Rīga 21°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DR vējš 3m/s
Sestdiena, 2024. gada 04. maijs 14:24
Vārda dienas: Vijolīte, Viola, Vizbulīte
LPS Revīzijas komisijas priekšsēdētāja un Amatas novada pašvaldības vadītāja Elita Eglīte izteica vēlējumu: “Mēs būsim tik stipri, cik visi kopā būsim stipri, cik stiprs būs vājākais no mums” un pauda Revīzijas komisijas ieteikumus Pašvaldību savienības turpmākajai darbībai:
realizēt ilgtermiņa projektus, kas uzlabotu Latvijas pašvaldību pārvaldību un veiktspēju;
LPS administrācijai aktīvi aizstāvēt pašvaldību intereses valsts varas un pārvaldes institūcijās, īpaši Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības sarunu protokola sagatavošanā;
LPS administrācijai turpināt tikšanos ar Latvijas pašvaldībām informācijas apmaiņai;
finansiālajā darbībā vadīties pēc apstiprinātās ieņēmumu un izdevumu tāmes un LPS Valdes lēmumiem;
pilnveidot LPS Domes sēžu sagatavošanu un informācijas apmaiņu ar pašvaldībām.
Baldones novada domes priekšsēdētāja Karina Putniņa, asus vārdus adresējot gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, gan Pašvaldību savienībai, atgādināja izcilā franču filozofa Bēkona norādītos trīs ceļus, pa kuriem var nonākt pie patiesām zināšanām. Pirmais ir skudras ceļš – fakti tiek vākti, īsti nezinot, kāpēc, tie netiek apstrādāti, un rezultātā iznāk čiks. Otrais ir zirnekļa ceļš, kad no sevis tiek vilkti un vilkti pavedieni, neinteresējoties, kas notiek apkārt. Un trešais ir bites ceļš – vākt faktus un informāciju, to pārstrādāt un pieņemt patiesu lēmumu. K. Putniņa mudināja ministriju turpmāk izvēlēties bites ceļu, bet LPS – Pašvaldību savienības kopējo viedokli allaž veidot diskusijās un noformēt demokrātiski pieņemta lēmuma veidā.
Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš kā vienu no būtiskākajām prioritātēm Eiropas Savienībā atzīmēja valstu ekonomisko izaugsmi. Arī Latvijā tas ir mērķis, uz ko kopīgi tiecamies, un kā jau katram izvirzītajam mērķim – “ir jābūt kādam vilcējspēkam, ledlauzim, kas, ejot uz priekšu, ceļoties uz augšu un sasniedzot aizvien jaunus mērķus, ved līdzi arī visus pārējos šā mērķa sasniegšanā ieinteresētos. Pilsētas ir kā sirds, kas pumpē asinis un dzen tās uz asinsvadiem, kas iet tai cauri un apkārt reģionos. Tās arī dos dzīvību, izaugsmi, kustību un attīstību mūsu Latvijai”. Jelgavas saimnieka pārliecība ir, ka Latvijas Pašvaldību savienībai kā nozīmīgam un oficiālam valdības partnerim ir spēks, un, lai šo spēku realizētu, jābūt vienotiem un aktīviem. Latvijas Lielo pilsētu asociācija ir gatava būt par ledlauzi un stiprināt LPS.
Mālpils novada domes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs, kuram patīk darboties ar skaitļiem, pierādīja, ka valsts amatpersonu minētie skaitļi par valsts un pašvaldību budžetiem nav gluži tādi, kā atskanēja no kongresa tribīnes. Ar viņa apkopoto informāciju iespējams iepazīties LPS mājaslapā, bet, viņaprāt: “Mūsu uzstādījumam vajadzētu būt tādam, ka ar laiku tiek nostiprināti pašvaldību nodokļi – tie būtu finanšu instrumenti, kādā veidā varētu dot lielāku ieguldījumu uzņēmējdarbībai.” A. Lielmežs arī aicināja paredzēt striktāku rīcību un pasākumus, kad LPS un valdības sarunu protokolā domstarpību ir vairāk nekā vienošanos, mudināja vietējos politiķus startēt uz Saeimu un, tur nokļūstot, neaizmirst pašvaldību intereses, kā arī izpētīt ES Reģionu komitejas 2013. gada aprīļa rezolūciju par decentralizāciju.
Tukuma novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Volfs pievērsās valsts institūciju un pašvaldību sadarbībai, vērtējot to negatīvi, īpaši bēdīga pieredze esot ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, savukārt pie pozitīvajiem piemēriem viņš minēja sava reģiona pašvaldību sadarbību ar Lauku atbalsta dienestu. A. Volfs aicināja valsts ierēdņus lemt jautājumus pēc būtības un visiem kopā cīnīties pret pārlieku normatīvismu un centralizāciju.
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts: “Galvenais un lielais jautājums, par ko mums jābūt vienisprātis, ir ekonomikas attīstība, un kopīgi jācīnās, lai ekonomikas izrāviens atgriežas prioritāšu galvgalī. Šobrīd ekonomikas izrāviens nozīmē to, ka ekonomika ir izrauta no prioritātēm, bet tā tam nevajadzētu būt.” Ministrs arī minēja instrumentus, kā pašvaldība var veicināt uzņēmējdarbību – gan ar teritorijas plānojumu un nekustamā īpašuma nodokļa politiku, gan kopdarbu pie infrastruktūras investīcijām, bet īpaši viņš uzsvēra informācijas un dialoga, kā arī kooperācijas nozīmi.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs atzina, ka valdība, ministrija un arī viņš pats ir saņēmis gan konstruktīvu kritiku no pašvaldībām un to organizācijām, gan tā bijusi atrauta no būtības un drīzāk sakņojusies politiskās norisēs, un novēlēja, lai turpmāk būtu tikai pirmā veida kritika. Ministrs arī solīja: “Pašvaldības nelikvidēsim!” un informēja par ministrijas galveno prioritāti nākamā gada budžetā – mērķdotācijas investīcijām tajos novados, kas nav reģionālas vai nacionālas nozīmes attīstības centri, aicinot pašvaldības aktīvi iesaistīties, lai šis atbalsta instruments spētu veiksmīgi darboties un tajā ar katru gadu varētu piesaistīt arvien lielāku finansējumu.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017