PAŠVALDĪBAS MĀRKETINGA STRATĒĢIJA

Pašvaldība darbojas pilnvērtīgi, ja tās dome īsteno savu politiku, kas izstrādāta vietējo mērķu sasniegšanai.

Diemžēl centrālā valdība cenšas mazināt pašvaldību iniciatīvu, pašvaldību funkcijas bez jebkādas vajadzības tiek “sadalītas pa ministrijām”, ministrijas vāc datus (tas nav slikti) un izgudro vienādus pakalpojumu sniegšanas noteikumus (tas ir slikti). Autonomās kompetences jomā (parasti tā attiecas uz 2/3 pašvaldības budžeta izdevumu) centrālās valdības politika pašvaldībai nav saistoša. Ja mērķis būtu precīzi ievērot Rīgā sacerētus norādījumus, tad vajadzētu uz pašvaldībām sūtīt apmācītus ierēdņus, nevis rīkot vēlēšanas.

Pašvaldību vēlēšanas notiek tādēļ, lai vietējo iedzīvotāju pārstāvji darbotos tieši savu iedzīvotāju un savas teritorijas attīstības interesēs, turklāt, arī īstenojot uzdotos jeb valsts uzdevumus, pašvaldībai jāatļauj pēc iespējas elastīgāk ievērot vietējos apstākļus.

Mārketinga stratēģijas pieņemšana un īstenošana ir līdzeklis, kas aizgūts no privātās uzņēmējdarbības teorijas un prakses. Latvijā ir pašvaldības, kas šādas metodes izmanto jau vairākus sasaukumus pēc kārtas, tomēr lielākā daļa neiet tālāk par tradicionālo attīstības plānošanu. Mārketinga stratēģija neaizstāj parasto plānošanu vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, likums paredz obligātos plānošanas dokumentus, kuri ir jāsagatavo. Otrkārt, valsts investīciju (tajā skaitā ES līdzekļu) piešķiršanas kārtība paredz atbalstāmo projektu obligātu sasaisti ar obligātajiem plānošanas dokumentiem. Tajā pašā laikā pārdomāti sagatavota un ar atbilstošu vadīšanu nodrošināta mārketinga stratēģija paver iespēju pilnveidot pašvaldības darbu jaunā, augstākā kvalitātē1. Izstrādātās mārketinga stratēģijas pamatelementi tiek iestrādāti obligātajos plānošanas dokumentos.

Mārketinga stratēģija ir metode, ar kuras palīdzību var precīzi noteikt un pastāvīgi aktualizēt pašvaldības mērķus un uzdevumus, sekot šo uzdevumu izpildei un novērtēt sasniegto. Metodes pamatā ir priekšstats par konkurenci – pašvaldība konkurē ar citām pašvaldībām un ar citiem varas mērogiem par resursiem, tā cenšas piedāvāt savas darbības produktus izvēlētajām mērķa grupām un gūt priekšrocības salīdzinājumā ar konkurentiem. Ne mazāka loma par konkurenci ir arī sadarbībai. Pašvaldība sadarbojas ar privāto sektoru, citām pašvaldībām un valsti, lai gūtu panākumus, kas vienatnē nav sasniedzami.

Pašvaldības mārketings līdzīgi kā uzņēmējdarbības mārketings uzskata pašvaldības pakalpojumus, pašvaldības likumdošanu un administrēšanu, pašvaldības veicinošās un koordinējošās darbības par pašvaldības produktiem. Tas ietver “tirgus” analīzi, kurā pašvaldība veic savas darbības, un prioritāro segmentu izvēli šajā “tirgū”. Prioritārie segmenti daļēji izriet no likumos noteiktajiem obligātajiem pienākumiem un daļēji no pašvaldības brīvprātīgajām iniciatīvām, kuras vairākumā esošie domes deputāti izvēlas kā politiskās prioritātes.

Līdzīgi kā tradicionālajā plānošanā mārketinga metodes lietotāji nosaka un pastāvīgi koriģē vīziju, misiju, mērķus un uzdevumus, rūpējoties par pozitīvu savas politikas rezultātu, taču dara to elastīgāk un balstoties uz faktiem.

Mārketinga stratēģija parasti ietver t.s. mārketinga mikšļa četru “P” elementus:

produkts (Product),

vieta (Place),

cena (Price),

virzīšana tirgū (Promoting).

No sabiedroto un konkurentu analīzes un nākotnes klientu vēlmju un interešu analīzes izriet visu četru elementu īstenošanas stratēģija laikā, paredzot piemērotas resursu iegūšanas vai iesaistīšanas metodes.

Galvenie pašvaldības “tirgus” segmenti ir iedzīvotāji, viesi un uzņēmēji. Pašvaldība no katra lielā sektora plāno produktus prioritāriem apakšsektoriem.

Lai popularizētu šo metodi un atvieglotu tās izmantošanu, LPS kopā ar partneriem – KS (Norvēģijas Pašvaldību asociāciju) un VRAA (Valsts reģionālās attīstības aģentūru) īstenos Norvēģijas finanšu instrumenta atbalstītu projektu2, izmantojot pašvaldību tematisko tīklu un datubāzes veidošanu kā līdzekļus plašai mārketinga ideju izplatīšanai.

Kā jau konkurences apstākļos, ne visus mārketinga stratēģijas elementus var publicēt. Tāpat kā ir valsts noslēpumi, var būt arī atsevišķi plāni, kas nav jāzina visiem (ciktāl pašvaldības ne vien sadarbojas, bet arī konkurē). Tajā pašā laikā jābūt ciešai saistībai starp pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un mārketinga stratēģijas atklāto daļu.

________________________

1 Māris Pūķis. Pašu valdība.

LPS, 2010, 8. nodaļa, 341.–370. lpp.

2 Norvēģijas finanšu instrumenta ietvaros LPS īstenos projektu “Lietpratīga pārvaldība un Latvijas pašvaldību veiktspējas uzlabošana”.