INFORMĀCIJAI UN DARBAM

LPS Valdē

• 26. augustā Latvijas Pašvaldību savienības Valdes pārstāvji tikās ar finanšu ministru Andri Vilku un ministrijas speciālistiem, lai pārrunātu nodokļu ieņēmumu prognozes pašvaldību budžetā un pašvaldību iespējas aizņemties finansējumu investīciju projektu realizācijai 2014. gadā un trīs gadu periodā.

Finanšu ministrija informēja, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu prognoze pašvaldību budžetā nākamgad plānota 762,7 miljonu latu apmērā pie nodokļa ieņēmumu sadalījuma 80% pašvaldību budžetā un 20% valsts budžetā.

LPS uzskata, ka jārisina jautājums par iespēju pašvaldībām brīvi aizņemties finanšu līdzekļus, lai pilsētā vai novadā varētu īstenot nozīmīgus investīciju projektus, un ir jāatsakās no ekonomiskās krīzes laika prakses, kad pašvaldības varēja aizņemties tikai Valsts budžeta likumā noteiktiem mērķiem.

LPS ar FM tiksies vēl divas reizes septembrī, lai sīkāk apspriestu arī pašvaldību izdevumu daļu un citus aktuālus jautājumus saistībā ar nākamā gada budžetu.

LPS komitejās

Finanšu un ekonomikas jautājumu komitejā

• 27. augustā notika LPS Finanšu un ekonomikas jautājumu komitejas sēde, kurā ievēlēja divus komitejas priekšsēdētāja vietniekus – līdzšinējo vietnieku Mālpils novada domes priekšsēdētāju Aleksandru Lielmežu un Ogres novada pašvaldības vadītāju Edvīnu Bartkeviču.

Sēdē tika sniegta tobrīd aktuālākā informācija par pašvaldību budžetu 2014. gadā, kā arī komitejā viesojās AS “Swedbank” Valsts un pašvaldību klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Ilze Kukute, kura vērsa uzmanību uz veicamajiem sagatavošanās darbiem saistībā ar eiro ieviešanu.

LPS un Finanšu ministrijas sarunās par pašvaldību budžetu nākamgad ministrija iepazīstināja ar plānotajām izmaiņām likumos “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un “Par nekustamā īpašuma nodokli” un pašvaldību budžetā ienākošo nodokļu ieņēmumu prognozēm. 2014. gadā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi pašvaldību budžetā pie 80% nodokļa daļas plānoti 762,7 milj. latu apmērā, dabas resursu nodokļa ieņēmumi – 6,8 milj. latu un azartspēļu nodokļa ieņēmumi – 4,75 milj. latu apmērā. Finanšu ministrija precizējusi arī IIN ieņēmumu prognozi 2013. gadam, un tā ir palielināta par 34 milj. latu jeb 4,9%. Pieņemot šāgada budžetu, IIN ieņēmumu prognoze 2013. gadam bija 698,3 milj. latu, tagad precizētā šāgada prognoze (sagaidāmā izpilde) ir 732,3 milj. latu.

Tehnisko problēmu komitejā

• Šajā dienā notika arī LPS Tehnisko problēmu komitejas sēde, un tās darba kārtībā pirmais jautājums bija par pasākumiem Ministru kabineta 2013. gada 13. augusta protokollēmuma “Par kompleksu risinājumu elektroenerģijas tirgus problemātikai” izpildes nodrošināšanu. Komiteja nolēma atzīt par nelietderīgu vienotu dzīvokļu pabalstu ieviešanu, kas orientēta tikai uz elektrības pieauguma daļēju kompensāciju trūcīgajiem iedzīvotājiem; sakarā ar energoresursu cenu pieaugumu jānosaka valsts līdzfinansējums dzīvokļu pabalstiem ne mazāk kā 30% apmērā (20% līdzfinansējums varētu segt elektrības daļu); atbilstoši 2013. gada 13. augusta Ministru kabineta sēdes protokollēmumam Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Labklājības ministriju, Latvijas Pašvaldību savienību un nozares nevalstiskajām organizācijām izvērtēt sociālā atbalsta jautājumus iedzīvotājiem saistībā ar siltumenerģijas tarifu pieaugumu un sagatavot priekšlikumus risinājumiem; atzīt, ka subsidētās enerģijas nodokļa attiecināšana uz augstas efektivitātes koģenerācijas stacijām ar uzstādīto elektrisko jaudu līdz 4 MW, kas pieslēgtas centralizētās siltumapgādes sistēmām, ir nesamērīga, jo tas radīs centralizētās siltumapgādes zonā piegādātās siltumenerģijas gala tarifa pieaugumu.

Izskatot priekšlikumus grozījumiem Enerģētikas likumā, komiteja nolēma atzīt, ka starp Enerģētikas likuma 50. un 51. pantu un Ēku energoefektivitātes likuma 5. pantu pastāv tiesību normu kolīzija; Enerģētikas likuma 50. pants neatbilst ES Direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti prasībām; aicināt Ekonomikas ministriju izveidot darba grupu pašvaldību priekšlikumu izvērtēšanai, par pamatu ņemot Latvijas Siltumapgādes uzņēmumu asociācijas priekšlikumus.

Vēl komiteja izskatīja pašvaldību priekšlikumus likumprojektam “Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” un nolēma atbalstīt tos grozījumus, kas izslēdz regulējumu par norīkotā pārvaldnieka darbību; atzīt, ka tikai dzīvokļa īpašnieks var izvēlēties norēķinu veidu; lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar parādsaistību samazināšanu un dzīvokļa īpašnieku, pakalpojuma sniedzēju un pārvaldnieku atbildību, nepieciešams izstrādāt darbotiesspējīgu parāda apjoma kontroles un parādu piedziņas mehānismu, izveidot valsts vienotu datubāzi par dzīvojamām mājām un to pārvaldniekiem un Ekonomikas ministrijai izstrādāt metodiku tiešo norēķinu piemērošanai.

Izglītības un kultūras jautājumu komitejā

• 28. augustā LPS Izglītības un kultūras jautājumu komitejas sēdē tika skatīts jautājums par valsts atbalstu privātajiem pakalpojuma sniedzējiem pirmsskolas izglītībā. Saistībā ar MK noteikumiem “Kārtība, kādā tiek aprēķināts un piešķirts valsts atbalsts bērniem no pusotra gada vecuma līdz obligātai bērna sagatavošanas pamatizglītības ieguves uzsākšanai, ja bērns saņem šo pakalpojumu privātā izglītības iestādē” komiteja lēma, ka 2014./2015. gadā atbalsts sniedzams tikai valsts budžeta ietvaros bez ietekmes uz pašvaldību budžetu. VARAM mājaslapā ievietots materiāls, kur sniegtas atbildes uz desmit iedzīvotāju biežāk uzdotajiem jautājumiem par valsts atbalstu un MK noteikumiem: http://www.varam.gov.lv/lat/buj.

Vēl komitejā apsprieda MK noteikumu projektu “Kārtība, kādā valsts un pašvaldība organizē un finansē mācību līdzekļu izdošanu un iegādi izglītības iestādēm” un nolēma, ka LPS sagatavos un nosūtīs vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai ar lūgumu sniegt detalizētu skaidrojumu par to mācību līdzekļu iegādi, par ko atbildīga ir pašvaldība.

Komitejas darba kārtībā bija arī jautājums par jaunatnes politikas attīstību pašvaldībās un Eiropas Komisijas iniciatīvu “Jauniešu garantija”.

Citi notikumi

• 14. augustā Pašvaldību savienībā notika diskusija par grozījumiem Publisko iepirkumu likumā, kas stājušies spēkā 1. augustā, un grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz administratīvo sodu ieviešanu par publisko iepirkumu pārkāpumiem un stājās spēkā 1. septembrī. Diskusiju LPS veidoja sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju, un to vadīja Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja Dace Gaile.

Diskusijas tiešraides videoieraksts un prezentācijas pieejamas LPS mājaslapā: http://www.lps.lv/Pasakumi/Videoieraksti/?task=view&article_id=3365.

• 20. augustā Latvijas Pašvaldību sociālās aprūpes institūciju apvienības (LPSAIA) valdes sēdē apsprieda “Pamatnostādnes sociālo pakalpojumu attīstībai 2014.–2020. gadā”. Pansionātu direktori pauda neizpratni par pašvaldību pansionātu un tajos mītošo cilvēku diskrimināciju, kas pieļauta šajā pamatnostādņu projektā, jo tajā vairāk nekā septiņi miljoni latu paredzēti valsts sociālās aprūpes centru infrastruktūras uzlabošanai, bet pašvaldību iestādes nav pat pieminētas. LPSAIA valdes apkopotā informācija liecina, ka 82 pašvaldību pansionātiem infrastruktūras sakārtošanai un aprūpes kvalitātes uzlabošanai nepieciešami nepilni 17 miljoni latu. Valde nolēma savus priekšlikumus nosūtīt Labklājības ministrijai. Pie problēmjautājumiem tika atzīmēts arī fakts, ka pamatnostādnēs nav minēts finansējums paliatīvajai aprūpei pieaugušajiem.

Sēdē rosināja apkopot jautājumus un problēmas, kas šobrīd ir aktuālas sociālās aprūpes institūcijām, lai informētu LPS Valdi.

• Šajā dienā notika arī Latvijas Pašvaldību sociālo dienestu vadītāju apvienības (LPSDVA) valdes sēde, kurā diskutēja par Ekonomikas ministrijas virzītajām izmaiņām dzīvokļa pabalsta piešķiršanā, vēloties izmainīt pabalsta aprēķināšanas formulu. Sociālo dienestu vadītāji vienojās, ka izveidot vienādu formulu visiem nebūtu korekti, kā arī nepieciešams terminētais dzīvokļa pabalsts, jo šobrīd EM paredz ieviest neterminētu pabalstu.

Pašvaldību pārstāvji paliek pie viedokļa, ka GMI būtu jāmaksā valstij. Šā pabalsta mazais apmērs nespēj nodrošināt cilvēka pamatvajadzības un nemazina cilvēku sociālo atstumtību. Gan dzīvokļa pabalsta jautājumu, gan GMI problemātiku LPSDVA rekomendē izskatīt sarunās ar Labklājības ministriju.

• 21. augustā Sēlijas novadu pašvaldību pārstāvji pulcējās Jaunjelgavā Sēlijas novadu apvienības kopsapulcē. Apvienības biedri nolēma aktīvi atbalstīt un iesaistīties 2014. gada Sēlijas kongresa rīkošanā, kas plānots nākamā gada 23. un 24. maijā Ilūkstes un Viesītes novadā, bet tematiskas aktivitātes šajā laikā notiks arī citās pašvaldībās. Pašvaldību pasākumus koordinēs Viesītes novada pašvaldība.

Apvienība nolēmusi izveidot darba grupu enciklopēdijas – grāmatas “Sēlija” izdošanai. Šā darba koordinēšana uzticēta Aknīstes novada domei. Dalībnieki arī vienojās izvērtēt kopīga tūrisma bukleta izdošanas iespējas nākamgad un nolēma 28. jūnijā Salas novada Sēlpilī sarīkot 2. Sēlijas Dziesmu un deju svētkus.

Apvienības priekšsēdētājam – Jaunjelgavas novada pašvaldības vadītājam Guntim Libekam tuvākais palīgs turpmāk būs Viesītes novada domes priekšsēdētājs Jānis Dimitrijevs, kurš tika ievēlēts par apvienības priekšsēdētāja vietnieku.

• 21. augustā ar skrējienu no Torņakalna stacijas Rīgā uz Esplanādi, kur pie pulkveža Oskara Kalpaka pieminekļa notika svinīgs lāpu sagaidīšanas pasākums, noslēdzās lāpu skrējiens “Apkārt Latvijai”, kas ilga nedēļu un vijās gar Latvijas robežu cauri 50 pašvaldībām. Pēdējā skrējiena posmā no Brīvības pieminekļa, simbolizējot dalībnieku vienotību un saliedētību, piedalījās Nacionālo bruņoto spēku, Valsts robežsardzes, Latvijas Pašvaldību savienības, Valsts un pašvaldības policijas, valsts akciju sabiedrības “Latvijas Dzelzceļš” un Latvijas Olimpiskās komitejas pārstāvji. LPS pārstāvēja Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica un Engures novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa.

Pievakarē pie Brīvības pieminekļa svinīgā ceremonijā pulcējās Latvijas sporta seniori, lai apliecinātu cieņu un pateicību Latvijai par iespēju godam pārstāvēt savu valsti pasaules meistaru (senioru) spēlēs, kas augusta sākumā norisinājās Itālijas pilsētā Turīnā. Sporta senioru olimpiādē šogad piedalījās 107 valstis un vairāk nekā 19 000 dalībnieku un 12 000 līdzbraucēju. Latviju Turīnā pārstāvēja 246 sporta seniori, kas izcīnīja 259 dažāda kaluma medaļas.

• 26. augustā notika LPS organizētā konference “Jaunatnes politikas attīstība pašvaldībās”, kurā apsprieda pašvaldību koordinējoša jaunatnes atbalsta tīkla izveides iespējas un jauniešu garantijas iniciatīvas ieviešanu Latvijā, kā arī citas jaunatnes politikas aktualitātes.

Konferenci atklāja Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis, uzsverot, ka jaunieši ir nozīmīga LPS prioritāte un “mums jādara viss, lai jauniem cilvēkiem nevajadzētu braukt prom no Latvijas, lai jaunieši te redzētu savu perspektīvu”.

Par Izglītības un zinātnes ministrijas un pašvaldību partnerību jaunatnes politikas īstenošanā uzstājās IZM Sporta un jaunatnes departamenta direktora vietniece jaunatnes jomā Diāna Sīmansone. Savukārt Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis iepazīstināja ar pieejamajiem valsts atbalsta pasākumiem jauniešiem un Eiropas Komisijas iniciatīvu “Jauniešu garantija”.

Pašvaldību labās prakses piemērus jaunatnes darba organizēšanā sniedza Saldus novada bērnu un jaunatnes centra JIC “Šķūnis” jaunatnes lietu speciāliste Rudīte Muraševa, Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centra Informācijas resursu un tehnoloģiju nodaļas vadītāja Antra Škinča, Gulbenes novada jaunatnes lietu speciāliste Liene Dembovska, Daugavpils pilsētas Jaunatnes lietu departamenta vadītājs Teodors Bikovskis un Talsu novada Bērnu un jauniešu centra direktore Doloresa Lepere.

Jaunatnes tīkla koncepciju prezentēja LPS padomniece bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumos Ināra Dundure. Jaunatnes tīkla koordinācijas grupa nodarbosies ar informācijas apmaiņu starp pašvaldībām, politikas iniciatīvu izstrādi un aprobāciju un veidos kopējo izpratni par jaunatnes politiku.

Informācijai

• Meklē kandidatūras Ministru kabineta balvai

Līdz 23. septembrim lūdzam uz e–pastu [email protected] iesūtīt iespējamās kandidatūras Ministru kabineta balvas piešķiršanai.

Ministru kabineta balva tiek piešķirta par nozīmīgiem darbiem vai nopelniem demokrātiskas un tiesiskas Latvijas valsts attīstībā, saimnieciskajā vai sabiedriskajā darbībā vai citās valstij nozīmīgās jomās. Ministru kabineta balva ir naudas summa 5000 latu apmērā un Goda diploms. Balvu piešķir par darbiem, kas pabeigti iepriekšējā gadā, vai par nopelniem ilgākā laikposmā.

Vairāk informācijas par balvu skatīt šeit: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/apbalvosanaspadomepasniegtieapbalvojumi/.

• Izcelsim labos piemērus sabiedrības līdzdalības nodrošināšanā!

Valsts kanceleja aicina valsts pārvaldes iestādes un nevalstiskās organizācijas (NVO) piedalīties iniciatīvā “Labākais līdzdalībā” un pieteikt labās prakses piemērus sabiedrības un NVO iesaistē lēmumu pieņemšanā.

Valsts kanceleja vēlas apkopot NVO un valsts pārvaldes iestāžu pieredzi sabiedrības līdzdalības nodrošināšanā un īstenošanā, sniedzot iespēju abām pusēm vairāk uzzināt par sabiedrības līdzdalības metodēm, sadarbības partneru informēšanas un iesaistes veidiem, kā arī par pilsoniskās sabiedrības un iestāžu sadarbību un kompromisa meklējumiem lēmumu pieņemšanas procesā. Kandidātus – gan nevalstiskās organizācijas, gan valsts pārvaldes iestādes iespējams pieteikt, aizpildot pieteikuma anketu internetā. Visi pieteikumi tiks publicēti Ministru kabineta mājaslapas sadaļā “Sabiedrības līdzdalība” un arī iknedēļas “Ministru kabineta info radarā”. Pieteikumus izvērtēs divas reizes gadā NVO un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdē. Labākos līdzdalībā suminās memoranda īstenošanas izvērtēšanas pasākumā, kurā piedalās arī Ministru prezidents.

Www.lps.lv