Rīga 10°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 3m/s
Piektdiena, 2024. gada 03. maijs 05:54
Vārda dienas: Gints, Uvis
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) ir biedrība, kas pēc brīvprātības principiem apvieno Latvijas novadu un republikas pilsētu pašvaldības.
Latvijas Pašvaldību savienība dibināta 1991. gada 15. decembrī.
Organizācija reģistrēta Rīgā 1993. gada 17. novembrī Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā ar numuru LV40008020804.
Latvijas Pašvaldību savienības mājvieta ir Rīgā, Mazajā Pils ielā 1.
LPS priekšsēdis kopš 1993. gada ir Andris Jaunsleinis.
Saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 96. pantu Latvijas Pašvaldību savienība ir tiesīga pārstāvēt pašvaldības to sarunās ar Ministru kabinetu, jo
no valstī esošajām 110 novadu pašvaldībām LPS iestājušās 109;
no deviņām republikas pilsētu pašvaldībām LPS iestājušās astoņas.
Latvijas Pašvaldību savienība ir vienīgā šāda līmeņa pašvaldību organizācija Latvijā.
LPS galvenie mērķi:
pašvaldību politikas veidošana Latvijā;
pašvaldību kopīgo problēmu risināšana;
pašvaldību interešu aizstāvēšana.
LPS uzdevumi:
pārstāvēt LPS un tās dalībnieku intereses un aizstāvēt to tiesības valsts varas un pārvaldes institūcijās;
izstrādāt LPS viedokli Latvijas pašvaldību politikā atbilstoši pašvaldību, to apvienību un savienību priekšlikumiem;
sekmēt sadarbību starp Latvijas pašvaldībām un to apvienībām un savienībām;
nodrošināt pašvaldības ar tām nepieciešamo informāciju un pakalpojumiem;
organizēt deputātu un pašvaldību darbinieku apmācību;
veicināt pašvaldību darbinieku sociālo aizsardzību;
veicināt uzņēmumu veidošanu pašvaldību kopīgo interesējošo jautājumu risināšanai;
veicināt sadarbību ar pašvaldībām un to organizācijām ārzemēs;
pārstāvēt biedrības un tās biedru intereses Eiropas Savienības, Eiropas Padomes un citās starptautiskās pašvaldību intereses pārstāvošās institūcijās;
organizēt pašvaldību informācijas apstrādes sistēmas izveidošanu pēc vienotiem principiem.
LPS dalībnieki
Par LPS dalībnieku var būt novadu un republikas pilsētu pašvaldības.
Pašvaldība par LPS dalībnieku kļūst ar to brīdi, kad tās domes lēmums par iestāšanos ir reģistrēts LPS Valdē.
Šobrīd Latvijas Pašvaldību savienībā ir 117 biedri – 109 novadu pašvaldības un astoņas republikas pilsētu pašvaldības.
LPS politiskā struktūra
LPS kongress
LPS augstākais lēmējs ir kongress, kas notiek ne retāk kā vienu reizi gadā.
Kongress ir tiesīgs lemt, ja tajā pārstāvēta vairāk nekā puse LPS dalībnieku.
Kongresa lēmumus pieņem ar klātesošo delegātu balsu vairākumu.
Līdz šim notikuši jau 23 kongresi.
Kongress Laiks un vieta Moto
Dibināšanas kongress 1991. gada 14. un 15. decembrī Jūrmalā
1. kongress 1992. gada 30. maijā Rīgā
2. kongress 1993. gada 29. un 30. janvārī Jūrmalā
3. kongress 1994. gada 28. janvārī Jūrmalā
4. kongress 1994. gada 9. un 10. septembrī Jūrmalā
5. kongress 1995. gada 15. decembrī Jūrmalā Pašvaldību savienība – pašvaldību pārstāvis, aizstāvis, palīgs!
6. kongress 1997. gada 30. maijā Jūrmalā Nodokļu maksātāju naudu – iedzīvotāju labā!
7. kongress 1997. gada 12. decembrī Jūrmalā Patstāvība. Sadarbība. Attīstība
8. kongress 1998. gada 18. decembrī Jūrmalā Cienīsim dažādību, meklēsim vienotību, sekmēsim attīstību!
9. kongress 1999. gada 28. maijā Viesītē Laiks pildīt solījumus!
10. kongress 2000. gada 19. maijā Liepājā Pašvaldības un valdība – iedzīvotājiem!
11. kongress 2001. gada 18. un 19. maijā Jūrmalā Daudzveidība – pamats pozitīvām pārmaiņām
12. kongress 2002. gada 24. maijā Līvānos Pārmaiņās kļūsim stiprāki!
13. kongress 2003. gada 16. maijā Jūrmalā Stipras pašvaldības – stipra Eiropas Savienība!
14. kongress 2004. gada 21. maijā Jūrmalā Ar vārdiem Eiropā, ar darbiem…?
15. kongress 2005. gada 27. maijā Jūrmalā Gribam dzīvot savā zemē!
16. kongress 2006. gada 19. maijā Ērgļos Mēs varam, jo protam un spējam!
17. kongress 2007. gada 18. maijā Jelgavā Stabilitāti pārmaiņās!
18. kongress 2008. gada 16. maijā Priekuļos Kāda reforma, tāds rezultāts
19. kongress 2009. gada 19. martā Skrundā Krīzi pārvarēsim, ja strādāsim kopā!
20. kongress 2009. gada 21. augustā Mārupē Domāt un tad darīt!
21. kongress 2010. gada 21. maijā Pārgaujas novada Stalbē Vienoties un izdarīt!
22. kongress 2011. gada 20. maijā Koknesē Attīstību vadīt pašiem!
23. kongress 2012. gada 18. maijā Preiļos Uzņēmēji. Pašvaldības. Latvijas nākotne
Par LPS 24. kongresa norises laiku un vietu izvēlēts 2013. gada 9. augusts Aucē.
LPS Dome
Kongresu starplaikos LPS darbu vada Dome.
Domes sastāvā ir 117 pašvaldību pārstāvji (117 pašvaldību priekšsēdētāji).
Domes sēdes notiek ne retāk kā vienu reizi ceturksnī.
Dome ir tiesīga lemt, ja sēdē piedalās vairāk nekā puse no Domes locekļiem. Lēmumus pieņem ar klātesošo balsu vairākumu.
Pēdējā laikā svarīgākie LPS Domes sēdēs izskatītie jautājumi bija saistīti ar 2013. gada valsts budžetu, vidēja termiņa budžeta ietvaru 2013.–2015. gadam un pasažieru pārvadājumiem, kā arī Dome apspriedusi un izteikusi viedokli par Latvijas Pašvaldību savienības un Ministru kabineta 2013. gada vienošanās un domstarpību protokolu.
2012. gada 24. oktobra Domes sēdē tika pieņemts aicinājums Saeimas deputātiem atbalstīt LPS priekšlikumu likumprojektā par valsts budžetu 2013. gadam – paredzēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) daļu pašvaldību budžetos vismaz 85% apmērā vai kompensēt IIN samazinājumu pašvaldībām par 32 miljoniem latu, grozot nodokļa sadalījumu starp pašvaldībām un valsti, kā arī nodrošināt mērķdotācijas palielinājumu pirmsskolas pedagogu algām par 23 miljoniem un palielināt mērķdotāciju pašvaldību autoceļiem un ielām par astoņiem miljoniem latu. Dome arī aicināja Saeimu atbalstīt LPS priekšlikumus un noteikt grafiku, lai trīs gadu laikā vienlaikus ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazinājumu pašvaldību daļa šajā nodoklī sasniegtu 100%, kā arī noteikt grafiku, kā katru nākamo gadu valsts autoceļu fonda finansējums pieaugtu par 10% no plānotajiem ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem, kamēr tiek sasniegti 80%, pusi no šā pieauguma un no transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa pieauguma novirzot pašvaldību ielu un ceļu finansējuma pieaugumam.
LPS Valde
LPS Valde vada LPS darbu Domes starplaikos.
Valdē tiek ievēlēti ne vairāk kā 15 locekļi, parasti LPS priekšsēdis, divi viņa vietnieki, visi komiteju priekšsēdētāji un Domes locekļi, kas pārstāv visu veidu pašvaldības.
Valde pilnvaro atsevišķus Valdes locekļus, pastāvīgo komiteju vadītājus, kā arī atsevišķa likumprojekta vai normatīvā akta izstrādātājus pārstāvēt Pašvaldību savienību un paust viedokli konkrētajā jautājumā Saeimā, Ministru kabinetā un citās valsts pārvaldes institūcijās, kā arī starptautiskās organizācijās.
Šobrīd Valde darbojas šādā sastāvā:
Andris Jaunsleinis – Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis, Ventspils novada domes deputāts;
Andris Rāviņš – LPS priekšsēža vietnieks, Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs;
Edvīns Bartkevičs – LPS priekšsēža vietnieks, Novadu apvienības priekšsēdētājs, Ogres novada domes priekšsēdētājs;
Nellija Kleinberga – Novadu apvienības priekšsēdētāja vietniece, Skrundas novada domes priekšsēdētāja;
Aleksandrs Lielmežs – Novadu apvienības priekšsēdētāja vietnieks, Mālpils novada domes priekšsēdētājs;
Gatis Truksnis – Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs;
Inesis Boķis – Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs;
Janīna Jalinska – Daugavpils novada domes priekšsēdētāja;
Andrejs Ceļapīters – Madonas novada domes priekšsēdētājs;
Aivars Okmanis – LPS Tehnisko problēmu komitejas priekšsēdētājs, Rundāles novada domes priekšsēdētājs;
Ligita Gintere – LPS Izglītības un kultūras jautājumu komitejas priekšsēdētāja, Jaunpils novada domes priekšsēdētāja;
Gints Kaminskis – LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas priekšsēdētājs, Auces novada domes priekšsēdētājs;
Guntis Libeks – LPS Veselības un sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs, Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs.
Valde ne tikai regulāri – vismaz reizi mēnesī – pulcējas uz savām sēdēm, bet arī ierosina un sagatavo dokumentu projektus izskatīšanai Pašvaldību savienības Domē, tajā skaitā Ministru kabineta un LPS vienošanās un domstarpību protokola projektu.
Beidzamā laika svarīgākie Valdes lēmumi:
par slēgtu balsojumu saglabāšanu, ņemot vērā, ka objektīvāku iedzīvotāju interešu pārstāvniecību var dot slēgtais balsojums;
par komercdarbību pašvaldības stratēģiskajās interesēs, paredzot, ka stratēģiskie mērķi, kuru īstenošanai drīkst izveidot pašvaldības kapitālsabiedrības, jānosaka pašvaldības domei;
par nekustamā īpašuma nodokļa politiku, uzskatot, ka nepieciešams nodrošināt kadastrālās vērtības datu kvalitāti un kadastra datu kvalitāti;
par VARAM izstrādātajām reģionālās politikas pamatnostādnēm, ierosinot tās pārstrādāt un ietverot rīcības plānā “NAP 2020” paredzētās darbības, kā arī mainīt reģionālās attīstības finansēšanas principus, saskaņojot tos ar LPS kongresu pamatnostādnēm par investīciju finansēšanas principu maiņu un uzņēmējdarbības attīstību pašvaldībās, un vismaz uz diviem sasaukumiem pārtraukt administratīvi teritoriālās reformas vietējo pašvaldību posma turpināšanu;
par pirmsskolas izglītību, pirmsskolas izglītības iestādēm un privāto pirmsskolas izglītības iestāžu finansēšanu no pašvaldību budžeta, ja pašvaldības bērni saņem privātu pakalpojumu, u.c.
LPS Valde arī apspriedusi VARAM sagatavoto informatīvo ziņojumu “Administratīvi teritoriālās reformas izvērtējums” un pozicionējusi LPS viedokli konsultācijās par partnerības līgumu Eiropas Savienības fondu apguvē 2014.–2020. gadā.
Tāpat Valde izskatījusi un apspriedusi Valsts prezidenta doto uzdevumu likumdošanas uzlabošanā un normatīvisma mazināšanā un uzdevusi LPS padomniekiem izstrādāt priekšlikumus grozījumiem likumos “Par pašvaldībām”, “Par pašvaldību budžetu” un Valsts pārvaldes iekārtas likumā.
Valde sekojusi līdzi pieņemto lēmumu izpildei, jo nosūtītas vēstules vairākām ministrijām par LPS un MK 2012. gada domstarpību un vienošanās protokolā paredzēto uzdevumu izpildi un izskatītas ministriju atbildes. Valde regulāri uzklausa LPS komiteju priekšsēdētāju ziņojumus par aktualitātēm komitejās un par LPS un ministriju sarunu norisi.
LPS Revīzijas komisija
Revīzijas komisiju ievēl piecu cilvēku sastāvā, un tā strādā pēc kongresā apstiprinātā nolikuma.
Revīzijas komisija kontrolē LPS Domes, Valdes un administrācijas finansiālo darbību, LPS kongresa, Domes un Valdes lēmumu izpildi un LPS statūtu ievērošanu.
Revīzijas komisija sniedz atskaiti kongresam.
Patlaban revīzijas komisiju vada Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte.
LPS komitejas un apakškomitejas
LPS darbojas piecas komitejas:
Finanšu un ekonomikas jautājumu komiteja;
Tehnisko problēmu komiteja;
Reģionālās attīstības un sadarbības komiteja;
Veselības un sociālo jautājumu komiteja;
Izglītības un kultūras jautājumu komiteja.
LPS darbojas arī divas apakškomitejas:
Bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumu apakškomiteja;
Sporta jautājumu apakškomiteja.
Finanšu un ekonomikas jautājumu komiteja
Andris Jaunsleinis, LPS priekšsēdis un komitejas priekšsēdētājs,
Sanita Šķiltere un Lāsma Ūbele, LPS padomnieces finanšu un ekonomikas jautājumos
Finanšu un ekonomikas jautājumu komitejai piekritīgo jautājumu loks ir plašs un daudzveidīgs – tā nodarbojas ar nodokļu un nenodokļu politikas un ieņēmumu, valsts budžeta mērķdotāciju un dotāciju, pašvaldību aizņēmumu un galvojumu, grāmatvedības, pašvaldību finanšu izlīdzināšanas un sabiedriskā sektora atlīdzības politikas, Nekustamā īpašuma valsts kadastra un Zemesgrāmatas, nekustamo īpašumu kadastrālās vērtēšanas sistēmas, ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda un citiem jautājumiem, kas skar pašvaldību budžetu un finanšu jomu.
Komitejā skatāmie jautājumi galvenokārt ir Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas un Valsts zemes dienesta pārziņā.
Komitejas ikdienas darbs saistīts ar pašvaldību priekšlikumu īstenošanu normatīvo aktu pilnveidošanai un ministriju sagatavoto normatīvo aktu projektu (likumprojektu un Ministru kabineta noteikumu projektu) izvērtēšanu un pozīcijas aizstāvēšanu – pašvaldību informēšana, priekšlikumu un iebildumu apzināšana, atzinumu sagatavošana, piedalīšanās starpinstitūciju saskaņošanas sanāksmēs, Ministru kabineta komitejas un Ministru kabineta sēdēs, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdēs, līdzdarbošanās Saeimas un ministriju veidotajās darba grupās par pašvaldībām aktuāliem jautājumiem u.tml.
Beidzamais laiks tāpat kā agrākie gadi komitejai bijis intensīva darba un arī emociju piesātināts – cīņa par 2013. gada pašvaldību budžetu; kārtējo nekustamā īpašuma nodokļa likuma grozījumu plānu pieskatīšana un koriģēšana; gatavošanās eiro ieviešanai; panākts, ka likumā “Par nodokļiem un nodevām” pašvaldības nodevas apmērs nav tiešā veidā saistīts ar pašvaldības vai tās iestādes veiktās darbības izmaksu segšanu; panākts, ka valsts nodeva par informācijas saņemšanu no Iedzīvotāju reģistra ieskaitāma pašvaldības budžetā, ja informāciju sniedz pašvaldība vai tās izveidota iestāde; panākts, ka ne tikai nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas, bet arī citu pašvaldības funkciju veikšanai valsts rīcībā esošās digitālās kartes pašvaldības var saņemt bez maksas u.c.
Būtiskākie jautājumi, kam komitejas darbā tuvākā gada laikā tiks pievērsta lielākā uzmanība, ir stratēģiskie jautājumi, pie kuriem notiek darbs un par kuriem pieņemtie lēmumi ietekmēs katras pašvaldības resursu apjomu ilgtermiņā:
prognozējami, stabili, valsts ekonomiskajai situācijai un funkciju izpildes nodrošināšanai atbilstoši resursi pašvaldībām vidējā termiņā;
jaunas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas izstrāde;
ES fondu finansējums pašvaldībām nākamajā plānošanas periodā;
jau vasaras otrajā pusē uzmanības centrā būs 2014. gada pašvaldību budžeta jautājumi.
Finanšu komiteju vada LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis un viņa vietnieks – Mālpils novada domes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs. Tajā darbojas gandrīz 70 pašvaldību politiķu un darbinieku. Komitejas darbu organizē LPS padomnieces Sanita Šķiltere un Lāsma Ūbele.
Paldies visiem Finanšu un ekonomikas jautājumu komitejas locekļiem par līdzdalību komitejas darbā, sniegtajiem priekšlikumiem un palīdzību dažādu jautājumu risināšanā! Tuvākā gada laikā tiks pieņemti būtiski lēmumi, kas noteiks pašvaldībām pieejamo finanšu resursu apjomu ilgtermiņā. Kādi būs šie lēmumi, tas lielā mērā atkarīgs no mums pašiem – cik būsim vienoti un stingri savās prasībās.
Tehnisko problēmu komiteja
Aivars Okmanis, LPS Tehnisko problēmu komitejas priekšsēdētājs,
Aino Salmiņš, LPS padomnieks, un Andra Miklucāne, padomnieka palīdze
LPS Tehnisko problēmu komiteja pamatā risina jautājumus par autoceļu un ielu finansējumu, pasažieru pārvadājumu organizēšanu, enerģētiku, atkritumu apsaimniekošanu, būvniecību, dzīvokļu un komunālo jomu, publiskajiem iepirkumiem u.c.
Komiteja gatavo priekšlikumus LPS sarunām ar Ekonomikas, Aizsardzības, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības, Satiksmes un Iekšlietu ministriju, kā arī sagatavojusi priekšlikumus LPS pilnvaroto pārstāvju sarunām ar Ministru prezidentu par autoceļu uzturēšanu, publisko iepirkumu, priekšlikumiem siltumapgādes pakalpojumu problēmu risināšanai, sabiedriskā transporta pakalpojumiem, finansējumu autoceļu uzturēšanai un citiem jautājumiem. Komitejas viedokļi par mājokļu politikas un siltumapgādes problēmām, pašvaldību autoceļu un ielu finansējumu un sabiedriskā transporta organizēšanu prezentēti Saeimas atbildīgajās komisijās.
Kaut arī nav izdevies panākt autoceļu fonda atjaunošanu un finansējums autoceļiem ir katastrofāli zems, komiteja sadarbībā ar pašvaldībām pielikusi daudz pūļu, lai pašvaldības saņemtu papildu finansējumu: 2011. gadā – 3,4 miljonus latu, 2012. gadā – 4,26 miljonus latu un 2013. gada pavasarī – piecus miljonus latu.
Aktivitātē “Tranzīta maršrutu (ielu) sakārtošana pilsētu teritorijās” komiteja panāca, ka tika izsludināta papildu trešā kārta, kuras sākotnējais finansējums desmit miljonu latu apmērā tika palielināts vēl par 30 miljoniem, tādējādi dodot iespēju papildus realizēt 29 projektus. Šajā plānošanas periodā būs sakārtotas 40% pilsētu tranzītielu.
Lai saglabātu plānošanas reģionu kompetenci vietējo reģionālo maršrutu organizēšanā, komiteja 2013. gada 30. maijā Saeimā iesniedza alternatīvu likumprojektu “Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā”. Sadarbībā ar plānošanas reģioniem panākts, ka Saeima veica grozījumus Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā, kas deva juridisku pamatu valdībai lemt par zaudējumu segšanu plānošanas reģioniem 0,803 miljonu latu apmērā par 2012. gadu.
Komiteja vairākkārt savās sēdēs apspriedusi pašvaldību autoceļu un ielu finansējumu. Atbilstoši LPS iepriekšējo kongresu lēmumiem sarunās ar Satiksmes ministriju komiteja uzstādījusi nosacījumu atjaunot autoceļu fondu:
jau 2014. gadā autoceļiem jānovirza finansējums, kas atbilst 100% ieņēmumiem no transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa un 30% ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem, jo salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu reālais pieaugums valsts autoceļu programmai, nosakot finansējumu tikai 20% no akcīzes nodokļa, 2013. gadā būs vien 9,8 miljoni latu, savukārt pašvaldību autoceļiem un ielām – tikai trīs miljoni latu;
katru nākamo gadu Valsts autoceļu fonda finansējumam jāpieaug par 10% no plānotajiem ieņēmumiem no akcīzes nodokļa naftas produktiem, līdz tiek sasniegti 80%, pusi no šā pieauguma un transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa pieauguma novirzīt pašvaldību autoceļu un ielu uzturēšanai;
ņemot vērā, ka Nacionālajā attīstības plānā nav paredzēts finansējums pašvaldību autoceļiem un ielām un valsts vietējiem reģionālajiem ceļiem, jārisina jautājums par nacionālo finansējumu.
Komiteja regulāri izskatījusi jautājumu par siltumapgādes pakalpojumu parādsaistībām, kopš 2010. gada trīsreiz gadā veicot pašvaldību anketēšanu. Beidzamā gada laikā sagatavotas trīs atklātas vēstules valdībai un LPS priekšlikumi prezentēti Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības lietu komisijā un Dzīvokļu apakškomisijā. Panākts, ka aktivitātē “Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” piešķirts papildu virssaistību finansējums 15 miljonu latu apmērā, kopumā šai aktivitātei šajā plānošanas periodā piešķirti 62,2 miljoni latu. Īpašu pateicību pelnījis ilggadējais LPS padomnieks Paulis Barons par veikto darbu komitejas viedokļu formulēšanā un uzziņas materiālu sagatavošanā.
Tehnisko problēmu komitejas priekšsēdētājs ir Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis. Viņa vistuvākais palīgs Pašvaldību savienībā – LPS padomnieks Aino Salmiņš. Ļoti aktīvi komitejas darbā iesaistās būvniecības speciālisti, īpaši Dace Arāja no Liepājas pilsētas būvvaldes, Jānis Grundbergs no Liepājas novadu reģionālās būvvaldes, Andis Cinis un viņa kolēģi Rīgas būvvaldē un Ventspils domes Būvniecības kvalitātes kontroles daļas vadītāja Ingrīda Eklone – paldies viņiem!
Iepirkumi
Tehnisko problēmu komitejas pārziņā ir arī jautājumi, kas saistīti ar iepirkumiem – par šo jomu Pašvaldību savienībā atbild iepirkumu speciāliste Daina Dzilna.
Šābrīža aktualitāte ir grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas stājušies spēkā 2013. gada 1. augustā un paredz:
izmaiņas iepirkumu centralizācijas noteikumos;
nosacījumu izmaiņas “mazo” iepirkumu regulējumā, piemēram, sliekšņu paaugstināšana (8.1 pants) no 20 000 uz 30 000 latiem;
izmaiņas kandidātu un pretendentu izslēgšanas nosacījumos;
pāreju no pretendentiem pieprasāmo izziņu pienākuma uz pasūtītāju;
grozījumi, kas skar kandidātu un pretendentu kvalifikācijas prasības;
jaunieviestais pasūtītāja negatīvās pieredzes vērtēšanas noteikums, ka pasūtītājs ir tiesīgs izslēgt pretendentu no turpmākās dalības iepirkumā, ja pretendents nav pildījis ar šo pasūtītāju noslēgto iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos;
piedāvājuma nodrošinājuma griestu izmaiņas;
izmaiņas viena pretendenta atbilstības gadījumā;
likuma pārejas noteikumi, kas skar noteikumus un to ieviešanas termiņus; daļa grozījumu stāsies spēkā tikai 2014. gada 1. janvārī, piemēram, par centralizēto iepirkumu veikšanu.
Ministru kabineta 2013. gada 2. jūlijā izdotā instrukcija Nr. 7 “Ārvalstu finanšu instrumentu finansētu civiltiesisku līgumu izstrādes un slēgšanas instrukcija valsts tiešās pārvaldes iestādēs” paredz nosacījumus, kas jāievēro, izstrādājot piegādes, pakalpojumu un būvdarbu līgumus, kuru izpildi pilnībā vai daļēji finansē no Eiropas Savienības fondu vai citu ārvalstu finanšu instrumentu līdzekļiem.
Instrukcija attiecas uz tiešās pārvaldes iestādēm, tomēr ieteicams arī pašvaldībām ņemt vērā, ka Centrālā finanšu un līgumu aģentūra aicinājusi (http://cfla.gov.lv/lv/jaunumi/2013/ieteikumiesfinansejumasanemejiemizstradajotpiegadespakalpojumabuvdarbuligumus) visus ES fondu un citu ārvalstu finanšu instrumentu finansējuma saņēmējus “piemērot instrukcijā iekļautos nosacījumus, izstrādājot piegādes, pakalpojumu un būvdarbu līgumus, lai izvairītos no neatbilstošiem maksājumiem ārvalstu finanšu instrumentu projektu ietvaros un netiktu atteikts attiecīgā ārvalstu finanšu instrumenta līdzfinansējums”.
Instrukcijas izstrādes procesā Valsts kanceleja apkopojusi arī instrukcijas satura skaidrojumu juridiskos aprakstos “Civiltiesiska līguma satura veidošanas principi” un “Apakšuzņēmēju iesaiste līgumu izpildē”, kas pieejami Valsts kancelejas tīmekļa vietnē: http://www.mk.gov.lv/lv/esstrukturfondi/atbildigaiestade/ juridisksatbalsts/.
Savukārt Labklājības ministrija sagatavojusi metodiskos materiālus par rīcību līgumsodu piemērošanas gadījumā ES fondu finansētu projektu ieviešanā.
Materiāls būs noderīgs, ES fondu finansētu projektu ietvaros gatavojot būvdarbu, pakalpojumu un piegādes līgumus vai saņemot līgumsodu par būvdarbu, pakalpojumu vai piegādes līguma neizpildi vai izpildes nokavējumu.
Ar metodiskajiem materiāliem var iepazīties vietnē: http://cfla.gov.lv/lv/jaunumi/2013/parricibuligumsodupiemerosanasgadijumaesfondufinansetajosprojektos.
2013. gada 1. septembrī stājas spēkā:
jauni noteikumi iepirkuma procedūrai un tās piemērošanas kārtībai pasūtītāja finansētiem projektiem – tie attiecas uz piegādes, pakalpojumu un būvdarbu līgumiem, ko noslēdz finansējuma saņēmējs ar piegādātāju un kuru izpildi finansē pasūtītājs, dotāciju veidā piešķirot finansējumu (spēku zaudējuši 2008. gada 5. februāra MK noteikumi Nr. 65);
grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā par administratīvo atbildību par pārkāpumiem publisko iepirkumu un privātās partnerības jomā, kas cita starpā paredz arī papildu sodu – atņemt tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatus.
Uzņēmējdarbības atbalsta tīkls
LPS pēdējā gada veikumam pieder uzņēmējdarbības atbalsta tīkla izveide, ar ko nodarbojas LPS padomniece uzņēmējdarbības jautājumos Andra Feldmane.
Uzņēmējdarbības atbalsta tīkla mērķis ir rosināt un panākt uz uzņēmējdarbības attīstību virzītu domāšanu un rīcību. Šis tīkls ietver vairākus ekonomikas attīstībai svarīgus jautājumus – inovācija, uzņēmējdarbība un finanses, globalizācijas draudi un iespējas maziem un vidējiem uzņēmumiem, kooperatīvu attīstība, pārrobežu uzņēmējdarbība, ģimenes uzņēmējdarbība, sociālā uzņēmējdarbība, inovācija un reģionālā attīstība un, protams, pašvaldību loma uzņēmējdarbības attīstībā savā teritorijā.
Apzinoties, ka valsts ekonomikas pamats ir produktīva un ilgtspējīga uzņēmējdarbība un īpaši nozīmīga ir vidējo un lielo uzņēmumu ietekme, ņemot vērā to dominējošo vietu gan skaita, gan iekšzemes kopprodukta un citu ekonomikas rādītāju ziņā, būtiski izvērtēt valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību, kā arī privātu komercsabiedrību pasākumus, kas dod iespēju pārvarēt grūtības un attīstīt biznesu.
Lai risinātu sasāpējušus jautājumus un vienlaikus stiprinātu pašvaldību lomu uzņēmējdarbības veicināšanā, LPS uzņēmējdarbības atbalsta tīkla ietvaros notiek darba diskusijas. Tās vērstas uz uzņēmējdarbības vides uzlabošanu vietējā un reģionālā līmenī, un šajās diskusijās piedalās visu pašvaldību nominētie eksperti uzņēmējdarbības jomā. Diskusijas vienmēr redzamas arī tiešraidē LPS mājaslapā, sadaļā Semināri – Tiešraide.
Diskusijas var iedalīt vairākos virzienos par šādām tēmām:
zaļais iepirkums un Zemkopības ministrijas ieteikumi par vietējo pārtikas produktu izmantošanu;
likumdošanas un normatīvo aktu izmaiņas, lai ļautu pašvaldībai līdzdarboties uzņēmējdarbībā un atbalstīt ekonomisku attiecību veidošanos starp visu veidu ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem;
kooperatīvi gan pašvaldību, gan nacionālā līmenī;
zaļais publiskais iepirkums būvniecībā un vides prasību iekļaušana būvniecības publiskajos iepirkumos;
skaidrojums par finanšu korekciju būtību un piemērošanu ES struktūrfondu projektos un prakse finanšu korekcijas apjoma noteikšanā un proporcionālas finanšu korekcijas piemērošanā;
Baltijas biznesa arēna – forums uzņēmējiem un zinātniekiem;
eiro ieviešanas kalendārs un process (naudas priekšpiegāde, skaidras naudas darījumi, bankomātu darbība, filiāles u.c.).
Reģionālās attīstības un sadarbības komiteja
Gints Kaminskis, LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas priekšsēdētājs,
Jānis Piešiņš un Gunta Lukstiņa, LPS padomnieki
Komiteju vada Auces novada domes priekšsēdētājs Gints Kaminskis, viņa vietnieks (iepriekšējais komitejas priekšsēdētājs) ir Uldis Rozenbergs, bet komitejas darbu nodrošina LPS padomnieki Gunta Lukstiņa, Jānis Piešiņš un Sniedze Sproģe.
Komitejas darba kārtībā ir daudzi ar pašvaldību attīstību saistīti jautājumi. Minēsim dažus būtiskākos.
Pirms četriem gadiem tika veikta vietējo pašvaldību teritoriālā reforma un reģionālo pašvaldību – rajona padomju likvidācija. Laiks pirmajam vērtējumam – ko labu vai ļaunu devusi reforma. Komiteja, izskatot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto ziņojumu, konstatēja, ka pašreizējos sociāli ekonomiskajos apstākļos vislabākās sekmes ir vidēja lieluma novadiem, tomēr Ministru kabinets, izskatot ziņojumu un to pieņemot zināšanai bez piezīmēm, faktiski atbalstījis “lielo pašvaldību” ideju.
Otrs būtisks jautājums ir reģionālās politikas pamatnostādnes periodam, kas sakrīt ar Eiropas Savienības daudzgadu plānošanas periodu – 2014.–2020. gads. ES politika mainās – kopš deviņdesmito gadu beigām reģionālās politikas vadmotīvs bija palīdzība atpalikušiem reģioniem, tomēr tagad konstatēts, ka tādā veidā mērķis nav sasniegts. Īpaši spilgti tas redzams Latvijā – plaisa starp Rīgas reģionu un pārējiem nevis samazinās, bet pieaug. Attīstība koncentrējas tā saucamajos attīstības centros, un tagad jāpanāk, lai tie labvēlīgi iespaidotu arī apkārtni.
Kas Latvijā ir attīstības centri un kāda līmeņa centri tie ir? Pastāv dažādi līmeņi: pasaules, Eiropas, starpvalstu reģionāli (piemēram, Baltijas jūras valstu reģiona), nacionāla, reģionāla, vietēja. Šo jautājumu savulaik pēc Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pasūtījuma mēģināja risināt pētnieku grupa sociālantropologa Roberta Ķīļa vadībā, izstrādājot Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030. gadam (LIAS 2030). Šim dokumentam ir tālejošas sekas, taču politiķi tam nepievērsa pietiekamu vērību, un 9. Saeima 2010. gada 10. jūnija sēdē bez debatēm un pat bez ziņojuma noteica attīstības centrus – deviņi nacionālas nozīmes attīstības centri (par tiem automātiski kļuva visas republikas pilsētas) un vēl 21 reģionālas nozīmes attīstības centrs (bijušās rajonu centru pilsētas un Sigulda, Smiltene un Līvāni).
Daudz lielāka vērība tika pievērsta vidēja termiņa plānošanas dokumentam – Nacionālajam attīstības plānam 2014.–2020. gadam (NAP 2020). Šoreiz Saeimā bija gan 247 priekšlikumi, gan 19 deputāti debatēs. NAP 2020 mehāniski pārņēma centrus no LIAS 2030, tomēr arī šeit parādās jautājumi. Tā, piemēram, vai Jūrmalas pilsēta, kas, neapšaubāmi, ir ne vien nacionāla līmeņa, bet varbūt pat starptautiska mēroga centrs, ir arī ar savu “aizmuguri”, respektīvi – vai Jūrmala, kas atrodas cieši blakus spēcīgākam centram – Rīgai un no kaimiņu novadiem lielā mērā atdalīta ar Lielupi, var aktīvi iespaidot plašu apkārtni – līdz Liepājas, Ventspils vai Jelgavas iespaida zonām? Vai Jūrmalai nevajadzētu izdomāt īpašu rangu – piemēram, starptautisks kūrorts? Latvijas ar normatīviem pārsātinātajā valstī (apmēram 1500 likumu un 4000 Ministru kabineta noteikumu) nav legāla ceļa, kā attīstības centrs var ietekmēt apkārtējos apvidus. Neskaidri ir arī citi jautājumi. Ko nozīmē būt attīstības centram? Jārada darbavietas – skaidrs. Kādas? Atbalsts galvenokārt paredzēts lieliem ārvalstu investoriem. Cik tādu būs un vai tiem interesēs tieši lielie centri? Vairāki piemēri liecina par pretējo – celulozes rūpnīcu gribēja būvēt mežā, “Cocacola” ražotne bija Ādažos, būvmateriālu rūpnīcu vēlējās starp Ogri un Ikšķili. Bet kā ar atbalstu maziem uzņēmējiem?
Šādos apstākļos LPS izvirzīja divus radikālus priekšlikumus.
Reģionālā attīstība ir vertikāla politika jeb vienas ministrijas politika, kas, analizējot situāciju, izlabo nozaru politiku negatīvās blakusparādības. Piemērs – Satiksmes ministrijas darbībā svarīgs kritērijs ir satiksmes intensitāte – jo lielāka intensitāte, jo lielāks atbalsts. Uzskatāmi tas redzams ceļu klasifikācijā. Reģionālajā attīstībā jābūt citam kritērijam – laikam, ko jebkurš nodokļu maksātājs, pensionārs vai skolēns pavada ceļā, nepārsniedz pieļaujamo robežu. Šī robeža jānosaka reģionālajā politikā.
No visu investīciju summām nodalīt kādu daļu, piemēram, trešdaļu, un nodot pašvaldību rīcībā, atstājot valsts pārvaldei kontroles tiesības. Pašreiz ministrijas raibā secībā piedāvā vienus vai otrus pasākumus – piemēram, parādās nauda ielu un ceļu uzlabošanai – protams, jāņem, tad parādās ūdenssaimniecības projekti – arī derīgi, tātad jāņem, bet pēc tam nereti svaigi asfaltēta iela atkal jāuzar, lai ieliktu ūdensvadu. Taču pats kaitīgākais ir tas, ka īstenībā novadam vai pilsētai visakūtāk vajadzēja piebūvi bērnudārzam, bet tam nauda varbūt būs pēc gadiem.
Lai gan abi šie LPS priekšlikumi nav guvuši tiešu valdības atbalstu, tie likuši valdībām un ministrijām daļēji grozīt savu pieeju, un, neapšaubāmi, daudzu normatīvo dokumentu galaredakcijas būs pašvaldībām draudzīgākas nekā pirmatnējās redakcijas.
VARAM palicis neizpildīts Saeimas uzdevums (vairākreiz atliktais termiņš – 2013. gada beigas) iesniegt likumprojektu par apriņķu izveidošanu. Tā kā neviena ministrija negrib kādu savu funkciju (un naudu!) atdot pašvaldībām, tādēļ, lai ministrs nestrīdētos ar kolēģiem, mēģināts šo uzdevumu atcelt. Tā kā argumentu nav, tas jādara aplinkus – grozot likumu, “neviļus” svītrot šo uzdevumu. Komitejas un LPS protests vismaz uz laiku šo iniciatīvu noslāpējis.
Publiskajā presē jau izreklamēts nākamais “uzlabojums” par administratīvi teritoriālās reformas turpinājumu – pievienojot attīstības centru pašvaldībām “attīstāmos novadus”, tā reanimējot savulaik likvidētos rajonus, bet jau kā vietējā līmeņa pašvaldības. Jaunās vienības nosaukums iecerēts īsti birokrātisks – republikas pilsēta ar novadu. Saņēmuši pirmo kritiku, anonīmie autori pieklusuši, bet vai ilgi?
Bez iepriekšminētajiem “globālajiem” jautājumiem komiteja izskata daudzas aktualitātes visdažādākajās jomās – par attīstības indeksu (izveidota darba grupa, darbs tuvojas noslēgumam), statistiku (arī LPS darba grupa), zemes un citiem jautājumiem. Tā, piemēram, lai gan zemes pārvaldības likumprojekts vēl nav īsti noslīpēts, jau sākusies strauja valsts pārvaldi apgrūtinošo publisko ūdeņu un jūras piekrastes masveida nodošana pašvaldībām valdījumā. Pēc LPS ierosinājuma valdība grasās izpētīt variantus, kā likvidēt zemes reformas gaitā pieļautās kļūdas, īpaši neskaidrības ar servitūta ceļiem. Komitejā vērtēti priekšlikumi par amatu apvienošanu pašvaldībās, deputātu skaita samazināšanu, pašvaldību referendumiem, atklātajiem balsojumiem. Daudz spriests par mežiem, lauku zemju tirgu, meliorāciju, pilsētu attīstības jautājumiem, dabas un vides aizsardzības problēmām un pārrobežu sadarbību.
Komiteja organizē gadskārtējās sarunas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Zemkopības ministriju. Vairākas reizes rīkotas izbraukumu sēdes – paldies pašvaldībām, kas uzņēmušas komitejas pārstāvjus! Bet vislielākā pateicība tiem pašvaldību politiķiem un darbiniekiem, kuri gadu gaitā aktīvi darbojušies komitejā!
Vai izrauties spēj tikai “lielais no attīstības centra”?
Atbildība par zemes jautājumiem, kas ir LPS un Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas rūpju lokā, uzticēta LPS padomniecei lauku attīstības jautājumos Sniedzei Sproģei.
Klausoties par “ekonomikas izrāvienu” un “ekonomikas atveseļošanos”, gribot negribot jāuzdod jautājums: vai lauku teritorijai tas nozīmē to pašu ko vidēji valstī? Kādi ir šie “veselības rādītāji”, ja mūsu paliek aizvien mazāk, un vai ar mūsu veselību viss ir kārtībā, ja vairs nevaram paši sevi pabarot?
Dr.oec., profesors Ivars Brīvers teicis: “Visi dzīvībai svarīgie produkti iespēju robežās ir jāražo pašu valstī. Tikai tāda valsts spēs būt patiesi neatkarīga. Jebkura valsts, kuras ekonomika atkarīga no citām valstīm, ir ne vien pakļauta krīzēm, bet arī var kļūt par dažādu veidu izspiešanas upuri. Patiesi neatkarīgas valstis var veidot veselīgas tirdzniecības attiecības ar citām valstīm, apmainot ražošanas pārpalikumus un specifiskus produktus, taču saglabājot ekonomisko neatkarību un nenonākot parādu jūgā.”
Un kā ar izaugsmi un labajiem rādītājiem? “Izaugsme ir tad, ja kādas lietas ir vairāk, attīstība ir tad, ja pie tā paša daudzuma mums šī lieta ir labākā kvalitātē,” atzīst ekonomists Hermans Deilī. Tātad izaugsme nozīmē “kļūt lielākam”, attīstība – “kļūt labākam”! Mēs taču no pieredzes zinām, ka ne vienmēr tas, kas lielāks, ir arī labāks. Līdz ar to izaugsmi izvirzīt par mērķi nav īsti pareizi, jo katrai izaugsmei pienāk gals, tā nevar būt ilgtspējīga pat tīri fiziskā izpratnē.
Vai mūs apmierina procesi apdzīvotības attīstībā?
Iedzīvotāju skaita pārmaiņas 2006.–2010. gadā liecina, ka pilsētu iedzīvotāju īpatsvars samazinājies tur, kur lielo pilsētu īpatsvars reģiona iedzīvotāju kopskaitā ir lielāks, un otrādi – pilsētu iedzīvotāju īpatsvars ir stabils vai palielinājies reģionos, kur mazāks republikas pilsētu iedzīvotāju īpatsvars. Jāatzīmē, ka 20 no 119 teritorijām ir ar skaita palielinājumu.
Vai mazāk apdzīvotāki paliek tikai lauki?
Jā un nē. Iedzīvotāju skaits samazinās gan laukos, gan pilsētās – diemžēl!
Vai lauku apdzīvotība vispār ir vērtība?
Izsakot Latvijas teritoriālo platību procentos, vismazāko daļu – tikai 1% aizņem republikas pilsētas, 10% aizņem Pierīgas reģiona novadi, 33% – reģionālas nozīmes centri (RAC), bet vislielākā daļa ir lauku novadi – 56%. Taču laukos dzīvo tikai piektā daļa no visiem iedzīvotājiem. Ja tam pieskaitām vēl 10% Pierīgas novadu un 33% novadu ar reģionālās nozīmes centriem, statistika, vienalga, ir bēdīga – puse iedzīvotāju dzīvo lielpilsētās, kas aizņem tikai nieka vienu procentu teritorijas.
Mūsu nacionālā bagātība ir zeme, meži un ūdeņi. Kā izturamies pret saviem resursiem? Kas saņem “augļus” par šīm bagātībām? Kāpēc lauki ir nabadzīgi, ja gandrīz visi vērtīgie resursi ir lauku teritorijā?
Vai mūs apmierina Latvijas produktīvās zemes izmantošana?
Valsts zemes dienesta dati uz 2013. gada 1. janvāri liecina, ka lauksaimniecībā izmantojamā zeme Latvijā ir 2,39 miljoni hektāru, taču Lauku atbalsta dienestā (LAD) vienotajiem platībmaksājumam 2012. gadā pieteikti tikai 1,63 milj. ha. LAD apsekojumi liecina, ka aptuveni 310 tūkstoši hektāru jeb 13% no apsekotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes nav apstrādāti.
Kas iegādājas lauksaimniecības zemi un par kādu cenu?
Zemes cena ar katru aug, jo īpaši strauji Zemgalē. Lētākā zeme ir Latgalē. Visvairāk zemi iegādājas Latvijā reģistrētas uzņēmējsabiedrības, tad seko pilsoņi, ārvalstu juridiskās personas un tikai tad zemnieku saimniecības (izņēmums ir Zemgale, kur daudz zemes iegādājas tieši zemnieki).
Kāda varētu būt reālā lauku apdzīvotības struktūra, nemainot procesu norisi?
Vēl dažas citas lauku sapratnes:
“iekšējās nomales” – teritorijas ārpus asfaltēto ceļu tīkla zonas (vairāk par 5 km);
teritorijas bez pilsētām (bez republikas pilsētām, pilsētnovadiem);
teritorijas ārpus nacionālās nozīmes attīstības centriem un to ietekmes areāliem.
Vai ekonomiski aktīvi cilvēki dzīvo tikai nacionālās un reģionālās nozīmes centros?
2010. gadā lauku novados ekonomiski aktīvo vienību skaits uz 1000 iedzīvotājiem bija ļoti dažāds – no 27 Mērsragā un 30 Strenču novadā līdz pat 111 Rucavas novadā un 132 vienībām Vārkavas novadā.
Vai inovācijas rodas tikai speciāli ierīkotajos inkubatoros un tehnoloģiskajos parkos?
Pasaulē labāko produktu iespējams radīt arī mazā pašvaldībā – tā, piemēram, Mētrienā izgudrots zarnu trakta darbības uzlabošanas preparāts “Synbutyr”.
Tā varētu uzdot jautājumus bezgalīgi un atrast atbildes, kas diemžēl neatbilst propagandētajai un atbalstītajai politikai. Uzsvērsim, ka valstī ir viena likumdošana un viena sistēma, taču katrai vietai ejams savs, individuālais ceļš. Jo pasaule atvērtāka, jo svarīgākas ir reģionālās izcelsmes īpatnības.
Vai vēlamies ko mainīt procesos?
No pierastā atbalsta nozarēm būtu daļa jānodala teritorijas attīstībai. Grūtākais laikam ir saprast, kā atdot līdzekļus un nodot atbildību par attīstību pašu pašvaldību rokās! Kas tad laukos ir attīstības virzītājs – vai tikai pašvaldība, vietējā rīcības grupa, uzņēmēju klubiņš vai nevalstiskā organizācija? Nē, jebkurš, kurš “deg” par savu teritoriju! Protams, nepieciešams arī profesionāls padoms, taču tas tālu nav jāmeklē – savā pašvaldībā, pie lauku konsultanta, vietējā rīcības grupā, profesionālajā asociācijā u.c. Palīgs ātrākai attīstībai noteikti ir sadarbošanās, kopdarbība, klasteru veidošana. Būtiski ir saglabāt līdzsvaru starp atbildību un nepieciešamo birokrātiju, starp atbalstu un patstāvību un neatkarību, salāgot visu grupu intereses un rast ministriju ierēdņu atbalstu un sapratni. Lai stiprina labie piemēri no Rūjienas līdz Alsungai, no Svētes līdz Mērsragam, no Beverīnas līdz Nīcai, no Apes līdz Ilūkstei, no Vārkavas līdz Siguldai... Krustu šķērsu pa Latviju braukājot, ik uz soļa var sastapt enerģiskus cilvēkus!
Kādas ir iespējas?
Ar jaunu sparu visiem kopā jāpanāk likuma “Par pašvaldībām” 15. panta pirmās daļas 10. punkta īstenošana, kas nosaka, ka viena no pašvaldības autonomajām funkcijām ir sekmēt saimniecisko darbību attiecīgajā administratīvajā teritorijā. Nepieciešamie soļi jau noteikti LPS dokumentos: atbalsta programmu pieejamība jaunu darbavietu radīšanai un investīciju veikšanai partnerībā ar pašvaldībām un uzņēmējiem; izmaiņas normatīvajos aktos, ļaujot pašvaldībām līdzdarboties uzņēmējdarbībā un, ja nepieciešams, veidot pašām sociālos uzņēmumus, lai darbspējīgie cilvēki varētu palikt teritorijā un nopelnīt sev iztikšanu; tiesības pašvaldībām pašām noteikt finanšu stimulus savā teritorijā; reāls atbalsts jauniešiem un jaunām ģimenēm; valsts un pašvaldību veidots finanšu fonds, piemēram, krājaizdevu sabiedrību lomas paaugstināšana. Lēmumu, kur izlietot naudu, jāļauj pašvaldībai pieņemt pašai, taču valsts drīkstētu pārbaudīt atbilstību integrētajai attīstības programmai. Jānodrošina dažādības iespējas, lai katrs novads varētu izvēlēties savu īpašo virzienu.
“Lielajiem” palīdzēts modernizēties un policentriem ļauts attīstīt infrastruktūru, bet ar to nepietiek, jo arī citās pašvaldībās ir cilvēki, kas prot un grib strādāt un kuriem kauns izdzīvot no sociālajiem pabalstiem. Un pašvaldības ir gatavas nodarboties pašas vai kopā ar vietējiem uzņēmējiem veidot sociālos uzņēmumus, ir gatavas kooperēties ar uzņēmējiem, būt virzītājspēks teritorijas attīstīšanai, nodarbinātības veicināšanai un teritorijas resursu maksimālas pievienotās vērtības radīšanai, tikai – ļaujiet to darīt! Ļaujiet realizēt teritorijā noteiktās prioritātes un atbalstiet! Tas vairs neskan kā lūgums no pašvaldību puses, bet jau ir izmisuma kliedziens! Jo gribas, lai ekonomikas izrāvienā ne tikai daži “izraujas”, lai Latvija attīstās kopā un cilvēki gribētu šeit dzīvot.
Ikgadējās sarunās ar Zemkopības ministriju esam vienojušies, ka Lauku attīstības plānā iedibinātā kārtība par nelielu kvotu katram pagastam un mazpilsētai (pamatpakalpojumu pasākums) ir attaisnojusies un jāturpina arī nākamajā plānošanas periodā. Panākta vienošanās, ka pašvaldībām tiks iedalīta kvota no lauku attīstībai paredzētajiem līdzekļiem, lai vienotos ar uzņēmējiem par steidzamāk atjaunojamiem ceļu posmiem lauku uzņēmēju konkurētspējas nodrošināšanai.
Jāturpina sarunas par LEADER pieejas nodrošināšanu visā lauku teritorijā ne tikai no Lauku attīstības plāna līdzekļiem, bet arī piesaistot līdzekļus no ESF un citiem fondiem, neveidojot jaunas administratīvās institūcijas, jo vietējās rīcības grupas pa šiem gadiem uzkrājušas pietiekamu pieredzi, lai paplašinātu savu darbību. Nākamajā plānošanas periodā kā zivsaimniecībai nozīmīga teritorija noteikta jūras piekraste, un arī šeit tiks īstenoti projekti ar LEADER pieeju, bet iekšējo ūdeņu attīstības jautājumi vēl jārisina.
Meža nozarē turpinās Ministru kabineta noteikumu izstrāde. Saeimā ilgstoši “iestrēguši” Medību likuma un Zvejniecības likuma grozījumi. Pašvaldībām svarīgi ir likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” grozījumi, kas ļautu ierakstīt zemesgrāmatā visu tām piekritīgo zemi, par ko pašvaldības lēmums pieņemts līdz 2009. gada 30. decembrim, bet diemžēl Saeimas deputāti tos līdz vasaras brīvdienām trešajā lasījumā neizskatīja.
Dzīvnieku aizsardzības jomā turpinām uzturēt prasību par visu suņu reģistrāciju vienotajā datu sistēmā, lai varētu nodrošināt saistošo noteikumu izpildi par kārtību un nodevu iekasēšanu attiecīgajā teritorijā un nepieciešamības gadījumā viegli atpazīt suņa īpašnieku. Nepiedodami ilgi valsts kavējas ar šo pasākumu, bet pa to laiku parādījušies “gudrinieki”, kas sāk pieprasīt pašvaldībām savākt un kopt novārgušus savvaļas dzīvniekus un putnus.
Meliorācijas jomā jautājumi pavirzījušies uz priekšu un sagatavotas likuma izmaiņas, kas ļaus pašvaldībām organizēt koplietošanas sistēmu sakārtošanu, piesaistot ES un valsts atbalsta līdzekļus, tā mazinot plūdu draudus.
Tīra vide atkarīga no mums pašiem
Latvijā par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas organizēšanu savā administratīvajā teritorijā ir atbildīgas pašvaldības. Un lielā mērā no tā, kā organizējam šīs funkcijas izpildi, ir atkarīgs, vai dzīvojam tīrākā vai piedrazotākā vidē.
Atkritumus sīkāk iedala divās kategorijās: bīstamie atkritumi un sadzīves atkritumi. Novērtēts, ka valstī ik gadu rodas 600 000 – 700 000 tonnu sadzīves atkritumu un aptuveni puse no šā daudzuma ir bioloģiski noārdāmi atkritumi. Latvijā no kopējā sadzīves atkritumu daudzuma apmēram 30% ir organiskie atkritumi. Par bīstamo sadzīves atkritumu (tie veido 1–2% no kopējā atkritumu daudzuma) apsaimniekošanas organizēšanu un koordinēšanu atbildīga ir valsts.
Kopš 1998. gada, kad Latvijā tika veidoti poligoni ar mērķi sniegt kvalitatīvus atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus fiziskām un juridiskām personām katrā atkritumu apsaimniekošanas reģionā (AAR), Ministru kabinets noteicis, ka visa teritorija sadalīta desmit reģionos. Uzņēmumu (poligonu) īpašnieki ir pašvaldības: Ziemeļvidzemes AAR visas 28 pašvaldības, pārējos deviņos reģionos – vairāk vai mazāk, tomēr ne visas. Šajos gados paši uzņēmumi, pašvaldības un valsts kopā ar ES fondu atbalstu investējuši gana lielas summas, nodrošinot sadzīves un dalīto atkritumu vākšanu un sakārtotu infrastruktūru, lai iedzīvotāji varētu dzīvot tīrā un sakoptā vidē.
Saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 15. panta pirmās daļas 1. punktu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas organizēšana ir viena no pašvaldības autonomajām funkcijām. Atbilstoši likuma 7. panta otrajai daļai autonomo funkciju izpildi organizē un par to atbild pašvaldības. Atbildība par atkritumu apsaimniekošanas funkciju ir pašvaldībai neatkarīgi no tā, vai šī funkcija tiek īstenota ar pašvaldības kapitālsabiedrības, publiskās un privātās kapitālsabiedrības vai privātas kapitālsabiedrības starpniecību. Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma 8. panta pirmās daļas 3. punktā noteikto domei jāizdod saistošie noteikumi par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu savā administratīvajā teritorijā.
Kā līdz šim organizēta atkritumu apsaimniekošana? To veic 54 pašvaldību (attēlā – ar sarkanu) un 22 privātie (ar dzeltenu) atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi, bet apmēram 40 teritorijās (ar zaļu) viss vēl ir procesā.
Pieņemot, ka gadā viens iedzīvotājs saražo vidēji 1,85 m³ sadzīves atkritumu, Ārvalstu investoru padome Latvijā aprēķinājusi, ka viens iedzīvotājs gadā vidēji samaksā 9,29 latus, ja bijis konkurss, 16,30 latu, ja nav rīkots konkurss, un 16,26 latus, ja atkritumus apsaimnieko pašvaldības uzņēmums.
Pateicoties lielākajai daļai pašvaldību, kas atbildējušas uz anketas jautājumiem, var redzēt kopainu un secināt, ka iedzīvotāji gadā reāli samaksā: 7,56–17,76 latus (12,66 vidēji), ja atkritumus apsaimnieko komersants, kas izraudzīts konkursa kārtībā, 7,97–9,32 latus (vidēji 8,45) tur, kur nav bijis konkurss, un 7,20–15,84 latus (vidēji 11,52), ja atkritumus apsaimnieko pašvaldības komersants.
Šobrīd skrējiens pēc zemākās cenas novedis pie tā, ka galvenais ir dabūt līgumu, un tikai pēc tam sākam domāt, kā to izpildīt. Nereti cenas ir tādas, kas pat nesedz atkritumu apglabāšanas izmaksas. Anketās apkopotais liecina, ka tiek piedāvāti ļoti atšķirīgi pakalpojumi, kas ietverti maksā. Tāpat parādās tendence – ja zemāka iepirkuma maksa par kubikmetru atkritumu, tad daudzviet daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji gadā maksā vairāk.
Latvijā nav noteikta vienota metodika maksai par atkritumu apsaimniekošanu (LVL/m³), kā arī par to izvešanu daudzdzīvokļu mājā. Šī maksa vienam daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas iedzīvotājam pašvaldībā jānosaka tā, lai ievērotu principu, ka atkritumu ražotājs pats samaksā par atkritumu savākšanu un izvešanu. Tas var būt konstants maksājums mēnesī, kas aprēķināts, ņemot vērā vidējo gada laikā viena daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas iedzīvotāja saražoto atkritumu daudzumu konkrētajā pašvaldībā, vai atkarīgs no izvestā atkritumu apjoma un namā dzīvojošo/deklarēto personu skaita, un tas nozīmē, ka maksa par atkritumu apsaimniekošanu var būt mainīga, jo mainīgs arī sadzīves atkritumu apjoms. Katrā pašvaldībā jāizsver, kā objektīvāk noteikt šo apjomu un kā labāk to visu administrēt. Jāapzinās, ka vietējiem iedzīvotājiem jāsamaksā arī par teritorijas viesu atstātajiem atkritumiem.
Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji Eiropas struktūrās regulāri seko līdzi citās valstīs notiekošajam. Pozitīvie piemēri Eiropā liecina, ka daudzās pašvaldībās darbojas divi modeļi – publiskā un privātā partnerība vai inhouse – pašvaldību dibināti uzņēmumi, kas nodarbojas ar visu komunālo saimniecību, sākot ar atkritumu izvešanu un beidzot ar ielu asfaltēšanu. Veiksmīgi darboties var abi modeļi, tad kāpēc Latvijai obligāti jāizvēlas tikai iepirkumu modelis? Tā, piemēram, Holandē, kas ir līdere dalītās atkritumu vākšanas nodrošināšanā, pusi teritorijas apsaimnieko pašvaldības, bet otru pusi – privātie uzņēmēji. Mērķi var sasniegt ar abiem modeļiem, bet, ja visu atdod tirgum un pretī nav spēcīgu pašvaldību uzņēmumu, tad pieaug cenas, jo privāto uzņēmēju galvenais mērķis ir nopelnīt.
Iepirkums nav burvju nūjiņa, kas spēj atrisināt visas atkritumu apsaimniekošanas problēmas. Ne velti ES paplašina inhouse iespējas, un pašvaldības var izvēlēties savus uzņēmumus bez konkursa. Cerams, ka arī Latvija ievēros šo pozīciju un iepirkumu nebūs tur, kur pašvaldībām ir savi atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi. Šobrīd pašvaldība funkciju nodrošināšanai drīkst veidot pati savu uzņēmumu. Tāpēc nav loģiski, ka pašvaldība veido uzņēmumu savu autonomo funkciju veikšanai un tad sūta to uz konkursu! Cita kārtība, ja šiem uzņēmumiem ļauts piedalīties pārējo pašvaldību konkursos. Kopš 2013. gada 1. janvāra spēkā ir regulējums, ka jāsāk izvērtēt visi inhouse uzņēmumi, un, ja to apgrozījums ar dibinātāju vai vairākiem dibinātājiem ir mazāks nekā 80%, tad šādi līgumi vairs nevar pastāvēt.
Iedzīvotāji bieži vien pat neiedomājas, kā viņu rīcība ietekmē cenu par atkritumu izvešanu un vai viņu šķirotais materiāls tiek vai netiek samests vienā kopīgā katlā. Svarīga ir politiskā griba sakārtot šo stratēģiski svarīgo nozari un būtiski arī saglabāt kompetences līmeni, mainoties gan politiķiem, gan pašvaldību darbiniekiem.
Turpmāk būtu jāatbalsta ne tikai privātās pašmāju un ārvalstu komercsabiedrības, bet arī jāatzīst pašvaldību komersanti! Pastāv taču arī sociālā uzņēmējdarbība, kas var darboties tajā pašā lauciņā, kur privātie komersanti. Viņu mērķis – nopelnīt, bet sociālajiem uzņēmumiem galvenais ir nodrošināt kvalitatīvu un izdevīgu pakalpojumu savas teritorijas iedzīvotājiem, un peļņu tie iegulda attīstībā, nevis sadala šauram personu lokam. Ja sabiedrība ir gatava maksāt vairāk, tad tā prasa pretī kvalitatīvāku pakalpojumu. Mēs neesam izvērtējuši, vai nosacījums pēc zemākās cenas neiznīcina mūsu pašu uzņēmumus un vai iedzīvotāji tomēr nesamaksā vairāk par šo “lēto pakalpojumu”.
Vēlreiz atgādinām, ka tīras vides nodrošināšana ir pašvaldību autonomā funkcija, labi sašķiroti atkritumi ir resursi un pašvaldībai pašai ir tiesības izvēlēties veidu, kā šo funkciju labāk veikt un ko darīt ar saviem resursiem, lai celtu teritorijas iedzīvotāju labklājības līmeni.
Veselības un sociālo jautājumu komiteja
Guntis Libeks, LPS Veselības un sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs, un Silvija Šimfa, LPS padomniece
Ilggadējs komitejas priekšsēdētājs ir Jaunjelgavas pašvaldības vadītājs Guntis Libeks. Vairākus sasaukumus viņa “labā roka” ir tagadējais Talsu novada domes priekšsēdētājs Aivars Lācarus, bet kopš 2013. gada sākuma komitejas priekšsēdētājam ir arī otra vietniece – Ogres novada domes priekšsēdētāja vietniece Vita Pūķe.
Komiteja savās sēdēs, pieaicinot labklājības un veselības ministres, valsts sekretārus, departamentu direktorus un citu valsts institūciju atbildīgos speciālistus, izskata ministriju izstrādājamo un realizējamo politiku dokumentus, likumprojektus, Ministru kabineta noteikumus un pašvaldībām aktuālus jautājumus. Pašvaldību informēšanai un iesaistīšanai kopīgo problēmu risināšanā ļoti palīdz LPS izveidotā iespēja sekot līdzi un piedalīties komitejas sēdēs attālināti – ar IT tehnoloģiju palīdzību. Tas tiek plaši izmantots.
Lai gan valdība pēdējā laikā lepojas ar makroekonomisko rādītāju uzlabošanos, absolūti lielākā daļa iedzīvotāju un pašvaldību to neizjūt. Un, tā kā valdība pieņēma lēmumu un vairs nepiešķir pašvaldībām līdzfinansējumu no valsts budžeta ne dzīvokļa pabalsta, ne GMI pabalsta izmaksai, daļai pašvaldību ar mazāku ieņēmumu apjomu un lielāku bezdarbu tas rada spriedzi.
Komitejas sēdēs beidzamajā laikā izskatītie svarīgākie jautājumi:
Labklājības ministrijas (LM) izstrādātās koncepcijas projekts par sociālās palīdzības pabalstu sistēmas reformu;
Labklājības ministrijas deinstitucionalizācijas politika un plāni;
Nacionālajā attīstības plānā 2014.–2020. gadam ietvertie uzdevumi labklājības nozarē;
sākotnējās ietekmes (ex–ante) novērtējums par iecerētajām strukturālajām reformām profesionāla sociālā darba politikas jomā;
veselības aprūpes pieejamība veikto reformu rezultātā;
veselības aprūpes sistēmas attīstības plāns 2013.–2015. gadam;
Reģionālās politikas pamatnostādņu projekta 7. pielikums “Vēlamais publisko fizisko pakalpojumu klāsts (“grozs”) atbilstoši apdzīvojuma līmenim (infrastruktūra un pakalpojumi)”;
pārtikas iepirkumi pašvaldību institūcijās u.c.
Kā LPS un Veselības un sociālo jautājumu komitejas neatlaidīga darba rezultātu var vērtēt to, ka veikti grozījumi vairākos Ministru kabineta noteikumos, lai atceltu vai mainītu prasības higiēnai un telpu aprīkojumam, padarot tās loģiskas un izpildāmas un nekaitējot pakalpojumu kvalitātei.
2013. gada sarunās starp Latvijas Pašvaldību savienību un Labklājības ministriju tika apspriesti vairāki būtiski jautājumi un pirmām kārtām deinstitucionalizācija kā izaicinājums sociālo pakalpojumu jomā. LPS konceptuāli to atbalsta, taču uzsver, ka jārisina jautājums par finansējumu un jānosaka precīzs valsts sociālās aprūpes centru klientu skaits, kas atgriežami patstāvīgā dzīvē, no kā savukārt atkarīgs nepieciešamo mājokļu un sociālā darba speciālistu skaits. Tāpat sadarbībā ar Veselības ministriju jāattīsta ambulatorā aprūpe personām ar garīga rakstura traucējumiem. Puses vienojās atbalstīt “Pamatnostādnēs sociālo pakalpojumu attīstībai 2014.–2020. gadā” iekļautos rīcības virzienus, tajā skaitā valsts sociālās aprūpes centru (VSAC) klientu (arī bērnu) un pašvaldību bērnu aprūpes iestādēs atrodošos bērnu deinstitucionalizāciju, kā arī Labklājības ministrijai 2014. gada laikā ciešā sadarbībā ar LPS un pašvaldībām izstrādāt konkrētus rīcības plānus VSAC klientu deinstitucionalizācijai atbilstoši Eiropas Komisijas vadlīnijām par pāreju no institucionālās uz sabiedrībā balstītu aprūpi.
Par LM konstatētajām problēmām pašvaldību sociālās aprūpes centros un pašvaldību rīcību to novēršanai LPS atzinīgi vērtē ideju par pašnovērtējumu un uzskata, ka arī iestādes to akceptēs, jo vairākas no tām jau patlaban pašvērtējumu veic regulāri. Pašvaldību savienība aicina ministriju kritērijus veidot, rēķinoties ar specifiskām klientu mērķa grupām – vienus un tos pašus kritērijus nevar piemērot, piemēram, personām ar garīga rakstura traucējumiem un tām, kam tādu nav. Tāpat LPS uzskata, ka jāmaina arī normatīvais regulējums, kurā ietvertas prasības, jo kontrolētāji strikti vadās pēc tām. Pašvaldības ar saviem aprūpes centriem vien nespēj apmierināt pieprasījumu pēc sociālās aprūpes pakalpojuma un ir spiestas to arī pirkt no citiem pakalpojumu sniedzējiem. Tas uzliek papildu slogu finansējumam, jo centru uzturēšanas izdevumi cenu sadārdzinājuma dēļ pieaug. LPS ir pārliecināta, ka pašvaldību sociālās aprūpes centru attīstībai jāpiesaista ES fondu līdzekļi, un aicina Labklājības ministriju pārskatīt savu viedokli un politiku attiecībā uz ilgstošas sociālās aprūpes centriem. Sarunās puses vienojās, ka pašvaldību sociālās aprūpes iestādes pēc LM lūguma veiks pašnovērtējumu un sastādīs un īstenos plānu konstatēto trūkumu novēršanai.
Jautājumā par profesionālā sociālā darba attīstību 2014.–2020. gadā un pasākumu ietekmi uz pašvaldību funkcijām LPS ir bažas par sociālo dienestu apvienošanu un valsts mērķdotācijām pašvaldību sociālo darbinieku amatalgu paaugstināšanai, kā arī par plānoto atbalstu sociālo darbinieku apmācībām. Pašvaldību savienība uzskata, ka jābūt iespējai piesaistīt līdzekļus no ES fondiem jauniešu nodarbinātības veicināšanai un pašvaldību darbinieku apmācībai.
Veselības aprūpes jomā asākās diskusijas izraisījusi valsts obligātās veselības apdrošināšanas koncepcija. Neraugoties uz LPS un Finanšu un Labklājības ministrijas argumentētiem iebildumiem un priekšlikumiem, Ministru kabinets atbalstījis variantu par noteiktu procentpunktu iezīmēšanu apdrošināšanas finansēšanai no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. LPS turpina aizstāvēt savu viedokli darba grupā, kas izstrādā koncepcijas realizēšanas mehānismu.
2013. gads raksturīgs ar LPS un komitejas ilggadējā darba vainagojumu – Nacionālā veselīgo pašvaldību tīkla izveidošanu, kur patiesi ieinteresēti un auglīgi sadarbojamies ar Veselības ministriju un jaunizveidoto Slimību profilakses un kontroles centru.
Komitejas paspārnē darbojas Latvijas Pašvaldību sociālās aprūpes institūciju apvienība (LPSAIA) un tapusi jauna pašvaldību profesionāļu organizācija – Latvijas Pašvaldību sociālo dienestu vadītāju apvienība.
Komitejas darbs prasa tajā iesaistīto politiķu un speciālistu pašaizliedzību – padarot savu ikdienas grūto darbu, viņi atrod vēl laiku un spēku, lai darbotos visu pašvaldību interešu labā. Tāpēc paldies visiem komitejas dalībniekiem, jo katra ieguldījums ir svarīgs! Aicinām nākt mūsu pulkā gan pašvaldību vadītājus, gan politiķus, kuri savā domē vada veselības un sociālo jautājumu komiteju!
Izglītības un kultūras jautājumu komiteja
Ligita Gintere, LPS Izglītības un kultūras jautājumu komitejas priekšsēdētāja, un Olga Kokāne, LPS padomniece
Pēdējā gadā galvenās risinātās problēmas bija saistītas ar bezmaksas izglītību, mācību līdzekļu iegādi no pašvaldību budžeta līdzekļiem vispārējās izglītības nodrošināšanai, pirmsskolas izglītības iestāžu pieejamību, pedagogu un pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksu, bērnu tiesību aizsardzību, asistentu pakalpojumu nodrošināšanu izglītojamiem ar speciālām vajadzībām, Dziesmu un deju svētku organizēšanu u.c.
Sarunās ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) komitejas pārstāvji apsprieda šādus jautājumus:
mērķdotācijas pedagogu darba algām, prasot, lai pirmsskolas izglītības sistēmā strādājošiem pedagogiem tiktu nodrošināts lielāks atalgojums;
specializētās izglītības sistēmas finansēšana;
mērķdotācijas profesionālās ievirzes (sporta skolu) programmām;
bezmaksas vispārējās vidējās izglītības iegūšanas nodrošinājums.
Sarunās ar Kultūras ministriju apspriesti jautājumi par valsts mērķdotācijām profesionālās ievirzes izglītības programmām un Dziesmu un deju svētku nepārtrauktības nodrošināšanu, kā arī par mērķdotācijām pašvaldību amatieru mākslas kolektīvu vadītāju darba samaksai.
Komitejas uzmanības lokā ir arī profesionālās izglītības sistēmas reforma un Tiesībsarga izvirzītās finansiālās prasības pašvaldībām bezmaksas vispārējās vidējās izglītības nodrošināšanā.
Komiteja izsaka pateicību Cēsu novada pašvaldības Izglītības nodaļas vadītājai Lolitai Kokinai par aktīvu darbu komitejā un kā LPS pārstāvei dažādās IZM darba grupās un ministrijas veidotās institūcijās – padomēs, kā arī par piedalīšanos un uzstāšanos Saeimas Izglītības un kultūras komitejas sēdēs. Tāpat paldies Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja vietniecei Silvai Goldei un Ogres novada domes priekšsēdētāja vietniecei Vitai Pūķei! Pateicība par ieguldījumu arī komitejas deleģētajiem pārstāvjiem IZM darba grupās un dažādās padomēs: Saldus novada domes deputātam Aivaram Kaņepam, kurš LPS pārstāv Latvijas Muzeju padomē, Stopiņu novada domes priekšsēdētāja vietniecei Vitai Paulānei, kura darbojas Latvijas Bibliotēku padomē, un Talsu novada domes izpilddirektora vietniecei Ingai Krišānei, kura piedalās Kultūras ministrijas pašvaldību kultūras centru darbības un attīstības jautājumu darba grupā un citās Latvijas Nacionālā kultūras centra aktivitātēs!
Bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumu apakškomiteja
Inta Purviņa, LPS Bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumu apakškomitejas priekšsēdētāja, un Ināra Dundure, LPS padomniece
Bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumu apakškomitejas izskatāmo un risināmo jautājumu loks ir plašs un pēc savas būtības starpinstitucionāls. Tie skar Izglītības un zinātnes, Labklājības, Tieslietu un Finanšu ministriju, bet atsevišķi jautājumi arī Veselības un Ekonomikas ministriju. Bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumu apakškomiteja sadarbojas ar visām LPS komitejām, kā arī nevalstiskajām organizācijām un pašvaldību bāriņtiesām.
Apakškomitejas redzeslokā ir jautājumi, kas aktuāli un skar valsts ģimenes politiku, demogrāfiju, bērnu tiesību aizsardzību, bērnu un jauniešu sociālo atstumtību un sociālo iekļaušanu, pirmsskolas izglītības iestāžu nodrošinājumu pašvaldībās un ārpusģimenes aprūpi – audžuģimenes, aizbildnību, adopciju, valsts un pašvaldību bērnu aprūpes centrus. Plašs un daudzpusīgs ir jaunatnes jautājumu loks: jaunatnes politika valstī, pašvaldību jaunatnes tīkla vadība, jauniešu dzīves kvalitāte, jauniešu brīvprātīgais darbs, jauniešu un mūžizglītības atbalsta politika valstī, karjeras atbalsta sistēmas ieviešana, jauniešu nodarbinātība u.c. Apakškomitejas darba kārtībā ir arī ES struktūrfondu un Eiropas Sociālā fonda jautājumi, kas skar bērnus, jaunatni un ģimeni.
Apakškomitejas ikdienas darbs saistīts ar ministriju sagatavoto normatīvo aktu projektu (likumprojektu un Ministru kabineta noteikumu projektu) un Saeimas deputātu iesniegto likumprojektu izvērtēšanu, pašvaldību pozīcijas aizstāvēšanu un pašvaldību priekšlikumu īstenošanu normatīvo aktu pilnveidošanai. Tāpat apakškomiteja nodarbojas ar pašvaldību informēšanu, iesaistīšanu, priekšlikumu un iebildumu apzināšanu, piedalīšanos ministriju normatīvo aktu izstrādes grupās, ES fondu (Latvijas un Šveices sadarbības programmas) uzraudzības komitejā, atzinumu sagatavošanā, piedalās starpinstitūciju saskaņošanas sanāksmēs, Ministru kabineta komitejās un Ministru kabineta un Saeimas komisiju sēdēs. Apakškomitejas pārstāvji piedalās arī LPS un Labklājības ministrijas un LPS un Izglītības un zinātnes ministrijas ikgadējās sarunās par aktuālajiem jautājumiem, kas skar pašvaldības.
Būtiskākie jautājumi, kam apakškomitejas darbā tiks pievērsta īpaša uzmanība, ir tie, kam var būt ietekme uz pašvaldību finanšu resursiem un bērnu, ģimenes un jaunatnes politiku ilgtermiņā:
bērnu ārpusģimenes alternatīvā aprūpe (deinstitucionalizācija) – pakalpojumu attīstība nākamajā ES struktūrfondu plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam, kas balstās uz Labklājības ministrijas plānošanas dokumentu “Pamatnostādnes sociālo pakalpojumu attīstībai 2014.–2020. gadam” un Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas pamatnostādņu 2014.–2020. gadam īstenošanu par personu ar invaliditāti tiesībām;
pirmsskolas izglītības iestāžu pieejamība pašvaldībās, valsts atbalsts privātajiem pakalpojumu sniedzējiem (privātās pirmsskolas izglītības iestādes, auklīšu dienests) un tā ietekme uz pašvaldību budžetu 2014. un 2015. gadā;
ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011.–2017. gadam, rīcības plāns 2012.–2014. gadam un tā ietekme uz pašvaldībām;
jaunatnes politika (jaunatnes politikas rīcības plāns 2014.–2016. gadam):
jaunatnes atbalsta tīkla darbības organizēšana un koordinēšana (izveidots 2013. gadā);
jauniešu nodarbinātība (Eiropas Komisijas iniciatīva “Jauniešu garantija”, kas paredz jaunatnes bezdarba problēmas risinājumus un pasākumu kopumu jauniešu aktīvai iesaistīšanai darba tirgū);
izglītības iespējas (arī neformālās), karjeras atbalsta sistēma un jauniešu līdzdalība sociālās atstumtības mazināšanai;
Jauniešu forums 2013.
Bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumu apakškomitejas sēdes notiek atkarībā no izskatāmo jautājumu klāsta, atsevišķas tēmas tiek skatītas Izglītības un kultūras jautājumu komitejā. Turpmāk plānots apakškomiteju sasaukt regulāri vienu reizi mēnesī.
Sporta jautājumu apakškomiteja
Jānis Neimanis, LPS Sporta jautājumu apakškomitejas priekšsēdētājs, un Guntis Apīnis, LPS padomnieks
Pēc 2013. gada pašvaldību vēlēšanām par jauno apakškomitejas priekšsēdētāju ievēlēts Dobeles novada pašvaldības vadītājs Andrejs Spridzāns un par viņa vietnieci – Pļaviņu novada pašvaldības priekšsēdētāja Gunta Žilde.
Apakškomitejas sēdes notiek reizi ceturksnī, bet nepieciešamības gadījumā tiek sasauktas biežāk.
Apakškomiteja palīdz pašvaldībām risināt jautājumus, kas saistīti ar uzdevumu izpildi, ko tām uzliek likuma “Par pašvaldībām” 15. pants (nodrošināt veselības aprūpes pieejamību, kā arī veicināt iedzīvotāju veselīgu dzīvesveidu un sportu) un Sporta likums.
Sporta likuma 7. pantā par pašvaldību kompetenci sporta jomā noteikts:
“Pašvaldības, veicinot veselīgu dzīvesveidu un sporta attīstību savā administratīvajā teritorijā, ir tiesīgas:
noteikt par sportu atbildīgo darbinieku vai institūciju;
būvēt un uzturēt sporta bāzes un nodrošināt tās ar nepieciešamo aprīkojumu;
sekmēt sporta organizāciju, tajā skaitā sporta klubu, veidošanos un darbību;
atbalstīt sporta speciālistu un citu sporta darbinieku tālākizglītību;
finansēt sporta sacensības;
finansēt licencētas sporta izglītības programmas un sporta pasākumus, ko īsteno to administratīvajā teritorijā esošie sporta klubi.
Pašvaldības finansē licencētas sporta izglītības programmas to padotībā esošajās akreditētajās sporta izglītības iestādēs.”
Pašvaldību savienība atbilstoši likumam koordinē Latvijas pašvaldību sadarbību sporta jomā un pārstāv un īsteno to kopīgās intereses. LPS priekšsēdis ir Nacionālās sporta padomes sastāvā. Sporta apakškomitejas pārstāvji piedalās gan Saeimas komisiju sēdēs, sadarbojas ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisiju, frakcijām un deputātiem, gan Ministru kabinetu un ministrijām – piedalās darba grupās, valsts sekretāru sanāksmēs, MK komiteju un Ministru kabineta sēdēs, kā arī LPS sarunās ar ministrijām. Kopš 2008. gada LPS un Ministru kabineta vienošanās un domstarpību protokolā ir atsevišķa sporta sadaļa.
Sporta apakškomitejai ir laba sadarbība arī ar dažādām sporta organizācijām – Latvijas Sporta federāciju padomi, Latvijas Olimpisko komiteju, Latvijas Sporta veterānu – senioru savienību (nodomu protokols parakstīts 2008. gadā), Latvijas Tautas sporta asociāciju, Latvijas Skolu sporta federāciju, Latvijas Augstskolu sporta savienību un Latvijas Paralimpisko komiteju.
dalībnieku apvienības
un savienības
LPS ietvaros šobrīd darbojas:
Novadu apvienība;
Piekrastes pašvaldību apvienība;
Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācija.
Novadu apvienība
Edvīns Bartkevičs, Novadu apvienības priekšsēdētājs
Novadu apvienības valde darbojas desmit dalībnieku sastāvā:
Edvīns Bartkevičs – Novadu apvienības priekšsēdētājs, Ogres novada domes priekšsēdētājs;
Nellija Kleinberga – Skrundas novada domes priekšsēdētāja;
Māra Juzupa – Priekuļu novada domes priekšsēdētāja;
Aleksandrs Lielmežs – Mālpils novada domes priekšsēdētājs;
Andrejs Ceļapīters – Madonas novada domes priekšsēdētājs;
Juris Dombrovskis – Ciblas novada domes priekšsēdētājs;
Andris Vaivods – Līvānu novada domes priekšsēdētājs;
Juris Šulcs – Tukuma novada domes priekšsēdētājs;
Valdis Veips – bij. Bauskas novada domes priekšsēdētājs;
Andrejs Radzevičs – bij. Durbes novada domes priekšsēdētājs.
Novadu apvienība regulāri rīko gan valdes sēdes, gan Novadu dienas. 2011. gadā Novadu diena notika Skrundā, 2012. gadā to rīkoja divreiz: aprīlī Ogrē un novembrī – Kocēnu novadā, bet 2013. gadā – Kuldīgā. Valde savās sēdēs apspriedusi Novadu dienu sagatavošanu, kā arī izvirzījusi apspriešanai diskusiju tēmas.
2011. gada 7. oktobra sēdē Novadu apvienības valde pieņēma lēmumu “Par valsts finansējuma papildu piešķiršanu”, kategoriski iebilstot pret uzturēšanas izdevumiem paredzētās valsts dotācijas krasu samazinājumu un lūdzot Izglītības un zinātnes ministriju piešķirt papildu finansējumu 7,5 miljonu latu apmērā uzturēšanas izdevumiem pašvaldību speciālajām pirmsskolas iestādēm, internātskolām, sanatorijas tipa internātskolām un speciālajām internātskolām bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem.
Novadu dienā Skrundā 2011. gada 4. novembrī diskusijas notika trīs darba grupās. Attīstības plānošanas speciālisti apsprieda atšķirības starp agrāko un jauno Teritorijas attīstības plānošanas likumu, attīstības vadības principu maiņu un stratēģisko telpiskās plānošanas likumu, kā arī iepazinās ar Skrundas novada pieredzi teritorijas attīstības plānošanā kopīgi ar iedzīvotājiem. Savukārt finanšu un budžeta speciālisti kopā ar Finanšu ministrijas pārstāvjiem analizēja valsts makroekonomisko attīstības scenāriju un nodokļu prognozes 2012. gadam, pārrunāja aktualitātes un problēmjautājumus saistībā ar pašvaldību pārskatiem un finansēm. Pašvaldību sociālā darba un Labklājības ministrijas speciālisti apsprieda valsts un pašvaldību sociālās palīdzības sistēmas reformu un iepazinās ar Skrundas novada sociālā dienesta pieredzi un ģimenes ārstu praksēm.
Novadu diena Ogrē 2012. gada 20. aprīlī notika Latvijas Pašvaldību savienības 23. kongresa gaisotnē, jo divās darba grupās (izglītības reformu grupa un attīstības plānošanas, struktūrfondu apguves un uzņēmējdarbības attīstības grupa) apsprieda priekšlikumus kongresa dokumentu projektiem. Novadu dienas pasākumos piedalījās arī pārstāvji no Izglītības un zinātnes ministrijas, Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Mārtiņš Krieviņš un viņa vietnieks Pēteris Vilks un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs.
Novadu dienā Kocēnos 2012. gada 4. novembrī diskusijas notika trīs darba grupās. Finanšu speciālisti apsprieda pašvaldību finanšu izlīdzināšanu, Nekustamā īpašuma likuma grozījumus un publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likumprojektu paketi. Atkritumu apsaimniekošanas darba grupā diskutēja par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas organizēšanu teritorijā un nolēma veidot darba grupu novadu un lielpilsētu kopīga viedokļa izstrādāšanai. Savukārt trešās darba grupas politiķi un speciālisti nonāca pie kopīga secinājuma, ka jāaicina valdība nekavējoties pieņemt lēmumu par turpmāko autoceļu finansēšanas modeli, piesaistot to akcīzes nodoklim un transportlīdzekļu nodevai; novirzīt tranzītielu un autoceļu finansēšanai tos ES fondu līdzekļus, kas bija paredzēti pasažieru vilcienu iepirkumam, kā arī citus neapgūtos līdzekļus; NAP ietvarā paredzēt finansējumu reģionālajiem un vietējiem autoceļiem no Kohēzijas fonda līdzekļiem, izdalot atsevišķi finansējuma avotus un apjomu pašvaldību autoceļiem un ielām; noteikt ceļu projektētāju atbildību par projektu kvalitāti.
Novadu diena Kuldīgā 2013. gada 17. maijā notika LPS 24. kongresa gaisotnē, jo trīs darba grupās tika apspriesti priekšlikumi kongresa dokumentu projektiem.
Piekrastes pašvaldību apvienība
Edmunds Pētersons, Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienības valdes priekšsēdētājs
Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienība (LPPA) darbojas jau deviņus gadus. Tajā apvienojušās 17 piekrastes pašvaldības.
LPPA darbību var iedalīt divos posmos: no 2004. līdz 2009. gadam un no 2009. līdz 2013. gadam, bet šoruden sāksies trešais posms, kad apvienības biedri atkal sanāks kopā, lai lemtu par jaunu valdi un LPPA turpmākajām darbības prioritātēm.
Sākumposmā apvienību vadīja valde septiņu locekļu sastāvā. Ik gadu piekrastes pašvaldību pārstāvji pulcējās kādā no piejūras pašvaldībām – 2006. gadā Ainažos un Nīcā, 2007. gadā – Jūrkalnē un Rojā, 2008. gadā – Jūrmalā un 2009. gadā – Rīgā un Lapmežciemā.
Šajās sanāksmēs tika izskatīti tālaika svarīgie jautājumi, kam sekoja arī risinājumi:
Aizsargjoslu un Būvniecības likumu un teritorijas plānošanas problēmas – tika panākti grozījumi Aizsargjoslu likumā un ar teritorijas plānošanu saistītajos normatīvajos aktos, “sakārtota plānošana”;
peldvietu ierīkošana un apsaimniekošana – panākot, ka pašvaldību vadītāji vairs netiek sodīti par peldvietu, kas atrodas pludmalē valsts īpašumā, neierīkošanu vai neapsaimniekošanu;
piekrastes piederība un piekrastes joslas un pludmales ierakstīšana zemesgrāmatā – konceptuāla vienošanās, ka josla ierakstāma uz VARAM, Zemkopības ministrijas un pašvaldības vārda;
nelikumīga transportlīdzekļu iebraukšana kāpu zonā – likumdošanas sakārtošana, lai pašvaldības varētu sodīt autoiebraucējus kāpu zonā, informatīva kampaņa par aizliegumu iebraukt kāpu zonā un zīmju uzstādīšana;
īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (ĪADT) izveide bez pašvaldību ziņas, pieeja publiskajiem ūdeņiem un pludmalei, krasta erozijas problēmas un citi jautājumi;
grozījumi normatīvajos aktos, panākot, ka ĪADT nevar izveidot bez pašvaldību ziņas, “atkarota” Ainažu ostas atjaunošanas iespēja u.c.
LPPA darbības otrajā posmā un šobrīd apvienības darbu vada valde šādā sastāvā: Māris Dadzis (Ventspils novads), Larisa Loskutova (Jūrmala), Dagnis Straubergs (Salacgrīvas novads) un priekšsēdētājs Edmunds Pētersons (Engures novads).
Aizvadītajos četros gados LPPA sapulces notikušas Ventspils novada Užavā (2010. gadā), kur tika apspriests piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādņu projekts, ES Zivsaimniecības fonda atbalsta iespējas un pieņemta deklarācija par piekrastes joslas un pludmales juridisko statusu un apsaimniekošanu; Rojā (2011. gadā), kur darba kārtībā bija piekrastes piederības jautājums Zemes pārvaldības likuma projekta ietvarā, pašvaldību robežas jūrā noteikšana un priekšlikumu “groza” piekrastes infrastruktūras attīstībai apspriešana; Carnikavas novada Lilastē (2011. gadā), kur sapulce tika organizēta kā starptautiska divu dienu konference, tajā diskutējot par piekrastes erozijas un aizsardzības un apsaimniekošanas jautājumiem; un Salacgrīvā (2012. gadā), kur apsprieda Nacionālo attīstības plānu, tā prioritāti “Izaugsmi atbalstošas teritorijas” un pašvaldību priekšlikumus piekrastes infrastruktūras attīstībai un to iekļaušanai NAP.
2009.–2013. gadā galvenā Piekrastes pašvaldību apvienības prioritāte ir piekrastes kā nacionālas vērtības atzīšana – dalība piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādņu izstrādē un uz to pamata panākot, ka piekraste tiek noteikta kā nacionāla vērtība un kopā ar Austrumu pierobežu tām nākamajā ES fondu periodā tiek paredzēta sava aktivitāte uzņēmējdarbības un to veicinošas publiskās infrastruktūras attīstības atbalstam; kā arī aizsargājamo jūras teritoriju izveide, diskusijās Ministru kabinetā panākot, ka, lai neierobežotu darbības iespējas pašā piekrastes tuvumā, tiek noteikta neitrālā zona gar pludmali un jūras un piekrastes kopīga plānošana.
Diemžēl līdz galam nav izdevies atrisināt citu prioritāti – piekrastes joslas pludmales piederību un pārvaldību. Zemes pārvaldības likuma izstrāde pagaidām apturēta, bet ir sākusies iekšzemes publisko ūdeņu un piekrastes pārņemšana valdījumā. Šobrīd publisko ūdeņu – gan piekrastes, gan iekšzemes – pārņemšanu pašvaldību valdījumā virza Carnikavas novads, kā arī ir sagatavoti dokumenti par Lielupes un pludmales pārņemšanu Jūrmalas pilsētas valdījumā.
Pie svarīgākajiem LPPA konceptuālajiem dokumentiemrisinājumu virzītājiem jāmin trīs.
• LPPA Kaltenes memorands, kas pieņemts 2007. gada 14. decembrī Rojā (Kaltenē):
– prasība nostiprināt normatīvajos aktos piekrasti kā nacionālu vērtību (tagad piekraste kā nacionāla vērtība ir ietverta Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā “Latvija 2030”, iekļauta Reģionālās attīstības pamatnostādnēs, un Nacionālajā attīstības plānā piekraste ir noteikta kā atbalstāmā teritorija);
– piekrastes joslas un pludmales juridiskā īpašnieka statusa noteikšana un kompetence par darbībām jūrā (sākusies piekrastes joslas pārņemšana valdījumā un sagatavoti normatīvie akti jūras plānošanai).
• Deklarācija par piekrastes joslas un pludmales juridisko statusu un apsaimniekošanu, kas pieņemta 2010. gada 9. aprīlī Užavā:
– prasība Saeimai izskatīt grozījumus likumprojektos, uzdot MK sagatavot normatīvo aktu par piekrastes joslas ierakstīšanu zemesgrāmatā (sekmēta jautājuma virzība – viedokļu maiņa par valstij piederošiem publiskajiem ūdeņiem – tie zemesgrāmatā nebūtu ierakstāmi; pāreja no īpašuma uz piekrastes tiesisko valdījumu līdz Zemes pārvaldības likuma pieņemšanai).
• LPPA attīstības memorands, kas pieņemts 2011. gada 17. februārī Carnikavā (Lilastē):
– prasība Saeimai pieņemt piekrastes stratēģiju (2011. gada aprīlī MK pieņemtas Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnes, uzsākta to īstenošana);
– prasība Ministru kabinetam nodot piekrasti valdījumā pašvaldībām, kas to vēlas (sākusies piekrastes pārņemšana valdījumā);
– prasība VARAM sakārtot stratēģiskos materiālus un normatīvos aktus (iegūts finansējums, un 2013. gada 2. pusē tiks uzsākts piekrastes publiskās infrastruktūras tematiskais plānojums);
– pašvaldībām savās attīstības stratēģijās paredzēt pasākumus piekrastes attīstībai.
Turpmākajā darbībā Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienība par savu prioritāti izvirzījusi LPPA nozīmes palielināšanu un valsts, nevalstisko organizāciju un piekrastes pašvaldību sadarbību, gatavojot normatīvo ietvaru nākamajam ES fondu periodam, uzsverot šādas darbības līnijas:
projektu un rīcību sinerģija piekrastē (atbalsts uzņēmējdarbību veicinošas publiskās infrastruktūras attīstībai; Zivsaimniecības fonda aktivitātes; LEADER projekti; dabas aizsardzības projekti);
dalība piekrastes publiskās infrastruktūras tematiskā plānojuma izstrādē – pamatojums ES fondu apguvei (aktivitāte “Atbalsts uzņēmējdarbību veicinošas publiskās infrastruktūras attīstībai piekrastē”);
dalība citās jūras un piekrastes plānošanas aktivitātēs un rīcībās (jūras vides stratēģija; jūras telpiskais plānojums; Igaunijas–Latvijas projekts par piekrastes un jūras plānošanu, tā metodisko materiālu apspriešana u.c.);
līdzdalība citos piekrastes un jūras projektos un to pasākumos;
jautājumi saistībā ar zveju piekrastē;
starptautiskās sadarbības attīstība (dalība Baltijas jūras valstu piekrastes pašvaldību apvienībā “KIMO Baltic Sea” un tās projektos, Somijas pašvaldību aktivitātē “Baltijas jūras iespējas” u.c.).
Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācija
IZPILDDIREKTORU UZDEVUMS UN MĒRĶIS – PAŠVALDĪBAS UN PERSONISKĀ ATTĪSTĪBA
Normunds Tropiņš, LPIA priekšsēdētājs, un Sniedze Sproģe, LPS padomniece
Pašvaldība daudzējādā ziņā ir unikāla sistēma. To nevar pielīdzināt uzņēmumiem un citiem organizāciju tipiem. Tas īpašākais varbūt tas, ka ir divas vadības sistēmas – viena politiķiem un otra darbiniekiem, bet abām jāstrādā kopīga mērķa sasniegšanai. Mērķis ir ļoti vienkāršs un reizē arī sarežģīts – darīt darbus tā, lai pašvaldības administratīvajā teritorijā cilvēkiem gribētos dzīvot. Lomu sadalei starp politiķiem un darbiniekiem jābūt skaidri saprotamai, lai virzība uz politisko mērķi un administratīvā vadība “ietu vienā virzienā”.
Principā atbildības sadalījumu pašvaldības nolikumā var izteikt šādi:
Politiķi (deputāti) Lēmumu pieņemšana
Pašvaldības darbinieki Lēmumu izpilde
Zīmējumā redzams, ka abas daļas nevar nošķirt pilnībā – paliek “pelēkā zona”. Tomēr pieredze liecina – jo precīzāk definēta katras puses loma un atbildības sfēras, jo mazāk vietas konfliktiem! Pašvaldības organizatoriskā struktūra jāveido tā, lai tā nodrošinātu visu funkciju un politisko iniciatīvu efektīvu izpildi. Politikas izstrādes funkcijas (lēmējvaras) iespēju robežās jānodala no politikas ieviešanas (izpildvaras) vai, vienkārši sakot, politiķi domā par attīstību, par rītdienu, bet izpildvara realizē skaidri definētus uzdevumus, kā politiķu programmas izpildīt, jo vēlētāji savu izvēli izdara, cerot, ka solītais tiks īstenots.
Un tieši izpilddirektors ir pašvaldības vadītāja tuvākais un uzticamākais kolēģis, kas palīdz darbu smagumu un rūpes dalīt uz pusēm. Viņa vadībā politiķu sapņi un vēlmes pārvēršas īstenībā. Deputāti pieņem lēmumus par to, kā attīstīties pašvaldībai un kā dzīvot ikdienā, bet lēmumu īstenotāji ir izpildvara. No izpilddirektoru kompetences un spējām lielā mērā atkarīgs tas, kā dzīvojam katrā teritorijā.
Apliecināt, ka politiķu un izpilddirektoru attiecības visās pašvaldībās ir sasniegušas “cimda un rokas” saskaņu, viennozīmīgi nevar. Pat tad, ja atklātu nesaskaņu un pretstāves ikdienā nav, vietām pirmajai personai labpatīk izpilddirektoram atvēlēt vien “ēnas” lomu.
Domes darba organizāciju nosaka attiecīgās pašvaldības nolikums, kas izstrādāts saskaņā ar likumu “Par pašvaldībām”. Domes lēmumu izpildi nodrošina domes ievēlētas vai ieceltas amatpersonas, pašvaldības iestādes un to darbinieki, kā arī kapitālsabiedrības. Pēc domes priekšsēdētāja priekšlikuma dome ieceļ izpilddirektoru, kas pašvaldības nolikumā noteiktajā kārtībā ir atbildīgs par pašvaldības iestāžu un pašvaldības kapitālsabiedrību darbu. Domes organizatorisko un tehnisko apkalpošanu nodrošina pašvaldības administrācijas darbinieki. Domes nomaiņas gadījumā tieši izpilddirektors rūpējas par pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību darba nepārtrauktību. Jāatgādina, ka domes nomaiņas gadījumā pašvaldības administrācijas darbinieku un arī izpilddirektora darba attiecības netiek pārtrauktas, šos procesus regulē Darba likums, un tā neievērošana reizēm pašvaldības budžetam izmaksā ļoti dārgi.
Pašvaldības izpilddirektora pienākumi uzskaitīti likumā “Par pašvaldībām”, bet dome var deleģēt izpilddirektoram arī citas funkcijas. Tas viss tiek norādīts darba līgumā. Tomēr praksē vērojams, ka dome šad tad vēl ierobežo likumā noteiktās pilnvaras, nevis deleģē papildus.
Jāatgādina arī, ka pašvaldības domes priekšsēdētāja, viņa vietnieka, deputāta, izpilddirektora un viņa vietnieka, pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītāja un viņa vietnieka komercdarbības, ienākumu gūšanas, amatu savienošanas un to ierobežojumu izpildes kārtību, darbu pildīšanas, kā arī ar tiem saistītos citus ierobežojumus un pienākumus nosaka likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.
Izpilddirektoram tiek uzstādītas daudzas prasības, tādēļ nepieciešams regulāri papildināt savas prasmes, lai varētu labi pildīt savus pienākumus. 1997. gada 5. novembrī 58 tālaika izpilddirektori sapulcējās Liepājā un nodibināja Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociāciju. Tā ir brīvprātīga profesionāla asociācija, kas darbojas kā Latvijas Pašvaldību savienības struktūrvienība, ievērojot Latvijas Republikas likumdošanā, LPS statūtos un nolikumā ietvertos noteikumus. Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) mērķis ir apvienot un organizēt pašvaldību izpildinstitūciju vadītājus, lai paaugstinātu dalībnieku kvalifikāciju, rūpētos par viņu tiesisko aizsardzību, pārstāvētu LPIA dalībnieku intereses, attīstītu starppašvaldību kontaktus, sekmētu vispārējo sadarbību, pieredzes apmaiņu un pašvaldību attīstību, piedalītos LPS darbā un Eiropas pašvaldību izpildvadītāju intereses pārstāvošās institūcijās.
Par LPIA dalībnieku var kļūt pašvaldības izpilddirektors, pilsētas vai pagasta pārvaldes vadītājs un šo amatpersonu vietnieks. Iestāšanās LPIA un izstāšanās no tās notiek, pamatojoties uz pašvaldības rakstveida pieteikumu.
Sākumā politiķiem bija bažas no konkurentiem, no tā, vai izpilddirektori nejauksies politikā. Tomēr asociācijas uzstādījums līdz šim vienmēr bijis tieši pretējs, uz konkrēto darbību vērsts. Šajā modelī politiķi iegūst sev palīgus, nevis konkurentus. Citās Eiropas valstīs izpilddirektorus vieno dažādas apvienības, nereti – privātas asociācijas. Latvija izvēlējusies atšķirīgu pieeju – Pašvaldību savienība ņēma LPIA savā aizbildniecībā. Jaunas organizācijas pirmajos soļos iespējai izmantot LPS resursus bija svarīga nozīme, kas palīdzēja nostabilizēties. Arī pēc 15 darbības gadiem saprotam, ka lēmums bijis pareizs.
Atbilstoši darbības mērķiem LPIA rīkojusies tā, lai izpilddirektori varētu nodrošināt iespēju politiķiem pieņemt labākos lēmumus un tos īstenot, uzlabotu pašvaldības, izpilddirektoru un administrācijas sniegto pakalpojumu kvalitāti, celtu izpilddirektoru, vietnieku, pārvaldnieku un daudzu citu ikmēneša sanāksmju dalībnieku konkurētspēju darba tirgū. Pēdējais apstāklis ir būtisks gan tiem, kas nākotnē turpinās strādāt pašvaldībās, gan tiem, kam vēlēšanu vai citu pārmaiņu rezultātā nāksies meklēt jaunu darbavietu. Asociācijas darbība virzīta, lai dotu izpilddirektoriem iespēju iegūt informāciju, pieredzi un zināšanas ikmēneša sanāksmēs Rīgā, izbraukuma sanāksmēs, projektos, kursos, kā arī starptautiskā darbībā. Neatsverams asociācijas guvums ir izpilddirektoru savstarpējā iepazīšanās, kontakti un vajadzības gadījumā iespēja apvienoties, lai paustu savu viedokli. Par šo sanāksmju nepieciešamību var spriest pēc tā, ka tās ir labi apmeklētas un tajās labprāt piedalās arī pašvaldību politiķi un darbinieki.
Par sanāksmju sekmīgas norises nodrošināšanu, atvēlot izpilddirekcijas telpas, liels paldies jāsaka Rīgas Austrumu izpilddirekcijas un visu to pašvaldību izpilddirektoriem, kā arī citiem darbiniekiem, kas vienmēr ļoti labā līmenī nodrošina sanāksmes darbību un sagatavo daudzpusīgu apskates programmu pieredzes gūšanai un diskusiju rosināšanai. Kopš 2009. gada, kad ievēlēja pašreizējo LPIA valdi, Izpilddirektoru asociācijas darbā nemitīgi tiek meklēti jauni paņēmieni. Kā tos vērtē LPIA biedri, noskaidrojām anketās. E–pastā regulāri saņemam ierosinājumus, priekšlikumus un jautājumus, kas lieliski palīdz sanāksmju dienaskārtības noteikšanai. Senāk lielākā daļa sanāksmju notika Rīgā, tagad lielākoties tās organizējam citās pašvaldībās. Tā rodas iespēja ne tikai diskutēt par konkrēto problēmu, bet iepazīt kolēģu darbu, lai lieku reizi no jauna neizgudrotu velosipēdu. Liels gandarījums par LPIA valdes darbu, jo katru mēnesi diskutējam par aktuālāko, katra reģiona atšķirīgo un meklējam labāko veidu, “pareizākos” cilvēkus, kas dotu vislabāko pienesumu mūsu biedru izglītošanai un informēšanai. Diemžēl vēl pa reizei gadās, ka uz sanāksmi piesakās referenti, no kuru stāstītā maz ko var izlobīt ikdienas darbam...
Pēc administratīvi teritoriālās reformas valdē analizējām asociācijas nolikumu: par LPIA biedru var būt izpilddirektors un viņa vietnieks, arī nelielo novadu priekšsēdētāji, kuri vienlaikus pilda arī izpilddirektora pienākumus. Jaunums bija pagastu pārvalžu vadītāji. Galu galā – pārvaldnieks pagasta teritorijā savā ziņā ir “mazais” izpilddirektors. Tāpēc arī dalībnieku skaits bieži ir tik kupls, ka uz sanāksmēm draudzīgi brauc izpilddirektori, viņu vietnieki, pārvalžu vadītāji, sanāksmes jautājumi interesē arī speciālistiem. Pozitīvi, ka pārvaldnieki arī ir klāt tajā “burzmā”, jo viņiem jāzina, kas notiek citur, un jātiekas ar kolēģiem. Tā taču ir kolosāla iespēja – visiem bez starpniekiem uzzināt pašu jaunāko.
Laiks parādījis LPIA lomu un apliecinājis asociācijas nozīmi – biedru rindas ir kuplas, sistēma darbojas. Acīmredzot asociācijas darbība un risinātie temati atbilst aktuālajām vajadzībām. Protams, visas sanāksmes nav vienlīdz veiksmīgas, reizēm ar vislabākajiem nodomiem saplānojam pārāk daudz tematu, sanāksmes ir garas, maz laika paliek diskusijām. Veiksmīga darba forma ir semināri, kas paver iespēju padziļināti izzināt aktuālo tematu.
Vēl viens LPIA aktivitāšu virziens ir līdzdalība Pašvaldību savienības komitejās un darba grupās. Izpilddirektori ir liels atbalsts aktuālas informācijas un datu savākšanā.
Sekmīgi turpinās asociācijas starptautiskā darbība. Labākie kontakti un veiksmīgākā kopdarbība kopš 1999. gada 3. jūnija, kad tika parakstīts asociāciju sadarbības līgums, ir ar Čehijas STMOU kolēģiem. Sāk veidoties labi kontakti un debates par kopējiem projektiem ar slovākiem un austriešiem. Interesanta sadarbība aizsākusies ar norvēģu izpilddirektoriem.
No sirds izsakām pateicību visu pašvaldību ļaudīm, kas pildījuši namatēva lomu! Paldies par veiksmīgi noorganizētajiem semināriem jāsaka Latvijas Pašvaldību mācību centram, par organizatorisko nodrošinājumu – kolēģiem Latvijas Pašvaldību savienībā!
Par LPIA ikmēneša sanāksmēm un pieredzes apmaiņas braucieniem regulāri stāsta žurnāls “Logs”. Par to – liels paldies Dainai un Guntai!
SKATS CAUR “LOGU”
... šoreiz vairāk būs domāts tiem, kas nule ievēlēti izpilddirektora amatā un ne reizi nav piedalījušies LPIA sanāksmēs. Te es domāju izbraukuma sanāksmes dažādos Latvijas novados. Jau iepriekš atvainojos, ka pret tām nespēju būt vienaldzīga, jo līdz 2009. gada vasarai, kad Latvija sāka dzīvi novados, pildīju “skribentes” pienākumus, žurnālā “Logs” aprakstot Latvijas Pagastu apvienības valdes sēdes, kas katru mēnesi notika kāda Latvijas rajona pagastā. Izpilddirektori ir šīs, manuprāt, svarīgās tradīcijas pārņēmēji. Protams, šis ir tikai mans personiskais viedoklis. Pieļauju, ka iespējams arī pretējs vērtējums – sak’, nelietderīgs laika patēriņš! Tomēr vairākums izpilddirektoru ir citās domās, jo daudzās izbraukuma sēdēs dalībnieku skaits pat sasniedz vai pārsniedz simtu, jo līdzi brauc arī pagastu pārvalžu vadītāji un speciālisti, kuru darbs saistās ar konkrēto problēmu. Protams, dienas lielāko daļu allaž aizņem tābrīža aktualitātes – ministriju un visdažādāko iestāžu pārstāvju stāstījums, pēc kura seko jautājumi un diskusijas, reizēm pat ļoti nokaitētas. To iztēloties nav grūti.
Tomēr gribu vērst uzmanību uz dienas otro pusi – pasākuma saimnieku “izrādīšanos”. Kas tur sevišķs? Pirmām kārtām jau tas, ka paveras iespēja paplašināt izpilddirektoru redzesloku, ļaujot apmainīties ar pieredzi praktisku jautājumu risināšanā. Ne reizi vien nācies dzirdēt stāstus par “špikošanu” – redzētais atzīts par labu esam un vēlāk izmantots savā pašvaldībā. Neparasta apkures sistēma vai grīdas segums sporta hallē, apmeklētāju apkalpošanas centra darbības risinājums, bērnudārza vai skolas pieredze u.c. Tomēr man ne mazāk vērtīga liekas Latvijas iepazīšana, jo mūsdienu realitāte pavērusi iespējas katram ceļotgribētājam pabūt jebkurā pasaules malā, taču izbraukuma sēdes pierāda, ka gana daudz interesanta un nezināma ir tepat līdzās, Latvijā. Atceros sanāksmi Balvos, kad vairāk nekā puse zālē sēdošo pacēla roku, apliecinot, ka šajā pilsētā ir pirmoreiz mūžā! 7. jūnijā, kad pašvaldībās jau bija zināmi vēlēšanu rezultāti, izpilddirektori pulcējās sasaukuma pēdējā sēdē Carnikavas novadā. Cik starojoša kultūras namā ienāca Apes novada pieredzējusī (atkal no jauna ievēlētā) vadītāja Astrīda Harju: “Atbraucu ātrāk, lai pabūtu pie jūras!” Tas, kas carnikaviešiem ir ikdiena, tālā Ziemeļvidzemes galā dzīvojošam un aizņemtam cilvēkam bija brīnišķīgs piedzīvojums un uzlādējošs brīdis. Iespēja, ko deva sanāksme – līdztekus sarunām par meliorāciju un atkritumu apsaimniekošanu papildus bija neparastā Novadpētniecības muzeja apskate (attēlā) un brauciens pa Gauju īstā zvejnieku laivā, kuras dēļos neiznīdējami “ieaugušas” zivju zvīņas.
Žurnāla redakcijas vārdā gribu teikt īpašu lielo paldies izpilddirektoriem, kuri ik mēnesi, braucot mājup no LPIA sēdes, gatavi uzņemties “pastnieka” pienākumus, lai nogādātu Latvijas pašvaldībām žurnāla “Logs” deputāta komplekta paciņas, saiņus un kastes!
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017