PRETKORUPCIJAS NORMAS

Korupcija nav novēršama pilnībā, tomēr katra sevi cienoša valsts cenšas to mazināt. Var cīnīties pret korupcijas sekām un censties novērst korupciju veicinošus faktorus. No tiem galvenie ir pārmērīga reglamentācija un atklātības trūkums, kas rada strukturētu korupcijai labvēlīgu vidi. Visefektīvāk ierobežot korupciju var, deregulējot pārvaldi un samazinot valsts un pašvaldību iejaukšanos tirgus procesos. Korupcijas iespējas mazina arī brīva sabiedrības pieeja informācijai.

Diemžēl šīs vienkāršās atziņas pagaidām nav guvušas pietiekamu atbalstu Latvijas sabiedrībā. Likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”1 galveno vērību velta stingrākai regulēšanai un kontrolei. Likums attiecas uz valsts amatpersonām, viņu radiniekiem un bijušajām amatpersonām.

Šādu amatpersonu vidū tiek minēti: pašvaldības domes priekšsēdētājs un izpilddirektors, kā arī viņu vietnieki; pašvaldību deputāti; pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītājs novada pašvaldībā; pašvaldības iestādes vadītājs un viņa vietnieks; kapitālsabiedrības padomes loceklis, kurš pārstāv pašvaldības intereses kapitālsabiedrībā, vai valdes loceklis kapitālsabiedrībā, kurā pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus; pašvaldības kapitāla daļas turētāja pārstāvis un viņa pilnvarota persona, kā arī publiskā iepirkuma komisijas loceklis.

Par valsts amatpersonām uzskatāmas arī personas, kurām, pildot amata pienākumus pašvaldības institūcijās, saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir tiesības izdot administratīvos aktus, kā arī veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas attiecībā uz personām, kas neatrodas viņu tiešā vai netiešā pakļautībā, vai tiesības rīkoties ar valsts vai pašvaldības mantu, tajā skaitā finanšu līdzekļiem.

Par valsts amatpersonām uzskatāmas arī personas, kuras pilda amata pienākumus ārpus pašvaldības institūcijām, ja viņām saskaņā ar normatīvajiem aktiem pastāvīgi vai uz laiku pašvaldība deleģējusi kādu no šīm funkcijām – izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas attiecībā uz personām, kas neatrodas to tiešā vai netiešā pakļautībā, rīkoties ar pašvaldības mantu, tajā skaitā finanšu līdzekļiem.

Valsts amatpersonas statusu piešķir pašvaldības domes priekšsēdētājs saskaņā ar likumā minētajiem īpašajiem nosacījumiem.

Radinieki likuma izpratnē ir – tēvs, māte, vecāmāte, vecaistēvs, bērns, mazbērns, adoptētais, adoptētājs, brālis, māsa, pusmāsa, pusbrālis un laulātais. Amatpersonai ir aizliegts sagatavot vai pieņemt lēmumus attiecībā uz sevi un saviem radiniekiem, kā arī jautājumos, kas skar viņas materiālās intereses. Pašvaldības deputāti nedrīkst gūt labumu no pašvaldības pasūtījuma.

Pašvaldības amatpersonai ir aizliegts, pildot amatpersonas pienākumus, sagatavot vai izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības, kurās šī amatpersona, viņas radinieki vai darījumu partneri ir personiski vai mantiski ieinteresēti.

Pašvaldības amatpersona nedrīkst izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības attiecībā uz saviem darījumu partneriem arī divus gadus pēc līgumisko attiecību izbeigšanās.

Pastāv būtiski ierobežojumi attiecībā uz amatu savienošanu un darbu pildīšanu. Valsts amatpersonas amatu drīkst savienot tikai ar:

• amatiem, kurus šīs personas ieņem saskaņā ar likumiem un Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem;

• amatiem arodbiedrībā, biedrībā vai nodibinājumā, politiskajā partijā, politisko partiju apvienībā vai reliģiskā organizācijā;

• pedagoga, zinātnieka, ārsta, profesionāla sportista un radošo darbu;

• amatu kapitālsabiedrībā, kurā pašvaldība vai pašvaldības kapitālsabiedrība ir dalībniece, ja tas saistīts ar pašvaldības interešu pārstāvēšanu šajā sabiedrībā, nerada interešu konfliktu un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi amatā;

• citu amatu vai darbu pašvaldības institūcijā, ja par to ir pieņemts priekšsēdētāja vai domes lēmums.

Amatpersonas pienākums ir iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam deklarāciju, stājoties amatā un beidzot pildīt amata pienākumus, kā arī ikgadējo deklarāciju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Ar 2013. gada 31. janvārī Saeimā pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par pašvaldībām”, kas stājās spēkā 2013. gada 1. jūlijā, papildināti pašvaldību domju deputātu amatu savienošanas ierobežojumi. Kā to paredz likuma 38. panta otrā daļa, papildus likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteiktajiem amatu savienošanas ierobežojumiem pašvaldības domes deputāts nedrīkst:

ieņemt izpilddirektora un izpilddirektora vietnieka, pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītāja un viņa vietnieka amatu;

ieņemt attiecīgās pašvaldības administrācijā amatu, kura pienākumos ietilpst:

domes lēmumu projektu sagatavošana,

domes lēmumu tiesiskuma un lietderības pārbaude,

kontrole un uzraudzība pār domes pieņemto lēmumu izpildi,

padomu un konsultāciju sniegšana pašvaldības amatpersonām;

tieši vai pastarpināti sniegt pašvaldībai pakalpojumus šīs daļas 2. punktā minētajos jautājumos;

ieņemt attiecīgās pašvaldības iestādes vadītāja vai viņa vietnieka amatu, izņemot iestādē, kas realizē šā likuma 15. panta pirmās daļas 4., 5. un 6. punktā noteiktās pašvaldības autonomās funkcijas (autonomās funkcijas iedzīvotāju izglītības, kultūras, veselības aprūpes pieejamības, kā arī iedzīvotāju veselīga dzīvesveida un sporta jomā);

ieņemt valdes locekļa amatu attiecīgās pašvaldības kapitālsabiedrībā, kapitālsabiedrībā, kurā pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā ar citām pašvaldībām pārsniedz 50 procentus, un kapitālsabiedrībā, kurā vienas vai vairāku pašvaldības kapitālsabiedrību daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus, izņemot kapitālsabiedrību, kas realizē no šā likuma 15. panta pirmās daļas 6. punktā noteiktās pašvaldības autonomās funkcijas izrietošu pārvaldes uzdevumu.

Pašvaldību domju priekšsēdētāji, viņu vietnieki un deputāti, kā arī pašvaldību izpilddirektori nedrīkst būt tādas komercsabiedrības dalībnieki, akcionāri, biedri vai tādi individuālie komersanti, kas saņem attiecīgās pašvaldības pasūtījumus par iepirkumiem pašvaldības vajadzībām, finanšu līdzekļus, pašvaldības garantētus kredītus vai privatizācijas fonda līdzekļus, izņemot gadījumus, kad to piešķir atklāta konkursa rezultātā.

Valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumu izpildes kārtību, ja amata savienošana ir aizliegta, nosaka likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 8. pants. Saskaņā ar šīs normas pirmo daļu personai, kas pēc stāšanās valsts amatpersonas amatā vienlaikus ieņem amatu, kura savienošana ar valsts amatpersonas amatu ir aizliegta, septiņu dienu laikā ir pienākums rakstveidā:

paziņot augstākai valsts amatpersonai vai koleģiālajai institūcijai par to, ka tā ieņem vienu vai vairākus amatus (pilda uzņēmuma līgumu vai pilnvarojumu), kuru savienošana ar valsts amatpersonas amatu ir aizliegta;

iesniegt institūcijai, kurā tā ieņem amatu, kura savienošana ar valsts amatpersonas amatu ir aizliegta, iesniegumu, lūdzot to atbrīvot no attiecīgā amata.

Pašvaldības domes deputāta gadījumā paziņojums attiecīgi iesniedzams pašvaldības domei, savukārt iesniegums iesniedzams institūcijai, no kuras amata amatpersona lūdz sevi atbrīvot. Ja institūcija ir tāda, kurā pašvaldības domes deputāts ieņem iestādes vadītāja amatu, arī iesniegums par atbrīvošanu no amata iesniedzams pašvaldības domei.

Likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteikti speciāli amatu savienošanas ierobežojumi pašvaldību domju priekšsēdētājiem, republikas pilsētu domju priekšsēdētāju vietniekiem, pašvaldību izpilddirektoriem un viņu vietniekiem, pašvaldību iestāžu vadītājiem un viņu vietniekiem, kā arī ienākumu gūšanas un komercdarbības ierobežojumiem un to ievērošanas kārtībai.

Kopš 2003. gada korupcijas apkarošanu Latvijā īsteno un koordinē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB)2. Galvenās šā biroja funkcijas ir šādas:

• izstrādāt korupcijas novēršanas un apkarošanas stratēģiju un valsts programmu, ko apstiprina Ministru kabinets;

• koordinēt valsts programmā minēto institūciju sadarbību, lai nodrošinātu programmas izpildi;

• kontrolēt likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpildi, kā arī citos normatīvajos aktos valsts amatpersonām noteikto papildu ierobežojumu ievērošanu;

• sagatavot un koordinēt ārvalstu un starptautisko institūciju finanšu palīdzības projektus;

• atbilstoši savai kompetencei pārbaudīt sūdzības un iesniegumus, kā arī veikt Valsts prezidenta, Saeimas, Ministru kabineta un ģenerālprokurora ierosinātās pārbaudes;

• apkopot un analizēt informāciju par veiktajām pārbaudēm, valsts amatpersonu iesniegtajām deklarācijām, konstatētajiem pārkāpumiem to iesniegšanā un par likumā noteikto ierobežojumu neievērošanu;

• analizēt valsts iestāžu praksi korupcijas novēršanā un atklātos korupcijas gadījumus, iesniegt attiecīgajai ministrijai un Valsts civildienesta pārvaldei priekšlikumus konstatēto trūkumu novēršanai;

• izstrādāt metodiku korupcijas novēršanai un apkarošanai valsts un pašvaldību iestādēs un privātajā sektorā.

________________________

________________________

1 Likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.

Pieņemts Saeimā 2002. gada 25. aprīlī.

Likuma 1. pants definē interešu konfliktu kā situāciju, kurā

“valsts amatpersonai, pildot valsts amatpersonas amata pienākumus, jāpieņem lēmums vai jāpiedalās lēmuma pieņemšanā, vai jāveic citas ar valsts amatpersonas amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt šīs valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses”.

2 Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums.

Pieņemts Saeimā 2002. gada 18. aprīlī.

Likuma 1. pantā teikts:

“Korupcija šā likuma izpratnē ir kukuļošana vai jebkura cita valsts amatpersonas rīcība, kas vērsta uz to, lai, izmantojot dienesta stāvokli, savas pilnvaras vai pārsniedzot tās, iegūtu nepelnītu labumu sev vai citām personām.