Rīga 10°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 3m/s
Piektdiena, 2024. gada 03. maijs 03:53
Vārda dienas: Gints, Uvis
Viens no demokrātiskas valsts galvenajiem principiem ir varas dalīšanas princips, un līdzās likumdošanas un izpildu varai pastāv neatkarīga tiesu vara, ko īsteno atbilstoši tiesiskuma principam. Ārpus tiesu varas kontroles nevar palikt neviena no tiesību normām vai izpildvaras darbībām, ja tās aizskar kādas personas intereses. Tiesu vara Latvijā pieder rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām, Augstākajai tiesai un Satversmes tiesai, kā arī izņēmuma stāvokļa vai kara laikā – arī karatiesām.
Arī pašvaldībai ir tiesības uz tiesas aizsardzību (likuma “Par pašvaldībām” 14. panta 4. punkts) un tā likumā noteiktajos gadījumos var griezties tiesā. Tiesu lietu izskatīšanas principus un kārtību nosaka LR Satversme, 1992. gada 15. decembra likums “Par tiesu varu”, civilprocesuālie, kriminālprocesuālie un administratīvi procesuālie likumi. Satversmes tiesas darbību regulē Satversmes tiesas likums.
Latvijas vispārējās jurisdikcijas tiesu sistēmā ietilpstošās tiesas ir tiesīgas izskatīt civiltiesiskus strīdus, krimināllietas, kā arī lietas, kas izriet no administratīvi tiesiskajām attiecībām. Tomēr tās nav tiesīgas atzīt par spēkā neesošiem aktus, kuriem ir normatīvs raksturs. Šādam uzdevumam darbojas Satversmes tiesa.
Pašvaldības dome Satversmes tiesā var iesniegt pieteikumu lietas ierosināšanai par:
likumu atbilstību Satversmei;
Latvijas parakstīto vai noslēgto starptautisko līgumu (arī līdz attiecīgo līgumu apstiprināšanai Saeimā) atbilstību Satversmei;
citu normatīvo aktu vai to daļu atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām (aktiem);
Latvijas nacionālo tiesību normu atbilstību tiem Latvijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem, kas nav pretrunā ar Satversmi.
Kaut gan pašvaldību tiesības vērsties Satversmes tiesā, salīdzinot ar sākotnējo 1996. gada likuma redakciju, ir paplašinātas, tomēr nemainīgi spēkā ir norma, ka pašvaldība pieteikumu iepriekšminētajos gadījumos var iesniegt tikai tad, ja apstrīdētais akts aizskar attiecīgās pašvaldības tiesības.
Pašvaldības dome Satversmes tiesā var iesniegt pieteikumu arī par tāda rīkojuma atbilstību likumam, ar kuru vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs ir apturējis pašvaldības domes pieņemto lēmumu. Šis pieteikums tiek pieņemts likuma “Par pašvaldībām” 49. pantā noteiktajā kārtībā, kur teikts, ka nelikumīgu domes izdoto saistošo noteikumu vai citu normatīvo aktu vai to atsevišķu punktu darbību, izņemot 47. panta kārtībā pieņemtos lēmumus – tas ir, administratīvos aktus, aptur vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs ar motivētu rīkojumu. Tātad domei ir tiesības apstrīdēt šo ministra rīkojumu, vēršoties Satversmes tiesā, ja tā uzskata, ka šis rīkojums ir nepamatots un lēmums atbilst likumam.
Pieteikumu paraksta domes priekšsēdētājs. Pieteikumam pievieno domes lēmumu, kā arī paskaidrojumus un dokumentus nepieciešamo lietas apstākļu noskaidrošanai.
Lēmumu par lietas ierosināšanu vai par atteikšanos ierosināt lietu pieņem kolēģija mēneša laikā (sarežģītās lietās – laikā līdz diviem mēnešiem) no pieteikuma iesniegšanas dienas. Šis lēmums nav pārsūdzams. Ja lietu izskata tiesas sēdē ar dalībnieku piedalīšanos, pašvaldībai jāsaņem informācija par tiesas sēdes laiku un vietu ne vēlāk kā 15 dienas pirms sēdes.
Dome procesuālās darbības Satversmes tiesā var veikt pati (piemēram, priekšsēdētājs), ar pilnvarota pārstāvja starpniecību vai arī izmantojot zvērināta advokāta palīdzību. Zvērinātam advokātam tiesas sēdē ir visas lietas dalībnieka tiesības, izņemot tiesības atsaukt pieteikumu. Dome var uzticēt zvērinātam advokātam arī pilnvarotā pārstāvja pienākumus. Šāds pilnvarojums apstiprināms ar rakstveida pilnvaru.
Gadījumos, kad lietai pievienoto dokumentu ir pietiekami, lai izspriestu lietu rakstveida procesā, tiesas sēdi ar lietas dalībnieku piedalīšanos var nerīkot. Priekšlikumu par lietas izskatīšanu rakstveida procesā izsaka tiesnesis, kurš sagatavo lietu izskatīšanai, bet lēmumu tiesa pieņem rīcības sēdē. 15 dienu laikā pēc tam, kad pašvaldība saņēmusi paziņojumu par lietas izskatīšanu rakstveida procesā, tai ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem un rakstveidā izteikt savu viedokli par tiem. Šī norma, kas ir spēkā kopš 2001. gada, tika iekļauta tādējādi, ka subjektu loka paplašināšana, kas tiesīgi vērsties Satversmes tiesā, nenoliedzami, ievērojami palielina izskatāmo lietu skaitu. Rakstveida process pastāv vairumā Eiropas valstu konstitucionālo tiesu.
Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un stājas spēkā pasludināšanas brīdī.
Visi civiltiesiskie strīdi, ja likums nenosaka citādi, ir pakļauti tiesai, un tātad arī pašvaldība šādu strīdu gadījumos sākotnēji vēršas attiecīgā rajona (pilsētas) tiesā, kas skata šīs lietas kā pirmās instances tiesa. To regulē Civilprocesa likums. Daļai civiltiesisko strīdu pirmās instances tiesa ir apgabaltiesa, jo, piemēram, lietas, kurās ir strīds par īpašuma tiesībām uz nekustamo īpašumu, izņemot lietas par laulāto mantas dalīšanu, un lietas, kas izriet no saistību tiesībām, ja prasības summa pārsniedz 150 tūkstošus latu, ir piekritīgas apgabaltiesai. Ja lietā ir savienoti vairāki prasījumi, no kuriem vieni piekrīt rajona tiesai, citi – apgabaltiesai, tad lietu skata apgabaltiesa.
Prasību pret fizisko personu tiesā ceļ pēc viņas deklarētās dzīvesvietas, bet prasību pret juridisko personu – pēc tās juridiskās adreses. Ja deklarētās dzīvesvietas nav, tad prasība ceļama pēc dzīvesvietas. Ja atbildētāja dzīvesvieta nav zināma vai pastāvīgas dzīvesvietas Latvijā nav, prasība ceļama pēc viņa nekustamā īpašuma atrašanās vietas vai pēc viņa pēdējās zināmās dzīvesvietas. Likums nosaka arī citus piekritības veidus.
Griežoties tiesā, jārēķinās ar tiesāšanās izdevumiem, ko veido tiesas izdevumi (valsts nodeva, kancelejas nodeva, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi) un ar lietas vešanu saistītie izdevumi, piemēram, izdevumi par zvērināta advokāta palīdzību. Valsts nodeva par prasībām, kas novērtējamas naudas summā, ir, sākot no 50 latiem. Tiesas izdevumi gan, kā zināms, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiek piespriesti samaksāt no otras puses. Ir noteikti arī izņēmumi no vispārīgiem noteikumiem par tiesas izdevumiem.
Pašvaldību lietas tiesā var vest to amatpersonas, kas darbojas likumā (piemēram, likuma “Par pašvaldībām” 62. pants paredz, ka pašvaldības domes priekšsēdētājs bez īpaša pilnvarojuma pārstāv domi tiesā), statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī citi pilnvaroti pārstāvji.
Pašvaldība kā lietas dalībnieks var būt lietās, kas rodas no administratīvi tiesiskajām attiecībām. Jo īpaši aktuāli tas ir līdz ar Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanos 2004. gada 1. februārī, kad pašvaldības iedzīvotāji, kas īstenībā ir pašvaldības varas subjekts, var mēģināt realizēt savas tiesības, vēršoties pret pašvaldību, un tādā gadījumā administratīvā tiesa lemj, kam taisnība. Tomēr šajā gadījumā tiesa darbojas arī kā pašvaldības administrācijas sargs, jo tā var nospriest arī to, ka iedzīvotāja prasība ir noraidāma. Jāuzsver, ka pašvaldībām būtu pievēršama īpaša uzmanība tiesvedībai administratīvajās lietās, jo parasti lietas izskatīšanas gaitā puses realizē savas procesuālās tiesības sacīkstes formā (puses iesniedz pierādījumus un tiesai adresētus pieteikumus, piedalās pušu debatēs utt.), bet šis princips neattiecas uz tiesvedību administratīvajās lietās. Grozījumi, kas līdz ar Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanos tika veikti Tiesu varas likumā, paredz objektīvās izmeklēšanas principu, kas nosaka, ka, lai prasījuma robežās noskaidrotu patiesos lietas apstākļus un panāktu taisnīgu administratīvās lietas izskatīšanu, tiesa dod administratīvā procesa dalībniekiem norādījumus un ieteikumus, kā arī pēc savas iniciatīvas vāc pierādījumus.
Domājot par pašvaldību tiesību aizsardzību, būtu jāpanāk tiesības LPS iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā. Atsevišķai pašvaldībai tiesāšanās ar valsti ir riskanta, jo, gan veidojot budžetu, gan veidojot investīciju politiku, valdībai iespējams “sodīt” nepaklausīgu pašvaldību. LPS nav atkarīga no valsts finasējuma un var labāk aizstāvēt vispārējas intereses. Līdz šim tas nav izdevies, taču jāturpina dialogs ar politiskajām partijām par šādas normas ieviešanu.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017