Rīga 15°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 2m/s
Sestdiena, 2024. gada 04. maijs 20:12
Vārda dienas: Vijolīte, Viola, Vizbulīte
“Mazs bij’ tēva novadiņis, bet diženi turējās,” – tā droši var dziedāt un teikt par Rucavas novadu. Lai arī tajā ir tikai divi tūkstoši iedzīvotāju, domes priekšsēdētāja Līga Stendze lepni teic, ka Rucavas novads ir divreiz lielāks par Rīgu un šeit dzīvojot cilvēki, kuri vēlas vairāk, ir laimīgi, stipri, dažādi un dzīvo pēc Rucavas laika. Rucavas novadā viss esot pa īstam – ja mīl, tad no sirds, bet, ja strīdas, tad tā pamatīgi. Rucavas novada ģerbonī attēlotais kniepķens, kas ir neatņemama Rucavas sievu goda tērpa rota, simbolizē bagāto tradicionālās kultūras mantojumu, bet augšup vērstās sakrustotās skābaržu lapas liecina par novada dabas bagātībām un attīstību.
Vērtēšanas komisiju 17. septembrī pie Rucavas novada domes sagaidīja Rucavas etnogrāfiskā ansambļa sievas, kuras pirmoreiz skatītāju priekšā stājušās pirms 30 gadiem. Kolektīvs vienmēr bijis noturīgs, pašreiz ansamblī dzied 24 dalībnieki no trīs līdz 70 gadu vecumam – gan mātes ar bērniem, gan vecmāmiņas ar mazbērniem, un tas nozīmē, ka tradīcijas neapsīks arī nākotnē. Rucavas novads bija un ir bagāts ar tautas dziesmām un tradīcijām un raksturojams kā viens no vislatviskākajiem novadiem. Tā identitāti veido nozīmīgs kultūras mantojums – Rucavas vārds atpazīstams ar tautas tērpiem, cimdu rakstiem, gadskārtu ieražu un citām tradīcijām. No jaunlaiku “zīmoliem” pievienojusies kūdras ieguve (visas pašvaldības iestādes tiek kurinātas ar celmiem), niedru ražošana un ekotūrisms, jo rucavnieku bagātība ir 22 km smilšainas pludmales, kā arī Papes ezers, savvaļas zirgi, sumbri, tauri un putni, kuru te ir vairāk nekā cilvēku – Rucavas novadā ir mazākais apdzīvojuma blīvums Latvijā. Kultūras namā, kas sadzīvo vienā mājā ar domi, darbojas Rucavas etnogrāfiskais ansamblis, amatierteātris, sieviešu vokālais ansamblis, lauku kapela “Paurupīte”, jauniešu vokāli instrumentālais ansamblis “Virs apvāršņa”, deju pulciņš un Rucavas tradicionālās kultūras kopa. Rucavas novadā ir divi kultūras nami, divi saieta nami, tradīciju nams “Zvanītāji”, Ķāķišķes ģimeņu un apmācības centrs, Jāņa Pūķa mūzikas instrumentu kolekcija, seno darbarīku ekspozīcija Bajāros un Latvijas etnogrāfiskā brīvdabas muzeja zvejnieku sēta “Vītolnieki”. Kultūras namā katru mēnesi tiek iekārtota jauna izstāde. Todien komisijai kopā ar domes darbiniekiem un vietējiem iedzīvotājiem bija iespēja piedalīties fotomākslinieka Pētera Jaunzema izstādes “Vai tiešām tā bija” atklāšanā. Meistars ar fotografēšanu nodarbojas jau pusgadsimtu un piedalījies vairāk nekā 600 starptautiskās izstādēs 33 valstīs.
Ar daļu no bagātā Rucavas kultūras mantojuma iepazināmies tradīciju namā “Zvanītāji”, kur savureiz i cūku bēres tiek svinētas un desas taisītas, i kniepķeni veidoti, i turētas vakarēšanas, pieskandinot māju ar Rucavas dziesmām, gatavojot rucavnieku riezi un balto sviestu, darinot cimdus un zeķes ar etnogrāfiskajiem Rucavas rakstiem vai aužot raibos lupatu celiņus. Kopš 2002. gada šeit darbojas Rucavas tradīciju klubs, kas vasarās uzņem bērnus un citus interesentus amatu nedēļas nometnēs, kad katrs līdzdarbotiesgribētājs var iemēģināt roku kādā amatu prasmē, kokles, stabulītes vai ģitāras spēlē vai vienkārši kopīgi uzdziedāt un uzdancot. Iespējams arī piedalīties improvizētā “Rucavas goda mielastā”, dziedot, dancojot un muzicējot kopā ar Rucavas teicējām, dziedātājiem, muzikantu Pūķu Jāni un nobaudot kādu no iemīļotajiem rucavnieku ēdieniem – īstu rupjmaizi, sklandraušus, ko šeit sauc arī par žogaraušiem, balto sviestu ar kartupeļiem, riezi vai kartupeļu kukulīšus. Rucavas sievas rīko arī Dzīvesskolas nodarbības, kur apgūst tautas tērpa darināšanu, runā rucavnieku valodā, mācās dziedāt dziesmas Rucavas balsos, gatavo tradicionālos Rucavas un kurzemnieku ēdienus, iepazīst gadskārtu svētku un ģimenes godu tradīcijas. Šogad maijā Rucavas sievas saņēma Kultūras zīmi “Latviskais mantojums” visās trijās nominācijās: par latvisku tradīciju kopšanu; par latviskiem ēdieniem; par latvisku ēku. Rucavas sievu darbību vada deviņu sievu padome, kuras priekšgalā ir Māra Tapiņa.
Rucavnieki ar lepnumu pauž, ka viņi ir bioloģiskās lauksaimniecības piekritēji un veselīgas pārtikas ražotāji – te audzē upenes, sarkanās jāņogas, ērkšķogas, Amerikas lielogu dzērvenes un citas. Bet sertificētajā bioloģiskajā saimniecībā “Šiļi” divi jauni cilvēki – Ruta Grauduža un Štefans Millers, kurš pirms trim gadiem šurp atbraucis no Vācijas, audzē kazas un no to piena gatavo dažādu veidu cietos sierus ar un bez piedevām, mīkstos un svaigo sieru, arī kamambēru un pat mocarellu.
2010. gadā daži Rucavas novada entuziasti izveidoja biedrību “Domā līdz”, lai pulcinātu ap sevi aktīvus cilvēkus ar labām domām un kopīgu mērķi – palīdzēt Rucavas vārdu nest pasaulē. Pirmā projekta rezultātā tapa skaņu ierakstu studija, kur “Domā līdz” vadītāja Zigmāra Miemja uzraudzībā novada kolektīvi ieraksta savas izpildītās dziesmas. Tāpat biedrības aktīvisti gatavo arī videosižetus par Rucavu un filmu, kurā būs apkopoti rucavnieku dzīvesstāsti. Izveidots arī Rucavas radio http://dlradio.tk/, kur tiešraidē tiek pārraidīti novada kultūras un citi pasākumi, arī priekšvēlēšanu diskusijas. Pirms diviem gadiem Starptautiskajai pretkorupcijas dienai veltītajā konkursā rucavnieks Edgars Trankalis ar savu videoklipu “Labākai nākotnei” ieguva pirmo vietu radošo videoklipu konkursā jauniešiem.
Ierakstu studija iekārtota ēkas otrajā stāvā, bet lejā ir ģimenes ārstu prakses un aptieka. Pieredzējusī ģimenes ārste Vija Stepanova Rucavā strādā jau 32 gadus, bet Dzidras Trumpikas darba stāžs ir 29 gadi. Turklāt ne viena, ne otra pēc izcelsmes nav vietējās, taču tas nav traucējis šeit iedzīvoties un justies kā mājās. Rucava esot tāda vieta, kas prot pieņemt cilvēkus, un arī vietējie iedzīvotāji viņas atzīstot par savējām. Darbā ļoti palīdzot ciešie kontakti ar novada sociālajiem darbiniekiem, kuri bez uzmanības neatstāj nevienu no novadniekiem, kam nepieciešama aprūpe.
Rucavas novada Mākslas skolu, kas darbojas kopš pērnā augusta, vada Liepājas māksliniece Gunta Krastiņa. Viņa pati ir profesionāla māksliniece, mākslas maģistre, mākslas biedrības “Impasto” valdes priekšsēdētāja, pati glezno un regulāri piedalās gan izstādēs, plenēros un starptautiskos simpozijos, gan ar mākslu saistītos projektos. Skolas vadītāja priecājas, ka uz nodarbībām ikreiz ierodas ap 30 mazo rucavnieku, un uzsver, ka skolā galvenais ir radošo spēju atraisīšana un pašizpausmes brīvība, kas apvienota ar praktisko iemaņu apguvi. “Darbojamies Montesori stilā – ja es tā gribu, tad tā arī daru,” tā par sevi un saviem skolojamajiem teic Gunta Krastiņa.
Būtu dīvaini iepazīt Rucavu un nepabūt pie jūras, tāpēc ceļojuma noslēgumā vērtētāji vietējo gidu pavadībā apskatīja valsts nozīmes arhitektūras pieminekli Papes Ķoņu zvejnieku ciemu, kas atrodas dabas parka “Pape” teritorijā. Pēdējos gados Ķoņu ciemā tiek būvētas jaunas dzīvojamās mājas, bet, neapšaubāmi, lielāka vērtība ir tām deviņām viensētām, kas saglabājušas dziļas senatnes klātbūtnes izjūtu – līdzīgi kā Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017