18.224.246.203
08.05.2024. 00:54:58
Dr.oec. Māra Pūķa komentārs
Decentralizācija, tāpat kā demokrātija, nav mūžīga vērtība. Cilvēkiem, kas vēlas izjust brīvību un cieņu un kuri vēlas paši veidot savu dzīvi, nevis tikt vadīti, savas vērtības atkal un atkal ir jāaizstāv.
Mēs visi piedalāmies procesos, kas notiek Latvijā saistībā ar pasaules krīzi. Vienmēr atrodas kāds, kurš uz citu nelaimes nolēmis nopelnīt. Vienmēr atrodas kāds, kuru nelaimes brīdī izdodas apmuļķot. Tiem, kas nevēlas, lai viņus apmuļķo, ir jāaizstāv savas intereses.
No pašvaldību perspektīvas viedokļa situācija Latvijā ir satraucoša:
biežāk nekā agrāk parādās centieni iebalsot nedemokrātiskas normas likumā “Par pašvaldībām”, daļa no tiem ir sekmīgi;
valdībai ir plāns būtiski samazināt pašvaldību daļu kopbudžetā;
valdībai ir plāns veikt atlikušo finanšu centralizāciju (izliekoties, ka tā vēlas taisnīgāku izlīdzināšanu);
izpaužas centieni pārņemt kontroli pār pašvaldībām piederošiem uzņēmumiem;
izpaužas centieni vienādot pašvaldību pakalpojumus, nosakot tiem vienādus standartus un centralizēti regulējot sniegšanas kārtību;
aizbildinoties ar finanšu krīzi, būtiski samazināta pašvaldību personāla un administratīvā autonomija (vienota atalgojuma sistēma un citi pasākumi).
Šie pasākumi kopumā liecina par savdabīgu apvērsuma mēģinājumu, likvidējot būtiskākos pašvaldību demokrātijas elementus.
Lai prastu aizstāvēties, jāspēj savas problēmas aplūkot plašākā kontekstā – vai līdzīgas grūtības nav arī citu ES valstu pašvaldībām. Tāpēc ieteicams rūpīgi iepazīties ar Reģionu komitejas atzinumu “Decentralizācija Eiropas Savienībā un vietējo un reģionālo pašvaldību loma ES politikas veidošanā un īstenošanā” (2013/C 139/08), kā arī Zalcburgas federālās zemes delegāta Reģionu komitejā prof. Franca Šausbergera (AT/PPE) ziņojumu.
Reģionu komiteja kā ES institūcija ir izveidota decentralizācijas veicināšanai.
Pēc subsidiaritātes un proporcionalitātes principa atzīšanas ES primārajā likumdošanā tika izveidota Reģionu komiteja (1994. gadā), kura uzņēmās sekot subsidiaritātei, kas izpaužas decentralizācijas kā vēlamākās varu organizācijas formas ievērošanā (ziņojuma 7. punkts).
Joprojām ir aktuāla reģionālo pašvaldību izveidošana visā Eiropā, par pamatu ņemot Eiropas Padomes par reģionālo pārvaldi atbildīgo ministru 2009. gada vadlīnijas (ziņojuma 18. punkts).
Krīze daudzās valstīs tiek izmantota kā iemesls institucionālai un finanšu centralizācijai.
Dažu ES valstu valdības, aizbildinoties ar ekonomijas apsvērumiem, samazina pašvaldību lemttiesības (ziņojuma 21. punkts), nodod jaunas funkcijas bez finanšu resursiem (ziņojuma 22. punkts), likvidē vietējās struktūras (ziņojuma 22. punkts), un īstenībā šajos gadījumos kopējās izmaksas pieaug, nevis samazinās.
Kā izmaksu samazināšanas līdzeklis tiek piedāvāta apvienošana bez pienācīgas izpētes un pamatojuma (ziņojuma 26. punkts). Stabila iedzīvotāju uzticība iespējama tikai vēlētām struktūrām, kas nereti tiek aizmirsts (ziņojuma 33. punkts). Reģionālajām vienībām jābūt nevis tikai statistiskām, bet arī vēlētām (ziņojuma 38. punkts).
Risinājumu pamatā jābūt tieši finanšu decentralizācijai.
Institucionālā un funkciju decentralizācija var būt sekmīga tikai kompleksā ar finanšu decentralizāciju (ziņojuma 51. un 53. punkts). Ziņojums arī konstatē, ka kohēzijas politika daudzās valstīs ir neefektīva tieši tādēļ, ka to īsteno centrālās valdības, nevis reģioni un vietējās pašvaldības (58. punkts). Ziņojumā aicināts Eiropas Komisijai ik gadu sekot finanšu decentralizācijas situācijai (75. un 76. punkts).
Subsidiaritātes un proporcionalitātes nozīme ES arvien pieaug.
Ziņojumā aicināts, ka tieši cieša šo principu ievērošana var būt galvenais demokrātijas sekmētājs (46. un 47. punkts). Arī Reģionu komitejas atzinumā tiek aicināts šo principu ciešāku ievērošanu apvienot ar finanšu līdzekļu plašāku nodošanu reģionu un vietējām pašvaldībām.