Rīga 10°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 3m/s
Piektdiena, 2024. gada 03. maijs 04:21
Vārda dienas: Gints, Uvis
Tikai pilsoniska sabiedrība spēj nodrošināt demokrātiskas valsts pastāvēšanu. Pilsonisku sabiedrību var definēt kā sabiedrību, kurā indivīdi sadarbojas savu un kopīgu jautājumu risināšanā¹. Pilsoniskas sabiedrības attīstības līmeni raksturo nevalstisko organizāciju skaits, aktivitāte, tajās iesaistīto indivīdu, kā arī nevalstisko organizāciju un indivīdu jeb, citiem vārdiem sakot, sabiedrības līdzdalība politikas veidošanā, tajā skaitā arī vietējā jeb pašvaldību politikā.
Latvijas Republikas likumi paredz šādas sabiedrības līdzdarbības iespējas pašvaldībās:
• pašvaldību domju vēlēšanas;
• sūdzību un ierosinājumu izskatīšana;
• atklātas domju un to komiteju sēdes;
• domes sēžu protokolu pieejamība;
• deputātu pieņemšanas;
• sabiedriskās apspriešanas;
• gada publiskā pārskata sagatavošana.
Latvijas Republikas Satversmes 104. pantā ir noteikts: “Ikvienam ir tiesības likumā paredzētajā veidā vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības. Ikvienam ir tiesības saņemt atbildi latviešu valodā.”
Likums “Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās” paredz ikvienai fiziskai un juridiskai personai tiesības vērsties visās valsts un pašvaldību institūcijās ar mutvārdu un rakstveida iesniegumiem, sūdzībām un priekšlikumiem un saņemt atbildi pēc būtības šajā likumā paredzētajā kārtībā. Sniegt atbildi pēc būtības nozīmē sniegt konkrētu un skaidru atbildi uz jautājumu, nevis formāli atrakstīties. Tā, piemēram, ja iedzīvotājs jautā, cik liela ir augstākā un zemākā alga pašvaldības administrācijā, tad atbilstoši likumam atbildē ir jānosauc konkrēti skaitļi, nevis jāraksta, ka algas nosaka tādi un tādi noteikumi.
Likums “Par pašvaldībām” nosaka, ka pašvaldības domes sēdes un arī komiteju sēdes ir atklātas. Likumā arī minēts, kādiem dokumentiem jābūt publiski pieejamiem, un paredzēts, ka dome nosaka kārtību, kādā tiek nodrošināta šo dokumentu publiska pieejamība.
Informācijas atklātības likums definē vispārpieejamo informāciju un ierobežotas pieejamības informācijas grupas. Norādot šajā vai citos likumos paredzēto pamatojumu, ierobežotas pieejamības informācijas statusu ir tiesīgs ar savu rīkojumu noteikt informācijas autors vai iestādes vadītājs.
MK noteikumu “Kārtība, kādā valsts pārvaldes iestāžu un pašvaldību iestāžu rīcībā esošā informācija nododama atklātībai” 16. punkts nosaka: “Iestādes vadītājs, norādot likumos noteikto pamatojumu, apstiprina ierobežotas pieejamības informācijas sarakstu, iekļaujot tajā informācijas veidus, tēmas, atsevišķus dokumentus un to veidus.”
Izņēmums attiecībā uz informācijas sarakstu, kas ir valsts noslēpums, gan ir pretrunā ar likuma “Par valsts noslēpumu” 4. panta 1. daļu, kur teikts: “Ministru kabineta apstiprinātais informācijas un citu par valsts noslēpumu atzīstamo objektu saraksts, kā arī turpmākie grozījumi tajā ir uzskatāmi par atklātiem dokumentiem.”
Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likums kā vienu no deputāta pienākumiem paredz ne retāk kā reizi divos mēnešos rīkot iedzīvotāju pieņemšanu.
Likuma “Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās” 10. pants nosaka: “Valsts un pašvaldību institūciju vadītājiem vai viņu pilnvarotām personām periodiski, bet ne retāk kā reizi mēnesī jāpieņem apmeklētāji apmeklētājiem izdevīgā laikā un atbilstoši savai kompetencei jāizskata apmeklētāju mutvārdos izteiktās sūdzības vai priekšlikumi.”
Teritorijas plānošanas likums un Būvniecības likums uzliek pašvaldībām pienākumu rīkot sabiedrisko apspriešanu noteiktajos gadījumos.
Kopš 2001. gada saskaņā ar likumu “Par pašvaldībām” pašvaldībām jāsagatavo gada publiskais pārskats. Lai tas būtu izprotams ne tikai speciālistiem, bet arī iedzīvotājiem, svarīgi līdz ar obligāti prasīto sniegt informāciju gan saturiski, gan vizuāli uzskatāmā formā. Šajā pārskatā jāietver arī informācija par veiktajiem pasākumiem, lai veicinātu iedzīvotāju informētību par pašvaldības darbību un viņu iespējām piedalīties lēmumu apspriešanā.
Sabiedrības līdzdalības efektivitāte lielā mērā atkarīga no informācijas aprites kvalitātes starp sabiedrību un publisko sektoru. Arī pašvaldības darbības efektivitāti daudzējādā ziņā nosaka tās spēja uzturēt līdzvērtīgu partneru sarunu ar saviem iedzīvotājiem un iemantot uzticību.
Pašvaldībai ir svarīgi sarunāties ar iedzīvotājiem visos piecos politikas dzīves cikla posmos.
• Problēmas noskaidrošanā – kas ir jārisina, kam un kā jāpalīdz.
• Politikas jeb risinājuma izstrādē – ja iedzīvotāji piedalās risinājuma izstrādē, tad viņi to uztver kā savu un labprāt īsteno.
• Lēmuma pieņemšanā – ja lēmums izstrādāts kopā ar iedzīvotājiem, tad šī izstrāde, protams, ir prasījusi laiku, bet tiek pieņemts lēmums, kas tiešām darbosies, nevis tāds, ko iedzīvotāji uztvers kā sev nevēlamu un tāpēc nepildīs.
• Politikas jeb jaunās kārtības ieviešanā – ieviešana veicas labāk, ja jaunās kārtības ievērošana iedzīvotājiem tiek padarīta pēc iespējas ērtāka; efektīvi ir lietot ne tikai sodus (“pātagu”) par lēmuma nepildīšanu, bet arī dažādus atvieglojumus (“pīrāgu”) par lēmuma īstenošanu, aktīvi informējot iedzīvotājus, ka tiem, kas izpildīs jaunā lēmuma prasības noteiktā termiņā, būs tādi un tādi atvieglojumi vai atlaides.
• Politikas jeb jaunās (pastāvošās) kārtības saglabāšanā un kontrolē – palīdz konsultācijas ar iedzīvotājiem par to, kā politika darbojas, ko tā ir mainījusi, kādi uzlabojumi nepieciešami tās pilnveidošanai.
Pašvaldību biežāk izmantotie sabiedrības iesaistīšanas un informēšanas līdzekļi, kuru lietošana ir pašu pašvaldību iniciatīva:
• pašvaldības avīze;
• pašvaldības informācijas lapas jeb biļeteni;
• informācija plašsaziņas līdzekļos – nacionāla mēroga un reģionālajos laikrakstos, radio, TV;
• pašvaldības mājaslapa;
• informācijas stendi;
• vietējā televīzija un/vai radio;
• konsultatīvas padomes, darba grupas;
• iedzīvotāju sapulces, tikšanās ar iedzīvotājiem;
• plānošanas un dažādu grupu semināri;
• iedzīvotāju aptaujas;
• speciāla tālruņa līnija (ieteicams – bezmaksas);
• sūdzību un ieteikumu kastītes ar jau sagatavotām veidlapām.
Latvijā normatīvo aktu grozījumi tiek izstrādāti ļoti bieži, tāpēc pirms kāda likuma piemērošanas ir vēlams pārbaudīt, vai tajā nav ieviesti jauni grozījumi. Izmantojiet elektronisko normatīvo aktu informācijas sistēmu NAIS, kur normatīvie akti tiek ievietoti jau ar iestrādātiem grozījumiem, vai interneta adresi www.likumi.lv, kur grozījumi redzami atsevišķi!
Ieteicamie normatīvie dokumenti par iedzīvotāju informēšanu:
• Latvijas Republikas Satversme, 104. pants;
• likums “Par pašvaldībām”;
• Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likums;
• Administratīvā procesa likums, īpaši 53. pants (par sadarbību administratīvajā procesā), 54. pants (par informācijas sniegšanu), 6. nodaļa (par administratīvā procesa virzību iestādē) un 9. nodaļa (uzziņa par savām tiesībām);
• Teritorijas plānošanas likums;
• Būvniecības likums;
• likums “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” – kā sniegt informāciju par iepirkuma procesu, īpaši 32. pants (paziņojums par lēmuma pieņemšanu), 33.1 pants (informācijas par iepirkuma līgumiem pieejamība) un 34. panta 4. daļa (par atklāta un slēgta konkursa noslēguma protokola pieejamību);
• Informācijas atklātības likums;
• likums “Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās”;
• likums “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”, īpaši 7. pants par nepublicējamo informāciju;
• likums “Par valsts noslēpumu”, īpaši 5. pants – kādai informācijai nekādi nedrīkst liegt pieeju (ziņas, kuras nevar būt valsts noslēpums);
• Fizisko personu datu aizsardzības likums;
• Darba likums – 93. pants, kāda informācija par darbinieku ir jāaizsargā (ziņas par darbinieku);
• MK noteikumi “Kārtība, kādā valsts pārvaldes iestāžu un pašvaldību iestāžu rīcībā esošā informācija nododama atklātībai”, īpaši par ierobežotas pieejamības informācijas sniegšanas kārtību.
Lai pilsoniskā sabiedrība attīstītos, pašvaldības mērogā izšķiroša loma ir piederības izjūtai. Svarīgi, lai pašvaldībai būtu pareizs mērogs, kas rosina dzīvot līdzi vietējiem notikumiem.
Ja cilvēks, kurš dzīvo vienā novada galā, būs priecīgs par pozitīviem notikumiem otrā novada galā, tas raksturos piederību. Ja cilvēks redzēs, ka tiek ievēlēti deputāti arī no viņa apkaimes (pilsētas rajona, pagasta), tas palielinās interesi par pozitīvu līdzdalību pašvaldībā.
Tāpēc pilsoniskas sabiedrības attīstībā svarīgi ne vien ievērot formālās likuma prasības, bet veidot tādu administratīvo mērogu, kas sekmē līdzdalību. 2013. gada pašvaldību vēlēšanas radījušas nopietnu pamatu izvērtēt pēc reformas izveidojušos mērogu. Daļa cilvēku negāja pat vēlēt tāpēc, ka jūtas kā dzīvojoši nomalē. Tāpēc tiem, kas vēlas pēc būtības risināt pilsoniskās sabiedrības problēmas, jādomā, kā novērst nomales efektu savā pašvaldībā.
________________________
1 Pilsoniskas sabiedrības attīstība Latvijā: situācijas analīze.
PHARE projekts “Pilsoniskas sabiedrības attīstība Latvijā 2002/2003”. ĪUMSILS. Rīga, 2004.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017