samazināt likumu un Ministru kabineta noteikumu skaitu un arī tajos regulējamo jautājumu loku – vienkāršot likumu piemērošanas procedūras, īpaši attiecībā uz ES fondu pieejamību pašvaldībām; vienkāršot publisko pārvaldi, neieviešot uz vienu darītāju desmit kontrolētājus; saprātīgi minimizēt pašvaldības saistošo noteikumu skaitu, izmantojot pēc iespējas vispārīgākus formulējumus un palielinot amatpersonu un koleģiālo lēmēju pilnvaras.

2006. gads

• 19. maijā Ērgļos LPS 16. kongresā atkārtoti aicina valdību samazināt birokrātiju. Kongress akcentē un vērš Saeimas un valdības uzmanību uz to, ka attīstības vadība valstī notiek pēc nozaru principa; reģionālajai attīstībai netiek veltīta pienācīga uzmanība; reģionu attīstību kavē tieši vēlētu reģionālo pašvaldību trūkums. Kongress atkārtoti atgādina Saeimai par vēlētu amatpersonu sociālo garantiju nepieciešamību.

2007. gads

• Valdība pilnā sparā gatavojas administratīvi teritoriālajai reformai. Tādēļ 18. maijā Jelgavā LPS 17. kongress aicina Saeimu un valdību:

nodrošināt pilnā apmērā novadu infrastruktūras un reformas izmaksas, kas noteiktas ar attiecīgo novadus veidojošo pašvaldību lēmumiem, paredzot atbalstu arī agrāk izveidotajiem novadiem;

atbalstīt Saeimā izskatāmos grozījumus likumā par pašvaldību deputāta statusu, kuros paredzētas papildu sociālās garantijas bijušajiem pašvaldību vadītājiem un viņu vietniekiem.

• 27. septembrī Saeima pieņem grozījumus likumā “Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu”, kas paredz pašvaldību vēlēto amatpersonu sociālo aizsardzību.

2008. gads

• Paredzama rajonu pašvaldību likvidācija, tādēļ 16. maijā Priekuļos LPS 18. kongress aicina Saeimu un valdību:

paredzēt likumā, ka rajona reorganizācijas plānu katra rajona padome pieņem un īsteno atbilstoši konkrētajiem apstākļiem;

paredzēt, ka rajonu pašvaldību manta un citi resursi tiek turpmāk izmantoti novadu un reģionu attīstībai;

tā kā ļoti aktuāls ir jautājums par ceļu uzturēšanu un attīstību, kongress izvirza prasības:

valsts budžeta finansējumu ceļu nozarei 2009. gadā palielināt līdz 90%, 2010. gadā – līdz 100%, 2011. gadā – līdz 110% no plānotā naftas produktu akcīzes nodokļa ieņēmumiem;

turpmāk valsts autoceļu programmas finansējumu sadalīt proporcionāli uzturēšanas izmaksām jeb proporcijā 60:40 starp pašvaldību un valsts ceļiem.

2009. gads

• Pasaulē sākas ekonomiskā krīze, kas skar arī Latviju. Krīzes iespaidā LPS 19. kongresā 19. martā Skrundā top divas rezolūcijas – “Par tiesiskumu krīzes apstākļos” un “Par pašvaldību lomu ekonomiskās krīzes apstākļos”. Kongress rosina pieļaut likumīgas atkāpes no vispārējās kārtības, kas darbojās tradicionālā finansējuma līmeņa apstākļos, decentralizējot atbildību, iespējami ar vismazākajiem līdzekļiem sasniegt vislielāko efektu. LPS kongress aicina Saeimu un valdību pieņemt LPS iesniegto likumprojektu “Par pašvaldības regulējošo tiesību normu statusu ekonomiskās krīzes apstākļos” vai citu likumu, kas:

krīzes periodā atzīst pašvaldības regulējošās tiesību normas par ieteicamām, nevis obligātām,

atļauj pašvaldībām ar budžeta grozījumiem vai citiem saistošajiem noteikumiem patstāvīgi noteikt, kādas atkāpes no likumu un Ministru kabineta noteikumu normām ir spēkā pašvaldības teritorijā.

• Uz ekonomiskās krīzes fona notikusi administratīvi teritoriālā reforma, kuras rezultātā Latvijā ir 109 novadi un deviņas republikas pilsētas.

• Pavasarī notiek pašvaldību vēlēšanas.

• 21. augustā Mārupē LPS 20. kongress notiek krīzes maksimuma apstākļos. Kongress aicina Saeimu un valdību veikt šādus pasākumus:

nodokļu sloga samazināšanu un citus pasākumus, kas veicinātu uzņēmēju piesaisti Latvijai un atjaunotu uzticību valstij;

reālu un paātrinātu ES fondu apgūšanu, nosakot to par prioritāti;

aizņēmumu līdzekļu novirzīšanu pašvaldībām vietējās infrastruktūras objektu būvniecībai, tādējādi sekmējot nodarbinātības un vietējā tirgus atdzīvināšanu visā Latvijas teritorijā.

Kongress arī uzskata, ka jāveic neatliekami pasākumi izglītībā:

kompensēt visām pašvaldībām atlaišanas pabalstus skolotājiem, kas tiek atlaisti pedagogu darba samaksas mērķdotāciju krasa samazinājuma dēļ, valstij nepildot savus pienākumus;

pilnībā finansēt no valsts budžeta piecgadīgo un sešgadīgo pirmsskolas apmācību, kā to paredz likums;

finansējumu mūzikas un mākslas skolām, sporta skolām un interešu izglītībai nesamazināt vairāk nekā proporcionāli valsts pārvaldes atalgojuma samazinājumam, lai, krīzei beidzoties, radošo industriju attīstība varētu kļūt par vienu no salīdzinošajām Latvijas priekšrocībām starptautiskajā preču un pakalpojumu tirgū.

Kongress uzskata, ka veselības aprūpe ir valsts prioritāte krīzes situācijā.

Kongress ievēl LPS vadību – par priekšsēdi Ventspils novada domes deputātu Andri Jaunsleini un par vietniekiem – Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāju Andri Rāviņu un Ogres novada domes priekšsēdētāju Edvīnu Bartkeviču.

2010. gads

• 21. maijā Pārgaujas novada Stalbē LPS 21. kongress aicina politiskās partijas pirms 10. Saeimas vēlēšanām iekļaut programmās un pēc vēlēšanām īstenot šādus solījumus:

iekļaut Satversmē pašvaldības, subsidiaritātes un proporcionalitātes principu;

veikt kompetenču un finanšu decentralizāciju;

atteikties no ierobežojumiem pašvaldību īpašuma izmantošanā;

atteikties no ierobežojumiem pašvaldības uzņēmējdarbībai;

atzīt, ka iedzīvotāju interesēs ir pašvaldības īpašuma vairošana un peļņas gūšana;

nodrošināt iespējas pašvaldībām piesaistīt augsti kvalificētus un talantīgus darbiniekus.

2011. gads

• 3. janvārī darbu uzsāk jaunizveidotā Mērsraga novada pašvaldība – Latvijā nu ir 119 pašvaldības.

• 20. maijā Koknesē LPS 22. kongress aicina Saeimu un Ministru kabinetu, sākot ar jauno ES programmēšanas ciklu, papildināt nozaru vadības principu, paredzot:

nodalīt vismaz trešo daļu Latvijai piekrītošās ES budžeta kvotas, nosakot katrai pašvaldībai savu ES projektu kvotu pēc principa “nauda seko iedzīvotājam”;

katrai pašvaldībai patstāvīgas tiesības izmantot savu ES budžeta kvotu tādu projektu īstenošanai, kas atbilst “ES 2020” mērķiem un tiek īstenoti virzienos, kuri apstiprināti likumā par ES fondu izmantošanu 2014.–2020. gada budžeta ciklā;

paredzēt attīstības virzienus, ņemot par pamatu 1. pielikumu, visām pašvaldību grupām nodrošinot, ka ikvienai pašvaldībai ir iespēja piedalīties ES fondu apguvē atbilstoši savām prioritātēm un savai attīstības programmai;

attiecināt jauno komplekso pieeju, kurā nozaru vadības princips tiek papildināts ar teritoriālās vadības principu, arī uz citām valsts atbildībā esošajām investīciju programmām.

Latvijas Pašvaldību savienības kongress aicina katru Latvijas pašvaldību pieņemt domes lēmumu par atbalstu jaunajai politikai.

• Ekonomiskā krīze turpinās, un valdība joprojām gatavo valsts budžetu nākamajam gadam Pasaules Valūtas fonda stingrā uzraudzībā. Gadskārtējās LPS un valdības sarunas noris saspringti.

• Novembrī tiek sasauktas divas ārkārtas un viena kārtējā Domes sēde ar Ministru prezidenta un finanšu ministra piedalīšanos jautājumā par Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības 2012. gada vienošanās un domstarpību protokolu. Tas 30. novembrī pēc rūpīgas saskaņošanas Domes sēdē tiek parakstīts 5. decembrī.

2012. gads

• 18. maijā Preiļos LPS 23. kongress noslēdz darbu ar sešām pieņemtajām rezolūcijām – “Par pašvaldību ieņēmumu bāzi”, “Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”””, “Par pašvaldību vietu NAP”, “Par pašvaldību atbalstu vietējai uzņēmējdarbībai”, “Par demogrāfiskās krīzes ietekmi uz pašvaldību” un “Par izglītību”.

• Pēc vairāku gadu pārtraukuma pašvaldību pārstāvji 28. jūlijā pulcējas Carnikavā uz Latvijas pašvaldību darbinieku sporta dienu.

• 2012. gads Latvijas pašvaldību vēsturē ierakstāms kā jaunas tradīcijas aizsākumgads, jo LPS sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā un Izglītības un zinātnes, Veselības, Labklājības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju pirmo reizi rīko konkursu “Eiropas Gada pašvaldība 2012”. 14. septembrī Ventspilī tiek godinātas uzvarētājpašvaldības – Ventspils pilsēta un Gulbenes novads.

• 27. novembrī nodibināta Latvijas Pašvaldību sociālo dienestu vadītāju apvienība. Par tās vadītāju ievēlēta Skrīveru novada sociālā dienesta vadītāja Ilze Rudzīte.

• 7. decembrī Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas biedri Jaunmoku pilī kopīgi atskatās uz savas apvienības 15 gadu darbību.

• 14. decembrī izveidota Sēlijas novadu apvienība, kuras sastāvā ir Aknīstes, Ilūkstes, Jaunjelgavas, Jēkabpils, Neretas, Salas un Viesītes novada pašvaldību pārstāvji. Par apvienības priekšsēdētāju ievēlēts Jaunjelgavas novada pašvaldības priekšsēdētājs Guntis Libeks.

2013. gads

• 10. janvārī Rīgā ar Latvijas Pašvaldību savienības atbalstu tiek organizēta pirmā pašvaldību uzņēmējdarbības konsultantu tikšanās, lai veidotu uzņēmējdarbības atbalsta tīklu.

• 2. maijā Rīgā, Melgalvju namā, notiek Valsts Heraldikas komisijas otrās grāmatas “Latvijas novadu heraldika” atvēršanas svētki.

• Arī šogad dots starts konkursam “Eiropas Gada pašvaldība 2013”.

• 1. jūnijā visā Latvijā notiek 2013. gada pašvaldību vēlēšanas.