Sestdiena, 2026. gada 14. novembris 18:34
Vārda dienas: Fricis, Vikentijs
VIP ZIŅA – PASAULEI VAI SAVĒJIEM?
Nepavisam nepiederu pie azartiskiem ļaudīm, taču šovasar iekritu pavisam negaidītā azartā, sekojot pašvaldību jaunā sasaukuma domes pirmo sēžu rezultātiem. Kā? Centos vēl pirms kolēģiem citos masu medijos uzzināt jaunā priekšsēdētāja vārdu. Reizēm mani apsteidza LETA, reizēm pilsētas interneta portāls 24.lv. Tomēr reizēm triumfēju, lielākoties tajos gadījumos, kad ziņa nekavējoties parādījās pašvaldības interneta vietnē. Diemžēl šo gadījumu nebija daudz. Protams, atsevišķas pašvaldības bija izvēlējušas informēt savus iedzīvotājus ar mūsdienīgākiem IT līdzekļiem – videotiešraidi vai radiotranslāciju. Tomēr, iztēlojoties abstraktu personu “iedzīvotājs, parastais” pieļauju, ka dažviet ieilgušajām vārdu kaujām sekoja tikai retais. Kur nu vēl, ņemot vērā niecīgo aktivitāti šīsvasaras vēlēšanās!
Lai cik siltas jūtas mēs katrs lolotu pret savu dzimto vai mītnes vietu, pārējai Latvijai lielākoties ir vienalga, kurš cilvēks stāvēs pie pašvaldības stūres jūsu pusē. Šim faktam ir nozīme vietējo dzīvē, arī to, kuri krīzes gados bija spiesti pamest Latviju, bet nezaudē saikni ar savējiem, cerot atgriezties. Un tieši viņiem pirmajiem bija jāuzzina šis fakts. Vismaz man tā liekas. Lai piedod tie, kurus nepamanīju, tomēr īpašus laurus gribu veltīt Dobeles un Ventspils novadam, kur mājaslapā ziņa parādījās pirms citiem medijiem. Ventspils novadā bija izvēlēta populārā teksta tiešraide, kur ar minūšu precizitāti internetā parādījās ziņas par balsojumiem! Savukārt Dobeles novada sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Liepa jutās pārsteigta: “Man pašai likās loģiski, ka uzrakstu to mājaslapā. Un tā kā LETAs žurnālists arī bija atsūtījis jautājumus, tad viņam aizsūtīju to pašu, ko liku mājaslapā, un atbildēju uz jautājumiem.”
Protams, vēlāk gandrīz visas mājaslapas goda vietu ierādīja lielajam notikumam. Kad jūnija otrajā pusē pārstaigāju pašvaldību interneta vietnes, gandrīz visur šī ziņa bija jāmeklē arhīvā vai sadaļā “Pašvaldība”. Manuprāt, nebūtu grēks ziņu ar foto vismaz mēnesi turēt augšgalā (ja ne pie jaunumiem, tad īpašā sadaļā), jo pašvaldības dzīvē tas tomēr ir un būs 2013. gada nozīmīgākais notikums. Taču dažviet vēl vīdēja pat domes “vecā sastāva” saraksts...
DZIESMUSVĒTKU GĀJIENA PRIEKŠGALĀ
7. jūlijā, vērojot grandiozo latviskuma parādi Dziesmusvētku gājienā, mans skatiens katras pašvaldības galvgalī cītīgi meklēja priekšsēdētāju. Šoreiz interese bija ar nelielu ziņkāres piedevu, kas izrietēja no nule aprakstītā azarta, sekojot jaunā sasaukuma domju pirmajām sēdēm un vadītāju vēlēšanām. Pašvaldības, kur nekādi varas grieži šovasar nerisinājās, mani interesēja mazāk.
Turpretim cītīgi vēroju novadus, kuros turpmākos četrus gadus priekšsēdētāja krēslā sēdēs jaunievēlētais. Vairākās pašvaldībās seniori paši bija izlēmuši nekandidēt, bet citur vēlēšanas, kā tas politikā mēdz notikt, saistījās ar dažnedažādām zemdegām – intrigām un draudiem, domes balsu “pirkšanu” un izskaņā visam dažiem – ar zaudējuma sāpi, kaut publiski neizrādītu, vien spilvenā izraudātu. Stāvot Brīvības ielas malā, pētīju, kurš (kura) tad soļo galvgalī – “jaunais” vai “vecais”. Politiskā loģika, protams, neliedz to darīt tam, kurš gājiena dienā bija likumīgais priekšsēdētājs, bet cilvēciski vēlējos blakus redzēt arī viņa priekšgājēju. Šoreiz iepriekšējās vadības nopelni bija pat lielāki nekā citkārt, jo “izvilkt cauri krīzes un nabadzības gadiem” šo latvisko mantojumu prasīja sevišķi lielas pūles.
Mana iztēle uzbūra – iespējams, naivu – vīziju, kāda, manuprāt, varēja atrisināt daudzus vēlēšanu samezglojumus, ja tādi bijuši. Jaunais vadītājs/vadītāja domes sēdē, Dziesmusvētku karoga pacelšanā vai citā piemērotā brīdī īpaši uzlūgtu gājiena priekšgalā kopā ar viņu soļot arī “zaudētāju”, publiski izsakot paldies priekštecim par varonību, neļaujot iznīkt pašdarbībai, un atzīstoties, ka nevēlas “lepoties ar svešām spalvām”.
Ne jau Dziesmusvētki bija vienīgais pārbaudījums sirdsapziņai un godaprātam. Novadu un pilsētu svētki Latvijā kļuvuši par tradīciju, lielākoties tie tiek rīkoti vasarā, šoreiz – pēc vēlēšanām. Vēroju žurnālam atsūtītos svētku fotoattēlus, arī tos, kur ziedus pasniedz jaunajam līderim. Nesaku, ka tā nenotika, tomēr negadījās kadrs, kurā tiktu sveikts līdzšinējais vadītājs, jo arī šiem svētkiem taču pamats meklējams nevis nākamajos četros gados, bet aizvadītajā laikposmā. Vai pašvaldību svētkos jaunais līderis uzrunā atcerējās vismaz uzteikt savu priekšgājēju? Lai kādi samezglojumi būtu vērpušies ap vēlēšanu laiku! Lai kāds “nūģis” būtu bijis iepriekšējais!
Ja kādam manas pārdomas šķiet turpināmas, būtu ļoti pateicīga un priecīga saņemt kādu vēsti no pašvaldībām – kā jūsu pusē aizritēja šī stafetes nodošana. Vai tā, lai mieles nebūtu ne zaudētājam, ne uzvarētājam?
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017
(0)
